Rīgas panorāma, foto no arhīva

Kas nodevis "Krievijai lojālos" žurnālistus?

144
(atjaunots 23:26 06.12.2020)
Kas un kāpēc nodevis specdienestiem krievvalodīgos žurnālistus un kad gandarījumu un eiforiju par sekmīgo operāciju nomainīs nepatīkams pārsteigums.

Kā lielākā daļa krievvalodīgo izturas pret Krievijas opozīciju? Normāli, kā pret strādājoša demokrātijas modeļa montāžas elementu. Tāda, vēsi ieturēta un pieklājīga, kamēr tie nelien viņu teritorijā. Kā zināms, savulaik Baltijas valstis kļuva par īstu oāzi un patvērumu daudziem pret oficiālo Maskavu noskaņotiem politiķiem, nevalstisko organizāciju aktīvistiem un pat īstiem gigantiem, ko var salīdzināt par ar Kisu Vorobjaņinovu.

Nekaunīgi ciemiņi

Lai jau dzīvo, nenāk jau no Āfrikas, ar nažiem pa ielām neskraida, latvietēm neuzmācas. Lai jau.

Taču, mazliet iejutušies vietējā klimatā, daži sāka uzvesties nekaunīgi, pamācīja vietējos un deva padomus, lai arī viņiem nav nekādas jēgas par vietējo mazākumtautību ikdienas dzīves niansēm attīstīta nacionālisma valstīs.

Piemēram, par to, ka ir jāpārvalda tās valsts valoda, kurā tu dzīvo (kas to būtu varējis domāt!).

Kā tad tā, mēs taču esam savējie

Savulaik bijušais Krievijas vicepremjers, tagad – pazīstams opozicionārs Mihails Kasjanovs atbalstīja krievu skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā.

"Protams, mācībām jānotiek valsts valodā. Pieeja ir konceptuāli pamatota," teica Kasjanovs.

Ārpus sistēmas esošie Krievijas opozicionāri vienmēr priecājas par iespēju iztapt, atbalstīt jebkādas pret Krieviju vērstās savu kolēģu iniciatīvas Baltijas valstīs, tāpēc viņus cieta, neskatoties uz galveno trūkumu – viņi ir krievi.

Vienlaikus daži politiskie spēki Latvijā it nemaz nepriecājās par "jauno okupāciju", tāpēc Nacionālā apvienība darīja visu iespējamo, lai apglabātu programmu "uzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām", ar atpakaļejošu datumu ieviešot nodokli par iegādāto mājokli un paceļot atļauju cenas.

"Kā tad tā? Savējos sit!" politiķi Latvijā nekādi nespēj saprast, ka šurp atbraukuši nevis cilvēki, kuri vēlas atpūsties Baltijas jūras krastā, bet gan tie, kuri ir pret pašreizējo Krieviju. Faktiski tādi pasākumi ir pret tiem, kuri ir solidāri ar Eiropas Savienības viedokli par pašreizējo politiku Krievijā. Aizvainojoši. Zināmā mērā tā ir krāpšanās," sūdzējās bijusī Mihaila Hodorkovska advokāte Jeļena Lukjanova, ieradusies Jūrmalā.

"Lojālo krievu" meklējumos

No vēsturiskās dzimtenes pasūtītie mēģināja atgūt vietējo varasvīru simpātijas un nekautrējās apgalvot, ka Latvijā dzīvojošie krievi ir vēl lielāki "staļinisti" un "putinisti", nekā Krievijā.

"Kad stāvu tirgū vai braucu tramvajā, vai vienkārši uz ielas noklausos, ko runā. Ja tie ir krievi, rodas sajūta, ka esmu savā metro stacijā "Profsojuznaja" Maskavā. Izteicieni, slengs, rupjības – absolūts maskaviešu dialekts," pēc pārvākšanās uz Latviju par saviem jaunajiem kaimiņiem stāstīja emigrējušā portāla Meduza galvenā redaktore Gaļina Timčenko.

Vēl Rīgā mēģināja dabūt gatavu komisko "Krievu pilsoniskās sabiedrības attīstības un Krievijas emigrantu atbalsta asociāciju". Tās mērķis bija apvienot Latvijai lojālos krievus un atbalstīt pilsonisko sabiedrību Krievijā.

Tās koordinators, Krievijas disidents Dmitrijs Savvins stāstīja par vietējiem krievvalodīgajiem: "Šī publika nekaunīgi melo par to, ka Baltijas valstīs it kā tiktu ignorētas krievvalodīgo tiesības."

Šifrogramma no Maskavas

Lai jau būtu, katrs pelna maizi, kā prot. Tiesa, kamēr Krievijas opozīcija nesāk rakstīt sūdzības par vietējo "krievu pasauli", iespējams, pat nesaprotot, ka viss teiktais tiek ņemts uzskaitē un to noteikti izmantos, arī specdienesti. To apstiprina nesenās krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanas Latvijā. Šoreiz ziņojums nācis no Maskavas.

Aizvadītajā nedēļā "Eho Moskvi" publicēja pētījumu "Kā Kremlis iejaucas kaimiņvalstu iekšpolitikā" – Mihaila Hodorkovska finansētā centra "Dosjē" produkts sadarbībā ar Eesti Ekspress un izmeklēšanas žurnālistikas centru Siena.lt.

Cita starpā tas stāsta par "kaut kādu Baltijas valstu kuratoru darbību no Krievijas Ārlietu ministrijas, kuri atbild par kultūras un citiem sakariem ar citām valstīm, ar vēsturniekiem, žurnālistiem un sabiedriskajiem darbiniekiem". Te figurē arī kaut kāda Krievijas ietekmes aģenta piezīmes par, viņaprāt, "perspektīviem" Baltijas žurnālistiem, kuru vidū ir arī vairāki vārdi no Latvijas.

Tie, kam zināmas mūsu valsts reālijas, "Eho" nešķiet nemaz tik nevainīga. Pirmkārt, latviešu mediji, medīdami sensācijas par hibrīdkaru un Kremļa maigo spēku, labprāt izmantos tādu informāciju. Pēc tam godīgam žurnālistam nebūs tik viegli attaisnoties.

Otrkārt, skaidrs kā diena, ka publicētie vārdi parādīsies Valsts drošības dienesta kārtējā atskaitē par paveikto – bada laikā velns arī mušas ēd, kad spiegu nav, arī žurnālists ir spiegs.

Treškārt, likteņa ironijas labad nosauktie cilvēki ir ļoti tāli no jebkādiem propagandiskiem vingrinājumiem par labu Kremlim, nav manīts, ka viņi simpatizētu kādai noteiktai pusei.

Padomājiet taču, kā tiek gatavoti tādi "špikeri" – to taču pat par analītisku piezīmi nenosauksi. Vēstniecības darbinieks, fonda vai sabiedriskās organizācijas pārstāvis pieiet pie žurnālista kādā preses konferencē vai pieņemšanā un vaicā, vai viņš teorētiski negribētu apmeklēt Krieviju. Ja žurnālists atbild "kāpēc gan ne", "aģenta" bloknotā ailē "perspektīvie" var parādīties ieraksts "interesējas", "zinātkārs" vai vienkārši "jauks puisis".

Ceturtkārt. Protams, tādu lapiņu spiegam ir jāiemācās no galvas un jāiešuj zem mēteļa oderes. Vēl labāk – uzreiz apēst, turpat uz vietas, pieņemšanas laikā, ja vēl pie rokas ir kāda dzēriena glāze – uzdzert visrū un apsveikt sevi ar kārtējā aģenta "vervēšanu".

Darba pietiek visiem

Tāds nu ir brigādes vienības un bezatkritumu tehnoloģijas spīdošais piemērs. Katrs savu ir padarījis un naudiņu saņēmis: gan "kuratori", gan "Krievijas opozicionāri", gan Baltijas specdienesti, gan latviešu žurnālisti, (stāsts par "dosjē" jau parādījies interneta izdevumā Puaro.lv).

Zaudētājos ir tikai "perspektīvie". Jebkurā gadījumā, kad latviešu medijiem dalīs kārtējos kovida pabalstus, viņiem un interneta izdevumiem, kuru labā viņi strādā, var liegt finansējumu kā neuzticamiem. Liels paldies par to Krievijas modrajiem opozicionāriem.

144
Tagi:
vārda brīvība, Latvija, Krievija, žurnālists
Temats:
Sputnik demokrātijas žņaugos (85)
Pēc temata
Oļega Buraka lieta: līdz spiegošanai ir tikpat tālu kā līdz Mēnesim
Eksperti par plašsaziņas līdzekļu objektivitāti: jo lielāki meli, jo mazāk tiem ticas
Latvijas aizsardzības ministrs draud ar bumbām nelojālajiem
Latvijas Grēta Tūnberga: ko teiktu meitene, kas neprot melot
Arktika

"Gaidām tehniku augustā": amerikāņi gatavojas izsēsties Arktikā

18
(atjaunots 15:00 16.04.2021)
ASV cenšas panākt Krievijas Arktikā. Nesen Sauszemes spēki noslēdza līgumu ar koncernu "Oshkosh Defense" sadarbībā ar Singapūras kompāniju "ST Engineering" un "BAE Systems" par militārās tehniskas izstrādi darbam aiz Polārā loka.

Noskaidrojies, ka amerikāņiem vienkarši nav mūsdienīgu tamlīdzīga tipa mašīnu, esošās ir pamatīgi novecojušas. Komandieri cer, ka izdosies izmēģināt jaunumus jau augustā. Kas par tiem zināms? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Uzbūvēt līdz jūnijam

Arktika met nopietnu izaicinājumu jebkurai armijai. Zema temperatūra, ledus torosi, dreifējoši ledāji, nekādas infrastruktūras, apgrūtināta loģistika, ilga polārā nakts – tas viss nopietni apgrūtina liela armijas grupējuma izvēršanu.

Korvete Gremjaščij, foto no arhīva
Пресс-служба Минобороны РФ

Aukstā kara laikos ASV, atšķirībā no PSRS, neveltīja reģionam pienācīgu uzmanību, tāpēc tagad Pentagona rīcībā ir viens vienīgs darbspējīgs ledlauzis "Polar Star". Krievijai – vairāk nekā 40 šī tipa kuģi. Piedevām amerikāņiem Arktikā faktiski nav armijas bāzu.

Trūkst tehnikas sauszemes spēku vajadzībām, kas varētu pārvadāt kravas un kareivjus smagajos polārajos apstākļos. Vienīgie piemērotie vilcēji-visurgājēji ir zviedru divposmu kāpurķēžu Bandvagn 206, pieņemti bruņojumā ar apzīmējumu Small Unit Support Vehicle (SUSV, mazā vienību atbalsta mašīna). Taču pirmās šī tipa mašīnas nonākušas no konveijera pirms 40 gadiem un jau sen neatbilst prasībām.

Armija nolēmusi atjaunot arktiskās tehnikas parku un izsludinājusi konkursu programmas ColdWeather, All-Terrain Vehicle (CATV, auksta klimata visurgājējs) ietvaros. Pentagons gatavs perspektīvā vilcēja izstrādei, būvei un izmēģinājumiem iztērēt 6,6 miljonus dolāru 2021. finanšu gadā un 9,25 miljonus – 110 CATV iegādei.

Vēlāk parku paplašinās līdz 163 visurgājējiem. Prototipus gaida apmēram 14. jūnijā. No augusta līdz decembra beigām – izmēģinājumi Aļaskā. Uzvarētāju izvēlēsies 2022. finanšu gadā.

Četri varianti

Sagaidāmi četri CATV modeļi. Vispārējā pielietojuma visurgājējam jāuzņem vismaz deviņi kareivji, neskaitot vadītāju, kā arī jāizvieto iekārtas un krājumi trim dienām autonoma darba.

Sanitārais variants ar medicīnas iekārtām paredzēts diviem mediķiem, diviem gulošiem un četriem viegli ievainotiem pacientiem. Komandiera mašīna saņems mūsdienīgus sakaru un vadības līdzekļus. Kravas masīna – lielgabarīta militāro iekārtu pārvietošanai lielā attālumā.

"Šīs mašīnas spēs risināt plaša spektra uzdevumus ekstremāli zemas temperatūras apstākļos citai tehnikai nepārvaramā apvidū, - žurnālistiem stāstīja par CATV programmu atbildīgais ASV armijas virsnieks Tims Godets. – Tām bez grūtībām jāpārvietojas pa ledu, jāpārvar ūdens šķēršļi, viegli jāuzbrauc pa nogāzi, jābūt vienkārši apkalpojamām un ekonomiskām no degvielas patēriņa viedokļa."

Konkursa dalībnieki izmanto agrākos izstrādājumus. "Oshkosh" un "ST Engineering" izvēlējās divposmu vilcēju "Bronco 3". To vairāk nekā 20 gadus izmanto britu armija, kas piedalījās karadarbībā Afganistānā.

"Bronco 3" ir pret lodēm paredzētas bruņas, ložmetēja pamatne, V-veida dibens, kas mazina kaitējumu mīnas sprādzienā. Mašīna pārvar ūdens šķēršļus ar 5 km/h ātrumu.

"BAE Systems" piedāvās jaunumu uz divposmu vilcēja "Beowulf" bāzes, kas lielā mērā līdzinās "Bronco 3" un SUSV, tikai tam ir lielāka kravas nestspēja.

Panākt Krieviju

Pirms mēneša publicētajā "Arktiskajā stratēģijā" amerikaņi atklāti stāstīja par vēlmi pabīdīt malā reģionā Maskavu un Pekinu. Pentagonam īpašas raizes sagādā Krievija, kam ir lielākā ledlaužu flote pasaulē, armijas bāzu tīkls ziemeļu platuma grados un plašs tehnikas arsenāls, kas spēj bez pilnveidošanas strādāt ekstremāla sala apstākļos.

Uzvaras parādēs pastāvīgi piedalās Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu arktiskās modifikācijas: neliela darbības rādiusa zenītraķešu komplekss "Tor-M2DT", zenītraķešu-lielgabala "Pancir-SA" un speciālās sagādes mašīnas.

Gandrīz visa arktiskajam reģionam paredzētā sauszemes tehnika samontēta uz divposmu kāpurķēžu visurgājēju DT-30 "Vityaz" bāzes, ko nebiedē pat bargākais sals (līdz -55 grādiem). Dažas modifikācijas var pārvarēt ūdens šķēršļus – ledus pastāvīgās blīvēšanās apstākļos  Ziemeļpolā šis faktors būtiski palielina mašīnu mobilitāti. Jaunie "Pancir" un "Tor" sedz tālā darbības rādiusa zenītraķešu sistēmu S-400 dislokācijas rajonus, kas tiek izvērsti Arktikā kopš 2015. gada.

Unikāls arsenāls ir arī pirmajai Sauszemes spēku arktiskajai vienībai – 80. atsevišķajai motorizēto strēlnieku brigādei, kas dislocēta Alakurti ciemā Murmanskas apgabalā. Pret salu noturīgie kājnieki apgūst īpašas pārgājības mašīnas, kas pārvietojas uz riteņem ar milzīgām zemspiediena riepām. Tādas mašīnas par šķēršļotu apvidu pārvar, nesamazinot ātrumu. Turklāt 80. brigādes kājniekiem ir pilna pievada kravas mašīnas "Ural" un KAMAZ, adaptētas ekstremālam salam, sniega visurgājēji TTM-1901 "Berkut" ar apkurināmu kabiti, kuteri uz gaisa spilvena. Piedevām – suņu un briežu pajūgi.

Lielā Tēvijas kara gados pajūgiem bija milzīga loma Polārā loka aizsardzībā. Ar tiem piegādāja munīciju un karavīrus. Dzīvnieki izies tur, kur tehnika padosies. Turklāt arktiskās brigādes vajadzībām izstrādā sepciālas tanku, kājnieku mašīnu un helikopteru modifikācijas, piemēram, Mi-8MTŠ-VA ar spēkiekārtas galveno agregātu apsildīšanas sistēmu.

18
Tagi:
agresija, bruņojums, Arktika, Krievija, ASV
Pēc temata
"Šausmīgs stāvoklis": NI salīdzināja ledlaužus ASV un Krievijā
"Iepriekš jau bija pazīmes": kāpēc amerikāņu kājnieki izsēžas Ziemeļos
"Neatstāsim krieviem nekādas izredzes": ASV pārvieto bruņojumu uz Norvēģiju
"Atklāti draudi Krievijai": ko Pentagons steigšus būvē Aļaskā
Donald Cook

Britu Typhoon Rumānijā palīdzēs ASV kuģiem viļņot Melno jūru

19
(atjaunots 14:56 16.04.2021)
ASV JKS eskadras kuģi Roosevelt un Donald Cook ar aviācijas atbalsta grupu – sešiem britu iznīcinātājiem steidz uz kārtējo "sardzi" Melnajā jūrā, aizbildinoties ar "Krievijas militāro aktivitāti pie Ukrainas robežām". Krievija gatavo atbildi.

"Arleigh Burke" tipa eskadras kuģi "Roosevelt" un "Donald Cook" ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk" pildīs uzdevumus Melnās jūras akvatorijā līdz 4.-5. maijam. Misijas atbalstam Lielbritānija nosūtījusi uz Rumāniju sešus daudzfunkcionālos iznīcinātājus Eurofighter Typhoon, kas spēj uzņemt lielā darbības rādiusa precīzās spārnotās raķetes "Storm Shadow" (tās paredzētas aizsargātu komandpunktu likvidācijai). Vašingtonas un Londonas mērķis – "Krievijas agresijas" savaldīšana pret Ukrainu. Piedevām, domājams, uz Ukrainu dosies līdz 100 britu kājnieku, vēsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

UBS vēsta, ka Ukrainas un Lielbritānijas komandu štāba mācībās "Cossack mace 2021" piedalīsies vairāk nekā 1000 karavīri no piecām NATO valstīm. manevri veltīti "agresorvalsts" bruņoto spēku masveidīga uzbrukuma atvairīšanai Ukrainas teritorijā.

13. aprīlī ASV Kongress ziņoja, ka uz Vāciju tiks nosūtīts papildu militārais kontingents – 500 karavīri un nākotnē Eiropā ieradīsies daudzfunkcionālie iznīcinātāji-bumbvedēji F-35. Viss – Krievijas "savaldīšanai".

Pagaidām nav zināms, kādi kuģi tiks izmantoti Melnajā jūrā ASV armijas plašajās mācībās "Defender Europe 21", tomēr četras gaisa desanta operācijas ar 7000 karavīru dalību maija vidū notiks Bulgārijas un Rumānijas teritorijā. ASV JKS atbalsts ir prognozējams.

Zem "Defender Europe 21" karogiem maijā sapulcēsies 30 tūkstoši kareivju no 26 valstīm. Krievija ir spiesta adekvāti reaģet uz acīmredzamiem faktiem un reāliem draudiem.

Krievu "šautuve"

Visus ASV un NATO kuģus, kas ieradušies Melnajā jūrā, pastāvīgi pavada Krievijas Melnās jūras flotes spēki un līdzekļi. Tā ir aksioma. Krievija ir gatava divu eskadras kuģu vizītei un Rumānijā dislocētās NATO aviācijas vienības pieaugumam. 

Melnās jūras gaisa telpā sākušāš vērienīgas mācības – tajās iestaistītas KF Dienvidu kara apgabala aviācijas un MJF jūras aviācijas armādas. Frontes bumbvedēji Su-24M un Su-34, daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-27SM un Su-30SM izspēlē raķešu palaišanu un uzlidojumus mērķiem jūrā minimālā augstumā, MJF kuģu piesegšanu un pavadīšanu to kaujas uzdevumos. Ar katru jaunu uzdevumu mainās taktiskais fons, domājamā pretinieka grupējuma sastāvs. Jebkuri nopietni manevri nozīmē fantastiski daudzas dimensijas, desmitiem tūktošu speciālistu kaujas posteņos caurām diennaktīm ir cīņas gatavībā, paredzēts nepārprotams tehnoloģisks un militārs pārspēks vai otrādi. Neatkarīgi no gadalaika, militārās mācības no īsta kara atšķiras tikai ar to, ka cilvēki neiet bojā.

Aprīlī uz operatīvajiem aerodromiem pārvietota, proti, izkliedēta Gaisa kosmisko spēku un pretgaisa aizsardzības apvienību operatīvi taktiskā aviācija militārās stabilitātes uzlabošanai. Kontroles pasākumi aptver visus DKA bruņotos spēkus. To mērķis – celt cīņas un operatīvās gatavības līmeni, ņemot vērā sarežģīto situāciju atbildības zonā.

Līdztekus Krievijas flotes aviācijai, kuģiem un zemūdenēm Melnās jūras akvatoriju kontrolē (spēj to "cauršaut") krasta raķešu kompleksi "Bal" un "Bastion", debesis skenē PGA sistēmas S-400 "Triumf". Rietumu eksperti norāda uz Krievijas totālo militāro pārspēku reģionā un secina: Melnā jūra ir krievu "šautuve", ASV JKS kuģi tajā – viegli sasniedzami mērķi.

"Miglaini" partneri

13. aprīlī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka ASV ir Krievijas pretinieks, jo dara visu iespējamo, lai kaitētu Maskavas stāvoklim pasaulē – ASV un NATO apzināti mudina Kijevu uz konfrontāciju ar KF. 14. aprīlī Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs paziņoja, ka teroraktu draudi Krievijas Krimas teritorijā saglabājas, ņemot vērā "ASV un to kontrolētā NATO bloka destruktīvo darbību". Protams, tamlīdzīga "savaldīšana" Maskavu neapmierina, un, kamēr "partneri" neatgriezīsies objektīvajā realitātē, Krievija stingri un konsekventi aizstāvēs savas nacionālās intereses.

Kā alianses "partneris ar paplašinātām iespējām" Ukraina 2021. gadā ieplānojusi astoņas kopīgas militārās mācības netālu no Krimas. Tajās būs iesaistīti 11 tūkstoši ārvalstu karavīru.

© Sputnik / Алексей Витвицкий

Krievija atbild. Valsts Bruņoto spēku darbības pēdējās divās nedēļās – ātruma ziņā aliansei nesasniedzama divu armiju un trīs gaisa desanta divīziju pārvietošana uz rietumu robežām – tas cita starpā ir arī signāls Vašingtonai un Briselei. Amerikāņi saskaitījuši (no tālienes, ar bezpilota lidaparātiem) 87 tūkstošus karavīru, 18 operatīvi taktiskos kompleksus "Iskander M", 1100 tankus, 2600 bruņumašīnas, 1170 stobra artilērijas vienības, 400 zalves uguns sistēmas.

Taču pagaidām Krievijas pusē ir pat Montrē konvencija, kas nopietni ierobežo kopējo tonnāžu (ne vairāk kā 45 tūkst. tonnu) un uzturēšanās laiku Melnajā jūrā (ne vairāk kā trīs nedēļas) pie šī reģiona nepiederošo valstu kara kuģiem. Jāpiebilst, ka amerikāņu eskadras kuģu "Roosevelt" un "Donald Cook" kopējā tonnāža ir nepilni 20 tūkstoši tonnu.

19
Tagi:
agresija, aizsardzība, Krievija, NATO, ASV
Pēc temata
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā
Melnajā jūrā atkal "likvidēts" ASV eskadras kuģis. Kas notiks tālāk?
Krievijas ĀM: Savienoto Valstu manevri Melnajā jūrā apdraud mieru
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā

Fjodors Lukjanovs: Donbasa liktenis ir izlemts

0
(atjaunots 23:49 16.04.2021)
Kanāla "Baltie un pūkaini" jaunais izlaidums: viesos – žurnāla "Rossija v globalnoi politike" galvenais redaktors, Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Fjodors Lukjanovs. Par pasaules aizkulišu noslēpumiem viņam zināms viss.

YouTube kanāls #БИП ("Baltie un pūkainie") aprunājās ar žurnāla "Rossija v globalnoi politike" galveno redaktoru, Ekonomikas augstskolas pasniedzēju Fjodoru Lukjanovu par protestiem, Baltkrieviju, Lukašenko un Turcijas ambīcijām. Vai Maskava prot mainīt režīmus? Vai Krievijai vajadzīgs Donbass? Kurš ir labāks – Čaikovskis vai Morgenšterns, Mihalkovs vai Naišulers? Par to un daudz ko citu – "Balto un pūkaino" jaunajā izlaidumā.

0
Tagi:
Ukraina, Donbass