Turcijas karogs, foto no arhīva

Kāpēc Turcija ieved karavīrus Azerbaidžānā

52
(atjaunots 13:42 28.11.2020)
Turcijas spēku ievešana Azerbaidžānā, aizbildinoties ar centieniem saglabāt mieru atspoguļo Ankaras vēlmi audzēt militāri politisko ietekmi Dienvidkaukāzā un Kaspijas reģionā, stiprināt Turcijas pozīcijas visā starptautiskajā arēnā.

Ankarai ir globāli "tjurku pasaules" plāni. Perspektīvā iespējama turku interešu un spēka projekcija aiz Azerbaidžānas robežām – Kaspijas reģionā un Centrālāzijas valstīs. Šādiem mērķiem ar vienu gadu vien būs par maz. Mēs redzam kārtējo, austrumnieciski izsmalcināto posmu NATO klātbūtnes paplašināšanai pēcpadomju teritorijās, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

21. novembrī Turcijas nacionālās aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka valsts sauszemes spēki noslēguši sagatavošanos un drīz vien valsts gaisa kara spēki viņus nogādās Azerbaidžānā. Politiķis uzrunā pieminēja arī "Turcijas līdera vietu starptautiskajā arēnā", ceļā pie kuras "Turcijas bruņotie spēki pārdzīvo vienu no saspringtākajiem periodiem republikas vēsturē".

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Turcijas militārā kontingenta skaitliskais un kvalitatīvais sastāvs pagaidām ir miglā tīts. Jāpiebilst, ka Turcijas armijas vienības gandrīz pastāvīgi uzturas Azerbaidžānā – abu valstu militārās un militāri tehniskās sadarbības ietvaros. Diezin vai kārtējās virsnieku grupas dislokācijai darbam Krievijas un Turcijas centrā, kas kontrolēs uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā bija vajadzīgs prezidenta rīkojums un diskusija Turcijas parlamentā.

11. novembrī Ankara un Maskava parakstīja memorandu par pamiera kontroles centru. Šajā dokumentā nekas nav teikts par kopīgu miernešu spēku izveidi. Tomēr vēlāk Azerbaidžānas un Turcijas valstu vadītāji ne vienu reizi vien runāja par "kopīgu miernešu misiju", kurā piedalīsies Turcijas spēki.

Acīmredzot, Ankara un Baku ir ignorējušas Maskavas lūgumu neievest turku karavīrus "karstajā" reģionā. Turcijas sauszemes spēki Azerbaidžānā nepārprotami kaut kam gatavojas, ne tikai sadarbībai ar Krieviju stacionārajā monitoringa centrā.

Panākumu arbitrāžā

Turcijai nav stratēģisku iemeslu iniciēt plašu konfliktu ar Krieviju Dienvidkaukāzā (panākumi ir maz ticami, toties negatīvas sekas Ankarai – garantētas). Daudz efektīvāka un drošāka ir pakāpeniska iespiešanās reģionā ar ērtu ieganstu – divpusēja militāri tehniskā sadarbība ar Azerbaidžānu vai zem "miernešu misijas" karoga. No otras puses, Baku atbalsts var kļūt par maksu par Turcijas palīdzību bruņotajā konfliktā ar tālredzīgu domu.

Turcijas spēku darbības Kalnu Karabahā neparedz neviens līgums, arī ne Azerbaidžānas, Armēnijas un Krievijas trīspusējā vienošanās. Turku kareivju klātbūtne Azerbaidžānā juridiski noformēta post factum, jo saskaņā ar Krievijas autoritatīvo militāro ekspertu viedokli, no septembra beigām Azerbaidžānā bija dislocēti aptuveni 1500 turku karavīri. Padomnieku statusā turku ģenerāļi un virsnieki darbojas visā pārvaldes vertikālē – no Azerbaidžānas armijas Ģenerālštāba līdz pulku štābiem.

Ankaras viennozīmīgais militārais atbalsts Azerbaidžānai konfliktā absolūti neļauj Turcijas armijai pretendēt uz mierneša lomu Karabahā un jebkādu dalību saskarsmes līnijas kopīgajās patruļās. Tomēr varianti ir iespējami.

Faktiski Turcija jau stabili nostiprinājusies Azerbaidžānā. Turpmāk Turcijas spēki var gadiem ilgi atrasties Azerbaidžānas teritorijā uz divpusēju līgumu bāzes. Tas nepārkāps starptautisko tiesību normas, tomēr arī mieru negarantē. Tā kā neviena pasaules valsts nav atzinusi KKR suverenitāti, Baku un Ankarai var rasties visatļautības ilūzija arī attiecībā uz armēņu tautības iedzīvotājiem Kalnu Karabahā. Turcijas Ārlietu ministrija jau pieminējusi kaut kādas papildu "novērotāju vienības uz vietas". Bažas rada tas, ka nav saņemta informācija par proturciski noskaņoto Sīrijas kaujinieku izvešanu no Azerbaidžānas. Tādā situācijā ir svarīgi, lai "azerbaidžāņu brāļu panākumu arbitrāža" (ministra Hulusi Akara izteikums) nesagrozītu galvas par panākumiem.

Nākotnes aprises

Ankarai ir globāli "tjurku pasaules" plāni. Perspektīvā iespējama turku interešu un spēka projekcija aiz Azerbaidžānas robežām – Kaspijas reģionā un Centrālāzijas valstīs.

Turcijai ir pietiekami spēcīgi bruņotie spēki – 355 tūkstoši karavīru, vairāk nekā 2600 tanki, 270 daudzfunkcionālie iznīcinātāji F-16, godīgi nopelnīta 11. vieta Global Firepower vispasaules reitingā, pie tam valsts aktīvi paplašina lidmašīnu, bezpilota lidaparātu, raķešu, tanku ražošanu pašu mājās. Pagājušo 15 gadu laikā aizsardzības rūpniecības uzņēmumu skaits Turcijā pieaudzis no 56 līdz 1500, valdība kontrolē kara rūpniecības kompleksa programmas par summu, kas pārsniedz 75 miljardus dolāru. Ankara iepērk lielu apjomu bruņojuma ārvalstī. Turcijas Republikas aizsardzības budžets pārsniedz 18 miljardus – aptuveni 13% no 2020. gada budžeta kopējiem izdevumiem.

© Sputnik / Aram Nersesyan

Turcija aktīvi izmanto militāros instrumentus Sīrijas ziemeļos un Lībijā. Pretēji citu valstu interesēm tā pretendē uz vērā ņemamiem rajoniem Vidusjūrā (ogļūdeņražu ieguve). Tādējādi Azerbaidžāna (kam ir plašas naftas rezerves) kļūst par Turcijas noteiktās – ekspansīvās un agresīvās – ārpolitikas laukumu. Tāda "brāļošanās" ir bīstama arī tāpēc ka aiz Ankaras "muguras" vīd Ziemeļatlantijas alianse un tā klusām atbalsta Erdogana dumpi jebkurā ģeogrāfiskajā vietā.

Krievijas mierneši atjauno mieru un kārtību Kalnu Karabahā, bet Turcija mēģina radīt Azerbaidžānā kaut kādu militāro infrastruktūru un nostiprināt savas tiesības uz militāro iejaukšanos Dienvidkaukāza reģionā. Ankaras projektu Karabahā aptumšo tikai loģistika. Azerbaidžānai un Turcijai ir neliels kopīgas sauszemes robežas iecirknis pie Igdiras provinces un no "lielās Azerbaidžānas" visnotaļ izolētās Nahičevānas autonomās republikas. Bruņoto spēku, bruņojuma un krājumu piegādes ar GKS lidmašīnām (tas ir dārgs prieks) nāksies saskaņot ar Armēniju, Gruziju (ticamākais maršruts) vai Irānu. Jebkādos ģeopolitiskajos apstākļos Turcija būs spiesta ņemt vērā Krievijas stabilās pozīcijas Kaukāzā un Tuvajos Austrumos.

52
Tagi:
Kalnu Karabaha, bruņotie spēki, Azerbaidžāna, Turcija
Pēc temata
Mediji apraksta ASV izlūkdienesta galvenās kļūdas Karabahā
Mierneši Karabahā – Krievija atkal uzvēlusi plecos smago nastu
Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā
Krievijas izlūkdienests ziņo: Rietumi cenšas izjaukt vienošanos par Kalnu Karabahu
Arktika

"Gaidām tehniku augustā": amerikāņi gatavojas izsēsties Arktikā

11
(atjaunots 15:00 16.04.2021)
ASV cenšas panākt Krievijas Arktikā. Nesen Sauszemes spēki noslēdza līgumu ar koncernu "Oshkosh Defense" sadarbībā ar Singapūras kompāniju "ST Engineering" un "BAE Systems" par militārās tehniskas izstrādi darbam aiz Polārā loka.

Noskaidrojies, ka amerikāņiem vienkarši nav mūsdienīgu tamlīdzīga tipa mašīnu, esošās ir pamatīgi novecojušas. Komandieri cer, ka izdosies izmēģināt jaunumus jau augustā. Kas par tiem zināms? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Uzbūvēt līdz jūnijam

Arktika met nopietnu izaicinājumu jebkurai armijai. Zema temperatūra, ledus torosi, dreifējoši ledāji, nekādas infrastruktūras, apgrūtināta loģistika, ilga polārā nakts – tas viss nopietni apgrūtina liela armijas grupējuma izvēršanu.

Korvete Gremjaščij, foto no arhīva
Пресс-служба Минобороны РФ

Aukstā kara laikos ASV, atšķirībā no PSRS, neveltīja reģionam pienācīgu uzmanību, tāpēc tagad Pentagona rīcībā ir viens vienīgs darbspējīgs ledlauzis "Polar Star". Krievijai – vairāk nekā 40 šī tipa kuģi. Piedevām amerikāņiem Arktikā faktiski nav armijas bāzu.

Trūkst tehnikas sauszemes spēku vajadzībām, kas varētu pārvadāt kravas un kareivjus smagajos polārajos apstākļos. Vienīgie piemērotie vilcēji-visurgājēji ir zviedru divposmu kāpurķēžu Bandvagn 206, pieņemti bruņojumā ar apzīmējumu Small Unit Support Vehicle (SUSV, mazā vienību atbalsta mašīna). Taču pirmās šī tipa mašīnas nonākušas no konveijera pirms 40 gadiem un jau sen neatbilst prasībām.

Armija nolēmusi atjaunot arktiskās tehnikas parku un izsludinājusi konkursu programmas ColdWeather, All-Terrain Vehicle (CATV, auksta klimata visurgājējs) ietvaros. Pentagons gatavs perspektīvā vilcēja izstrādei, būvei un izmēģinājumiem iztērēt 6,6 miljonus dolāru 2021. finanšu gadā un 9,25 miljonus – 110 CATV iegādei.

Vēlāk parku paplašinās līdz 163 visurgājējiem. Prototipus gaida apmēram 14. jūnijā. No augusta līdz decembra beigām – izmēģinājumi Aļaskā. Uzvarētāju izvēlēsies 2022. finanšu gadā.

Četri varianti

Sagaidāmi četri CATV modeļi. Vispārējā pielietojuma visurgājējam jāuzņem vismaz deviņi kareivji, neskaitot vadītāju, kā arī jāizvieto iekārtas un krājumi trim dienām autonoma darba.

Sanitārais variants ar medicīnas iekārtām paredzēts diviem mediķiem, diviem gulošiem un četriem viegli ievainotiem pacientiem. Komandiera mašīna saņems mūsdienīgus sakaru un vadības līdzekļus. Kravas masīna – lielgabarīta militāro iekārtu pārvietošanai lielā attālumā.

"Šīs mašīnas spēs risināt plaša spektra uzdevumus ekstremāli zemas temperatūras apstākļos citai tehnikai nepārvaramā apvidū, - žurnālistiem stāstīja par CATV programmu atbildīgais ASV armijas virsnieks Tims Godets. – Tām bez grūtībām jāpārvietojas pa ledu, jāpārvar ūdens šķēršļi, viegli jāuzbrauc pa nogāzi, jābūt vienkārši apkalpojamām un ekonomiskām no degvielas patēriņa viedokļa."

Konkursa dalībnieki izmanto agrākos izstrādājumus. "Oshkosh" un "ST Engineering" izvēlējās divposmu vilcēju "Bronco 3". To vairāk nekā 20 gadus izmanto britu armija, kas piedalījās karadarbībā Afganistānā.

"Bronco 3" ir pret lodēm paredzētas bruņas, ložmetēja pamatne, V-veida dibens, kas mazina kaitējumu mīnas sprādzienā. Mašīna pārvar ūdens šķēršļus ar 5 km/h ātrumu.

"BAE Systems" piedāvās jaunumu uz divposmu vilcēja "Beowulf" bāzes, kas lielā mērā līdzinās "Bronco 3" un SUSV, tikai tam ir lielāka kravas nestspēja.

Panākt Krieviju

Pirms mēneša publicētajā "Arktiskajā stratēģijā" amerikaņi atklāti stāstīja par vēlmi pabīdīt malā reģionā Maskavu un Pekinu. Pentagonam īpašas raizes sagādā Krievija, kam ir lielākā ledlaužu flote pasaulē, armijas bāzu tīkls ziemeļu platuma grados un plašs tehnikas arsenāls, kas spēj bez pilnveidošanas strādāt ekstremāla sala apstākļos.

Uzvaras parādēs pastāvīgi piedalās Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu arktiskās modifikācijas: neliela darbības rādiusa zenītraķešu komplekss "Tor-M2DT", zenītraķešu-lielgabala "Pancir-SA" un speciālās sagādes mašīnas.

Gandrīz visa arktiskajam reģionam paredzētā sauszemes tehnika samontēta uz divposmu kāpurķēžu visurgājēju DT-30 "Vityaz" bāzes, ko nebiedē pat bargākais sals (līdz -55 grādiem). Dažas modifikācijas var pārvarēt ūdens šķēršļus – ledus pastāvīgās blīvēšanās apstākļos  Ziemeļpolā šis faktors būtiski palielina mašīnu mobilitāti. Jaunie "Pancir" un "Tor" sedz tālā darbības rādiusa zenītraķešu sistēmu S-400 dislokācijas rajonus, kas tiek izvērsti Arktikā kopš 2015. gada.

Unikāls arsenāls ir arī pirmajai Sauszemes spēku arktiskajai vienībai – 80. atsevišķajai motorizēto strēlnieku brigādei, kas dislocēta Alakurti ciemā Murmanskas apgabalā. Pret salu noturīgie kājnieki apgūst īpašas pārgājības mašīnas, kas pārvietojas uz riteņem ar milzīgām zemspiediena riepām. Tādas mašīnas par šķēršļotu apvidu pārvar, nesamazinot ātrumu. Turklāt 80. brigādes kājniekiem ir pilna pievada kravas mašīnas "Ural" un KAMAZ, adaptētas ekstremālam salam, sniega visurgājēji TTM-1901 "Berkut" ar apkurināmu kabiti, kuteri uz gaisa spilvena. Piedevām – suņu un briežu pajūgi.

Lielā Tēvijas kara gados pajūgiem bija milzīga loma Polārā loka aizsardzībā. Ar tiem piegādāja munīciju un karavīrus. Dzīvnieki izies tur, kur tehnika padosies. Turklāt arktiskās brigādes vajadzībām izstrādā sepciālas tanku, kājnieku mašīnu un helikopteru modifikācijas, piemēram, Mi-8MTŠ-VA ar spēkiekārtas galveno agregātu apsildīšanas sistēmu.

11
Tagi:
agresija, bruņojums, Arktika, Krievija, ASV
Pēc temata
"Šausmīgs stāvoklis": NI salīdzināja ledlaužus ASV un Krievijā
"Iepriekš jau bija pazīmes": kāpēc amerikāņu kājnieki izsēžas Ziemeļos
"Neatstāsim krieviem nekādas izredzes": ASV pārvieto bruņojumu uz Norvēģiju
"Atklāti draudi Krievijai": ko Pentagons steigšus būvē Aļaskā
Donald Cook

Britu Typhoon Rumānijā palīdzēs ASV kuģiem viļņot Melno jūru

10
(atjaunots 14:56 16.04.2021)
ASV JKS eskadras kuģi Roosevelt un Donald Cook ar aviācijas atbalsta grupu – sešiem britu iznīcinātājiem steidz uz kārtējo "sardzi" Melnajā jūrā, aizbildinoties ar "Krievijas militāro aktivitāti pie Ukrainas robežām". Krievija gatavo atbildi.

"Arleigh Burke" tipa eskadras kuģi "Roosevelt" un "Donald Cook" ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk" pildīs uzdevumus Melnās jūras akvatorijā līdz 4.-5. maijam. Misijas atbalstam Lielbritānija nosūtījusi uz Rumāniju sešus daudzfunkcionālos iznīcinātājus Eurofighter Typhoon, kas spēj uzņemt lielā darbības rādiusa precīzās spārnotās raķetes "Storm Shadow" (tās paredzētas aizsargātu komandpunktu likvidācijai). Vašingtonas un Londonas mērķis – "Krievijas agresijas" savaldīšana pret Ukrainu. Piedevām, domājams, uz Ukrainu dosies līdz 100 britu kājnieku, vēsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

UBS vēsta, ka Ukrainas un Lielbritānijas komandu štāba mācībās "Cossack mace 2021" piedalīsies vairāk nekā 1000 karavīri no piecām NATO valstīm. manevri veltīti "agresorvalsts" bruņoto spēku masveidīga uzbrukuma atvairīšanai Ukrainas teritorijā.

13. aprīlī ASV Kongress ziņoja, ka uz Vāciju tiks nosūtīts papildu militārais kontingents – 500 karavīri un nākotnē Eiropā ieradīsies daudzfunkcionālie iznīcinātāji-bumbvedēji F-35. Viss – Krievijas "savaldīšanai".

Pagaidām nav zināms, kādi kuģi tiks izmantoti Melnajā jūrā ASV armijas plašajās mācībās "Defender Europe 21", tomēr četras gaisa desanta operācijas ar 7000 karavīru dalību maija vidū notiks Bulgārijas un Rumānijas teritorijā. ASV JKS atbalsts ir prognozējams.

Zem "Defender Europe 21" karogiem maijā sapulcēsies 30 tūkstoši kareivju no 26 valstīm. Krievija ir spiesta adekvāti reaģet uz acīmredzamiem faktiem un reāliem draudiem.

Krievu "šautuve"

Visus ASV un NATO kuģus, kas ieradušies Melnajā jūrā, pastāvīgi pavada Krievijas Melnās jūras flotes spēki un līdzekļi. Tā ir aksioma. Krievija ir gatava divu eskadras kuģu vizītei un Rumānijā dislocētās NATO aviācijas vienības pieaugumam. 

Melnās jūras gaisa telpā sākušāš vērienīgas mācības – tajās iestaistītas KF Dienvidu kara apgabala aviācijas un MJF jūras aviācijas armādas. Frontes bumbvedēji Su-24M un Su-34, daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-27SM un Su-30SM izspēlē raķešu palaišanu un uzlidojumus mērķiem jūrā minimālā augstumā, MJF kuģu piesegšanu un pavadīšanu to kaujas uzdevumos. Ar katru jaunu uzdevumu mainās taktiskais fons, domājamā pretinieka grupējuma sastāvs. Jebkuri nopietni manevri nozīmē fantastiski daudzas dimensijas, desmitiem tūktošu speciālistu kaujas posteņos caurām diennaktīm ir cīņas gatavībā, paredzēts nepārprotams tehnoloģisks un militārs pārspēks vai otrādi. Neatkarīgi no gadalaika, militārās mācības no īsta kara atšķiras tikai ar to, ka cilvēki neiet bojā.

Aprīlī uz operatīvajiem aerodromiem pārvietota, proti, izkliedēta Gaisa kosmisko spēku un pretgaisa aizsardzības apvienību operatīvi taktiskā aviācija militārās stabilitātes uzlabošanai. Kontroles pasākumi aptver visus DKA bruņotos spēkus. To mērķis – celt cīņas un operatīvās gatavības līmeni, ņemot vērā sarežģīto situāciju atbildības zonā.

Līdztekus Krievijas flotes aviācijai, kuģiem un zemūdenēm Melnās jūras akvatoriju kontrolē (spēj to "cauršaut") krasta raķešu kompleksi "Bal" un "Bastion", debesis skenē PGA sistēmas S-400 "Triumf". Rietumu eksperti norāda uz Krievijas totālo militāro pārspēku reģionā un secina: Melnā jūra ir krievu "šautuve", ASV JKS kuģi tajā – viegli sasniedzami mērķi.

"Miglaini" partneri

13. aprīlī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka ASV ir Krievijas pretinieks, jo dara visu iespējamo, lai kaitētu Maskavas stāvoklim pasaulē – ASV un NATO apzināti mudina Kijevu uz konfrontāciju ar KF. 14. aprīlī Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs paziņoja, ka teroraktu draudi Krievijas Krimas teritorijā saglabājas, ņemot vērā "ASV un to kontrolētā NATO bloka destruktīvo darbību". Protams, tamlīdzīga "savaldīšana" Maskavu neapmierina, un, kamēr "partneri" neatgriezīsies objektīvajā realitātē, Krievija stingri un konsekventi aizstāvēs savas nacionālās intereses.

Kā alianses "partneris ar paplašinātām iespējām" Ukraina 2021. gadā ieplānojusi astoņas kopīgas militārās mācības netālu no Krimas. Tajās būs iesaistīti 11 tūkstoši ārvalstu karavīru.

© Sputnik / Алексей Витвицкий

Krievija atbild. Valsts Bruņoto spēku darbības pēdējās divās nedēļās – ātruma ziņā aliansei nesasniedzama divu armiju un trīs gaisa desanta divīziju pārvietošana uz rietumu robežām – tas cita starpā ir arī signāls Vašingtonai un Briselei. Amerikāņi saskaitījuši (no tālienes, ar bezpilota lidaparātiem) 87 tūkstošus karavīru, 18 operatīvi taktiskos kompleksus "Iskander M", 1100 tankus, 2600 bruņumašīnas, 1170 stobra artilērijas vienības, 400 zalves uguns sistēmas.

Taču pagaidām Krievijas pusē ir pat Montrē konvencija, kas nopietni ierobežo kopējo tonnāžu (ne vairāk kā 45 tūkst. tonnu) un uzturēšanās laiku Melnajā jūrā (ne vairāk kā trīs nedēļas) pie šī reģiona nepiederošo valstu kara kuģiem. Jāpiebilst, ka amerikāņu eskadras kuģu "Roosevelt" un "Donald Cook" kopējā tonnāža ir nepilni 20 tūkstoši tonnu.

10
Tagi:
agresija, aizsardzība, Krievija, NATO, ASV
Pēc temata
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā
Melnajā jūrā atkal "likvidēts" ASV eskadras kuģis. Kas notiks tālāk?
Krievijas ĀM: Savienoto Valstu manevri Melnajā jūrā apdraud mieru
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

0
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
0
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu