Gāzesvada Ziemeļu straume 2 caurules

Vai Vācijas triks "Ziemeļu straumes 2" glābšanai līdzēs?

58
(atjaunots 16:22 07.12.2020)
Berlīne atkal pārdomā, kā izvairīties no sankcijām pret projektu "Ziemeļu straume 2". Šoreiz runa ir par speciāla ekoloģiskā fonda.

Pastāv cerība, ka tas palīdzēs apiet amerikāņu ierobežojumus un sekmīgi pabeigt gāzesvadu. Vai triks līdzēs, portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Sofja Meļņičuka.

Fonds nāk palīgā

"Tā Manuela Švēziga plāno apvest ap stūri ASV valdību" – skan virsraksts vācu avīzē Bild. Ziņas par valdības izsmalcināto plānu žurnālisti saņēmuši no vārdā nenosauktiem avotiem.

Viņi stāsta, ka tuvākajās dienās parādīsies organizācija Klimata aizsardzības fonds MV (StiftungKlimaschutz MV). Tas nodarbosies tikai ar gāzesvadu un "Putina cauruli" (tā gāzesvadu dēvē avīze) pozicionēs kā svarīgu objektu Meklenburgas-Priekšpomerānijas apkārtējās vides aizsardzībai.

Vācu kompānijas, kam draud sankcijas, nodos savus pakalpojumus fonda pārvaldē, un fonds to novirzīs gāzesvada būvdarbiem. Tādējādi neviena kompānija nestrādās ar Krievijas projektu tieši, un ierobežojumi uz tām neattieksies.

Federālās zemes Enerģētikas, infrastruktūras un digitalizācijas ministrija publikāciju vēl nav komentējusi.

Atteikums atteikties

Klajā nākušas jau vairākas vācu iniciatīvas "Ziemeļu straumes 2" atbalstam. Septembrī valdība ieteica Savienotajām Valstīm būvēt SDG glabātavas Brinsbiteles un Vilhelmshāfenes ostās. VFR valdība piešķīra šiem nolūkiem aptuveni vienu miljardu dolāru, stāstīja avīze Die Zeit. Par to Vašingtona būtu atļāvusi gāzevada ekspluatāciju.

Īsi pirms tam ASV Senāts pieprasīja kārtējās sankcijas pret uzņēmumiem Zasnices pilsētā Rīgenes salā. Tur atrodas Krievijas projekta loģistikas bāze – Mukranas osta, ko apkalpo kompānija Fährhafen Sassnitz. Birģermeistars Franks Krafts bija sašutis: tas pārkāptu starptautiskās tiesības un apdraudētu darba vietas. Viņš uzstāja: Eiropa nedrīkst pieļaut iejaukšanos savās lietās.

Neviens pilsētu nesodīja par tās stūrgalvību, tomēr neīstenojās arī ASV SDG paredzēto termināļu projekts. Kompānija Uniper, kas atbildēja par tiem Vilhelmshāfenē, pārdomājusi, stāstīja aģentūra AP.  Spēles dalībnieki vienkārši negribēja pirkt sašķidrināto gāzi.

Tomēr Vācija nav visā pilnībā atteikusies no SDG glabātavām. Vācijas Ekonomikas ministrijas spīkere Annika Ainhorna paziņoja: valdība apsveic iniciatīvas, kas ļaus "nākotnē diversificēt gāzes infrastruktūru".

Sankcijas vai samierināšanās

Pa to laiku amerikāņu sankcijas piespiež kompānijas izstāties no projekta. Novembra beigās tādu lēmumu pieņēma norvēģu Det Norske Veritas — GermanischerLloyd (DNV GL), kas nodarbojās ar darbu un dokumentu atbilstības pārbaudēm. Tai bija jāizsniedz apliecība par būvdarbu noslēgumu.

"Mēs uzskatām, ka sankcijas var attiecināt uz DNV GL darbību, kas saistīta ar projekta "Ziemeļu straume 2" apkalpojošo kuģu ekipējuma inspekcijām. Tāpēc DNV GL pārtraukusi pakalpojumu sniegšanu, uz ko attiecas PEESA," paskaidroja kompānijas pārstāvis. (PEESA ir Valsts departamenta publicētā instrukcija, kas komentē likumu "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību".)

Tomēr diezin vai tādas iniciatīvas kā reģionālā dabas aizsardzības fonda izveide piešķirs drosmi kompānijām. "Izdarīt var visu, ko vien vēlaties, jautājums ir par efektivitāti," uzskata Krievijas Starptautisko lietu padomes direktors Ivans Timofejevs. 

Gan Vācijas valdībā, gan ES turpinās diskusijas par sekundāro sankciju risku. Dienas kārtība ir plašāka, jo līdz ar "Ziemeļu straumi 2" apspriež, piemēram, Irānu. Tomēr pagaidām nav skaidrs, kā tieši Klimata aizsardzības fonds MV palīdzēs Krievijas gāzesvadam.

"Amerikāņi spēj šo fondu nobloķēt, iekļaut melnajā sarakstā, pakļaut sankcijām," uzskaita eksperts. Pēc viņa domām, vispirms ir jāsaprot, pēc kādas shēmas strādās organizācija, un jāiepazīstas ar statūtiem.

"Vēl vairāk, ASV ir spējīgas ierosināt pret fondu pat krimināllietu, ja Tieslietu ministrijai radīsies aizdomas, ka ar tā palīdzību vēlas apiet ierobežojumus, - paskaidroja Timofejevs. – Pēc likuma par tīšu pretošanos sankciju režīmam draud cietumsods uz laiku līdz 20 gadiem. Tātad pastāv savi riski. Jebkurā gadījumā pagaidām šī ideja ir ar dakšām ūdenī rakstīta."

Divi varianti Vācijai

Politiķi ir gatavi krāpties, lai apietu sankcijas un diversificētu piegādes, tomēr kompānijas nevēlas riskēt. "Vācija sēž un diviem krēsliem. No vienas puses – izdevīga ekonomiskā sadarbība ar Austrumiem. No otras – lielais brālis no Vašingtonas ar spēcīgiem lobijiem," sarunā ar RIA Novosti konstatēja Aleksandrs Kamkins, Krievijas zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Vācijas pētījumu centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks.

Biznesam ir izdevīgas lētās gāzes stabilās piegādes caur "Ziemeļu straumi 2". "Gāze, tā sakot, nav tikai vērtīga kažokāda vien, tā ir arī svarīga izejviela ķīmijas nozarei. Un tā, savukārt, ir nozīmīga industrija Vācijā, - viņš paskaidroja. – Tomēr politiskā klase – partijas KDS, VSDP – lielu uzmanību velta transatlantiskajām attiecībām, un Vašingtonas viedoklis politiskajai elitei ir noteicošais."

Eiropa gaida Džo Baidena ierašanos Baltajā namā. Demokrāts ir noskaņots atjaunot sakarus, tāpēc, iespējams, partneru vēlmes viņš uzklausīs smalkjūtīgāk.

Globalizācijas vektors Baidena prezidentūras laikā patiešām pastiprināsies, uzskata Aleksandrs Kamkins. "Tomēr priekšroku dos pārnacionālajām struktūrām, - viņš piebilda. – Pie tam "Ziemeļu straume 2" ir orientēta uz Eiropas interesēm, ne transatlantiskajām, un tas neatbilst amerikāņu piegādātāju interesēm. Tāpēc konkurence vismaz pastiprināsies, ASV sankciju spiediens turpināsies."

Eksperti ir vienisprātis: nav vērts gaidīt ierobežojumu mīkstināšanu. Vācijas valdība būs spiesta lavierēt: piemērotas gan iniciatīvas piegādes difersifikācijām, lai iztaptu importētājiem, gan fondu radīšana "par visu labo". Tomēr šķēršļi Krievijas gāzes cauruļvada ceļā neizgaisīs.

58
Tagi:
ASV, Džo Baidens, ekoloģija, Ziemeļu straume 2, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2 (270)
Pēc temata
Džo Baidens var palīdzēt "Ziemeļu straumei 2"? Polijas baisais sapnis
Eksperts: eiropieši parādījuši savu viedokli par "Ziemeļu straumi 2"
Austrijas kompānija "OMV" atbildējusi uz Polijas prasību par "Ziemeļu straumi 2"
Eksperts paskaidroja, kāpēc ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecību var nesteigties
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

61
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

61
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

49
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

49
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Latviešu biezpiena sieriņš ar matrjoškas piegaršu

0
(atjaunots 16:37 07.05.2021)
Norvēģijā dzīvojošajai latvietei bija galīgi sabojāta Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, kad vietējā veikala plauktā viņa ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņu ar matrjošku un Krievijas karogu uz iepakojuma.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Zane no Oslo pasūdzējās Bez Tabu Sūdzību dēlī par sabojāto Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un pat pieprasīja atrast vainīgo, raksta Skaties.lv.

Lai gan sieviete dzīvo un strādā Norvēģijā, viņa tomēr svinīgi atzīmē Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un šī gada 4. maijs arī nebija izņēmums.

Gatavojoties svinībām, viņa klāja balto galdautu un devās uz veikalu. Tur, norvēģu veikala plauktā, sieviete ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņus un bija tik priecīga, ka nespēja noticēt savai laimei.

Taču sajūsmu drīz vien nomainīja dziļāka vilšanās. Zane to apraksta kā "dunča dūriens sirdī". Ieskatoties "Austrumeiropas delikatesē" (tāds bija norvēģu uzraksts uz sieriņa iepakojuma), sieviete ieraudzīja matrjošku. Bet uz matrjoškas Krievijas karoga krāsas!

Turklāt uz sieriņa bija rakstīts "ražots Latvijā", bet pats produkts "iepakots "Baltais" kastē, pēc BAZA Nordic AS pasūtījuma", uzsver Zane, piebilstot, ka viņai, "divdesmitdivgadīgai jaunietei, nolaidās rokas" un sieriņu viņa nav pirkusi.

Tagad sieviete ļoti vēlas uzzināt, kurš ir atbildīgs par tādu sirdi plosošu nepatriotisku mārketingu.

Interesanti, ka komentāros zem šī sašutuma pilnas publikācijas lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka nav gluži skaisti būt tādai patriotei un dzīvot ārzemēs.

Jāatzīmē, ka tā nav pirmā reize, kad patrioti ir sašutuši par Latvijas preču iepakojumiem. Janvārī, kāds Latvijas iedzīvotājs rakstīja "Sūdzību dēlī" par to, ka jūtas aizskarts ar valodas daudzveidību uz šķīstošās kafijas iepakojuma.

"Kāpēc uz Latvijā ražotas kafijas, kuru tirgo Latvijā, etiķetēs lieto krievu valodu?" vaicāja vērīgs pilsonis.

Turklāt viņu aizvainoja Eiropas Savienības saīsinājums, ko uz etiķetes uzrakstīts kā EU, nevis latviski — ES.

Starp citu, Latvijā nav aizliegts sniegt informāciju krievu valodā uz produktu iesaiņojumiem un etiķetēm. Galvenais, lai pirmām kārtām informācija tiktu sniegta latviešu valodā.

Matrjoškas un Krievijas karogs Latvijā pagaidām arī nav aizliegti.

0
Tagi:
latvieši
Pēc temata
No vitrīnas – pažobelē. Baltija iegrimusi jaunā "neatkarībā"
Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji