Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

48
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

48
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

21
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

21
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju
Zenītraķešu komplekss S-400 Triumf, foto no arhīva

Krievijas sistēmas S-400 "iekaro" vēl vienu valsti. Kas gaidāms nākotnē?

41
(atjaunots 11:41 18.01.2021)
Krievijā ražoto zenītraķešu sistēmu S-400 miermīlīgā ekspansija pārņem jaunas Eirāzijas valstis. Pēc Ķīnas, Turcijas un Indijas arī Baltkrievija plāno apbruņot ar "Triumf" Gaisa spēkus un pretgaisa aizsardzības sistēmu.

Sistēmu S-400 iepirkuma procesu sākusi Irāka, Katara un Maroka (Āfrikas ziemeļrietumi). ZRS S-400 sekmīgi izplatās, pateicoties savām unikālajām īpatnībām, kam nav tuvu analogu, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Baltkrievijas Gaisa kara spēku un pretgaisa aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Igors Golubs nesen informēja par PGA vienību gaidāmo pārapbruņošanu ar jaunākajām sistēmām S-400 "Triumf", kas piedevām izstrādātas, speciāli ņemot vērā ASV Gaisa spēku piektās paaudzes iznīcinātāju F-22 un F-35 iespējas (NATO plāno dislocēt simtiem F-35 Eiropā).

Līdztekus armijā turpinās pirmslīguma darbs – karavīri apgūst zenītraķešu-lielgabala kompleksu "Pancir S". Noslēgti kontrakti par daudzfunkcionālo trieciena helikopteru MI-35 un iznīcinātāju Su-30SM otrās partijas piegādēm. 2021. gadā Baltkrievijas BS saņems jaunos radarus "Protivnik G" un "Vostok". Iepriekš gaisa telpas apsardzi Baranoviču rajonā uzņēmās jaunais Krievijā ražotais S-diapazona trašu radiolokācijas komplekss "Sopka 2". Rietumu sankciju un ekonomisko grūtību dēļ Krievija kļuvusi par bruņojuma piegādātāju Baltkrievijai bez alternatīvām.

Baltkrievijas debesis kļūst par nepārvaramu robežu jebkuram agresoram. GKS un PGA vienības mācās risināt uzdevumus sarežģītākajos apstākļos, ņemot vērā Sīrijā, Lībijā un Kalnu Karabahā gūto pieredzi par pretinieka raķešu un bezpilota lidaparātu pielietošanu.

Optimistiska dinamika

Aktīvā militāri tehniskā sadarbība ar Krieviju stiprina piecdesmit pasaules valstu, tostarp – arī NVS valstu drošību un suverenitāti. Ārvalstu speciālisti uzskata, ka Krievijā ražotās kara lidmašīnas un PGA sistēmas ir efektīvākie aizsardzības instrumenti.

Zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pirmā pasūtīja Ķīna. Ziņas par Krievijas un Ķīnas līgumu par divu ZES S-400 pulka komplektu iepirkumu parādījās 2014. gada novembrī. Komplekts ietver mobilo komandpunktu, divus starta iekārtu divizionus, radiolokācijas stacijas un vairāk nekā 120 jaunās divu tipu vadāmās zenītraķetes. S-400 izmēģinājumi Ķīnā sekmīgi aizritēja 2018. gada decembrī – aptuveni 250 km attālumā šāviņi likvidēja ballistisko mērķi, kas pārvietojās ar 3000 m/sek. ātrumu. Sistēmu S-400 otro pulka komplektu Ķīna saņēma 2019. gada decembrī. Ķīnas speciālisti uzskata, ka Krievijas "Triumf" galvenā priekšrocība ir darbības rādiuss līdz 400 km (to nespēj neviena "zeme-gaiss" tipa raķešu sistēma pasaulē), spēju likvidēt pretinieka tālās darbības radiolokācijas lidmašīnas, novēršot informācijas noplūdi karadarbības laikā un spiegošanu lielā attālumā. Sistēmas S-400 ļauj droši kontrolēt ĶTR perifēriju un strīdīgos rajonus.

Lockheed Martin F-35 Lightning II
© Sputnik / Сергей Мамонтов

Krievija un Turcija vienojās par ZRS S-400 "Triumf" piegādēm 2017. gadā, līguma cena – 2,5 miljardi dolāru. Līgums radīja nopietnu krīzi ASV un Turcijas attiecībās. Vašingtona piedraudēja ar sankcijām un Turcijas izslēgšanu no amerikāņu iznīcinātāju F-35 ražošanas programmas – valsts pieprasīja atteikties no darījuma un iegādāties tikai amerikāņu kompleksus Patriot. Ankara neizpildīja ASV ultimatīvās prasības, un 2019. gada vasarā saņēma četrus ZRS S-400 divizionus (pirmo komplektu).

Turcija plāno iegādāties vēl vienu komplektu un veidot drošāko un mūsdienīgāko PGA sistēmu svarīgu objektu aizsardzībai valstī. Ankaras apkaimē izvērstā sistēma S-300 izmēģinājumu gaitā fiksēta iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon pie RLS darbības zonas robežas – 600 km attālumā. Tātad kaujas dežūras režīmā, kad mērķu reģistrācija un likvidācija notiek automātiski. "Triumf" spēs likvidēt F-16 Fighting Falcon 400 kilometru attālumā no Ankaras. Principiāla vienošanās par ZRS S-400 otrā komplekta piegādēm Turcijai tika panākta 2020. gada jūnijā.

2018. gada oktobrī Indija parakstīja līgumu 5,43 miljardu dolāru vērtībā par piecu S-400 pulka komplektu piegādēm. Deli ir noskaņota apņēmīgi, neskatoties uz  ASV neredzēto spiedienu. Izdevums "The Times of India" pastāstīja, ka Krievijas "Triumf" tiks dislocēti Indijas rietumu, ziemeļu un austrumu reģionos (ņemot vērā Ķīnas un Pakistānsa radīto draudu spektru) un radīs īstu revolūciju valsts PGA. Līdz janvāra beigām 100 speciālisti no Indijas – pirmā grupa – ieradīsies Krievijā, lai apgūtu ZRS S-400 ekspluatāciju un militāro pielietojumu. Pirmo "Triumf" pulka komplektu Indija plāno pieņemt bruņojumā 2021. gada beigās. Visus piecus ZRS S-400 pulka komplektus Krievija plāno piegādāt līdz 2025. gadam.

Triumfālas perspektīvas

Pārrunas par "Triumf" iegādi sākusi Maroka, Katara, Irāka. Iepriekš par Krievijas ZRS iegādes iespējām interesējās Alžīra, Vjetnama, Ēģipte, Saūda Arābija un citi – kopā vairāk nekā 12 valstis.

Pieprasījums ārvalstīs pārsniedz eksportētāja piedāvājumu (prioritāte tomēr ir Krievijas Gaisa kosmiskajiem spēkiem). Lai arī saskaņā ar Likumu par pretestību ASV pretiniekiem ar sankciju starpniecību (to prezidents Donalds Tramps parakstīja 2017. gada augustā), pret šīm valstīm iespējamas sankcijas, tās nemulsina valstis, kas vēlas saņemt labāko lielā darbības rādiusa PGA sistēmu pasaulē.

Sistēmas "Triumf" maina pasauli. Ja ZRS S-400 iegādāsies, piemēram, Irāna, ASV aviācijas bāzes kuģi Persijas līča zonā kļūs par absolūti bezjēdzīgām spēļmantiņām. Vašingtonai noteikti nāksies koriģēt pasaules uzskatu un pārvērtēt savu stilu dialogā ar Irānu. Tas jau notiek Irākā.

ASV vēstniecība un armijas bāzes Irākā nereti saskaras ar raķešu apšaudēm. Amerikāņu zenītraķešu kompleksi nespēja atvairīt raķešu uzbrukumus.  Reaktīvie lādiņi regulāri sprāgst Bagdādes "zaļajā zonā", tāpēc ASV bija spiestas evakuēt lielāko daļu diplomātiskās pārstāvniecības personāla un iznomāt no irākiešiem Krievijas ZRLK "Pancir S".

Tomēr atgriezīsimies pie ZRS S-400. "Triumf" ir svarīgas priekšrocības – RLS panorāmas redzesloks un iespēja elastīgi izmantot četru tipu raķetes (veidot vairāku līmeņu PGA). Dažādu tipu raķetes ļauj efektīvi likvidēt hiperskaņas mērķus, kara aviāciju, dronus, spārnotās, taktiskās un ballistiskās raķetes visā pieejamajā augstuma diapazonā – no 5 metriem līdz 30 kilometriem un attālumā no 400 km līdz 2 km. Vienā "Triumf" baterijā var būt līdz 72 notēmētas raķetes, tā var apšaudīt līdz 36 mērķus, kuru ātrums sasniedz 4800 m/sek. Sistēma S-400 spēj integrēt dažādu tipu ZRK (S-300, Pancir S1, Tor M1) un vadīt dažāda darbības rādiusa PGA līdzekļu tīklu jebkādos radioelektroniskās pretdarbības apstākļos.

Jāpiebilst, ka jau 2021. gadā Krievijas bruņotie spēki saņems mūsdienīgo sistēmu S-500, kas gatava karam līdz 200 km augstumā. Krievijas partneriem laiks atkal stāties rindā.

41
Tagi:
krievu ierocis, Krievija, S-400
Pēc temata
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
Maketi pa ādu nesados. ASV armija iznīcinājusi it kā S-400 un it kā Su-34
S-400 "Triumf" darbībā: interesants ieraksts no izmēģinājumiem
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs

"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā

0
(atjaunots 09:52 19.01.2021)
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa var izskatīt sūdzības par situāciju saistībā ar Krievijas žurnālistu stāvokli Rietumu valstīs.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Krievija turpinās panākt starptautisko institūciju konkrētu rīcību situācijā ar Sputnik un Baltnews žurnālistiem Latvijā. Paralēli Krievijas puse plāno piesaistīt nevalstiskās organizācijas, kuras var griezties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) un citās tiesās, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, atbildot uz žurnālistes Allas Berezovskas jautājumu, kuru kopā ar citiem decembrī aizturēja Latvijas VDD.

Krievvalodīgie žurnālisti, tostarp arī portālu Baltnews un Sputnik Latvija ārštata autori, decembra sākumā tika aizturēti, nopratināti un atlaisti pret parakstu par lietas materiālu neizpaušanu, viņiem aizliegts izbraukt no valsts.

Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, kas paredz sodu – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju saraksta. Individuālās sankcijas nevar tikt attiecinātas uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu.

Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atbildot uz Allas Berezovskas jautājumu par to, kāpēc starptautiskās tiesiskās aizsardzības organizācijas nereaģēja uz krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanas un kratīšanas kliedzošu faktu Latvijā, paziņoja, ka tās "parasti raksta vēstules", jo, lai gan arī ziņo par to atklāti, tomēr nevar piekrist šādai varas iestāžu rīcībai. Tomēr Krievija no šīm institūcijām — gan no ANO, gan no Eiropas Padomes, gan no EDSO — vēlas panākt, lai tiktu iesaistīti konkrēti mehānismi no attiecīgajām konvencijām, kuri pieprasa no attiecīgās valsts novērst šādus pārkāpumus, kā arī mehānismi, kuri prasa "nelikt mieru pārkāpējam, kamēr pārkāpums nav novērsts".

"Taču te, protams, mūsu kolēģi no daudzpusējām institūcijām ir daudz mazāk noskaņoti cīnīties par patiesību, kad runa ir par masu informācijas līdzekļiem krievu valodā. Lai gan Latvijas gadījumā, kā es saprotu, krievu valoda ir vai nu dzimta, vai nu tajā domā un to izmanto gandrīz puse iedzīvotāju, precīzāk 40%. Un lai šādi izpaust savu necieņu pret saviem tautiešiem – te ir jābūt specifiskai politiskai orientācijai," sacīja Lavrovs.

Pēc viņa teiktā, Krievija turpinās panākt "adekvātu darbību" no starptautiskajām struktūrām, turklāt paralēli Maskavai vēlas piesaistīt nevalstiskās organizācijas, kurām ir visi iemesli vērsties tiesās, bet zaudēšanas gadījumā – ECT.

"Tā (ECT – red. piez) pāris reižu saskāries ar plašsaziņas līdzekļu tēmu, lai gan tādu precedentu nebija. Taču nesen tādi precedenti parādījās attiecībā uz tiem pārmetumiem, ko izteica Rietumi Krievijas plašsaziņas līdzekļu adresē. Tāpēc ECT ir jāizskata situācija, kuru pat nav iespējams interpretēt divējādi, tā ir tik acīmredzama, ka es nedomāju, ka tiesai tā būs ilgi jāizskata, pirms pasludināt spriedumu," sacīja Lavrovs.

Tāpat viņš piebilda, ka Krievija strādā un turpinās strādāt ar juristiem, kuri specializējas starptautiskajās tiesībās, lai aizsargātu žurnālistus Latvijā, kā arī piesaistīs Tautiešu atbalsta un tiesību aizsardzības fondu.

Nobeigumā Lavrovs izsaka atbalstu Sputnik un Baltnews žurnālistiem, ne tikai tāpēc, ka tie ir Krievijas mediji, bet arī tāpēc, ka jebkuras valsts pilsoņiem ir tiesības uz alternatīviem informācijas avotiem.

"Piekļuvi informācijai garantē gan daudzi EDSO lēmumi, gan Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām," sacīja Lavrovs.

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs, žurnālistu vajāšana
Pēc temata
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Krievijas VD deputāts: Latvija pārkāpusi visas robežas attiecībās ar Krieviju
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem