ASV formastērpa piedurknes uzšuve

Eskadras kuģi darba nebijās, zinājās padarīt. Arī mazas riebeklības

50
(atjaunots 16:28 27.11.2020)
Viss noritēja tik strauji, ka Forbes tikai nesen pastāstīja par ASV manevru – "raķešu pārsteigumu" Krievijas grupējumam Krimā. Vēl vairāk, ja ne Forbes raksts, krievi, iespējams, pat nebūtu sapratuši, ka jau ir beigti.

Amerikāņu eskadras kuģis "John McCain" nekādi nav atbildējis uz jautājumu: "vai viņš ir gļēvulis vai spēj pastāvēt par savām tiesībām?", atzīmēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Ik kā tas pārkāpa Krievijas robežu un par diviem kilometriem iedziļinājās Pētera Lielā līcī, lai pierādītu: tas spēj pastāvēt uz sava. Tomēr aizmuka uz neitrālajiem ūdeņiem no krievu "Admiral Vinogradov" gluži kā gļēvulis, kas nekādi neuzdrošinās neko pieprasīt. Muka prom ar visām savām ķeskām un "kara cirvjiem".

Izskatās, ka viņš tāds nav viens. Šķiet, mazas draņķības un žigla mukšana kļūst par stiprākās (vismaz tā viņiem pašiem šķiet) pasaules armijas firmas stilu. Tātad, darbu padarījis, droši mūc prom.

Arī pirms nedēļas Melnajā jūrā viņiem iznāca gandrīz tāpat. Viss noritēja tik strauji, ka Forbes tikai nesen pastāstīja par ASV manevru – "raķešu pārsteigumu" Krievijas grupējumam Krimā. Vēl vairāk, ja ne Forbes raksts, krievi, iespējams, pat nebūtu sapratuši, ka jau ir beigti.

Starp citu, raksta izdevums, krieviem sūtīja itin konkrētu "vēstījumu, kas demonstrē amerikāņu militārā spēka atjaunošanos Eiropā". Vēstījums gan iznāca tāds miglains, pareizāk sakot, ar dakšām pa ūdeni rakstīts.

Stāsta gan, ka lika lietā citus instrumentus – pašas modernākās artilērijas iekārtas. ASV sauszemes spēki pa gaisu pārsvieda no Vācijas uz Rumāniju divas tālā darbības rādiusa zalves uguns reaktīvās sistēmas HIMARS, tās abas pāris reizes izšāva kaut kur uz Krimas pussalas pusi, žiperīgi sakrāmēja mantiņas un metās atpakaļ uz Ramštainas bāzi.

Tam visam bija vajadzīgas "tikai dažas stundas" – Forbes bija sajūsmā par tādu mobilitāti. Nu, pirmkārt, tāpēc jau tās patiesībā ir ražotas. Otrkārt, izskatās, ražotas velti – Pastardienas pulkstenis rāda vairs tikai simt sekundes līdz pusnaktij.

Protams, tas ir vairāk nekā nodeg sērkociņš, tomēr nav zināms, vai drošsirdīgie un pašpārliecinātie jeņķi pa to laiku vismaz apģērbties paspēs, kur nu vēl ielaist patronu aptverē. Jā, cīņasspējas celšana nav vajadzīga visiem. Dažiem pietiek celt pašapziņu.

Toties vareni skan. Vismaz Forbes ir saskatījis iemeslu palepoties. "Šīs pārdislokācijas milzīgais ātrums sarežģī pretinieka cīņu pret baterijām. Tāds ZIRS pielietojums ir īsts pavērsiena punkts amerikāņu armijai Vecajā Pasaulē." Neapšaubāmi. Paskat vien, kā viss ir pagriezies vienā mirklī.

Amerikāņi palaida šāviņus, pagrāba lielgabalus un metās prom. Bet... rumāņi palika uz vietas. Palika poligonā ar sajūsmā paceltiem īkšķiem. Viņiem nepielēca, ka tagad sākas pavisam cita spēle. Protams, Krievija zina, ka rumāņi nešāva. Tomēr ievilka krustiņu vietā, no kuras sākās apšaude.

Starp citu HIMARS ir saīsinājums. Tikai mazliet atgādina vārdu "himēra". Fantāzija visiem ir laba. Ko viņi tur par Krieviju safantazējuši, to lai paši patur. Skaidrs ir tikai viens: ASV ir sasniegušas ideālas iemaņas ieroču žvadzināšanā. Tā uztrenējušies, ka paši sevi var apskaust. Arī sapņi un iegribas viņiem ir atbilstošas.

50
Tagi:
aizsardzība, Krievija, ASV
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievijas iznīcinātāju uzbrukums ASV eskadras kuģim: feļetons no kuģa klāja
ASV rada Melnajā jūrā vēl vienu spriedzes zonu
Krievijas Su-24, NATO F-16 un Donald Cook: kas noticis Baltijas jūrā

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

16
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

16
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā

Benzīna trūkums ASV ir Krievijas vaina? Jaunas apsūdzības no Savienotajām Valstīm

22
(atjaunots 12:36 15.05.2021)
Visi ceļi ved uz Krieviju. arī tagad, izmeklējot grupas "DarkSide" hakeru uzbrukumu lielākajam degvielas cauruļvadu operatoram ASV – "Colonial Pipeline", Vašingtona sameklējusi "krievu pēdas".

Vispirms Džo Baidens apliecina, ka iespējama "zināma Krievijas atbildība", konstatēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova. Pēc tam Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki brīfingā atkārto gandrīz to pašu, tiesa, paskaidrojot, ka īpaši apmācīti dienesti vēl izmeklē situāciju un nav pierādījumu tam, ka incidentā iesaistīta Krievijas vadība. Tomēr "DarkSide" lokācija ir viena vienīga - KF.

No vienas puses, jāpievērš uzmanība tam, ka šoreiz neskan pārsteidzīgas apsūdzības – tas Vašingtonai ir raksturīgi. Šajā gadījumā ASV administrācijas pārstāvji atklāti norāda, ka izmeklēšana turpinās un ticamu slēdzienu vēl nav.

No otras puses, nevar izslēgt, ka, iespējams, kaut kur kuluāros starp Ovālo kabinetu un visām pārējām Baltā nama telpām jau nopietni pārdomā: vai neieviest sankcijas pret Krieviju par hakeru darbību? Turklāt kiberuzbrukums nodarījis lielu kaitējumu: cauruļvada darbu, saskaņā ar prognozēm atjaunos nedēļas beigās, bet sistēma nefunkcionē no 7. maija.

Piemēram, šī iemesla dēļ Ziemeļkarolīnā ieviests ārkārtas stāvoklis, tāpat kā Floridā, cilvēki panikā metās pirkt benzīnu. Rezultātā daudzas DUS stāv tukšas nākas steidzami organizēt transporta piegādes, degvielas cenas būtiski pieaugušas. Protams, varasiestādes pūlas mierināt iedzīvotājus, aicina neizspiest DUS līdz pēdējam pilienam, bet vai tad viņus kāds klausīs?

Tādā situācijā ASV politiķiem būtu ļoti izdevīgi pavērst tautas dusmas pret ārējo ienaidnieku, turklāt abstrakti hakeri neder. Toties ierastā "ļaunā Krievija" ir itin labi piemērota.

Starp citu, grupa "DarkSide" publiski, teju vai "oficiāli" atvainojās par traucējumiem cauruļvada "Colonial Pipeline" darbā: sak, nevienam neesot gribējuši kaitēt, haosu sarīkot neplānoja – tikai nopelnīt. Un apsolīja turpmāk rūpīgāk izraudzīties uzbrukuma mērķus. Ļoti mīļi, tikai absolūti bezjēdzīgi, jo kaitējums ir milzīgs. Būtu labāl palīdzējuši atjaunot sabojāto, nevis publicējuši nevajadzīgas atvainošanās.

Bet bēdīgi slaveno "krievu pēdu" jautājumā varam būt droši: jau tuvākās dienas parādīs, ko lems ASV: agresīci pasliktināt attiecības ar Krieviju, ieviešot jaunas sankcijas un izsludinot boikotus, vai adekvāti novērtēt situāciju un lāpīt caurumus savās informācijas sistēmās, kuru vājo vietu dēļ kuru katru brīdī var "nobrukt" vitāli svarīga infrastruktūra.

22
Tagi:
degviela, hakeri, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
Moka "krievu troļļi": Lielbritānija aicina visus nogurdinošai cīņai
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību

Google "prokrieviskā" attieksme pret boršču radījusi sašutumu Ukrainā

0
(atjaunots 15:06 16.05.2021)
Sašutumu Kijevā izraisījusi informācija Google Arts & Culture projekta ietvaros – borščs ir starp krievu ēdieniem.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Fakts, ka amerikaņu kompānija Google pieminējusi boršču kā krievu virtuves ēdienu, nav pieļaujams. To apgalvo Ukrainas kultūras ministrs Aleksandrs Tkačenko pēc iepazīšanās ar tīmekļa giganta un Krievijas organizācijas "Rosturizm" kopīgo projektu.

"Borščs ir etnisks ukraiņu ēdiens. Piesavināties teritorijas, pagātni, etnosus – tas ir kremlinieku stilā jau vairāk nekā simt gadus," ukraiņu politiķis uzrakstīja Telegram kanālā.

Pēc Tkačenko domām, Google ir jāatsakās no tamlīdzīgas boršča pozicionēšanas, jo UNESCO jau iesniegts Kijevas lūgums iekļaut "ukraiņu boršča pagatavošanas kultūru" starptautiskās organizācijas nemateriālā mantojuma sarakstā.

"Esmu pārliecināts, pasaule atzīs mūsu nacionālo ēdienu. Var radīt tik daudzas interneta lappuses ar boršča reklāmu, cik gribi, tik un tā tas nebūs krievu!" pasludināja Ukrainas ministrs.

Iepriekš Google projekts Arts & Culture iekļāva boršču krievu ēdienu sarakstā, kļuvuši vēsturiski. Ukraiņu borščs norādīts kā viens no daudziem krievu ēdiena variantiem, kas tiek gatavots ar sasmalcinātu speķi un ķiplokiem.

Nesen Ukrainā jau klīda runas par to, ka nav pieņēmams saukt par krievu spēkavīriem pazīstamās Viktora Vasņecova gleznas varoņus. Kijevas eksperti, kuri sevi uzskata par speciālistiem vēsturē un filoloģijā, apgalvoja, ka Iļja Muromietis, Aļoša Popovičs un Dobriņa Ņikitičs esot ukraiņi.

Pēc tā saucamo "zinātnieku" domām, Iļjas Muromieša īstais vārds esot Iļja Čobitjko, jeb Iļja Murovietis. Kijevā skaidro, ka spēkavīrs esot dzimis nevis netālu no Muromas pilsētas Krievijā, bet gan Morovskas ciemā pie Čerņigovas.

Skolnieki Ļvivā
© Sputnik / Павел Паламарчук

Aļošu Popoviču, klāsta ukraiņu "pētnieki", saukuši par Oļeško: viņš bijis bruņinieks, nevis bajāts. Pēc viņu domām, Aļoša dzimis Pirjatinas pilsētā Poltavas apgabalā, nevis Rostovā

Savukārt Dobriņa Ņikitičs, apgalvo "eksperti", jāuzskata par "kņaza Vladimira Lielā vojevodu". Šis personāžs dzīvojis Kijevas Krievzemes teritorijā tagadējā etniskajā Ukrainā, kas turklāt esot pletusies uz ziemeļiem – līdz pat Novgorodai.

0
Tagi:
Krievija, Ukraina
Pēc temata
Ukrainā būs sava Ņujorka: ciems atgūs savu vēsturisko nosaukumu
"Uz mājām, kurvas!" Kā ukraiņu strādniekus sagaida Eiropā
"Ķersies pie mietiem": Ukrainas ģenerālis piedraudējis Polijai ar strādnieku sacelšanos