Akcija Donbasa izvēla Doņeckā, foto no arhīva

Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā

75
(atjaunots 13:54 28.11.2020)
Līdz šim Ukraina sabotēja Minskas procesu cerībā, ka problēma pati atšķetināsies. Tagad parādījusies motivācija: nekādā gadījumā nepiekāpties, jo Karabaha ir parādījusi, ka visu var atrisināt sev par labu, galvenais – nelokāmi stāvēt uz sava.

Notikumu gaitā nekas nav mainījies – Kijeva izjaukusi Trīspusējās kontaktu grupas pārrunu kārtējo posmu par situācijas noregulēšanu Donbasā. Tikai šoreiz papildus izskanēja asi izteikumi no Ukrainas puses. Leonīds Kravčuks "principiāli" pieprasīja, lai Krievija "līdz šī gada beigām uzņemtos politisku atbildību un formāli nospraustu savu viedokli jautājumā par vienošanās izpildi, kas panākta augstākajā līmenī Parīzē 2019. gadā". Atliek tikai zīlēt, ko viņš ar to gribējis teikt, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Luganskas tautas republikas pārstāvis informēja, ka Ukraina atteikusies izskatīt Donbasa republiku sagatavoto pasākumu projektu, - tā paziņoja, ka "vēlas redzēt Krievijas Federācijas projektu". Savukārt KF pilnvarotais pārstāvis TKG Boriss Grizlovs atbildēja: pirmkārt, Maskava atbalsta minēto plānu "vismaz tāpēc, ka tas atbilst Minskas protokoliem", otrkārt, jebkuru Krievijas projektu būtu iespējams uzskatīt par iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās, "tātad tā nebūs".

Rezultātā kārtējā tikšanās nedeva iespēju risināt nevienu problēmu – ne pasākumu plāna saskaņošanu, ne gūstekņu apmaiņu, ne jaunu kontroles un caurlaides punktu atklāšanu.

Nekā jauna nav. Šī spēlīte ar retām atklāsmēm, piemēram, aizturēto personu apmaiņu velkas jau gandrīz sešus gadus – kopš Minskas protokolu parakstīšanas 2015. gada februārī.

Tas pats Leonīds Kravčuks pavisam nesen – pēc iepriekšējā, tikpat nesekmīgā pārrunu posma – atklāti paskaidroja, kāpēc tā. Viņš apgalvoja, ka Minskas protokoli bija "milzīga kļūda" un pārvērtusies par "politisku žņaugu Ukrainas kaklā".

Rezultātā Kijeva visus šos gadus turpina viņuprāt loģisku politiku – vienkārši sabotē protokolus un pastāvīgi pūlas panākt to pārskatīšanu.

Iespējams, rietumvalstis priecātos par iespēju tādējādi iekustināt vezumu, tomēr Maskavas viedoklis šajā jautājumā ir akmensciets. Tā nu Berlīne un Parīze ir spiestas piekrist: Luganskas un Doņeckas tautas republikas jau sen izpildījušas savu vienošanās daļu, un tieši Ukraina ir vainojama pie tālākās kavēšanās.

Stāvoklis pasliktinās, jo tieši Eiropa ir atbildīga par Kijevas darbībām, tā garantē Ukrainas saistību izpildi. Tāpēc saprotams vispārējais entuziasma un pat intereses zudums par krīzes noregulēšanu Donbasā: visi ir aptvēruši, ka process ir iestidzis dziļā klinčā.

Kirils Višinskis
© Sputnik / Владимир Песня

Pirms gada pie problēmas kārtējo reizi ķērās Emanuels Makrons un Angela Merkele. Šķiet, viņi cerēja, ka ar jaunievēlēto prezidentu Vladimiru Zeļenski tomēr izdosies panākt progresu krīzes noregulēšanā. Skaidrs, ka Vladimirs Putins tādas ilūzijas neloloja, tomēr Parīzē ieradās. Pēc divām nedēļām svinēsim tikšanās gadadienu. Tikai vezums nekur nav izkustējies.

Tātad Ukrainas jaunie aicinājumi līdz gada beigām organizēt kārtējo tikšanos augstākajā līmenī "Normandijas formātā" šoreiz slīkst "formāta" partneru totālajā vienaldzībā.

Vienveidīgajā ainā pēkšņi parādījies absolūti jauns faktors, kas nepārprotami uzmundrinājis Kijevu. Runa ir par notikumiem Kalnu Karabahā.

Azerbaidžāna tagad, pēc gandrīz 30 gadiem atguvusi savā kontrolē teritorijas, kurās dzīvo, pareizāk sakot, dzīvoja (tagad armēņi masveidā pamet atdotos rajonos) pret Baku negatīvi noskaņoti cilvēki. Pie tam viņiem tas izdevies ar militāru spēku.

Grūti iedomāties piemēru, kas varētu vēl labāk iedvesmot Ukrainas vadību. Tagad viņi vēlas to projicēt uz situāciju Donbasā. Insaideri apgalvo, ka Kijeva plāno teju vai precīzi kopēt Azerbaidžānas militārās sekmes, piemēram, aktīvi izmantot turku bezpilota lidaparātu Bayraktar TB2.

Tomēr vēl daudz svarīgāks ir procesa politiskais elements. Līdz šim Ukraina sabotēja Minskas procesu ar gluži banālu motīvu – Kijeva stiepa gumiju cerībā, ka problēma kaut kā pati no sevis atšķetināsies. Tagad tai parādījusies, viņuprāt, loģiskāka motivācija: nekādā gadījumā nepiekāpties, jo Karabaha ir parādījusi, ka visu var atrisināt sev par labu, galvenais – nelokāmi stāvēt uz sava.

Atkal izpaužas Ukrainas valstsvīru cerības uz debesu dāvanām: ja jau izdevās Baku, tad jau noteikti izdosies arī mums, ja vien darīsim tieši tāpat. Pie tam, protams, viņiem nospļauties par nozīmīgām atšķirībām, kaut vai par tādu "sīkumu", kā Azerbaidžānas un Ukrainas valstiskuma stāvokļa kardinālās atšķirības. Nav pat vērts runāt par ģeopolitisko faktoru.

Pats interesantākais, šķiet, ir tas, ka pašas iztēlē tēloto perspektīvu apžilbinātā Kijeva spītīgi ignorē tādu sīku detaļu Karabahas krīzē, kā Krievijas miernešu parādīšanās reģionā, pie tam ar visu krīzē iesaistīto pušu piekrišanu.

75
Tagi:
Donbass, Ukraina
Pēc temata
Zeļenska preses sekretāre atzinusi, ka UBS slepkavo Donbasa iedzīvotājus
Vienus – ārstēt, citus – sēdināt cietumā: Jūrmalā ieradīsies karavīri, kuri karoja Donbasā
Zeļenskis pastāstīja par krievu valodas nākotni Donbasā
Dubultstandarti Latvijā: kam drīkst karot Donbasā, un kam – nedrīkst
Kurš šāva Donbasā: Putins aprunājās ar Zeļenski
Ziemeļu straume 2

PEESA jums, nevis gāzi. ASV draud Eiropai ar stāsta beigām

28
(atjaunots 11:59 27.02.2021)
Likums "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību" ir jauns solis ASV sankciju karā. Pat ne vārds, - abreviatūra. Tomēr tā ir simboliskāka un, starp citu, daiļrunīgāka nekā vārdi.

Par ASV un "Ziemeļu straumes 2" attiecībām, šķiet, nevar apgalvot, ka tās precīzi atbilst paradigmai par suni, kas rej, un karavānu, kas iet, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Nu, vismaz tāpēc, ka konkrētais suns tomēr kož, bet daži Krievijas partneri Eiropā ļoti bīstas no suņiem, tāpēc mūk pa galvu, pa kaklu.

Tā arī vācu pārapdrošināšanas kompānija "Munich Re Syndicate" nolēma nodrošināties un, nepaskaidrojot iemeslus, paziņoja – tālāk viņi līdzi neies. Tātad karavāna drīzāk gan nevis iet, bet laužas cauri ērkšķiem un cīnās par tālāko ceļu. Tomēr tā jau ir Dānijas ūdeņos, līdz Vācijai vairs palicis tīrais sīkums.

Koncerna Naftogaz Ukraini vadītājs Andrejs Koboļevs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Максименко

Tāpēc jau Vašingtona nemet pie malas centienus spraust sprunguļus "Fortūnas" ritenī. Krievijas cauruļvadu izbūves kuģis amerikāņu acīs kļuvis par to pašu sprādziena bedri, kurā var palaist vēl vienu šāviņu. Nav jau nekas grūts, nekādas īpašas iemaņas neprasa. Kuģis ir visu acu priekšā – viens pats karotājs. Tramps sita, sita, nenosita. Tagad Baidens mēģina pierādīt, ka arī viņš ir tāds pats jeņķis kā Tramps.

Tikai Tramps pret "Ziemeļu straumi 2" lika lietā likumu "Par pretestību Amerikas pretiniekiem ar sankciju starpniecību", saīsināti – CAATSA, bet Baidens – likumu "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību". Tas ir jauns solis sankciju karā. Pat ne vārds, - abreviatūra. Tomēr tā ir simboliskāka un, starp citu, daiļrunīgāka nekā vārdi – PEESA jums, nevis gāze no Krievijas. Lūk, kā varam interpretēt ASV rūpes par Eiropu.

Tiem eiropiešiem, kuri kaut ko nav sapratuši, Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss atklāti piedraudēja, ka punkts vēl nav pielikts stāstā tikai tāpēc, ka ASV to pietur ārkārtas gadījumam. "Nepieciešamības gadījumā mēs bez svārstīšanās spersim papildu soļus pret šo projektu," un žurnālisti neuzzināja, kas tur būs tālāk.

Kad Praisu lūdza prezicēt, no kāda tieši viedokļa - "ģeopolitiskā, ekonomiskā vai morālā" - "Ziemeļu straume" nepatīk Vašingtonai, politiķis tūlīt attrauca: "Mēs runājam par ģeopolitiku, jo esam noraizējušies par Krievijas ietekmi uz mūsu sabiedrotajiem un partneriem Eiropā."

Lūk, kur tas kvankšķis aprakts. Rej, rok un pavisam ierokas zemē. Jā, divreiz padomāt un paklusēt – tas nav domāts amerikāņu diplomātiem. Bet Psaki jau ir Baltajā namā. Viņa gan uzreiz attaptu, ka no trim piedāvātajiem variantiem piemērotākais ir ceturtais – "man vajag pakonsultēties ofisā".

Bet tagadējais Valsts departamenta pārstāvis klāja vaļā visu, kas sakrājies uz sirds. Viena vienīga ģeopolitika. Viņiem jau nav ekonomisku pretenziju pret Krievijas gāzesvadu. Varbūt tikai tā, ka tam nav nekāda sakara ar ekonomiku. Ar morāli nekāda sakara nav viņiem pašiem. Viņiem svarīgākais – saglabāt ietekmi.

28
Tagi:
Ziemeļu straume 2, gāze, Eiropa, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Acīmredzama viltība": Vācijas un ASV strīda par "ZS 2" jaunais posms
Medvedevs: "Ziemeļu straumi 2" uzbūvēs, ja Vācija nepadosies ASV spiedienam
ASV pārrēķinājušās: Novaks paziņoja, ka "Ziemeļu straume 2" ir gandrīz gatava
"Pielikts punkts". Kāpēc Berlīne atteikusies apspriest "Ziemeļu straumi 2" ar ASV

"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā

27
(atjaunots 11:46 27.02.2021)
Eskadras kuģi, izlūkošanas un stratēģiskā aviācija, plašas mācības ar sabiedrotajiem – NATO joprojām paplašina militāro klātbūtni Melnās jūras reģionā.

Organizācijas vadība apgalvo, ka tie esot piespiedu soļi, it kā "Krievijas augošās aktivitātes dēļ". Pie tam, plānojot operācijas, Rietumu ģenerāļi un admirāļi aizvien biežāk izmanto ukraiņu atbalstu, kuri gatavi darīt visu, lai tikai pietuvotos aliansei, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Aizbildņi no NATO

Nesen NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atklāti paziņoja, ka bloks "būtiski paplašinājis klātbūtni pie savām austrumu robežām, ieskaitot Baltijas un Melnās jūras reģionus", kā arī izteica mājienu par to, ka vajadzētu palielināt izdevumus "aizsardzībai un savaldīšanai".

Attaisnojot papildspēku savilkšanu Melnās jūras reģionā, viņš uzsvēra, ka Krievijas Jūras kara flote it kā esot paplašinājusi militāro klātbūtni "pēc Krimas nelikumīgās aneksijas". Turklāt NATO vadītājs apdomīgi noklusēja faktu, ka Krievijas kuģi un lidmašīnas izpilda vienīgi aizsardzības manevrus.

"Tikai pēdējo triju nedēļu laikā vien trīs ASV JKF kuģi uzturējās Melnajā jūrā, - nesen atzīmēja Stoltenbergs. – Cita starpā notika arī mācības ar Ukrainas JKS."

Šodien Ukraina ir NATO galvenais sabiedrotais reģionā. Kijeva par to, protams, ļoti priecājas un augstu vērtē alianses kuģu manevrus Melnajā jūrā. Ukrainas valdība neskumst arī par svešu armiju pastāvīgas klātbūtnes perspektīvu valsts teritorijā.

2021. gadā ieplānotas vairākas plašas Ukrainas un NATO vienību kopīgas mācības. Ukrainā šajā kontekstā pat pieņemts likums par ārvalstu bruņoto spēku pielaišanu valstī. Gada laikā valstī notiks astoņi daudznacionālie manevri, kuros tiks iesaistīti 11 tūkstoši ārvalstu kareivju – amerikāņi, poļi, rumāņi un briti.

ASV karavīri Ukrainas un NATO valstu kopīgo mācību Rapid Trident-2020 atklāšanas ceremonijā Javoras poligonā Ļvovas apgabalā

Lai iztaptu aizbildņiem, ukraiņu politiķi ieteicka izmantot Krimas gaisa telpu alianses gaisa operācijām. Piemēram, Ukrainas infrastruktūras ministrs Vladislavs Kriklijs vēlas piešķirt NATO spēku, iekārtu un kravu transportēšanai Simferopoles lidojumu informācijas rajonu, kurā, pēc Kijevas klasifikācijas, iekļauts Hersonas apgabals, Krimas pussala un Melnās jūras centrālā daļa. Piedevām ukraiņi cer uz NATO atbalstu gaisa situācijas monitoringā gar Krievijas robežu.

Atgādināsim, ka 2014. gadā Augstākā rada apstiprināja grozījumus likumdošanā un atteicās no valsts ārpusbloku statusa. 2016. gadā Kijeva apstiprināja papildu grozījumus, kas paredzēja: viens no valsts ārpolitiskajiem mērķiem ir iestāšanās NATO. Tomēr ukraiņus neuzņem aliansē, lai arī atzina par kandidātiem. Ukrainai ir NATO partnera statuss ar paplašinātām iespējām.

Amerikāņu karavīri mācībās Ukrainā

Agresija bez pamata

NATO un - jo īpaši – ASV jau sen aktīvi strādā Melnajā jūrā. Pēc Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā 2014. gadā amerikāņu kuģi, izlūkošanas lidmašīnas un bezpilota lidaparāti regulāri tuvojas Krievijas robežām, aizbildinoties ar "drošības apsvērumiem un aizsardzības klātbūtnes pastiprināšanos". Lai arī Maskava ne vienu vien reizi ir atgādinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

NATO izmanto katru iespēju, lai nosūtītu uz Melno jūru kara kuģus. ASV eskadras kuģi, bruņoti ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk" un pretraķešu sistēmas Aegis elementiem, te ir pastāvīgi viesi. Pēc Ukrainas JKS provokācijas Kerčas šaurumā amerikāņi parādās aizvien biežāk. 2019. gadā ASV kuģi Melnajā jūrā iegāja astoņas reizes. Ekipāžas uzlaboja mijiedarbības iemaņas, piedalījās kopīgos treniņos ar ukraiņu jūrniekiem.

Krievijas Ģenerālštābs fiksējis arī Pentagona stratēģiskās aviācijas lidojumu augošo skaitu pie Krievijas robežām. Gaisa kosmiskie spēki vairākkārt fiksējuši "stratēģus" B-52 un gaisā to pārtveršanai pacēlās iznīcinātāji. Melnās jūras debesīs parādījušies veseli lidmašīnu posmi – amerikaņi nekautrīgi un atklāti izspēlē triecienus objektiem Krimā.

ASV GKS lidmašīna un pretbateriju cīņas radiolokācijas kompleksi Daņiila Galicka vārdā nosauktajā lidostā

Vēl vairāk, septembrī Kijeva pirmo reizi ielaida savā gaisa telpā ASV stratēģiskos bumbvedējus. Trīs "stratēģi" mācībās izspēlēja mijiedarbību ar Ukrainas iznīcinātājiem. B-52 ielidoja Volīnijas apgabalā no Polijas puses, šķērsoja Rovenas un Žitomiras apgabalu un galvaspilsētas gaisa telpu. Pēc tam – virs Hersonas un Melitopoles uz ziemeļiem no Krimas, pēc tam pusotru stundu riņķoja debesīs uz ziemeļaustrumiem no Geničeskas gar Azovas jūras krastu.

Toreiz Krievijas GKS komandieris Sergejs Surovikins atzīmēja NATO aviācijas bezprecedenta aktivitāti Melnās jūras gaisa telpā un informēja, ka izlūkošanas lidmašīnu lidojumu skaits reģionā pieaudzis par 40%, Krimas pussalas tuvumā – par 60%. Pie tam vienlaikus debesīs atradušās līdz piecas NATO lidmašīnas tikai 15 km attālumā no Krievijas robežas.

ASV GKS izlūkošanas lidmašīna RC-135 un degvielas uzpildes lidmašīna КС-135 Melnās jūras gaisa telpā. 2020. gada 26. jūnijs

Neieņemams cietoksnis

Krievijas JKF un GKS ir spiesti katru reizi reaģēt uz svešajiem kuģiem un lidmašīnām to atbildības zonās. No aizsardzības bruņojuma viedokļa Krima patlaban ir viens no vislabāk aizsargātajiem valsts reģioniem. Jebkādi mēģinājumi nelikumīgi šķērsot valsts robežu no gaisa vai jūrā tiek stingri neitralizēti.

Pussalu no gaisa piesedz 31. PGA divīzija, bruņota ar zenītraķešu sistēmām S-300 un S-400. Pārkāpēju pārveršanai Džankojas, Belbekas un Gvardeiskoje aerodromos pastāvīgā kaujas gatavībā dežurē iznīcinātāji Su-27 un Su-30, bumbvedēji Su-24 un trieciennieki Su-25.

Starp citu, nesen Krimas lidotāji atkal praktiski nodemonstrēja savas iespējas. Amerikāņu jūrnieki publicēja tīmeklī video ierakstu, kurā Su-24 Melnajā jūrā nelielā augstumā tuvojas eskadras kuģim "Donald Cook". Lai arī Rietumu mediji mēģināja noniecināt Su-24 iespējas un norādīja, ka tas esot novecojis, publicētie uzņēmumi skaidri liecina – situācijai saasinoties, diezin vai eskadras kuģis būtu palicis virs ūdens.

Bez tam pēdējo gadu laikā arī Melnās jūras flote ir manāmi atjaunojusies. Ik gadus tā saņem mūsdienīgus kuģus, zemūdenes un sagādes kuģus.

Su-24 lidojums līdzās ASV JKS eskadras kuģim "Donald Cook". Kadrs no video ieraksta

Par pussalas piekrastes aizsardzību atbild Melnās jūras flotes 22. armijas korpusa Krasta spēku vienības. To galvenais bruņojums – kompleksi "Bal" un "Bastion" ar spārnotajām raķetēm, kas spēj likvidēt virsūdens objektus līdz 500 km attālumā.

Uz sauszemes strādā 129. atsevišķā krasta aizsardzības brigāde, dislocēta starp Simferopoli un Aluštu. Tās galvenais trieciena spēks – modernizētie tantki T-72B3.

Perekopas joslu kontrolē 8. atsevišķais artilērijas pulks, bruņots ar 152 mm haubicēm "Msta S" zalves uguns reaktīvajām sistēmām "Tornago G" un prettanku kompleksiem "Hrizantema".

27
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Tas visu sagraus": kā Pentagons plāno "savaldīt" Krieviju
Diplomāts paskaidroja, kādi NATO soļi demonstrē Krievijai naidīgo noskaņojumu
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"
Uzmanība pievērsta Krimai. Kā NATO pārveidojas Baidena laikā
Zoologs Oss Arutjuņans

Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"

0
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem.

Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.

- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru

Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers

Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.

Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.

Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.

To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis"  no vienas tautas pie otras.

Klasisks piemērs – lācis.

Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.

Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.

Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.

Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.

Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).

Taču to ieveda caur Odesas ostu.

Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.

To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".

Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.

0
Tagi:
dzīvnieki, Arktika
Pēc temata
Ezītis tīģera ādā
Labāk pie ziemeļbriežiem, nekā pie Latvijas govīm: kur pazuduši veterinārārsti
Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris
Dienvidpolā atrasta vairāk nekā 100 gadus veca glezna