Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

45
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

45
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā (40)
Pfizer

Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem

69
(atjaunots 10:49 19.01.2021)
Tīmeklī publicēta sarakste, kurā sniegta informācija par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanas procesu, kas ļoti līdzinās afērai. Regulators saskārās ar spēcīgu spiedienu un nepieciešamību atzīt vakcīnu līdz jaunajam gadam, lai gan ar preparātu bijušas problēmas.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Decembrī internetā parādījās dati par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanu, smelti no Eiropas zaļu aģentūrai (EZA) nozagtajiem dokumentiem, ziņo franču izdevums Le Monde, kura raksta tulkojumu publicē Inosmi.ru.

Le Monde izdevies iegūt un publicēt dažas ziņas no noslepenoto dokumentu paketes, ko 2020. gada 9. decembrī Eiropas zāļu aģentūrai nozaga nezināmas personas. Ar dokumentiem iepazinās Eiropas žurnālistu komanda.

Mapē iekļautas 20 nodaļas, kas galvenokārt attiecas uz "Pfizer-BioNTech" vakcīnas materiāliem. Starp dokumentiem ir aģentūras atbildīgo darbinieku 19 vēstules, kas nosūtītas no 10. līdz 25. novembrim. Ar dažām to vidū "manipulējuši" hakeri, vēsta EZA komunikē no 15. janvāra. Tomēr sarunā ar "Le Mond" aģentūra atzina, ka "publicētās elektroniskās vēstules atspoguļo tālaika problēmas un diskusijas".

Piecas elektroniskās vēstules, kas nosūtītas daudziem adresātiem (tādējādi samazinās varbūtība, ka tās pakļautas manipulācijām), ļauj spriest par spiedienu, ar ko saskārās aģentūra – tā mērķis bija paātrināt pirmās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas procesu.

Piemēram, 12. novembra sarakstē viens no EZA darbiniekiem stāsta par sarunu ar ES veselības komisāri Stellu Kirjakidu (Stella Kyriakides). Uzstājot, "lai visas Eiropas valstis vienlaikus saņemtu vakcīnu", Kirjakidu arī uzsvēra, cik svarīgi ir "neforsēt" valstu nacionālo procedūru piemērošanu, jo tas novedīšot pie kavēkļiem preparāta apstiprinājuma procesā. Saskaņā ar ES direktīvu, epidēmijas gadījumā valstīm ir tiesības izmantot ārstniecības līdzekļus, ko nav apstiprinājusi EZA.

19. novembrī viens no augstākajiem EZA darbiniekiem min selektoru sanāksmi ar Eiropas Komisiju, kas norisinājās "diezgan saspringtā, reizēm pat nepatīkamā gaisotnē. Gaisotne sniedz priekšstatu par to, ar ko var saskarties EZA, ja cerības neattaisnosies, neatkarīgi no tā, vai tās ir reālistiskas vai ne."

Nākamajā dienā sarakstē ar Dānijas zāļu aģentūru tas pats ierēdnis atzina, ka viņam bijis negaidīts Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) paziņojums, kurā "skaidri nosauktas divas vakcīnas, kuras varēs saņemt apstiprinājumu līdz gada beigām ["Pfizer-BioNTech" un "Moderna"]. Ar abiem preparātiem joprojām ir problēmas," uzsvēra ierēdnis.

Par šīm "problēmām" ir runa pārējos decembrī nozagtajos dokumentos. Šī iemesla dēļ aģentūrai neradās aizdomas par manipulācijām. It īpaši runa ir par problēmām ar "Pfizer-BioNTech" vakcīnu.

Konstatēts, ka novembrī Eiropas aģentūra noformulējusi trīs "pamatiebildumus" pret šo vakcīnu:

  • dažiem ražošanas laukumiem nav apstiprināta piekrišana;
  • datu trūkums par vakcīnas komerciālajām partijām;
  • un – pats svarīgākais – konstatētas atšķirības kvalitātē starp vakcīnas komerciālajām partijām un tām, kas izmantotas klīniskajās pārbaudēs.

Pēdējais punkts izraisīja vislielākās pētnieku bažas, kas nodarbojās ar vakcīnas kvalitātes novērtējumu.

"Klupšanas akmens"

Patiešām, pārejas posmā no klīniskajām pārbaudēm pie komerciālās ražošanas stadijas, nācās mainīt ražošanas procesu un ieguldīt līdzekļus jaunās rūpnīcās. Ar šīm izmaiņām skaidrojamas atšķirības vakcīnu sastāvā, it īpaši RNS integritātes līmeņa samazināšana. RNS ir būtisks vakcīnas elements, kas veicina vīrusa dzeloņveida olbaltumvielas sintēzi pēc tās ievadīšanas šūnās. Tā "apmāca" imūnsistēmu atpazīt patogēnu un neitralizēt to. RNS integritāte vakcīnās, kas tika izmantotas klīniskajos izmēģinajumos, sasniedza 69%-81%, proti, tā bija pilna ķēde, kas ļāva sintezēt dzeloņveida olbaltumvielu. Savukārt datos par jauno ražošanas līniju partijām atspoguļoti zemāki rādītāji: vidēji 59%. Dažās partijās RNS saturs sasniedza vien 51%-52%. Tas bija "klupšanas akmens", par ko ziņoja EZA 23. novembrī.

Rodas jautājums, vai zemāks RNS līmenis var ietekmēt ne tikai vakcīnas lietošanas efektivitāti, bet arī tās drošību. Zemāks RNS integritātes līmenis var liecināt par lielāku piemaisījumu skaitu, galvenokārt – nošķelto RNS skaitu. "Šajā produkcijā mēs bieži sastapāmies ar nedaudz īsākiem vai nedaudz garākiem RNS. Filtrēšana notiek, ņemot vērā molekulas lielumu, taču ar lieliem apjomiem process tiek apgrūtināts," komentē informāciju Stīvs Paskolo (Steve Pascolo), Cīrihes universitātes slimnīcas pētnieks, kurš jau divdesmit gadus strādā pie RNS vakcīnām. (Būdams CureVac līdzdibinātājs, 2000. gadā viņš pameta šo uzņēmumu un pašlaik veic projektus kopā ar BioNTech). Šīs saīsinātās RNS acīmredzot nevar veicināt dzeloņveida olbaltumvielu sintēzi. Tomēr dati, ko kompānija iesniedza EZA, norāda: olbaltumvielas tiek sintezētas RNS līmenī, kas vienāds 62%. " BioNTech pirmo pārbaužu gaitā imūnreakcija radās ar vienu RNS mikrogramu, — skaidro Stīvs Paskolo, — Plānots, ka vakcīnā būs 30 mikrogrami, tātad ir rezerve."

Līdzīgs viedoklis ir arī ASV Pārtikas produktu un medikamentu kvalitātes sanitārās uzraudzības pārvaldei, ar kuru tāpat kontaktējās EZA. Pārvaldē "jautājums par RNS saturu netika uzskatīts par nopietnu problēmu", pauda EZA ierēdnis 23. novembra elektroniskā vēstulē.

Patiesībā, šajā ziņojumā ir teikts, ka šīs ražošanas un kvalitātes kontroles problēmas nav attiecināmas uz steidzamas apstiprināšanas procedūrām (ASV, Kanādā un Apvienotajā Karalistē). Patiesībā tā nav vakcīnas atļauja, - tā ir atļauja preparāta pagaidu lietošanai. Pagaidu atļauja vakcīnas ieviešanai tirgū, ko centās saņemt EZA, uzliek vairāk ierobežojumu. Tādējādi rodas nepieciešamība "saskaņot ar EZA, Valsts sanitārās uzraudzības un Kanādas aģentūras vispārējām prasībām, lai izvairītos no varbūtības, ka kāds reģions saņems nederīgu materiālu," pēc dažām dienām tika paziņots vienā no elektroniskajām vēstulēm.

"Galvenais iebildums"

26. novembrī BioNTech un Pfizer radās iespēja atbildēt uz EZA iebildumiem. Kompānijas informēja par pārbaudēm dažādās ražotnēs un piedāvāja paaugstināt RNK satura minimālo līmeni līdz 60% ražošanas sākumposmos, lai izvairītos no tā samazināšanās galaproduktā līdz līmenim, kas mazāks par 50%. Šķiet, minētais kritērijs tika pieņemts visos saskaņošanā izmantotajos dokumentos. Savā ziņojumā "Comirnaty" vakcīnas ražotāji apgalvo, ka atšķirības RNK daudzumā "nedrīkst ietekmēt" nedz produkcijas efektivitāti, nedz drošību. Dažas no šīm partijām jau izmantotas klīnisko pārbaužu laikā.

Tomēr šie dati, šķiet, nav pārliecinājuši Eiropas aģentūru, jo pēdējie dokumenti un pieejamie ziņojumi neļauj ignorēt "galveno iebildumu". To apliecina EZA un ražotāju elektroniskās sarakstes ekrānuzņēmums. "Šīs problēmas tiek uzskatītas par būtiskām, it īpaši produkta tipa inovatīva rakstura un ierobežotas pieredzes kontekstā. Tāpēc ir jāpiemēro stingrāka kontroles stratēģija." Viens no pēdējiem pieejamajiem ziņojumiem liecina, ka ražošanas procesu korekcija ļauj atjaunot integritātes līmeni līdz aptuveni 75%, kas ir salīdzināms ar klīnisko pārbaužu laikā izmantotajiem paraugiem.

Trīs dienas vēlāk, 3. decembrī, The Wall Street Journal publicēja rakstu par problēmu ar vakcīnas Pfizer ražošanu. "Dažās partijās izejvielu kvalitāte neatbilst normām. Mēs esam novērsuši problēmu, bet mums pietrūka laika nodrošināt šajā gadā plānotās piegādes," stāsta "cilvēks, kurš tieši piedalās vakcīnas Pfizer izstrādāšanā".

Vai šeit ir kāda saistība? Kompānija Pfizer atteicās komentēt situāciju, balstoties vien uz EZA kiberuzbrukuma izmeklēšanu, kas joprojām turpinās. Piektdien, 15. janvārī, BioNTech un Pfizer atkal ziņoja par aizkavēšanos ar piegādēm, aizbildinoties ar darbiem Beļģijas rūpnīcā Pursā.

Eiropas aģentūrā apstiprināja, ka vēlāk kvalitātes problēmu izdevies atrisināt. "Kompānijai izdevies atrisināt problēmas, kā arī sniegt informāciju un nepieciešamos datus, kas ļauj EZA pieņemt pozitīvu lēmumu par vakcīnu". Aģentūra apliecināja, ka pašreizējās tehniskās prasības attiecībā uz RNS līmeni "uzskatāmas par zinātniski pamatotām un pieņemamām".

Piemēram, aģentūra uzsver, ka diez vai saīsinātas RNS molekulas var veicināt proteīna vai peptīda veidošanos, tādējādi izraisot nevēlamas sekas. "Par spīti steidzamībai, visā Eiropas Savienībā vienmēr bija sapratne par to, ka augsto kvalitātes standartu jautājumos nevar būt nekādu kompromisu un jebkuriem ieteikumiem jābūt balstītiem vienīgi uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, kvalitātes drošību un vakcīnas efektivitāti," apgalvo EZA. Eiropas Komisijā uz mūsu jautājumiem arī atbildēja, ka šīs diskusijas "nekad nav kaitējušas aģentūras neatkarībai un nekādā ziņā nav kompromitējušas EZA lēmumu objektivitāti par vakcīnu un citu zāļu līdzekļu izvērtēšanu."

Krievu vai rusofilu pēdas

Joprojām nav zināms, kas varētu būt saistīts ar hakeru neseno uzbrukuma. Nozagtie dati parādījās torrentu vietnē "Rutor", kur "Ru" nozīmē "Krievija", bet "tor" - tīmekļa pārlūkprogramma, kas ļauj anonīmi lasīt vietnes internetā (pārlūkprogramma Tor nav saistīta ar Krieviju tika izstrādāta ASV JKS – red. piez.). Tas var kalpot par labu versijai, ka hakeris ir no Krievijas vai atbalsta to. "Līdzīgu uzlaušanas un datu zagšanas taktiku, kam seko to noplūde, jau ir lietojuši Krievijas hakeri (Guccifer 2.0, jeb Pasaules antidopinga aģentūras lieta), stāsta Žans Mišels Doans (Jean-Michel Doan), kompānijas "Sekoia" speciālists, kas nodarbojas ar kiberdrošības jautājumiem.

Turklāt ir grūti izslēgt versiju par rūpniecisko kiberspiegošanu, it īpaši ņemot vērā, ka, izvēloties dokumentus, noziedznieki orientējās tieši uz Pfizer. Uz to norāda arī failam piešķirtais virsraksts – "Vērienīgas krāpšanas ar vakcīnu Pfizer pierādījumi." Bet kā tad ir ar vakcinācijas nīdēju grupu, kas mēģināja diskreditēt vakcīnas? "Maz ticams, ka hakeris - vakcīnu nīdējs publicēs datus ne īpaši populārā tīmekļa vietnē, kuras specialitāte ir pirātisms," komentē Žans Mišels Doans.

Tikmēr fakti ir tādi: EZA pilnībā apstiprināja Pfizer-BioNTech vakcīnu 2020. gada 21. decembrī, trīs nedēļas pēc apstiprināšanas Lielbritānijā un divas nedēļas pēc apstiprināšanas Savienotajās Valstīs. tātad EZA, par spīti visam, bija vajadzīgs zināms laiks, lai atrisinātu problēmas. Eiropas Komisija norādīja, ka tāda aizkavēšanās nav pieļaujama – par to liecina sarakste no 19. novembra: "Lai ko mēs darītu, paātrinot saskaņošanas procesu (ar citām institūcijām) vai veicot to nepieciešamajos termiņos, lai iegūtu precīzas garantijas (…), EZA būs jāsaskaras ar jautājumiem un kritiku no dažādām pusēm (Eiropas Komisija, ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments, mediji un sabiedrība)," teikts aģentūras augstā ranga ierēdņa paziņojumā. Viņš nevarēja prognozēt, ka līdztekus aģentūrai būs jātiek galā arī ar kiberuzbrukumu.

69
Tagi:
Pfizer, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

94
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

94
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju
Ziemeļu straume 2

"Acīmredzama viltība": Vācijas un ASV strīda par "ZS 2" jaunais posms

0
(atjaunots 09:53 20.01.2021)
Bundestāgā noraidīja Džo Baidena padomnieka ierosinājumu attiecībā uz "Ziemeļu straumes 2" likteni. Politologs Jurijs Svetovs radio Sputnik ēterā pastāstīja par situāciju ar Krievijas gāzes vada būvniecību.

Bundestāga Enerģētikas komitejas vadītājs Klauss Ernsts nosauca par nepiedienīgu Džo Baidena padomnieka ierosinājumu attiecībā uz "Ziemeļu straumi 2".

Nikolass Bērnss, kas iepriekš konsultēja ASV prezidentu, piedāvāja Vašingtonai uz laiku atcelt sankcijas pret gāzes vadu, bet Eiropas uzņēmumiem ‒ apturēt tā būvniecību. Tas tiek ierosināts, lai puses varētu saskaņot pozīcijas.

"Es joprojām uzskatu, ka tas ir nepiedienīgi, lai mēs apspriestu ar ASV mūsu enerģētikas politiku. Tāpēc es noraidu šo priekšlikumu... "Ziemeļu straumes 2" būvniecība tā ir vienīgi Eiropas lieta, tai ir visas nepieciešamās atļaujas un tāpēc tai jābūt ātri pabeigtai," norādīja Ernsts.

Politologs un žurnālists Jurijs Svetovs radio Sputnik ēterā novērtēja to, kas pašreiz notiek amerikāņu un eiropiešu diskusijā par Krievijas gāzes vada būvniecību.

"Ir tāda laba paruna: lai tur vai plīst, vai lūst. Amerikāņu mērķis ir par katru cenu apturēt "Ziemeļu straumes" celtniecību. Un šajā ziņā demokrāti un republikāņi neatšķiras. Viņi grib iespiest Eiropas tirgū savu sašķidrināto gāzi, kas ir daudz dārgāka. Un tagad izdomāja jaunu paņēmienu: "runāsim par to". Taču kas ir galvenais? "Apturēsim to (būvniecību ‒ red.), tad runāsim." Tātad tā ir tāda acīmredzama viltība," uzskata Jurijs Svetovs.

Pēc viņa vārdiem, turpmāka situācijas attīstība daudzējādā ziņā ir atkarīga no Vācijas pozīcijas.

"Tas, ka tagad par Kristīgo demokrātu apvienību ievēlēja (Armīnu) Lašetu ‒ cilvēku, kurš ir ne vien politiķis, bet vada valsts lielāko federālo zemi un saprot Vācijas reālās ekonomikas vajadzības, dod cerību, ka viņš turpinās (kancleres Angelas) Merkeles līniju, proti, ka "Ziemeļu straume 2" ir nepieciešama Vācijai ekonomisku apsvērumu dēļ un tas jāpabeidz," domā Jurijs Svetovs.

Sestdien Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministrs Armīns Lašets tika ievēlēts par jauno Vācijā valdošās Kristīgo demokrātu savienības līderi. Tagad Lašets tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem kandidātiem kanclera amatam.

"Ziemeļu straume 2" piegādās gāzi no Krievijas uz Eiropu pa Baltijas jūras gultni. Gāzesvada jauda ir 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Tā nav pirmā reize, kad ASV ievieš sankcijas pret projekta dalībniekiem, lai izgāztu tā realizāciju. Krievijā un Eiropā uzskata, ka tādējādi amerikāņi vēlas uzspiest ES savu dārgāko sašķidrināto gāzi.

1. janvārī ASV Senāts nobalsoja par budžetu 2021. finanšu gadam. Dokuments tai skaitā paredz pirms gada ieviesto sankciju paplašināšanu pret "Ziemeļu straumi 2".

Decembrī tika pabeigta 2,6 kilometru cauruļvada būvniecība Vācijas ūdeņos.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Norvēģu kompānija DNV GL atteikusies no "Ziemeļu straumes 2" sertifikācijas
Analītiķis ierosinājis risinājumu "Ziemeļu straumes 2" sertifikācijas problēmai
"Ziemeļu straumes 2" pēdējo posmu sāks būvēt 15. janvārī
Eksperts paskaidroja, kāpēc Eiropa nevar atteikties no "Ziemeļu straumes 2"