Londonas panorāma, foto no arhīva

Uz britu ādas izmēģinās totālu grimšanu nabadzībā

115
(atjaunots 17:23 21.11.2020)
"Zelta miljarda" dzīves standarti negrozāmi ripo lejup. Drīz vien britiem automašīna vairs nebūs vienkāršs pārvietošanās līdzeklis. Pēc tam starp luksusa precēm var nonākt apģērbs, apavi, zāles un apkure.

Pie visa vainīga cīņa ar globālo sasilšanu, kas draud ar smagākām sekām nekā visas dabas katastrofas kopā ņemtas. Cīņu iemēģinās Apvienotās Karalistes zemēs. Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons plāno tuvākajā laikā iepazīstināt ar savu plānu "cīņā ar klimata pārmaiņām". Tā mērķis ir minimizēt ogļskābās gāzes izmešus atmosfērā līdz nullei, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Lielbritānija izstājusies no ES
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Ekoloģiski norūpējušies ļautiņi cer, ka viņš aizliegs jebkādu ražošanu un jau no 2030. gada liegs pirkt automašīnas ar benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem.

Radikālo ekologu dogmas paredz, ka Lielbritānijā jāslēdz vēl palikusī rūpniecība, imports no valstīm, kam nerūp "ogļskābās gāzes pēdu" samazināšana, jāapliek ar nepanesamām nodevām. Arī mājokļu apkurei jābūt ekoloģiski tīrai. Daudziem tas vienkārši nozīmēs atteikšanos no apkures.

Patiesībā cīņa ar sasilšanu nozīmē protekcioniskus pasākumus ar mērķi apturēt tādu valstu kā Krievijas, Ķīnas un Brazīlijas ekonomisko ekspansiju. Taču arī "zelta miljards", domājams, saņems sāpīgu triecienu.

Ja patiešām tiks īstenots tāds plāns, iedzīvotāji vienā no bagātākajām pasaules valstīm zaudēs piekļuvi lētām automašīnām, apģērbam un apaviem par pieņemamām cenām, daudziem medikamentiem un pārtikas produktiem. Pie viena – arī apkurei. No importa atkarīgā valsts, kuras rūpniecība tiek iznīcināta jau kopš Mārgaretas Tečeres laikiem, saskarsies ar totālu deficītu, patēriņa standarti nošļuks līdz Otrā pasaules kara laikos piedzīvotajiem, produktu kartītēm, cigoriņiem kafijas vietā un zeķēm no "melnā tirgus".

Īpaši pikanta situācija kļūst, ja atceramies, ka Džonsons ir "patentēts" klimatiskais disidents. Tāpat kā Tramps, viņš nekad nav ticējis nekādai globālajai sasilšanai un atklāti ņirgājās par ekologu histēriju. "Ja es nosvīdīšu, spēlējot pingpongu, es par to nevainošu globālo sasilšanu," viņš rakstīja tikai pirms četriem gadiem.

Brexit uz laiku deva Džonsonam cerību, ka viņam izdosies gan sakārtot tirdzniecību ar ES, gan izvairīties no ierobežojumiem, ko ES plāno uzlikt savu ražotāju plecos. Salai bija jākļūst par tādu kā Eiropas ārzonu ar savu likumdošanu nodokļu, darba un ekoloģijas jomās.

Tomēr cerības neattaisnojās. Lai nepārtrauktu tirdzniecību ar ES, nāksies sākt arī cīņu ar sasilšanu, lai arī tā sagādās milzīgas ekonomiskās problēmas.

Papildu stimulu devusi Baidena komandas nākšana pie vara ASV. Tā popularizē Green Deal – "Zaļo darījumu", kas paredz likvidēt industriju un naftas un gāzes nozari, lai visus resursus veltītu "tīrajai" enerģētikai. Lai cik murgains būtu tāds plāns no ekonomikas viedokļa, Džonsons ir spiests pieskaņoties vecākajam partnerim.

Protams, tas ir pašnāvniecisks solis politiķim – paziņot iedzīvotājiem, ka viņus sagaida kara laikam līdzīgs trūkums, turklāt ar absolūti sadomātu ieganstu. Džonsons to noteikti nevēlas. Nesen viņš pat devās pašizolācijā, aizbildinoties ar koronavīrusu, lai arī pārslimoja to jau pavasarī un, pēc paša vārdiem, plīst vai pušu no antiķermenīšiem.

Pie tam ar "dabas aizsardzību" saistīta vēl viena, mazāk pamanāma  problēma. Visi plāni cīņā ar globālo sasilšanu paredz, ka nacionālās valdības nodos virkni pilnvaru dažādām miglainām struktūrām.

Piemēram, Džonsona plāna prototips – radikālo ekologu sastādītais likumprojekts par ārkārtējo stāvokli klimata un ekoloģijas jomā – jau veselu gadu tiek plaši reklamēts. Ar spilgtu protesta mītiņu palīdzību to bīda uz priekšu aktīvistu grupa Extinction Rebellion — "Izmirstošo sacelšanās".

"Izmirstošos" uztur amerikāņu oligarhi, kuru vidū ir tādi leģendāri klani, kā Getiji un Kenediji.

Likumprojekta galvenais punkts ir ideja par to, ka Lielbritānijas premjerministrs apņemas izsludināt valstī ārkārtējo stāvokli klimata jomā un saskaņot atbilstošos lēmumus ar Klimata pārmaiņu Komiteju. Tātad kodollielvalsts līderim vjadzēs atskaitīties velns zina, kā ieceltiem, un Dies’ vien zina, kā finansētiem zinātniekiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un dzīvnieku aizstāvjiem. Diezin vai tāda koncepcija Džonsonu iepriecināja.

Lielbritānijas valsts sekretāru, saskaņā ar likumprojektu, kontrolēs kaut kāda "Pilsoniskā asambleja" – vēl viens absolūti jauns varas orgāns, ko veidos ekoaktīvisti. Tā parādās visu klimatisko ciešanu patiesā būtība – tas ir mēģinājums kontrolēt nacionālos līderus. Ieganstu dos tas pats "ārkārtējais stāvoklis".

Slēptā cīņa ap klimata pārmaiņām ritēja ilgi. Sākumā bija plānots līdz 2050. gadam aizliegt automašīnas ar benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem, pēc tam – līdz 2040. gadam. Viņas Augstības kase norādīja, ka pilnvērtīgai cīņai ar sasilšanu naudas nepietiks. Klimata pārmaiņu komiteja uzskata, ka Lielbritānijai jāvelta cīņai desmitkārt vairāk nekā pašlaik, taču 2020. gada budžetā jau tagad ir deficīts 400 miljardu sterliņu mārciņu apmērā.

Stāvoklis strauji mainījās, kad premjerministrs iemīlējās. Viņa dāmu Keriju Saimondu prese jau iedēvējusi par Karalieni Keriju. Februārī pāris saderinājās, aprīlī Kerija dāvāja Džonsonam dēlu, jūlijā pārvācās uz Dauningstrītu 10.

Kerija Saimonda cēlusies interesantā ģimenē. Viņa ir Lielbritānijas premjerministra mazmazmeita, pazīstama žurnālista meita, draudzējas ar slaveniem politiķiem un viņu dzīvesbiedrēm. Piedevām viņa ir pārliecināta ekocīnītāja, veltījusi mūžu cīņai par jūras iemītnieku glābšanu, par lauksaimniecības dzīvnieku tiesībām un pret plastmasas atkritumiem.

Savas 32 gadus vecās draudzenes ietekmē 56 gadus vecais Džonsons atmeta dzeršanu (priekšvēlēšanu kampaņas laikā), atbrīvojās no liekā svara, kļuva par vegānu (neilgi) un pat apgrieza matus. Kerijas draugi no pulciņa FOC’s (Friends of Carry) sāka saņemt augstus amatus. Viņas senais draugs Rišijs Sunaks kļuvis par valsts kases kancleru. Viņas biedrs ekoloģiskajos karos Zaks Goldsmits iekļuvis Lordu palātā. Stāsta, ka Džonsona galvenā padomnieka Dominika Kamingsa skandalozā atstādināšana tāpat notikusi pēc Karalienes Kerijas gribas.

Akcija Fridays for Future Madridē
© Sputnik / Алехандро Мартинез Велез

Iespējams, Džonsona smagā politiskā metamorfoze – no klimatiskā disidenta līdz ekoloģijas kareivim – tāpat notikusi viņa dāmas ietekmē.

Interesanti, ka britu premjerministra nākamā dzīvesbiedre strādā labdarības organizācijā "Vibrant Oceans". To baro Maikls Blumbergs, amerikāņu miljardieris, infogiganta Bloomberg īpašnieks, viens no pasaulē pazīstamākajiem lobētājiem un sponsoriem cīņā ar globālo sasilšanu.

Runas par to, ka nacionālos līderus kontrolē pārnacionālas finanšu struktūras, parasti tiek dēvētas par lētu konspiroloģiju. Taču Džonsons ar personīgo piemēru demonstrē, cik dīvaini var savīties romantika un politika, valsts pārvalde un globālā kontrole, amerikāņu miljardiera intereses un Lielbritānijas vidējās klases gaidāmā grimšana nabadzībā.

115
Tagi:
nabadzība, zaļā enerģija, Lielbritānija

Benzīna trūkums ASV ir Krievijas vaina? Jaunas apsūdzības no Savienotajām Valstīm

16
(atjaunots 12:36 15.05.2021)
Visi ceļi ved uz Krieviju. arī tagad, izmeklējot grupas "DarkSide" hakeru uzbrukumu lielākajam degvielas cauruļvadu operatoram ASV – "Colonial Pipeline", Vašingtona sameklējusi "krievu pēdas".

Vispirms Džo Baidens apliecina, ka iespējama "zināma Krievijas atbildība", konstatēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova. Pēc tam Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki brīfingā atkārto gandrīz to pašu, tiesa, paskaidrojot, ka īpaši apmācīti dienesti vēl izmeklē situāciju un nav pierādījumu tam, ka incidentā iesaistīta Krievijas vadība. Tomēr "DarkSide" lokācija ir viena vienīga - KF.

No vienas puses, jāpievērš uzmanība tam, ka šoreiz neskan pārsteidzīgas apsūdzības – tas Vašingtonai ir raksturīgi. Šajā gadījumā ASV administrācijas pārstāvji atklāti norāda, ka izmeklēšana turpinās un ticamu slēdzienu vēl nav.

No otras puses, nevar izslēgt, ka, iespējams, kaut kur kuluāros starp Ovālo kabinetu un visām pārējām Baltā nama telpām jau nopietni pārdomā: vai neieviest sankcijas pret Krieviju par hakeru darbību? Turklāt kiberuzbrukums nodarījis lielu kaitējumu: cauruļvada darbu, saskaņā ar prognozēm atjaunos nedēļas beigās, bet sistēma nefunkcionē no 7. maija.

Piemēram, šī iemesla dēļ Ziemeļkarolīnā ieviests ārkārtas stāvoklis, tāpat kā Floridā, cilvēki panikā metās pirkt benzīnu. Rezultātā daudzas DUS stāv tukšas nākas steidzami organizēt transporta piegādes, degvielas cenas būtiski pieaugušas. Protams, varasiestādes pūlas mierināt iedzīvotājus, aicina neizspiest DUS līdz pēdējam pilienam, bet vai tad viņus kāds klausīs?

Tādā situācijā ASV politiķiem būtu ļoti izdevīgi pavērst tautas dusmas pret ārējo ienaidnieku, turklāt abstrakti hakeri neder. Toties ierastā "ļaunā Krievija" ir itin labi piemērota.

Starp citu, grupa "DarkSide" publiski, teju vai "oficiāli" atvainojās par traucējumiem cauruļvada "Colonial Pipeline" darbā: sak, nevienam neesot gribējuši kaitēt, haosu sarīkot neplānoja – tikai nopelnīt. Un apsolīja turpmāk rūpīgāk izraudzīties uzbrukuma mērķus. Ļoti mīļi, tikai absolūti bezjēdzīgi, jo kaitējums ir milzīgs. Būtu labāl palīdzējuši atjaunot sabojāto, nevis publicējuši nevajadzīgas atvainošanās.

Bet bēdīgi slaveno "krievu pēdu" jautājumā varam būt droši: jau tuvākās dienas parādīs, ko lems ASV: agresīci pasliktināt attiecības ar Krieviju, ieviešot jaunas sankcijas un izsludinot boikotus, vai adekvāti novērtēt situāciju un lāpīt caurumus savās informācijas sistēmās, kuru vājo vietu dēļ kuru katru brīdī var "nobrukt" vitāli svarīga infrastruktūra.

16
Tagi:
degviela, hakeri, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
Moka "krievu troļļi": Lielbritānija aicina visus nogurdinošai cīņai
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

41
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

41
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos
Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

0
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

0
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā