Munīcija Kalnu Karabaha federālajā trasē, foto no arhīva

radušies mīti par turku dronu izcili efektīvo darbu Karabahā

71
(atjaunots 19:08 29.11.2020)
Karadarbība XXI gadsimtā nevar būt "lēta un nopietna", tomēr atsevišķas tehnoloģiskās "nianses", piemēram, trieciena bezpilota lidaparāti uzvaru nesola.

Izšķiroša loma ir visai valsts militārās organizācijas sistēmai, ieskaitot aizsardzības rūpniecības potenciālu, arsenālus un loģistikas iespējas. Konflikts Kalnu Karabahā apliecināja nevis turku Bayraktar TB2 priekšrocības gaisā, bet gan to, ka Armēnija ir pārvērtējusi savus spēkus un slikto aizsardzības organizāciju, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Pēc uguns pārtraukšanas Kalnu Karabahā medijos parādījās virkne vērtējošu publikāciju. To saturu var iekļaut divās vienkāršās tēzēs:

  • Azerbaidžāna uzvarēja, jo tai bija turku droni, bet Armēnijai – ne;
  • Krievijas "smagās" PGA sistēmas kļūst bezjēdzīgas mūsdienu "dronu karā".

Tik vienkāršota pieeja skaidrojama ar "ekspertu" relatīvi abstraktajām militāri tehniskajām zināšanām, kā arī daudzajiem uzskatāmajiem piemēriem par armēņu militārās tehnikas un karavīru sakāvi. Tomēr realitāte vienmēr ir sarežģītāka nekā mūsu priekšstati par to.

Brīnumu pasaulē nav, katru kinofilmu uzņem pēc režisora ieceres. Videosižeti, ko filmēja Bayraktar un citi Azerbaidžānas armijas droni Karabahā, kalpoja pretinieka cīņas spara graušanai un turku dronu reklāmai pasaules bruņojuma tirgū. Tomēr bija arī "tukši reisi" un neveiksmes, desmitiem dronu likvidēja pretgaisa aizsardzības un radioelektroniskās cīņas līdzekļi.

Dzīvā spēka un tehnikas likvidācijas galvenie instrumenti kaujas laukā vēl joprojām ir artilērija, zalves uguns reaktīvās sistēmas, kas spēj metodiski "uzart" hektāriem zemes priekšplānā un pretinieka aizmugurē. Karaspēku rindās daudz vairāk ir stobru un reaktīvās artilērijas, nevis bezpilota lidaparātu. Turklāt artilērijas spēks ir nesamērojami lielāks.

Piemēram, trieciena Bayraktar, kas maksā aptuveni miljonu dolāru, var pacelt gaisā un nogādāt pie mērķa tikai 150 kg lādiņu, savukārt relatīvi lētā ZURS  ar vienu zalvi – tonnām nāvējošā metāla. Tātad artilērija būtiski samazina mērķu likvidācijas "pašizmaksu". Militārā budžeta apjoms nekādi nav korelējams ar garantētiem panākumiem. Piemēram, Pentagona ilggadējā virskundzība Afganistānas debesīs nenoveda pie uzvaras pār talibiem uz zemes.

Nevērīga pašpārliecība

Pareizi organizēta ešelonēta PGA sistēma spēj neitralizēt jebkādu pretinieka bezpilota lidaparātu spietu, radioelektroniskās izlūkošanas līdzekļi dažu sekunžu laikā uzrāda lidojošo lādiņu kontroles punktu koordinātes (tālākai apšaudei). Vienlaikus Karabahā izvērstie armēņu vientuļie PGA kompleksi nespēja nodrošināt stabilu aizsegu ne tikai "novecojošo" īpašību dēļ. Liela loma bija arī dienesta organizācijas līmenim, sistēmas trūkumam. Jāpiebilst, ka "Strela 10" un "Osa AKM" ir 60. gadu zenītraķešu kompleksi, dažkārt tie nespēja sasniegt "Bayraktar" 8 km augstumā. Savukārt mūsdienīgie kompleksi "Tor M2KM" (tuvā darbības rādiusa sistēma) un "Buk M2E" (vidējais rādiuss) aizsargāja tikai Erevānu un Mecamoras atomelektrostaciju.

Vēl viena problēma – tika ignorēti maskēšanās līdzekļi uz zemes, atsevišķi objekti burtiski bļāva "Nobeidz mani!" (viens tiešs trāpījums štāba teltī ar karogu mastā var padarīt nevadāmas vairākas vienības, tātad – simtiem vai pat tūkstošiem karavīru cīņas laukā).

No vienas puses, kad turku droni sāka "nejauši" ielidot Armēnijas pierobežas teritorijā, pareizi organizētie PGA un REC līdzekļi bez grūtībām notrieca dronus. Drīz vien viņi pārtrauca lidot (iespējams, cieta arī vadības punkti).

Uzvara 1994. gadā izveidoja un gadu gaitā nostiprināja mītu par to, ka armēņu spēki Karabahas virzienā ir neuzvarami. Tikai tā kļūst skaidrs, kāpēc nebija nopietnu inženiertehnisko būvju 100 km līnijā no Araksa upes līdz Mravas kalnu grēdai. No augšas atvērtie ierakumi un apšaudes punkti, atsevišķas blindāžas ir XX gs. sākuma cienīgi nocietinājumi. Armēņi neparūpējās par ilgtermiņa apšaudes punktiem (no dzelzbetona) un pazemes komunikāciju tīklu, lai arī laika tam bija pietiekami – vairāk nekā 25 gadi (atsauksim atmiņā kaujinieku tuneļus Sīrijā – tie būvēti ar minimāliem tehniskajiem līdzekļiem).

Šajā fonā 2019. gadā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans paziņoja: "Karabaha – tā ir Armēnija," (tikai KKR neatzina), bet aizsardzības ministrs Dāvids Tonojans noformulēja koncepciju – "Jaunas teritorijas jauna kara gadījumā".

Armēnijas bruņoto spēku potenciāls konflikta sākumā, 27. septembrī bija daudzkārt vājāks nekā Azerbaidžānai, tomēr pretinieki cieta vienlīdz lielus milzīgus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus. Dienvidu virzienā Azerbaidžāna vienā konflikta posmā nodrošināja desmitkārtēju pārspēku, taču mēneša laikā pavirzījās uz priekšu tikai par 30-40 km. Baku blickrīgs neizdevās. Armēņu karavīru un brīvprātīgo vīrišķība un izturība ir pelnījusi milzu cieņu – viņi bija spiesti cīnīties par spīti apstākļiem, bez centralizētas vadības sistēmas un atbalsta no gaisa.

Pieredze Sīrijā un Lībijā

Atgriezīsimies pie jautājuma par Krievijas PGA sistēmu sacensībām ar turku bezpilota lidaparātiem. Šajā kontekstā atliek atsaukt atmiņā "dronugāzi" Sīrijas un Lībijas gaisa telpā zenītraķešu kompleksu "Tor M2KM". "Buk M2E" un "Sosna" profesionālā pielietojuma rezultātā. Tikpat efektīvi bija arī ZRLK "Pancir S1". Ja šie kompleksi būtu savlaicīgi izvērsti Kalnu Karabahā, tie nebūtu atstājuši turku "Bayraktar" ne mazāko izredžu. Spriediet paši.

ZRK "Tor M2KM" ir astoņas raķetes ar darbības attālumu līdz 15 km, pārtveršanas augstums – līdz 10 km, var identificēt un notriekt grūti pamanāmus mērķus (mērķa efektīvais izkliedes laukums (EPR) – līdz 0,02 kvadrātmetri). Vienlaikus identificē līdz 48 mērķus, pavada – 10, likvidē – četrus.

ZRK "Buk M2E" maksimālais darbības attālums – 45 km. Pārtver mērķus augstumā no 15 metriem līdz 25 kilometriem. Spēj notriekt aerodinamiskos mērķus, kas pārvietojas līdz 2,5 Mahu ātrumā, ballistiskos – līdz 4 Mahiem. Vienlaikus apšauda līdz 24 mērķus (ieskaitot grūti pamanāmos, ar EPR līdz 0,05 kvadrātmetriem).

ZRK "Sosna" redz spārnotās raķetes un bezpilota lidaparātus līdz 12 km attālumā, garantētā trāpījuma zona 1,3-10 km attālumā, 2 m – 5 km augstumā. Izmanto optiski elektronisko uguns kontroles sistēmu – komplekss neatklāj sevi ne ar kādu izstarojumu. ZRK spēj jebkādā diennakts laikā, jebkādos laikapstākļos strādāt automātiski, bez ekipāžas palīdzības. Trāpījuma zonā ir arī virszemes mērķi, ieskaitot tankus (tam ir bruņucaursitēji lādiņi), tanks tiek identificēts līdz 8 km attālumā.

Miernešu operācijas ietvaros Krievija nogādājusi Kalnu Karabahā jaunos radioelektroniskās cīņas kompleksus "Leer 3". To galvenie uzdevumi – GSM standarta mobilo sakaru signālu, 3G un 4G tīklu slāpēšana. Kompleksu veido viena automašīna KaMAZ un 2-3 droni "Orlan 10" ar 120 km darbības rādiusu (BPLA var uzturēties gaisā līdz 5 km augstumā – līdz 10 stundas). Bezpilota lidaparāts spēj fiksēt telefonus, planšetdatorus, organizēt izlūkošanu, iekļaut datus digitālajā kartē un noraidīt tos artilērijas vienībām. Konflikts Karabahā ir atkal iesaldēts, nevis atrisināts, un mūsdienīgie izlūkošanas un PGA līdzekļi nebūt nav zaudējuši savu nozīmi.

71
Tagi:
bruņotie spēki, drons, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā (47)
Pēc temata
Sapieru darba perspektīvas Kalnu Karabahā
Tikai nenormālais nepriecājas par mieru: cilvēki par dzīvi KKR un miernešiem no KF
Kāpēc Turcija ieved karavīrus Azerbaidžānā
Armēnijas kļūdas Kalnu Karabahā
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

32
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

32
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

40
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

40
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Akcija Nemirstīgais pulks Rīgā, 2019. gada 9. maijā

Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"

0
(atjaunots 12:16 06.05.2021)
Jūrmalas dome šogad atļāvusi piemiņas akciju "Nemirstīgais pulks" par godu 9. maijam – Uzvaras dienai.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Jūrmalas pilsētas dome devusi atļauju rīkot akciju "Nemirstīgais pulks" 9. maijā, pastāstīja pasākuma organizators Jānis Kuzins. Taču akcijā varēja piedalīties tikai 10 cilvēki.

Kuzins pastāstīja TASS, ka, atbildot uz viņa pieprasījumu, Jūrmalas dome ziņoja, ka neiebilst pret akciju "Nemirstīgais pulks", ja tiks ievērotas visas prasības. Patlaban ļauts organizēt sapulces, gājienus un piketus, kuros piedalās ne vairāk kā 10 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un nodrošinot dalībniekiem gaismu atstarojošas vestes.

Gājiens notiks 9. maijā no pl. 16:00 līdz 18:30 no Slokas autoostas līdz vietējiem brāļu kapiem, teica Kuzins.

Vienlaikus Rīgā "Nemirstīgais pulks" šogad nenotiks, taču organizatori aicina paņemt savu tuvinieku fotogrāfijas, kuri karoja pret fašismu Lielā Tēvijas kara gados, ierasties pie pieminekļa un pēc ziedu nolikšanas iziet savu "Nemirstīgo pulku".

"Katru gadu gandrīz visā pasaulē uzvarētāju pēcteči paceļ virs galvām savus varoņus: tēvus, vectēvus, vecvectēvus… Nemirstīgais pulks, tāpat kā ģimenes atmiņa ir bezgalīgi! Nāciet ar savu varoņu portretiem pie pieminekļa, ievērojot visus noteikumus un dodieties individuālajā Nemirstīgajā pulkā!" teikts organizatoru paziņojumā Facebook.

Sabiedriskā akcija "Nemirstīgais pulks" notiek 9. maijā – Uzvaras dienā Krievijā un citās valstīs. Gājiena laikā cilvēki nes savu tuvinieku, Lielā Tēvijas kara dalībnieku fotogrāfijas. Akcija "Nemirstīgais pulks" pirmo reizi tika organizēta 2012. gadā Tomskā pēc vietējo teležurnālistu iniciatīvas. Kopš 2015. gadā akcija oficiāli atzīta par Viskrievijas pasākumu.

Aprīlī kustības "Krievijas Nemirstīgais pulks" centrālā štāba līdzpriekšsēdētāja Jeļena Cunajeva pastāstīja, ka "Nemirstīgā pulka" tradicionālais gājiens šodien varētu notikt 24. jūnijā, ja to pieļaus epidemioloģiskā situācija. 9. maijā, kā jau iepriekš plānots, pasākums notiks tiešsaistes formātā.

Baltijas valstīs 1.-10. maijā notiek interneta akcija "Nemirstīgais pulks - Baltija". Akcijas dalībnieki var īpaši izveidotā lapā Facebook pastāstīt par savu tuvinieku likteni Lielajā Tēvijas karā un publicēt fotogrāfijas.

Tās organizators – nekomerciālā apvienība Baltinpress (Tallina), "Komsomoļskaja Pravda" Ziemeļeiropā un Baltijas krievu sadraudzības "Tautieši" vietne.


0
Tagi:
Uzvaras diena, Jūrmala, Nemirstīgais pulks
Pēc temata
"Nemirstīgais pulks" noslēdza virtuālo gājienu
Translācijai "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ir vairāk nekā 20 miljoni skatījumu
Nekādas politikas: cilvēki visā pasaulē stājas "Nemirstīgā pulka" rindās
Margarita Dragile par uzbrukumiem "Nemirstīgajam pulkam" un formastērpa aizliegumu