"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai

78
(atjaunots 16:38 27.11.2020)
Varas tranzīts ASV ir sācies, lai arī prezidenta kampaņas oficiālais rezultāts tiks izsludināts tikai decembra vidū, kad nobalsos elektori. Vispārējo dienestu administrācija atbalstījusi demokrāta piekļuvi slēgtajai informācijai.

Parādījusies arī informācija par jaunajām amatpersonam. Par to, kas strādās jaunā valsts vadītāja kabinetā, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Katrai gaumei

Baidena komandai būs jāaizpilda aptuveni divi tūkstoši vakanto vietu dažādās iestādēs, bet pagaidām nosaukti tikai daži kandidāti. Tomēr jau tagad ir skaidrs – priekšroka dota profesionālajiem nopelniem, nevis pazīstamām personībām. Visi kandidāti ir cienījami eksperti un atzīti profesionāļi ar plašu pieredzi valsts pārvaldē, tāpēc nenāksies tērēt laiku un naudu apmācībām.

Tāda pieeja ir pretstatā trampismam, atzīmē amerikāņu mediji. Pašreizējais prezidents iecēla augstos amatos pretrunīgas personības, piekritējus bez nopietnām zināšanām, bieži vien – ideoloģizētus.

Piemēram, Tramps vēlējās sūtīt uz ANO Hezeru Nauerti – bijušo Fox News darbinieci. Galu galā viņa ieņēma Valsts departamenta oficiālā pārstāvja posteni. Baidens šim amatam iesaka pieredzējušu diplomāti – afroamerikāni Lindu Tomasu-Grīnfildi. Viņa jau vadījusi diplomātisko dienestu, vēstniecību Libērijā un ieņēmusi valsts sekretāra padomnieka amatu Baraka Obamas administrācijā.

Līdz ar viņu amerikāņu ārpolitikā strādās vēl divi "veterāni": valsts sekretārs – Entonijs Blinkens, padomnieks nacionālās drošības jautājumos – Džeiks Sallivans.

Atkal Blinkens

Entonija Blinkena biogrāfija šķiet it kā speciāli sastādīta, lai novestu pie ASV galvenā diplomāta krēsla. Tēvs, Hārvardas absolvents, bija ASV vēstnieks Ungārijā. Bērnību Entonijs pavadīja Parīzē, turpat macījās skolā, pēc tam tēva pēdās iestājās universitātē. Blinkena paziņas stāsta, ka viņam ir lieliskas manieres, viņš ir "labsirdīgs un maigs", labi spēlē ģitāru. Atzīmē arī viņa līdzību ar Baidenu, pat dēvē par jaunievēlētā prezidenta alter ego.

Pēc studijām Blinkens strādāja par advokātu un žurnālistu, Bila Klintona prezidentūras laikā iekļuva Nacionālās drošības padomē. No turienes – Senātā, Ārpolitikas komitejas kadru nodaļas vadītāja postenī. Tur viņš strādāja Baidena vadībā. Baraka Obamas prezidentūras laikā Blinkens pacēlās līdz padomnieka nacionālās drošības jautājumos vietnieka un valsts sekretāra vietnieka postenim.

Blinkenam bija vērā ņemama loma Usamas ben Ladena likvidācijas operācijā 2011. gadā un cīņā ar "Islāma valsti" Sīrijā un Irākā. Izcēlās arī konfrontācijā ar Krieviju 2014. gadā. Jāpiebilst, ka politiķa pozīcija attiecībās ar Maskavu ir visai skarba.

"Putins ir izcili mierīgs cilvēks. Viņš nelielās," stāstīja Blinkens intervijā PBS par Krievijas līdera pārrunām ar Obamu. – Var izteikties skarbi, taču mierīgi un sausi."

Taču, pēc Blinkena domām, Krievijas prezidents "diemžēl vienkārši saka nepatiesību, cenšas maldināt". "To viņš dara tikpat viegli, kā elpo," piebilda diplomāts.

Intervijā viņš pieļāva, ka Krievija un ASV atgriezīsies pie normālas sadarbības. "Ir cerība, ka reiz attiecības vairs nebūs spēle ar nulles likmi. Taču, kamēr Putina kungs nesapratīs, ka nevar tā skatīties uz pasauli un viņu gaida sekas, viņš turpinās savu līniju," klāstīja Blinkens.

Attiecības ar Maskavu

Patlaban ASV nav nevienas amatpersonas, kas nekritizētu Maskavu, konstatēja Krievijas Starptautisko lietu padomes programmu direktors Ivans Tmofejevs. "Krasu pavērsienu nebūs, vismaz ne uz labo pusi. Toties pastāv nepatīkamu pārsteigumu iespēja, un to mēs nevaram izslēgt," paskaidroja eksperts.

Pirmkārt, runa ir par sankcijām lietā par Alekseja Navaļnija saindēšanu. To ieviešanas risks ir liels, jautājums ir tikai par to, kā tas notiks. "Baidena administrācija aktīvāk strādās cilvēktiesību jautājumā, - uzskata Timofejevs. – Tomēr šī komanda ņems vērā politisko lēmumu reālo kaitējumu un bez svarīga iemesla neizšķirsies par stingriem ierobežojumiem."

Blinkena vadībā Valsts departaments turpinās spiedienu pret projektu "Ziemeļu straume 2", taču jaunā administrācija, iespējams, uzklausīs partneru argumentus. "Tramps ir apmāts ar pretestību "Ziemeļu straumei 2", Baidens ir piesardzīgāks," uzskata eksperts.

Pārmaiņas gaidāmas arī diplomātisko attiecību jomā. "Tehniskā aspektā," precizēja Timofejevs. Iespējama vismaz daļēja normalizācija, piemēram, diplomātiskā personāla daļēja atgriešanās. Šīs problēmas risinājums būtu izdevīgs visiem.

Jauna vecā komanda

Pārējiem jau zināmajiem kandidātiem arī ir pieredze sadarbībā ar Baidenu. Zināmu laiku viceprezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos bija Džons Sallivans. Tagad viņš ieņems prezidenta padomnieka amatu. Viņš ir 43 gadus vecs un izpelnījies ārpolitikas brīnumbērna reputāciju. Viņš bija Hilarijas Klintones palīgs, kad viņa ieņēma valsts sekretāra amatu, 2015. gadā viņam bija svarīga loma Irānas kodoldarījuma noslēgšanā, un viņš palīdzēja Klintonei 2016. gada kampaņā.

Džo Baidens ne vienu vien reizi ir atzīmējis, ka vispirms pievērsīsies iekšlietā. Šajā jomā jaunais padomnieks viņam noderēs, atzīmēja mediji.

Aparāta vadību uzņemsies Rons Klains, agrākais viceprezidenta Baidena administrācijas vadītājs. Nacionālo izlūkdienestu pirmo reizi vadīs sieviete – CIP vadītāja Evrila Heinsa. Agrāk viņa Obamas administrācijā bija padomnieka vietniece nacionālās drošības jautājumos. Iekšlietu ministrijā ieradīsies Alehandro Maijorks, iekšlietu ministrs Obamas laikā.

Bijušais valsts sekretārs Džons Kerijs kļūs par prezidenta speciālo pārstāvi klimata jautājumā. Pirmo reizi Nacionālās drošības padomē būs amatpersona, kas risinās klimata jautājumus, konstatēja komanda.

Aizsardzības ministra vakance vēl ir brīva. Prognozē, ka to ieņems Mišela Flērnoja, bijusī padomniece politikas jautājumos. Viņa atbalsta bruņojuma kontroli, un šis jautājums ir svarīgs Krievijai, atzīmēja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiroatlantiskās drošības centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Andrejs Baklickis. "Pie tam viņu ciena gan demokrāti, gan republikāņi, tāpēc, domājams, kandidatūru apstiprinās," uzskata eksperts.

Tomēr politiskos lēmumus pieņem ne tikai figūras, kas ieņem valsts sekretāra, aizsardzības ministra un padomnieka nacionālās drošības jautājumos amatus. "Šeit svarīgi arī attiecīgie vietnieki, - uzskata Baklickis. – Un demokrātiem tur ir papilnam rezervistu."

Demokrāti kopumā pozitīvi vērtē bruņojuma kontroli, tomēr viņu vidū ir arī skeptiķi, viņš norādīja. "Tie, kas atceras neveiksmīgās pārrunas par INF. Viņi neuzticas Krievijai, viņi guvuši negatīvu pieredzi." Tomēr jautājums par otrā plāna posteņiem tiks atrisināts tikai janvārī.

Kandidātus jāapstiprina Senātam. Republikāņi Kongresa augšpalātā mēģinās sabotēt dažus Baidena lēmumus, vēstīja izdevums Axios. Tātad diezin vai kabinetā nokļūs pretrunīgas figūras, tādas kā Sjūzena Raisa, ko reiz jau neizdevās iecelt valsts sekretāra postenī. Spriežot pēc visa, Baidena komandas devīze ir kompromiss un pieredze.

78
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Krievu hakeri var uzpīpēt: kas sagrābis savās rokās varu ASV

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

17
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

17
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā

Benzīna trūkums ASV ir Krievijas vaina? Jaunas apsūdzības no Savienotajām Valstīm

22
(atjaunots 12:36 15.05.2021)
Visi ceļi ved uz Krieviju. arī tagad, izmeklējot grupas "DarkSide" hakeru uzbrukumu lielākajam degvielas cauruļvadu operatoram ASV – "Colonial Pipeline", Vašingtona sameklējusi "krievu pēdas".

Vispirms Džo Baidens apliecina, ka iespējama "zināma Krievijas atbildība", konstatēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova. Pēc tam Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki brīfingā atkārto gandrīz to pašu, tiesa, paskaidrojot, ka īpaši apmācīti dienesti vēl izmeklē situāciju un nav pierādījumu tam, ka incidentā iesaistīta Krievijas vadība. Tomēr "DarkSide" lokācija ir viena vienīga - KF.

No vienas puses, jāpievērš uzmanība tam, ka šoreiz neskan pārsteidzīgas apsūdzības – tas Vašingtonai ir raksturīgi. Šajā gadījumā ASV administrācijas pārstāvji atklāti norāda, ka izmeklēšana turpinās un ticamu slēdzienu vēl nav.

No otras puses, nevar izslēgt, ka, iespējams, kaut kur kuluāros starp Ovālo kabinetu un visām pārējām Baltā nama telpām jau nopietni pārdomā: vai neieviest sankcijas pret Krieviju par hakeru darbību? Turklāt kiberuzbrukums nodarījis lielu kaitējumu: cauruļvada darbu, saskaņā ar prognozēm atjaunos nedēļas beigās, bet sistēma nefunkcionē no 7. maija.

Piemēram, šī iemesla dēļ Ziemeļkarolīnā ieviests ārkārtas stāvoklis, tāpat kā Floridā, cilvēki panikā metās pirkt benzīnu. Rezultātā daudzas DUS stāv tukšas nākas steidzami organizēt transporta piegādes, degvielas cenas būtiski pieaugušas. Protams, varasiestādes pūlas mierināt iedzīvotājus, aicina neizspiest DUS līdz pēdējam pilienam, bet vai tad viņus kāds klausīs?

Tādā situācijā ASV politiķiem būtu ļoti izdevīgi pavērst tautas dusmas pret ārējo ienaidnieku, turklāt abstrakti hakeri neder. Toties ierastā "ļaunā Krievija" ir itin labi piemērota.

Starp citu, grupa "DarkSide" publiski, teju vai "oficiāli" atvainojās par traucējumiem cauruļvada "Colonial Pipeline" darbā: sak, nevienam neesot gribējuši kaitēt, haosu sarīkot neplānoja – tikai nopelnīt. Un apsolīja turpmāk rūpīgāk izraudzīties uzbrukuma mērķus. Ļoti mīļi, tikai absolūti bezjēdzīgi, jo kaitējums ir milzīgs. Būtu labāl palīdzējuši atjaunot sabojāto, nevis publicējuši nevajadzīgas atvainošanās.

Bet bēdīgi slaveno "krievu pēdu" jautājumā varam būt droši: jau tuvākās dienas parādīs, ko lems ASV: agresīci pasliktināt attiecības ar Krieviju, ieviešot jaunas sankcijas un izsludinot boikotus, vai adekvāti novērtēt situāciju un lāpīt caurumus savās informācijas sistēmās, kuru vājo vietu dēļ kuru katru brīdī var "nobrukt" vitāli svarīga infrastruktūra.

22
Tagi:
degviela, hakeri, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
Moka "krievu troļļi": Lielbritānija aicina visus nogurdinošai cīņai
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību

Google "prokrieviskā" attieksme pret boršču radījusi sašutumu Ukrainā

0
(atjaunots 15:06 16.05.2021)
Sašutumu Kijevā izraisījusi informācija Google Arts & Culture projekta ietvaros – borščs ir starp krievu ēdieniem.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Fakts, ka amerikaņu kompānija Google pieminējusi boršču kā krievu virtuves ēdienu, nav pieļaujams. To apgalvo Ukrainas kultūras ministrs Aleksandrs Tkačenko pēc iepazīšanās ar tīmekļa giganta un Krievijas organizācijas "Rosturizm" kopīgo projektu.

"Borščs ir etnisks ukraiņu ēdiens. Piesavināties teritorijas, pagātni, etnosus – tas ir kremlinieku stilā jau vairāk nekā simt gadus," ukraiņu politiķis uzrakstīja Telegram kanālā.

Pēc Tkačenko domām, Google ir jāatsakās no tamlīdzīgas boršča pozicionēšanas, jo UNESCO jau iesniegts Kijevas lūgums iekļaut "ukraiņu boršča pagatavošanas kultūru" starptautiskās organizācijas nemateriālā mantojuma sarakstā.

"Esmu pārliecināts, pasaule atzīs mūsu nacionālo ēdienu. Var radīt tik daudzas interneta lappuses ar boršča reklāmu, cik gribi, tik un tā tas nebūs krievu!" pasludināja Ukrainas ministrs.

Iepriekš Google projekts Arts & Culture iekļāva boršču krievu ēdienu sarakstā, kļuvuši vēsturiski. Ukraiņu borščs norādīts kā viens no daudziem krievu ēdiena variantiem, kas tiek gatavots ar sasmalcinātu speķi un ķiplokiem.

Nesen Ukrainā jau klīda runas par to, ka nav pieņēmams saukt par krievu spēkavīriem pazīstamās Viktora Vasņecova gleznas varoņus. Kijevas eksperti, kuri sevi uzskata par speciālistiem vēsturē un filoloģijā, apgalvoja, ka Iļja Muromietis, Aļoša Popovičs un Dobriņa Ņikitičs esot ukraiņi.

Pēc tā saucamo "zinātnieku" domām, Iļjas Muromieša īstais vārds esot Iļja Čobitjko, jeb Iļja Murovietis. Kijevā skaidro, ka spēkavīrs esot dzimis nevis netālu no Muromas pilsētas Krievijā, bet gan Morovskas ciemā pie Čerņigovas.

Skolnieki Ļvivā
© Sputnik / Павел Паламарчук

Aļošu Popoviču, klāsta ukraiņu "pētnieki", saukuši par Oļeško: viņš bijis bruņinieks, nevis bajāts. Pēc viņu domām, Aļoša dzimis Pirjatinas pilsētā Poltavas apgabalā, nevis Rostovā

Savukārt Dobriņa Ņikitičs, apgalvo "eksperti", jāuzskata par "kņaza Vladimira Lielā vojevodu". Šis personāžs dzīvojis Kijevas Krievzemes teritorijā tagadējā etniskajā Ukrainā, kas turklāt esot pletusies uz ziemeļiem – līdz pat Novgorodai.

0
Tagi:
Krievija, Ukraina
Pēc temata
Ukrainā būs sava Ņujorka: ciems atgūs savu vēsturisko nosaukumu
"Uz mājām, kurvas!" Kā ukraiņu strādniekus sagaida Eiropā
"Ķersies pie mietiem": Ukrainas ģenerālis piedraudējis Polijai ar strādnieku sacelšanos