Rīgas brīvosta, foto no arhīva

No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā

116
(atjaunots 22:55 30.11.2020)
90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā tranzīta daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem Baltijā sasniedza līdz 20% no IKP; Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās ES varēja veicināt sektora attīstību, taču cerības neattaisnojās.

Starp daudziem nopietniem un konstruktīviem jautājumiem, kas jau sen pārtapuši politisko spekulāciju objektos, ievērojamu vietu ieņem Krievijas tranzīts caur Baltijas valstīm.

Viena no strīdā iesaistītajām pusēm ir dežūroptimisma pilna un ar Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta VĻKJS komitejas sekretāram raksturīgo entuziasmu skaidro skatītājiem, ka tas ir tikai nokdauns, nevis nokauts. Runa ir par Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Otra puse, Krievijas eksperti, arī virkne zinātnieku jau ilgus gadus norāda, ka Latvijas tranzīta nāve ir neizbēgama un notiks nākamajā dienā plkst. 11:59 pēc Viduseiropas laika. Tomēr postpadomju (kravu) tranzīts, nevis politiskais tranzīts, velkas jau trešo gadu desmitu.

Atzīmēsim arī to, ka tranzīta jomā strādājošie daudz mazāk spriež par savas nozares problēmām un perspektīvām, nekā politiskie eksperti. Taču pat viņu retos izteikumus būtu vērts uzklausīt.

Pirmkārt, transporta sistēma ir viens no ekonomiku veidojošiem faktoriem. Lieli transporta infrastruktūras projekti nozīmē tūkstošiem darba vietu. Viena darba vieta transporta jomā rada vismaz divas darba vietas apkalpošanas jomā. Attīstītāka infrastruktūra piesaista citas ekonomikas nozares, pirmkārt, rūpniecību. Lauksaimniecībai attīstīta infrastruktūra nozīme izmaksu samazināšanu. Transporta infrastruktūras attīstības līmenis ir ekonomiskās attīstības līmeņa universāls rādītājs. Iekšzemes un starptautisko transporta koridoru esamība nozīmē reģiona integrāciju starptautiskajā tirdzniecībā.

Otrkārt, tranzīts nozīmē ilgtermiņa līgumus un investīcijas. Nav nemaz tik vienkārši izstrādāt tranzītu.

Treškārt, runa nav par vienu nozari, bet par kompleksu. Tieši tāpēc nav konstruktīvi strīdi par to, kādu daļu no IKP veido tranzīta ieguldījums. Vai jāiekļauj tranzīta norēķinos transporta nozares? Kā iekļaut saistītās nozares? Cik "dziļi" analizēt tranzīta lejupslīdes ietekmi?

Ceturtkārt, tranzīts nevar pastāvēt ārpus pasaules ekonomikas un pasaules politikas. Tranzīta kritumu caur konkrētu ostu var izraisīt dažādi iemesli - no makroekonomiskas kopējās lejupslīdes līdz divpusējo attiecību "atdzišanai".

Piektkārt, par tranzīta nozīmi Baltijas valstu ekonomikā vienmēr ritējušas garas diskusijas, taču skaidrs ir tas, ka 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā šī ekonomikas sektora daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem faktiski sasniedza 20% no IKP. Atzīmēsim, ka tas ir "pliks" skaitlis – pieskaitot klāt transporta kompleksu, tas būtu vēl augstāks. Baltijas iestāšanās ES varēja veicināt tirdzniecības arī tranzīta attīstību, taču cerības nav attaisnojušās.

Kā Rīga "nodeva" tranzītu

Viena no garākājām valsts Eiropas centra maģistrālēm bija ceļš Rīga – Caricina (1871. g.). Citiem vārdiem sakot, tas, kas izraisa Latvijas vadības dīvainās emocijas, saistīts nevis ar Vladimira Putina politiskajiem lēmumiem, bet ar cara Aleksandra II ekonomisko politiku. "Pastiprināta dzelzceļu būvniecība izraisīja strauju Baltijas ostu importa un eksporta tirdzniecības attīstību, kas savukārt ievērojami paplašināja Baltijas ekonomiskos sakarus ar citām Krievijas impērijas daļām. Baltijas ostas ieņēma ievērojamu vietu Krievijas ārējā tirdzniecībā… 1901. gadā Rīgas osta tirdzniecības apgrozījuma summas ziņā jau ieņēma pirmo vietu starp Krievijas ostām." Šajā "pakāpē" Rīga, Ventspils un Liepāja sagaidīja arī PSRS sabrukumu. 90. gadi sniedza Latvijai iespēju izmantot peļņu no tranzīta un blakussektoriem.

Krievija ņēma vērā, ka tranzīta pakalpojumu tirgu Baltijas austrumu daļā jau sen nosaka mūsu eksporta un importa iespējas un transporta stratēģija. Sākotnēji tika pieņemti divi infrastruktūras attīstības stratēģijas varianti. Pirmais — jau esošās Baltijā infrastruktūras izmantošana, tās paplašināšana un rekonstrukcija, palielinot kravu plūsmu. Otrais — "Krievijas ostu un transporta neatkarības" veicināšana, intensīvi būvējot savas ostas un transporta sistēmas. Galu galā tika izraudzīts kompromiss starp pirmo un otro variantu.

Kravu tranzīta transporta un tehnoloģiskā nodrošinājuma starpnozaru programmu caur Somu līča piekrastes teritorijām izstrādāja Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala administrācijas, un tā tika pieņemta saskaņā ar Krievijas prezidenta rīkojumu "Par kravu tranzīta nodrošināšanu caur Somu līča piekrastes teritorijām", kas tika pieņemts 06.06.97. un "Par Krievijas tirdzniecības flotes atdzimšanas pasākumiem", kas tika pieņemts 03.12.92. Turklāt Sanktpēterburgas mērijā un Ļeņingradas apgabala administrācijā darbs šajā virzienā norisinājās no 1992. līdz 1993. gadam.

Bet pēc tam Latvija sāka demonstratīvi politizēt un ierobežot tranzītu. Vēsturnieks Vladimirs Simindejs atzīmēja: "Latvijas vadības pasivitāti šajā jomā var izskaidrot ar to, ka ekonomiski pamatots tranzīta ceļu attīstības potenciāls ir saistīts ar Krieviju, un tas nesaskaņojas ar "mazās valsts" aizsardzības stratēģiju pret "ārējiem draudiem" ar NATO un ES palīdzību."

2008. gadā intervijā Latvijas Televīzijai ārlietu ministrs, tagadējais vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš atzīmēja, ka Krievijas vēlmai ierobežot tranzītu nav nekāda politiskā pamata, tā ir balstīta tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem.

Vēstnieka kungs, ar nožēlu daru jums zināmu, ka šodien Krievijas vēlmēm un lēmumiem ir politisks pamats. Krievijā jebkuru tirdzniecības saišu uzturēšana ar Latviju tiks izskatīta tieši tāpat, kā tas notiek Latvijā — ņemot vērā nacionālās drošības risku.

2020. gada 11. martā Riekstiņš uzstājās Sanktpēterburgas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā Latvijas – Krievijas biznesa foruma ietvaros. Vēstnieks ilgi smaidīja daļēji nejauši sanākušajai auditorijai un stāstīja, kādas priekšrocības dāvā tranzīts caur Latviju. Taču zālē vairs nebija tādu cilvēku, kuri pieņem ekonomiskos un politiskos lēmumus tranzīta jomā. Tāpēc nevienu nepārsteidza statistikas dati, ko publicējusi Latvijas Satiksmes ministrija: 10 mēnešu laikā Latvijas ostās pārkrauti 37,298 miljoni tonnu kravu – par 29,5% mazāk nekā attiecīgajā 2019. gada periodā. Process sācies, kā teica Mihails Gorbačovs.

116
Tagi:
Māris Riekstiņš, Krievija, tranzīts, Latvija
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Puškovs: kravas Latvijai lai pameklē kara kurinātājs Rinkēvičs
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus

Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties

53
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos Vašingtonā dzer šampanieti – krīze devusi liktenīgu triecienu Trampam un visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam.

Starptautiskā reakcija pēc radikāli noskaņoto Trampa piekritēju iebrukuma Kapitolijā bija prognozējama. Tā variējas no traģiskas roku lauzīšanas un bļāvieniem par "dumpi, apvērsumu un valsts nodevību" līdz teju vai neslēptam ļaunam priekam par to, kas ASV kā bumerangs atgriezušās problēmas, ko tās gadu desmitiem rūpīgi lolojušas citām valstīm, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vienlaikus pat Amerikai visnaidīgāk noskaņotajos prātos ir maz iemeslu priekam, jo pašreizējie procesi draud ar neprognozējamām sekām visiem.

No vienas puses, notikumi Kapitolijā novirzīja iekšpolitisko krīzi jaunā gultnē, no otras – izrādījās ļoti parocīgi Trampa pretiniekiem. Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos dzer šampanieti, jo krīze devusi liktenīgu triecienu ne tikai aizejošajam prezidentam, bet arī visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra valstij ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam Demokrātiskās partijas vadībā.

Jā, ASV veidojas relatīvi labvēlīga situācija jaunajai administrācijai, bet ārpolitikā stāvoklis ir daudz sarežģītāks.

Demokrāti atgriežas Baltajā namā ar lozungu "Pie visa vainīgs Tramps, taču mēs ātri atjaunosim amerikāņu hegemonijas un triumfējošā globālisma zelta laikmetu".

Viņi neredz nekādu vispārēju krīzi sistēmā, kas absolūti likumsakarīgi vājina ASV ģeopolitiskās pozīcijas. Gluži pretēji, Tramps, pēc viņu domām, ir nejauša pārejoša fluktuācija, kas bez iemesla likusi Amerikai novērsties no sava galvenā ceļa un cilvēces vēstures.

Nav svarīgi, vai "Vašingtonas purvs" patiešām tic tādai pasaules ainai. Galvenais – tā noteiks viņu tālākos soļus. Baidena administrācija savā ārpolitikā pūlēsies pavērst laiku atpakaļ, lai Savienotās Valstis atgūtu līdera statusu starptautiskajā arēnā, kam pārējās valstis paklausa bez vārda runas.

Tomēr to nebūs viegli panākt, varbūt par neiespējami, jo planēta, principā ir pieradusi un pat priecājas par to, ka ASV pamazām, tomēr nenovēršami zaudē savu superlielvalsts stāvokli. Patiesībā notikumi okeāna viņā krastā vien apstiprina augoši viedokli par to, ka tur padziļinās smaga sistēmas krīze. Rezultātā – visas globālās sistēmas pārformatēšana.

Nu jau pat desmitiem valstu, arī planētas vadošās lielvalstis izmanto šo apstākli un pavairo savu suverenitāti. Tā jau ir dominējošā tendence pasaulē. Jā, lielākā daļa valstu pūlas izvairīties no atklātas konfrontācijas ar Vašingtonu, taču pamazām spītīgi dara savu – piemēram, tā pati Vācija, kas sameklējusi iespēju apiet amerikāņu sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". Tādā situācijā Vašingtonai ierastās ārpolitiskā darba metodes noteikti nenesīs vēlamo rezultātu. Galu galā visas neērtās un Vašingtonai nepatīkamās tendences ir veidojušās un nostiprinājušās nevis nelieša Trampa prezidentūras gados, bet gan dziļi demokrātiskā Baraka Obamas darbības laikā.

Demokrātu-globālistu mēģinājums atgriezties pie ierastās pieejas ārpolitikā garantē: pārējās valstis vienkārši ieņems ērto pozīciju "klausāmies un darām savu", un galu galā Vašingtonas lielkundziskā varenība saplaks vēl vairāk.

Tomēr pašreizējo procesu apstākļos cerības uz tādu scenāriju izskatās nepamatoti optimistiskas.

Lai izcīnītu uzvaru pār Trampu, demokrāti ir pārkāpuši visus pieņemtos iekšpolitiskās spēles noteikumus. Viņi ir nobeiguši ASV politisko sistēmu, arī vārda brīvību un vēlēšanas. Pie tam, šķiet, tas vēl nav viss.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

Tādos apstākļos cerības, ka viņi ievēros vismaz kaut kādu pieklājību ārpolitikā, ir pavisam niecīgas, it īpaši, ja pasaule arī turpmāk konsekventi centīsies atbrīvoties no Vašingtonas kontroles. Piedevām vēl amerikāņi jau sen padarījuši par sistemātiskiem pasākumiem dažnedažādas "ellīgas sankcijas", aviācijas bāzes grupu noenkurošanu pie kārtējās atstumtās valsts krastiem un "humānus uzlidojumus". Un pat tie jau zaudējuši efektivitāti.

ASV "dziļvalsts" sava mērķa labad nav pažēlojusi pat savu valsti. Par to tā izšķirsies, kad konstatēs: pasaule principiāli nevēlas tai pakļauties saskaņā ar vecajiem šabloniem, un ierastās spaidu metodes vienkārši vairs nelīdz? Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām drūma.

53
Tagi:
Donalds Tramps, demokrātija, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā
Eksperts uzskata, ka ASV plāno izstādīt Ķīnai rēķinu par "kaitējumu cilvēcei"
Amerikāņu mediji saskata "pirmshitlera ēras" pazīmes ASV
Kozaks pastāstīja par "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku tikšanos rezultātiem
Smagais raķešu atomkreiseris Piotr Velikiy, foto no arhīva

"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis

30
(atjaunots 22:38 16.01.2021)
Jaunas raķetes, mūsdienīgas iekārtas, unikālas iespējas – smagais raķešu atomkreiseris "Admiral Nakhimov" nomainīs "Piotr Velikiy" Krievijas JKF flagmaņa postenī.

Plānots, ka tas notiks 2022. gadā. Par to, kā modernizētais kuģis pastiprinās floti, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Pirmais rangs

Projekta 1144 "Orlan" kreiseri ir lielākie karakuģi pasaulē pēc aviācijas bāzes kuģiem. Tonnāža – 25,8 tūkstoši tonnu, garums – 250 metri, platums – 28,5 metri, ekipāža – 760 cilvēki.

Zenītraķešu-lielgabalu komplekss Pancir, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Krievijai ir divi šī tipa vimpeļi, un "Piotr Velikiy", kas strādā Ziemeļu flotes sastāvā dosies uz modernizāciju, tiklīdz ierindā stāsies "Nahimovs". Pēc būtības, tās ir līdz zobiem bruņotas jūras platformas, kas spēj satriekt jebkuru mērķi. Standarta komplekts – 20 pretkuģu raķešu P-700 "Granit" starta iekārtas, zenītraķešu kompleksi "Osa M", "Kinzhal" un tālā darbības rādiusa S-300F "Fort", pretzemūdeņu raķeštorpēdas "Metel" un "Vodopad", reaktīvie bumbumetēji un automātiskais divstobru lielgabals AK-130.

Atomenerģētiskā iekārta, autonoma darbība – divi mēneši, ātrums – 31 mezgls. Reisa attālums ir praktiski neierobežots. Kreiseri spēj strādāt Galējo Ziemeļu apstākļos un nodrošināt Krievijas militāro klātbūtni Arktikas reģionā. Daudzi analītiķi uzskata, ka tuvākajā nākotnē tas varētu kļūt par potenciālu cīņas lauku par dabas resursiem.

Тяжёлый атомный ракетный крейсер Адмирал Нахимов на базе Северного флота РФ
© Sputnik / Олег Ласточкин
Smagais raķešu atomkreiseris "Admiral Nakhimov"

Tomēr visi kuģi pakāpeniski noveco. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā "Orlan" varēja stāties pretī jebkuram pretiniekam, taču tagad situācija ir mainījusies. Tā kā pagaidām Krievijā ir grūtības ar pirmā ranga lielo karakuģu būvi, Aizsardzības ministrija nolēmusi modernizēt esošos un piešķirt jaunu bruņojumu.

PGA platforma

"Admiral Nahimov" bija remontā jau 1999. gadā, tomēr faktiski darbs pie kreisera sākās tikai 2013. gadā, kad aizsardzības nozare beidzot saņēma nopietnus līdzekļus. Līdz 2015. gadam uzņēmumā "Sevmaš" Severodvinskā no kuģa demontēja vecās iekārtas un pārbaudīja korpusu. Bija plānots pabeigt modernizāciju līdz 2018. gadam, tomēr termiņi ne vienu vien reizi tika atlikti. Remontu koriģēja darba gaitā, integrējot iekārtās un bruņojumā aizvien lielāku skaitu inovāciju.

Pērnā gada maijā aizsardzības ministra vietnieks Aleksejs Krivoručko paziņoja, ka smagais kreiseris viens no pirmajiem saņems hiperskaņas raķetes "Cirkon". To ātrums deviņkārt pārsniedz skaņas ātrumu, tāpēc tās ir neaizsniedzamas jebkurai pretgaisa aizsardzības sistēmai. Darbības rādiuss – aptuveni 1000 kilometri. Tātad "Cirkon" gandrīz desmitkārt pārspēj amerikāņu zemskaņas pretkuģu raķetes "Harpune" (to darbības rādiuss – 130 km).

"Orlan" vienmēr ir izcēlušies ar spēcīgu PGA sistēmu. Pirms modernizācijas "Nahimova" rīcībā bija tālās darbības ZRS S-300F "Fort", tagad tas saņems S-400 jūras variantu – tas ir daudz labāks. Komplekss, kas izmanto dažāda tipa zenītraķetes, var pārtvert "neredzamās" lidmašīnas un citus mērķus gaisā, arī spārnotās un ballistiskās raķetes. Sistēmas 40N6 raķete likvidē objektus līdz 400 kilometru attālumā.

Plānots, ka "Admiral Nakhimov" saņems 96 ZRS S-499 starta šahtas – tas būs viens no vislabāk pret gaisa uzbrukumiem aizsargātajiem kuģiem pasaulē.

Astoņdesmit nišas

Cita starpā tuvās zonas ZRK "Kortik" nomainīs mūsdienīgie "Pancir ME", bet zenītraķetes "Osa M" – pret jauno sistēmu "Redut". Tomēr lielākā modernizācija skars uzbrukuma kompleksus. Līdz ar "Cirkon" kreiseris saņems pretkuģu raķetes P-800 "Oniks" un spārnotās raķetes "Kalibr" ar darbības rādiusu līdz 2500 kilometriem. Tās palaidīs no vertikālajām starta iekārtām ZS14 ar 80 nišām, kuru dēļ speciālisti bija spiesti demontēt kompleksu P-700 "Granit". Tas savulaik bija izcils ierocis. Ātrums – līdz 3 Mahi, darbības rādiuss – 625 kilometri. 500 kilotonnu kodollādiņš var ar vienu trāpījumu iznīcināt pat aviācijas bāzes kuģi. Tomēr tie ir lieli – desmit metrus gari, aptuveni 7 tonnas smagi. Jauno pretkuģu raķešu lādiņš nav tik jaudīgs, toties tās ir ātrākas un precīzākas.

Plānots atjaunot arī kreisera pretzemūdeņu bruņojumu. "Admiral Nakhimov" saņems kompleksu "Paket NK", kas aizsargā no torpēdām un zemūdenēm nelielā attālumā. Sistēma izmanto divu tipu lādiņus: termiskās torpēdas MTT un reaktīvos prettorpēdu šāviņus M-15. Pirmās spēj trāpīt zemūdenēm līdz 600 metru dziļumā un līdz 20 kilometru attālumā. otrais pārtver pret kuģi palaistās torpēdas līdz 1,4 km attālumā un līdz 800 metru dziļumā. "Paket NK" ir maksimāli automatizēts, patstāvīgi reģistrē un klasificē mērķi, fiksē kustības parametrus un sniedz precīzu informāciju par mērķi torpēdai vai prettorpēdu šāviņam. Abi lādiņi ir pietiekami ātri – 50 mezgli (92 km/h).

Pats par sevi saprotams, kreiseris saņems mūsdienīgas elektroniskās iekārtas. Tas būtiski uzlabos kuģa ekipāžas informētību un cels bruņojuma pielietošanas iespējas.

Vienlaikus kreiserim būs mūsdienīgas sakaru un navigācijas sistēmas, radioelektroniskās cīņas komplekss un aviācijas grupa – trīs modernizētie klāja helikopteri Ka-27M. Lidaparāti palīdzēs ekipāžai savlaicīgi ieraudzīt iespējamā pretinieka zemūdenes.

30
Pēc temata
Atbilde "Mistrāliem". Kāds būs Krievijas jaunais helikopteru bāzes kuģis
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Krievijas "Cirkon" padarījis bezjēdzīgu ASV globālā trieciena koncepciju
Manikīrs, foto no arhīva

Pārkāpj, vai pati vīlē? Radušies jautājumi labklājības ministrei

0
(atjaunots 22:20 17.01.2021)
Latvijas iedzīvotāji noskatījušies televīzijas raidījumu ar labklājības ministri Ramonu Petraviču un radušās aizdomas, ka politiķe pārkāpj valdības noteiktos ierobežojumus.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas sarunas telekanāla RīgaTV24 ēterā daudzi iegrimuši domās nevis par sociālās aprūpes centru problēmām, ko apsprieda raidījumā, bet gan par politiķes manikīru, vēsta Mixnews.lv.

Petraviča ēterā paspīdēja ar labi koptām rokām un gariem nagiem ar manikīru pasteļa toņos, kas uzvedināja cilvēkus uz domām par to, ka pie tiem strādājis meistars. Taču lieta tāda, ka, saskaņā ar valdības ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības apturēšanai, skaistumkopšanas industrijas pakalpojumi, ieskaitot manikīra meistarus, ir aizliegti.

No kurienes tad ministrei tik ideāls manikīrs? Cilvēki ieinteresējās, un sociālajos tīklos pabira komentāri.

Kāda skatītāja atklāti pavaicāja Petravičai Twitter tīklā: "Labdien! Kur jūs manikīru veicat?"

​Citi sāka izteikt pieņēmumus. Vai iespējams, ka ministri jūtas privileģēti un izmanto pagrīdes skaistumkopšanas salonu pakalpojumus?

Atgādināsim, ka iepriekš Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs atzinās, ka bijis spiests izmantot pagrīdes friziera pakalpojumus. Tagad radusies vēlme izspiest tādu pašu ministres atzīšanos.

Tiesa, daži nostājās Petravičas pusē. Kāds lasītājs pieļāva, ka manikīru viņai veido meita.

​Tomēr tūlīt pat viņam atgādināja: 2020. gada 27. novembrī Petraviča pati atzinās, ka jau desmit gadus reizi mēnesī uzklāj gēla nagus. Pēdējo reizi manikīru esot veidojusi pirms ierobežojumu ieviešanas un toreiz izvēlējusies īsāku naga formu, lai mēģinātu tos nēsāt līdz ierobežojumu atcelšanai.

Kā tad nākas, ka tagad, 2021. gada janvārī Petravičai ir gari un asi nagi? Domas ir itin konkrētas.

Tomēr, ja arī Petraviča ir apmeklējusi pagrīdes manikīru, valdībā viņai ir domubiedri. Iepriekš starptautiskas klases stiliste, astoņkārtējā Latvijas čempione friziermākslā Vikrotija Poļeckiha kritiski novērtēja valdības soļus skaistumkopšanas industrijas atbalstam un konstatēja: politiķi paslepus apmeklē frizētavas.

Poļeckiha uzsvēra: Latvijas politiķi neizskatās tā, it kā nebūtu griezuši matus vairākus mēnešus, tātad vai nu viņi apmeklē frizieri, vai mati viņiem neaug tā, kā parastiem cilvēkiem.

0
Tagi:
Latvija, Ramona Petraviča