F-15E

"Mēs zaudējam tehniku!" Kas noticis ar ASV kara aviāciju

85
(atjaunots 23:12 05.12.2020)
Rezerves daļu trūkums, grūtības ar remontu, novecojošas iekārtas – amerikāņu gaisa armāda saskārusies ar nopietnām cīņasspējas problēmām.

ASV Valsts kase publicējusi atskaiti par ikgadējām pārbaudēm Gaisa spēku, Jūras spēku, Jūras kājnieku un Sauszemes spēku aviācijas parkā. Dokumentā izskanējis apgalvojums, ka liela daļa lidaparātu pat nespēsies pacelties gaisā. Situācija kļūst aizvien ļaunāka – lidmašīnu un helikopteru apkalpošanas izmaksas joprojām pieaug, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Relatīvi lietojami

Valsts kases komisija strādāja bruņoto spēku vienībās un aviācijas bāzēs no 2011. līdz 2019. gadam. Tās speciālisti pārbaudīja aviotehnikas gatavību pildīt kaujas uzdevumus. Normatīvi paredz: vismaz 80% lidaparātu jābūt gataviem jebkurā brīdī pacelties gaisā. Komisija pārbaudīja 46 tipu lidmašīnas un helikopterus visās bruņoto spēku kategorijās un izdarīja bēdīgu slēdzienu – tikai trīs no tiem vairāk vai mazāk atbilst šīm prasībām.

Deviņu gadu periodā maksimālu cīņasspējas un tehniskā līmeņa pakāpi demonstrēja daudzfunkcionālie helikopteri UH-1N. Gaisa spēki un armija izmanto šos lidaparātus no 1968. gada, tiem ir pietiekami daudz rezerves daļu, speciālisti jau sen apguvuši to remonta un ekspluatācijas nianses.

Otro vietu ieņem radioelektroniskās cīņas un radiotehniskās izlūkošanas lidmašīnas EP-3E Aries II, ko ASV Gaisa spēki saņēma 70. gadu beigās. Septiņus gadus no deviņiem izdevies saglabāt cīņasspēju 80% avioparka. Līderu trijotni noslēdz vadības un sakaru lidmašīnas E-6B Mercury. Tās ir ierindā no 1989. gada, un to cīņasspēja piecu gadu laikā no 2011. gada pārsniedza 80%.

Valsts kases analītiķi atzīmēja, ka ši tipu lidaparātu nav daudz, un, ņemot vērā šauro specializāciju, tie paceļas gaisā salīdzinoši reti, tātad tie lēnāk patērē resursu un daudzkārt mazākus apkalpei piešķiramos līdzekļus. Vienlaikus, jo intensīvāk tiek ekspluatēts avioparks, jo zemāka ir tā tehniskā gatavība. Piemēram, ASV Gaisa spēku galvenie iznīcinātāji – divvietīgie F-15E Strike Eagle saglabāja cīņasspēju 80% līmenī tikai četrus gadus no deviņiem. Ar citu tipu lidaparātiem stāvoklis ir vēl bēdīgāks. Analītiķu publicētajā grafikā tie visi atrodas "sarkanajā zonā".

Riska zona

Tikai trīs gadus no deviņiem cīņasspēju saglabāja ASV GS degvielas uzpildes lidmašīnas KC-10 Extender un KC-135 Stratotanke. Tas ir saprotams. Amerikāņi bieži izmanto degvielas uzpildi gaisā dažādās operācijās, un tehnika nolietojas. Līdzīgs ir arī stratēģisko bumbvedēju B-52 Stratofortress un B-2 Spirit, "pastardienas lidmašīnu" E-4B, kā arī pārvaldes un mērķa norādes lidmašīnu E-8C rādītājs.

Slavēto 5. paaudzes iznīcinātāju F-35 rezultāts (dažādām modifikācijām) – tikai divi gadi. Tiem ir milzum daudz "bērna kaišu", ko konstruktori nekādi nevar izārstēt. Skeptiķi jau skaidro, ka tā ir visdārgākā izgāšanās ASV GS vēsturē. Situāciju vēl apgrūtina rezerves daļu trūkums.

Divus punktus izpelnījušās kara transporta lidmašīnas C-5 Galaxy, C-130H Hercules, REC lidmašīnas EA-18G Growler un pretzemūdeņu helikopteri MH-60R. Pa vienam punktam saņēmuši trieciennieki A-10 Thunderbolt II, klāja iznīcinātāji F/A-18A-D Horner un helikopteri HH-60G Pave Hawk.

Galvenie autsaideri

24 tipu lidaparātu avioparks – vairāk nekā puse no visiem izpētītajiem – ne reizi deviņu gadu laikā nesasniedza 80% tehnisko gatavību. Valsts kases speciālisti to uzskata gandrīz vai par katastrofu. Tas attiecas arī uz iznīcinātājiem F-16 un konvertoplāniem V-22 Osprey, klāja izlūkošanas lidmašīnām E-2 Hawkeye un daudziem citiem lidaparātiem. 11 tipu lidmašīnu un helikopteru cīņasspēja nepārsniedza ne 55%.

Visbēdīgākais stāvoklis vērojams stratēģisko bumbvedēju B-1 Lancer parkā. Augustā Štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētāja vietnieks ģenerālis Džons Haitens informēja, ka no 62 šī tipa lidmašīnām vien sešas var uzskatīt par cīņas spējīgām. ASV Gaisa spēki intensīvi izmantoja B-1 visā pasaulē – tie veikuši tūkstošiem reisu. Lielākoties bumbvedēji strādāja Tuvajos Austrumos – klimatiskajos apstākļos, kādiem tie nav piemēroti. Pārsvarā lielākā daļa parka vienkārši ir nolietota. Septembrī izskanēja ziņa, ka Pentagons plāno norakstīt 17 problemātiskākos bumbvedējus.

Remontu apgrūtina rezerves daļu trūkums, turklāt runa nav tikai par jaunajiem lidaparātiem, piemēram, par klāja lidmašīnām F/A-18E/F Super Hornet un EA-18G Growler, kas nonākušas GS 1999. un 2009. gadā. Rezerves daļu ražotāji tās vairs neražo vai vienkārši aizgājuši no tirgus.

Grūtības ir arī darbā ar armijas aviāciju. Inspekcija parādīja, ka lielākā daļa slaveno helikopteru AH-64 Apache periodiski iziet no ierindas. ASV sauszemes spēki tos bieži izmanto lielākajā daļā bruņoto konfliktu. Daudzas mašīnas vairākkārt bojātas cīņās, citas netika turētas kārtībā speciālistu trūkuma dēļ.

Problēmas ar floti

Tehnikas strauja novecošana vajā arī amerikāņu varenības galveno balstu – Jūras kara spēkus. Oktobrī JKS speciālā komisija ziņoja Kongresam par kuģu neapmierinošo stāvokli – daudziem no tiem tuvojas "pensijas vecums". Speciālisti konstatējuši, ka amerikāņu "vimpeļi" visbiežāk sakaras ar spēkiekārtu disfunkcijām, informācijas un kontroles sistēmas Aegis bojājumiem, nestabilu iekārtu darbību, kas paredzētas kuģa helikoptera pacelšanās un nolaišanās nodrošināšanai. Komisijas vadītāji atgādināja, ka visiem Ticonderoga tipa kreiseriem tuvojas 35 gadu vecums, tāpat kā pirmajiem 27 "Arleigh Burke" tipa eskadras kuģiem. JKS pieņēmuši lēmumu pagarināt pamata tipa kara kuģu ekspluatācijas laiku, taču tas ir tikai pagaidu pasākums. Kreiseri un eskadras kuģi būvēti bez īpašām domām par bruņojuma modernizāciju, tātad jaunos un perspektīvos kompleksus uzņemt nespēs.

Protams, gan amerikāņu aviācija, gan JKS vēl joprojām ir spēcīgākie pasaulē – lielākie un tehniski labākie. Tomēr neseno pārbaužu rezultāti uzskatāmi rāda, ka Pentagons pat ar nesamērīgi uzpūstu aizsardzības budžetu saskaras ar absolūti tādām pašām nepatikšanām, kas vērojamas citu valstu militārajos resoros. Diezin vai izdosies ar naudu vien atrisināt novecojošās tehnikas problēmu.

85
Tagi:
ASV GS, ASV
Pēc temata
Nothing personal: ASV iepirkušas Krievijā rekordlielu naftas apjomu
Pentagons sapratis, ko sastrādājis: ķīnieši nospieduši uz ceļiem ASV armiju
F-35 jaunas grūtības: kas nav kārtībā ar amerikāņu iznīcinātāju
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

33
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

33
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

40
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

40
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Akcija Nemirstīgais pulks Rīgā, 2019. gada 9. maijā

Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"

0
(atjaunots 12:16 06.05.2021)
Jūrmalas dome šogad atļāvusi piemiņas akciju "Nemirstīgais pulks" par godu 9. maijam – Uzvaras dienai.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Jūrmalas pilsētas dome devusi atļauju rīkot akciju "Nemirstīgais pulks" 9. maijā, pastāstīja pasākuma organizators Jānis Kuzins. Taču akcijā varēja piedalīties tikai 10 cilvēki.

Kuzins pastāstīja TASS, ka, atbildot uz viņa pieprasījumu, Jūrmalas dome ziņoja, ka neiebilst pret akciju "Nemirstīgais pulks", ja tiks ievērotas visas prasības. Patlaban ļauts organizēt sapulces, gājienus un piketus, kuros piedalās ne vairāk kā 10 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un nodrošinot dalībniekiem gaismu atstarojošas vestes.

Gājiens notiks 9. maijā no pl. 16:00 līdz 18:30 no Slokas autoostas līdz vietējiem brāļu kapiem, teica Kuzins.

Vienlaikus Rīgā "Nemirstīgais pulks" šogad nenotiks, taču organizatori aicina paņemt savu tuvinieku fotogrāfijas, kuri karoja pret fašismu Lielā Tēvijas kara gados, ierasties pie pieminekļa un pēc ziedu nolikšanas iziet savu "Nemirstīgo pulku".

"Katru gadu gandrīz visā pasaulē uzvarētāju pēcteči paceļ virs galvām savus varoņus: tēvus, vectēvus, vecvectēvus… Nemirstīgais pulks, tāpat kā ģimenes atmiņa ir bezgalīgi! Nāciet ar savu varoņu portretiem pie pieminekļa, ievērojot visus noteikumus un dodieties individuālajā Nemirstīgajā pulkā!" teikts organizatoru paziņojumā Facebook.

Sabiedriskā akcija "Nemirstīgais pulks" notiek 9. maijā – Uzvaras dienā Krievijā un citās valstīs. Gājiena laikā cilvēki nes savu tuvinieku, Lielā Tēvijas kara dalībnieku fotogrāfijas. Akcija "Nemirstīgais pulks" pirmo reizi tika organizēta 2012. gadā Tomskā pēc vietējo teležurnālistu iniciatīvas. Kopš 2015. gadā akcija oficiāli atzīta par Viskrievijas pasākumu.

Aprīlī kustības "Krievijas Nemirstīgais pulks" centrālā štāba līdzpriekšsēdētāja Jeļena Cunajeva pastāstīja, ka "Nemirstīgā pulka" tradicionālais gājiens šodien varētu notikt 24. jūnijā, ja to pieļaus epidemioloģiskā situācija. 9. maijā, kā jau iepriekš plānots, pasākums notiks tiešsaistes formātā.

Baltijas valstīs 1.-10. maijā notiek interneta akcija "Nemirstīgais pulks - Baltija". Akcijas dalībnieki var īpaši izveidotā lapā Facebook pastāstīt par savu tuvinieku likteni Lielajā Tēvijas karā un publicēt fotogrāfijas.

Tās organizators – nekomerciālā apvienība Baltinpress (Tallina), "Komsomoļskaja Pravda" Ziemeļeiropā un Baltijas krievu sadraudzības "Tautieši" vietne.


0
Tagi:
Uzvaras diena, Jūrmala, Nemirstīgais pulks
Pēc temata
"Nemirstīgais pulks" noslēdza virtuālo gājienu
Translācijai "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ir vairāk nekā 20 miljoni skatījumu
Nekādas politikas: cilvēki visā pasaulē stājas "Nemirstīgā pulka" rindās
Margarita Dragile par uzbrukumiem "Nemirstīgajam pulkam" un formastērpa aizliegumu