Lauvu vārti Hatušašā

Turcijā atklāta noslēpumaina senlaiku pilsēta, kas pārcietusi bronzas kolapsu

66
(atjaunots 15:40 06.12.2020)
Zinātnieki no ASV un Lielbritānijas ziņoja, ka atrasta noslēpumainā Tarhuntašas pilsēta, kas pieminēta Hetu impērijas dokumentos.

Runa ir par Turkmena-Garagujuka kurgānu Turcijā, vienu no masīvākajiem bronzas laikmeta pieminekļiem. Ja hipotēze apstiprināsies, tas būs ievērības cienīgs arheoloģiskais atklājums, kas palīdzēs noskaidrot hetu tautu likteni, portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

Pagaidu galvaspilsēta

Bronzas laikmetā mūsdienu Turcijas centrālo daļu ieņēma Hetu valstība – varena impērija, līdzīga Senajai Ēģiptei un Asīrijai. Tās galvaspilsētu Hatušašu valsts sirdī no ziemeļiem sargāja Melnā jūra. No turienes hetu cari lēma pakļauto tautu likteni, izšķīra iekšējo un ārējo politiku.

XIII gs. p.m.ē. sākumā hetu valsts sasniedza savas varenības virsotnes, tā aktīvi paplašinājās uz dienvidiem, austrumiem un rietumiem. Dokumentos, kas saglabājušies līdz mūsdienām, aptuveni 1280. gadā valdnieks Muvatalli II pārcēla galvaspilsētu no Hatušašas uz Tarhuntašu, uz nesen valstij pievienotajām "zemajām zemēm".

Локализация основных регионов и городов Анатолии хеттского периода
Hetu valsts XIII gs. p.m.ē. Pirmās ziņas par Trahuntašu vēsturnieki smēlās no rakstiem uz māla plāksnītēm, kas stāsta par hetu galvaspilsētas pārcelšanu no Hatušašas

Cara lēmumu kritizēja un trīs gadu desmitus vēlāk Muvatalli vecākā dēla Mursili III galms atgriezās Hatušašā. Galvaspilsētas pēkšņās un dīvainās pārcelšanas iemesli vēl joprojām nav zināmi. Tekstos ir mājiens par reliģiskiem iemesliem: valdīja uzskats, ka Hatušaša ir nolādēta. Iespējams, zināma loma bija politiskajiem un stratēģiskajiem apsvērumiem – viss kopā. Hatušaša tika atrasta XIX gadsimtā līdzās mūsdienu Bogazkales ciemam. Izrakumi turpinās vairāk nekā simt gadus. Tagad tas ir arheoloģiskais piemineklis, ko aizsargā UNESCO. Savukārt Tarhuntaša joprojām nav atrasta.

Hartapu mīkla

Hetu teksti stāsta, ka Tarhuntaša meklējama Konjas līdzenumā – tagadējā Konjas provincē. Konja ir īsts "baltais plankums" arheologu kartēs. Pirmie meklējumi tika sākti 2019. gadā. Tos vadīja Džeimss Osborns no Čikāgas universitātes Austrumu vēstures institūta un Mišels Mass no Britu institūta Ankarā. Viņi atrada vairāk nekā simt izrakumiem perspektīvas vietas. To starpā ir arī milzīgais Turkmen-Garagujuka kurgāns.

Kurgāna platība sasniedz 125 hektārus, tas salīdzināms ar Hatušašu. Visapkārt plešas auglīgs līdzenums, kas spēj paēdināt lielu skaitu cilvēku. Arheoloģiskās izlūkošanas laikā tur atrasta hetu stilā apstrādāta keramika. Zinātnieki uzskata, ka tā ir Tarhuntaša.

Курган Туркмен-Карагуюк в Турции. Возможное местонахождение Тархунтассы
Turkmen-Karagujuka kurgāns Turcijā. Tarhuntašas iespējamā atrašanās vieta

Netālu no kurgāna, irigācijas kanālā arheologi atklāja akmens sienu – par to pastāstīja vietējie iedzīvotāji. Uzraksts uz tās ar hetu hieroglifiem stāsta par lielo caru Hartapu, kas iekarojis Muška zemi (Frīģiju) un pakļāvis vēl trīspadsmit valstis. Viņa vārds pieminēts vairākos hetu tekstos, kas iecirsti klintīs kalnu masīvos Kizildagā un Karadagā netālu no kurgāna. Iespējams, tie ir rituāli kompleksi, ko nereti būvēja netālu no senajām galvaspilsētām. 

Hartapu ir noslēpumaina personība. Spriežot pēc uzrakstiem, viņš, domājams, valdījis XII gs. p.m.ē. sākumā, kad Hetu valstī valdīja noriets. Valdnieka vārds Mursili liecina, ka viņs piederējis pie hetu caru dinastijas. Tomēr uz bareljefa viņš atainots kā jaunasīriešu cars, un tas jau liecina par VIII gs. p.m.ē. Nekur nav minēts, kādā valstī valdījis Hartapu. Tomēr vienā no klinšu sienās iekaltajiem tekstiem ir hieroglifs, kas apzīmē pērkona dievu Tarhuntu – Tarhuntašas aizbildni.

Часть стелы с лувийскими иероглифами, найденная в ирригационном канале около Тукмен-Карагуюка
Daļa stelas ar luviešu hieroglifiem, atrasta irigācijas kanālā netālu no Turkmen-Karagujuka. Uzraksts veltīts lielajam caram Hartapu

Kultūru tulkotāji

Heti ir indoeiropiešu cilmes tauta. Viņiem ir kopīgas saknes ar daudziem Eiropas etnosiem, arī slāviem. Anatolijā viņi ieradās III gadu tūkstoša p.m.ē. beigās, padzina hatus un izrādījās starp semītu, šumeru un Ziemeļkaukāza tautām. Heti bija ļoti jūtīgi pret svešu kultūru ietekmi, viņi uztvēra un pārveidoja vietējās tradīcijas.

"Par hatiem mums ir zināms ar hetu starpniecību, hurītu mīti tāpat zināmi viņu adaptācijā. Viņi pārstrādājuši šumeru-akādiešu tekstus. Daži dati liecina, ka lielā senēģiptiešu literatūra izaugusi no hetu mantojuma. Heti ir unikāli – viņi ir sava laikmeta kultūras vidutāji," stāsta Marija Moļina, Krievijas zinātņu akadēmijas Lingvistikas institūta darbiniece, hetu valodas speciāliste.

Sākotnēji heti godāja vien dažus indoeiropiešu dievus. Tomēr Anatolijā burtiski viena gadsimta laikā dievu skaits pieauga – savā panteonā viņi iekļāva vietējos elkus. Hetus dēvēja par tūkstoš dievu tautu, piezīmēja pētniece.

Hetu valoda bija galva oficiālā valoda, tajā sastādīja dokumentus, rakstīja vēstules. Hetu valodas ķīļrakstam izmantoja māla plāksnītes. Vienlaikus arheologi sastopas arī ar uzrakstiem luviešu valodā. Aizvien lielāks datu masīvs pašlaik liecina, ka hetu valstī luviešu valoda bija plaši izplatīta. Izskanējusi versija, ka hetu cari nāca no luviešiem – radnieciskas indoeiropiešu tautas. Uz to norāda arī luviešu saknes Muvatalli vārdā.

Atšķirībā no hetu valodas, luviešu valoda izpētīta un atšifrēta sliktāk, tomēr zinātnieki ļoti interesējas par luviešu un hetu saiknēm. Lieta tāda, ka dzelzs laikmeta sākumā hetu impērija burtiski pagaisa. Šo laiku dēvē par "bronzas kolapsu". Krīze sākās visā Tuvo Austrumu reģionā, tautas pameta dzimtās zemes un devās prom labākas dzīves meklējumos. Valdnieki līdz ar svītu pameta Hatušašu, līdzi ņemot pašu vērtīgāko. Drīz vien ieradās "jūras tautas", izlaupīja un nodedzināja tukšo pilsētu.

"Domājams, heti aizgāja uz Sīrijas ziemeļiem. Lai nu būtu, kā būdams, pēc trim "tumšajiem gadsimtiem" kopš impērijas izgaišanas tur izveidojās valstis, kuru iedzīvotāji dēvēja sevi par hetiem un rakstībai izmantoja luviešu hieroglifus. No šī viedokļa izrakumi Tarhuntašā, domājams, kādas luviešu iekšējās valsts galvaspilsētā, būs ļoti interesanti," secināja Marija Moļina.

Nākamajās sezonās arheologi plāno veikt ģeofizisko skenēšanu un urbumus kurgānā, lai precīzāk novērtētu pilsētas apmērus un struktūru, kā arī nospraust tālāko izrakumu vietu.

66
Tagi:
Turcija, Vēsture
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

17
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
17
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

70
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

70
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
Kirils Višinskis

Pie Latvijas vēstniecības Maskavā norisinājās piketi pret Sputnik autoru vajāšanu

0
(atjaunots 13:25 26.01.2021)
Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienā Kirils Višinskis un Marija Butina devās pie Latvijas vēstniecības Krievijā, lai uzstātos pret Krievijas mediju apspiešanu Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgades dienā sabiedriskā darbiniece Marija Butina un žurnālists Kirils Višinskis kopā sarīkoja vientuļos piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā, lai izteiktu protestu par žurnālistu vajāšanu, kuri sadarbojas ar Krievijas medijiem, Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.

Latvijas specdienesti nesen aizturēja septiņus autorus, kas sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews.

"Mana akcija ir mēģinājums piesaistīt starptautisko institūciju un mūsu tautiešu uzmanību situācijai ar žurnālistiem Baltijas valstīs," pastāstīja Marija Butina.

"Latvijai ir jāievēro likums un jābeidz pārkāpt žurnālistu tiesības," uzsvēra Višinskis.

Marijas Butinas projekta ietvaros #Своихнебросаем RT palaida informatīvu kampaņu krievvalodīgo žurnālistu atbalstam, kas tika aizturēti Latvijā 2020. gada 3. decembrī.

Runa ir par septiņiem autoriem, kas sadarbojas ar Sputnik un Baltnews portālu. Latvijas valsts drošības dienests nopratināja viņus un veica kratīšanas viņu dzīves vietās Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, viņiem draud līdz četriem brīvības atņemšanas gadiem.

Tika publicētas intervijas ar trim aizturētajiem žurnālistiem: Vladimiru Lindermanu, Allu Berezovsku un Andreju Jakovļevu, kuros viņi pastāstīja par kratīšanu, pratināšanu un par to, ko, pēc viņu domām, vēlās panākt Latvijas varas.

0
Pēc temata
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām