Lauvu vārti Hatušašā

Turcijā atklāta noslēpumaina senlaiku pilsēta, kas pārcietusi bronzas kolapsu

67
(atjaunots 15:40 06.12.2020)
Zinātnieki no ASV un Lielbritānijas ziņoja, ka atrasta noslēpumainā Tarhuntašas pilsēta, kas pieminēta Hetu impērijas dokumentos.

Runa ir par Turkmena-Garagujuka kurgānu Turcijā, vienu no masīvākajiem bronzas laikmeta pieminekļiem. Ja hipotēze apstiprināsies, tas būs ievērības cienīgs arheoloģiskais atklājums, kas palīdzēs noskaidrot hetu tautu likteni, portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

Pagaidu galvaspilsēta

Bronzas laikmetā mūsdienu Turcijas centrālo daļu ieņēma Hetu valstība – varena impērija, līdzīga Senajai Ēģiptei un Asīrijai. Tās galvaspilsētu Hatušašu valsts sirdī no ziemeļiem sargāja Melnā jūra. No turienes hetu cari lēma pakļauto tautu likteni, izšķīra iekšējo un ārējo politiku.

XIII gs. p.m.ē. sākumā hetu valsts sasniedza savas varenības virsotnes, tā aktīvi paplašinājās uz dienvidiem, austrumiem un rietumiem. Dokumentos, kas saglabājušies līdz mūsdienām, aptuveni 1280. gadā valdnieks Muvatalli II pārcēla galvaspilsētu no Hatušašas uz Tarhuntašu, uz nesen valstij pievienotajām "zemajām zemēm".

Локализация основных регионов и городов Анатолии хеттского периода
Hetu valsts XIII gs. p.m.ē. Pirmās ziņas par Trahuntašu vēsturnieki smēlās no rakstiem uz māla plāksnītēm, kas stāsta par hetu galvaspilsētas pārcelšanu no Hatušašas

Cara lēmumu kritizēja un trīs gadu desmitus vēlāk Muvatalli vecākā dēla Mursili III galms atgriezās Hatušašā. Galvaspilsētas pēkšņās un dīvainās pārcelšanas iemesli vēl joprojām nav zināmi. Tekstos ir mājiens par reliģiskiem iemesliem: valdīja uzskats, ka Hatušaša ir nolādēta. Iespējams, zināma loma bija politiskajiem un stratēģiskajiem apsvērumiem – viss kopā. Hatušaša tika atrasta XIX gadsimtā līdzās mūsdienu Bogazkales ciemam. Izrakumi turpinās vairāk nekā simt gadus. Tagad tas ir arheoloģiskais piemineklis, ko aizsargā UNESCO. Savukārt Tarhuntaša joprojām nav atrasta.

Hartapu mīkla

Hetu teksti stāsta, ka Tarhuntaša meklējama Konjas līdzenumā – tagadējā Konjas provincē. Konja ir īsts "baltais plankums" arheologu kartēs. Pirmie meklējumi tika sākti 2019. gadā. Tos vadīja Džeimss Osborns no Čikāgas universitātes Austrumu vēstures institūta un Mišels Mass no Britu institūta Ankarā. Viņi atrada vairāk nekā simt izrakumiem perspektīvas vietas. To starpā ir arī milzīgais Turkmen-Garagujuka kurgāns.

Kurgāna platība sasniedz 125 hektārus, tas salīdzināms ar Hatušašu. Visapkārt plešas auglīgs līdzenums, kas spēj paēdināt lielu skaitu cilvēku. Arheoloģiskās izlūkošanas laikā tur atrasta hetu stilā apstrādāta keramika. Zinātnieki uzskata, ka tā ir Tarhuntaša.

Курган Туркмен-Карагуюк в Турции. Возможное местонахождение Тархунтассы
Turkmen-Karagujuka kurgāns Turcijā. Tarhuntašas iespējamā atrašanās vieta

Netālu no kurgāna, irigācijas kanālā arheologi atklāja akmens sienu – par to pastāstīja vietējie iedzīvotāji. Uzraksts uz tās ar hetu hieroglifiem stāsta par lielo caru Hartapu, kas iekarojis Muška zemi (Frīģiju) un pakļāvis vēl trīspadsmit valstis. Viņa vārds pieminēts vairākos hetu tekstos, kas iecirsti klintīs kalnu masīvos Kizildagā un Karadagā netālu no kurgāna. Iespējams, tie ir rituāli kompleksi, ko nereti būvēja netālu no senajām galvaspilsētām. 

Hartapu ir noslēpumaina personība. Spriežot pēc uzrakstiem, viņš, domājams, valdījis XII gs. p.m.ē. sākumā, kad Hetu valstī valdīja noriets. Valdnieka vārds Mursili liecina, ka viņs piederējis pie hetu caru dinastijas. Tomēr uz bareljefa viņš atainots kā jaunasīriešu cars, un tas jau liecina par VIII gs. p.m.ē. Nekur nav minēts, kādā valstī valdījis Hartapu. Tomēr vienā no klinšu sienās iekaltajiem tekstiem ir hieroglifs, kas apzīmē pērkona dievu Tarhuntu – Tarhuntašas aizbildni.

Часть стелы с лувийскими иероглифами, найденная в ирригационном канале около Тукмен-Карагуюка
Daļa stelas ar luviešu hieroglifiem, atrasta irigācijas kanālā netālu no Turkmen-Karagujuka. Uzraksts veltīts lielajam caram Hartapu

Kultūru tulkotāji

Heti ir indoeiropiešu cilmes tauta. Viņiem ir kopīgas saknes ar daudziem Eiropas etnosiem, arī slāviem. Anatolijā viņi ieradās III gadu tūkstoša p.m.ē. beigās, padzina hatus un izrādījās starp semītu, šumeru un Ziemeļkaukāza tautām. Heti bija ļoti jūtīgi pret svešu kultūru ietekmi, viņi uztvēra un pārveidoja vietējās tradīcijas.

"Par hatiem mums ir zināms ar hetu starpniecību, hurītu mīti tāpat zināmi viņu adaptācijā. Viņi pārstrādājuši šumeru-akādiešu tekstus. Daži dati liecina, ka lielā senēģiptiešu literatūra izaugusi no hetu mantojuma. Heti ir unikāli – viņi ir sava laikmeta kultūras vidutāji," stāsta Marija Moļina, Krievijas zinātņu akadēmijas Lingvistikas institūta darbiniece, hetu valodas speciāliste.

Sākotnēji heti godāja vien dažus indoeiropiešu dievus. Tomēr Anatolijā burtiski viena gadsimta laikā dievu skaits pieauga – savā panteonā viņi iekļāva vietējos elkus. Hetus dēvēja par tūkstoš dievu tautu, piezīmēja pētniece.

Hetu valoda bija galva oficiālā valoda, tajā sastādīja dokumentus, rakstīja vēstules. Hetu valodas ķīļrakstam izmantoja māla plāksnītes. Vienlaikus arheologi sastopas arī ar uzrakstiem luviešu valodā. Aizvien lielāks datu masīvs pašlaik liecina, ka hetu valstī luviešu valoda bija plaši izplatīta. Izskanējusi versija, ka hetu cari nāca no luviešiem – radnieciskas indoeiropiešu tautas. Uz to norāda arī luviešu saknes Muvatalli vārdā.

Atšķirībā no hetu valodas, luviešu valoda izpētīta un atšifrēta sliktāk, tomēr zinātnieki ļoti interesējas par luviešu un hetu saiknēm. Lieta tāda, ka dzelzs laikmeta sākumā hetu impērija burtiski pagaisa. Šo laiku dēvē par "bronzas kolapsu". Krīze sākās visā Tuvo Austrumu reģionā, tautas pameta dzimtās zemes un devās prom labākas dzīves meklējumos. Valdnieki līdz ar svītu pameta Hatušašu, līdzi ņemot pašu vērtīgāko. Drīz vien ieradās "jūras tautas", izlaupīja un nodedzināja tukšo pilsētu.

"Domājams, heti aizgāja uz Sīrijas ziemeļiem. Lai nu būtu, kā būdams, pēc trim "tumšajiem gadsimtiem" kopš impērijas izgaišanas tur izveidojās valstis, kuru iedzīvotāji dēvēja sevi par hetiem un rakstībai izmantoja luviešu hieroglifus. No šī viedokļa izrakumi Tarhuntašā, domājams, kādas luviešu iekšējās valsts galvaspilsētā, būs ļoti interesanti," secināja Marija Moļina.

Nākamajās sezonās arheologi plāno veikt ģeofizisko skenēšanu un urbumus kurgānā, lai precīzāk novērtētu pilsētas apmērus un struktūru, kā arī nospraust tālāko izrakumu vietu.

67
Tagi:
Turcija, Vēsture
Kūrorts Bulgārijā, foto no arhīva

Asimetrisks pasākums: Bulgārijā nobijās no Krievijas atbildes uz savu izlēcienu

40
(atjaunots 23:42 16.05.2021)
Vispirms darīt, pēc tam domāt – tā izdodas Bulgārijai. Apsūdzēja Maskavu bez pierādījumiem, izraidīja diplomātus, un tikai pēc tam viņiem ienāca prātā, ka Krievija var atbildēt, un ļoti sāpīgi.

Maijā Bulgārija atklāja tūrisma sezonu, 5. maijā sāka izsniegt vīzas arī Krievijas pilsoņiem. Ceļotāju labad Sofija pat atzina vakcināciju ar "Sputnik V", lai tikai brauc. Tikai Bulgārijas kūrortu pieprasījums joprojām ir zems, atzīmēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova.

Krievijas pilsoņi, uz kuru rēķina labajos laikos pirms pandēmijas vienmēr tik labi pelnījis Bulgārijas tūrisma sektors, var neatgriezties nemaz. Runa nav tikai par koronavīrusu, valūtas cenu pieaugumu un pašmāju kūrortu apgūšanu Krasnodaras novadā un Krimā, bet arī par politiku. Vispirms – par Sofijas politiku.

Izdevums "Duma" pauda bažas par to, ka, atbildot uz bulgāru nedraudzīgajām darbībām ar visiem viņu "spiegu skandāliem", apsūdzībām kaut kādiem "Kremļa aģentiem" sprādzienos militārajās noliktavās (patapināja ideju Čehijā) un pārējiem lēmumiem, Maskava var iekļaut Bulgāriju nedraudzīgo valstu sarakstā un pieteikt tai boikotu tūrismā.

Tā sakot, nodot aizmirstībai. Ko tad republika iesāks? Tas nav skaidrs, jo vajag taču kaut kā celt valsts ekonomiku no ceļiem.

Raksta autors atgādina, ka pat saviem pilsoņiem vietējās pludmales un viesnīcas neko daudz nevar piedāvāt, tāpēc turīgāki cilvēki dod priekšroku atpūtai ārzemēs. Arī Krievijas tūristu acīs Bulgārija nav pasaules naba, pat tagadējos, koronavīrusa dēļ "daļēji aizslēgtajos" laikos: Melnkalne laipni lūdz tūristus no Krievijas, Kipra, Grieķija, drīz sarakstam varētu pievienoties Ēģipte un citas valstis.

Tātad izvēle ir, pat neskaitot savus kūrortus. Jā, pagaidām Bulgārijā par krievu ceļotāju naudas zudumu un tūrisma sektora stāvokli bīstas tikai žurnālisti. Valdība nevēlas kardināli mainīt izteikumus, lai arī jaunu uzbrukumu Maskavai pagaidām nav.

Lai jau, pašiem vien būs sliktāk, jo tūrisma nestās peļņas zudums viņiem var sagādāt pēkšņu un ļoti nepatīkamu pārsteigumu. Tāpēc labāk gan būtu vispirms padomāt, bet pēc tam runāt vai darīt – visam ir savas sekas.

40
Tagi:
tūrisms, Krievija, Bulgārija
Pēc temata
Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES
Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, kā piesaistīt tūristus
Ne visi varēs ceļot: ES stāsta, kādas prasības tiek izvirzītas tūristiem

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

74
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

74
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā

Cilvēki dejo: pasaules tautu tradīcijas

0
(atjaunots 22:13 17.05.2021)
  • Sambas skolas Unidos da Tijuca pārstāvji karnevālā Riodežaneio, Brazīlija
  • Kabuki izpildītāji Tokijā
  • Gopaks Ukrainas PSR Valsts akadēmiskā deju ansambļa izpildījumā
  • Maoru kareivji izpilda haka – apsveikuma deju
  • Derviši sufiju virpuļošanas laikā Turcijā
  • Pau-vau deja indiāņu rezervācijā ASV
  • Balieši izpilda kečaka deju
  • XXVI Latvijas Dziesmu un XVI Deju svētku dalībnieki
  • Dejotājas khmeru klasiskās dejas laikā
  • Angļu tautas deja Abbots Bromley Horn Dance
  • Dejotāja izpilda flamenko
  • Dejotāji demonstrē lielisku tango Buenosairesā
Dejai pat ir īpaša diena – Starptautiskā dejas diena, noteikta par godu modernā baleta dibinātājam Žanam Žoržam Novēram, tomēr tā veltīta visiem dejas stiliem.

Cilvēki dejo visā pasaulē, katrai tautai ir savas dejas tradīcijas, lieliski tautas tērpi un īpatnības, kas padara tās unikālas.

Paskatieties uz dažādu tautu neparastākajām un tradicionālajām dejām mūsu fotolentē.

0
  • Sambas skolas Unidos da Tijuca pārstāvji karnevālā Riodežaneio, Brazīlija
    © AFP / Yasuyoshi Chiba

    Sambas skolas "Unidos da Tijuca" pārstāvji karnevālā Riodežaneio, Brazīlija

  • Kabuki izpildītāji Tokijā
    © AP Photo / Jae Hong

    Kabuki izpildītāji Tokijā

  • Gopaks Ukrainas PSR Valsts akadēmiskā deju ansambļa izpildījumā
    © Sputnik / Igor Kostin

    Gopaks Ukrainas PSR Valsts akadēmiskā deju ansambļa izpildījumā

  • Maoru kareivji izpilda haka – apsveikuma deju

    Maoru kareivji izpilda haka – apsveikuma deju

  • Derviši sufiju virpuļošanas laikā Turcijā
    © AFP / Adem Altan

    Derviši sufiju virpuļošanas laikā Turcijā

  • Pau-vau deja indiāņu rezervācijā ASV

    Pau-vau deja indiāņu rezervācijā ASV

  • Balieši izpilda kečaka deju
    © AFP / Sonny Tumbelaka

    Balieši izpilda kečaka deju

  • XXVI Latvijas Dziesmu un XVI Deju svētku dalībnieki
    © Foto : Rīgas Dome

    XXVI Latvijas Dziesmu un XVI Deju svētku dalībnieki

  • Dejotājas khmeru klasiskās dejas laikā

    Dejotājas khmeru klasiskās dejas laikā

  • Angļu tautas deja Abbots Bromley Horn Dance

    Angļu tautas deja Abbots Bromley Horn Dance

  • Dejotāja izpilda flamenko
    © AFP / Timothy A. Cary

    Dejotāja izpilda flamenko

  • Dejotāji demonstrē lielisku tango Buenosairesā
    © AP Photo / Natacha Pisarenko

    Dejotāji demonstrē lielisku tango Buenosairesā

Tagi:
fotolente