Polijas un Lietuvas prezidenti Andžejs Duda un Gitans Nausēda

Polija gatavojas lielam kautiņam ar Eiropas Savienību. Lietuva ir pabēgusi malā

124
(atjaunots 15:29 21.11.2020)
Jau pirms Andžeja Dudas parādīšanās uz Lietuvas prezidenta pils sliekšņa no jaunās varas pārstāvju puses izskanēja Polijas prezidentam netīkamas runas.

Polijas prezidents Andžejs Duda meklēja Lietuvā morālu un politisku atbalstu, kad Varšava kopā ar Budapeštu noteica veto ES budžeta projektam, stāsta analītiķis Vladimirs Matvejevs vietnē Sputnik Lietuva. Tomēr Viļņā Polijas prezidents saskārās ar ļoti vēsu pieņemšanu.

Varšava kopā ar Ungāriju uzlika veto ES budžetam. Līdz ar to Polija sāka atklātu konfrontāciju ar Briseli. Kā zināms, lielā kautiņā vajadzīgi sabiedrotie. Tā nu Andžejs Duda devās meklēt draugus Baltijas jūras krastā. Kas gan cits, ja ne lietuvieši, palīdzēs poļiem viņu grūtajā cīņā? Abu lielo tautu draudzības pirmsākumi taču meklējami gadsimtu dzīlēs. Lietuvieši, vai atceraties Ļubļinas ūniju, kopīgo operāciju "Viltusdmitrijs", kopīgo cīņu ar "padomju mantojumu"?

"Ļubļinas ūnija nav muzeja eksponāts, tas ir spogulis, kurā var ieskatīties tagadējie Eiropas integrācijas pārstāvji. Tas ir lielisks piemērs tam, kā sekmīgi veidojās brīvu un līdztiesīgu tautu politiskā kopība. Tās sadraudzējās, gribēja dzīvot draudzīgi, kopā radīt savu nākotni," tā Andžejs Duda centās pārliecināt savus sabiedrotos.

Tomēr Polijas prezidenta liesmainās runas Eiropas Komisijas vadība apsteidza ar gadsimtu gaitā izstrādātu manevru – trīsdesmit sudraba grašiem. Kamēr Duda posās uz Viļņu, Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena personīgi nosūtīja Lietuvai labu ziņu.

"Priecājos par iespēju paziņot, ka šodien Lietuva programmas SURE ietvaros saņems kredītus par 300 miljoniem eiro, kas novirzīti atbalstam Lietuvai darba vietu saglabāšanai pandēmijas laikā. Drīz vien Lietuva saņems vēl 302 miljonus eiro. Eiropa ir kopā ar jums," savā lapā sociālajā tīklā pavēstīja EK priekšsēdētāja.

Kādā īsti punktā Varšava un Budapešta saskrējās pierēm ar Briseli? Tās noliedz Eiropas LGBT vērtības un iekšējo tiesisko normu virsvadību pār visas Eiropas normām. Poļi liedz sievietēm tiesības izdarīt abortus, ungāri pat gatavojas ieļaut Konstitūcijā vīrieša un sievietes atšķirības. Un tas notiek laikā, kad visa modernā cilvēce atsakās no divkājaiņu dalīšanas pēc dzimuma pazīmes.

Urzulas fon der Leienas vēstījumu Viļņā sadzirdēja. Jau pirms Andžeja Dudas parādīšanās uz Lietuvas prezidenta pils sliekšņa no jaunās varas pārstāvju puses izskanēja Polijas prezidentam netīkamas runas.

Jaunizceptā Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsone acumirklī paziņoja, ka, tiekoties ar Andžeju Dudu, pastāstīs visu, ko domā par poļu sieviešu diskrimināciju.

"Pateicoties mūsu pūlēm, reproduktīvās veselības jautājumi tika iekļauti valdošās koalīcijas līgumā starp risināmajām problēmām. Mūsu acīs šī tēma ir svarīga. (..) Kā partneri, ka paziņas, kā draugi mēs nevaram ignorēt notikumus kaimiņvalstī," konstatēja Lietuvas parlamenta vadītāja.

Seima spīkerei piebalsoja arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Pēc ikdienišķajām runām par sadraudzību ar poļiem NATO ietvaros un visas Eiropas drošību, Nausēda tomēr uzmina uz sāpīgas varžacs Polijas prezidentam – plašajām protesta akcijām Varšavā.

"Mans viedoklis ir skaidrs. Es vienmēr esmu atbalstījis un atbalstīšu cilvēka tiesību un brīvību saglabāšanu un objektīvu dialogu ar sabiedrību. Tāds pats ir mans viedoklis arī jautājumā par sieviešu reproduktīvo veselību Polijā," savā lapā sociālajā tīklā uzrakstīja Nausēda dažas stundas pirms tikšanās ar Andžeju Dudu.

Acīmredzot, līdzīgām frāzēm bija caurausta abu prezidentu personīgā tikšanās.

Eļļu ugunī vēl pielēja lielākā valdošā spēka – konservatoru – līderis Gabriels Landsberģis.

"Man šķiet, sarunās uzmanība tiks pievērsta tam, ka Lietuva neizliksies, ka ir akla, ka pastāv noteiktas problēmas cilvēktiesību sfērā. Valstij, kas izvirza augstas prasības pašreizējiem kaimiņiem, - es runāju par Baltkrieviju, - pret rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī, vajadzētu izvirzīt tādas pašas prasības arī pašai sev," pamācošā tonī konstatēja Landsberģis.

Var tikai iedomāties, ko nodomāja Andžejs Duda, kad palīgi pārtulkoja viņam šo frāzi – to teica partijas līderis, kas tuvākos četrus gadus vadīs Lietuvu. Iznāk, ka Polijas prezidents saņēmis kārtīgu spļāvienu sejā no visas Lietuvas valdības. 

Skuma tikai aizejošais premjerministrs Sauļus Skvernelis, - pēdējos gados viņš darīja visu iespējamo, lai sakārtotu Lietuvas un Polijas attiecības.

"Galu galā, konservatori, vēl nenākuši pie varas, nosūtīja draudu vēstules gan Latvijai, gan kaimiņvalstīm. Tā kā mums nav nekādu attiecību ar Krieviju un Baltkrieviju, atlicis vēl tikai sastrīdēties ar poļiem, tad mums visapkārt būs kaimiņi, ar kuriem mēs nerunājam. (..) Spriežot pēc šiem izteikumiem, domājams, tā notiks. Vēl vairāk, tā ir bijis vienmēr, kad pie varas Lietuvā nāca labējie," konstatēja Skvernelis.

Atliek tikai minēt, kādā noskaņojumā Lietuvu pameta Andžejs Duda. Atgādināsim, ka pirms desmit gadiem Polijas prezidents Lehs Kačinskis arī pameta Viļņu, konservatoru apspļaudīts. "Atmaksāt" viņš nepaspēja. Divas dienas vēlāk viņš gāja bojā aviokatastrofā pie Smoļenskas.

Vai Andžejs Duda paspēs norēķināties par aizvainojumiem? Atliek vēl tikai atgādināt, ka visi lielākie pēdējo gadu projekti enerģētiskās drošības jomā bijuši saistīti ar Poliju. Un, kā zināms, atriebība vislabākā ir ar aukstu prātu.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

124
Tagi:
Gitans Nausēda, Lietuva, Polija, Andžejs Duda, ES
Pēc temata
Latvija par lētu naudu Lietuvā iepērk ES aizliegtu delikatesi
Lietuvas Seima deputāts nosaucis poļu partijas līderi par "Kremļa idiotu"
Lietuvas prezidents aicinājis nepieļaut "nevienlīdzīgu konkurenci" ES enerģijas tirgū
Politologs: Lietuva demonstratīvi atņēmusi Baltkrievijai ES naudu
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

71
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

71
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

64
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

64
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Uzvaras piemineklis

Piekļuvi Uzvaras piemineklim 9. maijā var slēgt jebkurā brīdī

0
(atjaunots 12:27 09.05.2021)
9. maijā Uzvaras laukumu iejozīs barjeras. Valsts policija patur tiesības slēgt piekļuvi monumentam Rīgas atbrīvotājiem.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Sestdien, 8. maijā, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens tikās ar operatīvajiem dienestiem un Rigas domi jautājumā par kārtības nodrošināšanu Uzvaras parkā Rīgā 9. maijā, vēsta Mixnews.lv.

Politiķis uzlsvēra, ka šogad kārtību Covid-19 pandēmijas apstākļos palīdz nodrošināt Rīgas dome. Pašvaldība uzstādīs barjeras ap Uzvaras parku – tām vajadzētu atvieglot darbu kārtības sargiem.

Taču piekļuve Uzvaras piemineklim būs atvērta, lai cilvēki varētu mierīgi pieiet pie monumenta un nolikt ziedus.

Pie tam Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, kas piedalījās sapulcē, savukārt brīdināja, ka policisti var jebkurā brīdī slēgt piekļuvi piemineklim, ja viņiem radīsies iespaids, ka cilvēku pie monumenta ir pārāk daudz.

Tiem, kuri nāks ar ziediem uz parku, jāievēro sociālā distance – 2 metri un jāpatur prātā liegums pulcēties.

Ruks pastāstīja, ka policisti sagatavojuši darbības plānu, kas paredz kontrolēt pieminekļa apmeklētāju plūsmu.

Ģirģens konstatēja: visiem ir saprotams, cik svarīga noteiktai sabiedrības daļai ir tradīcija nolikt ziedus pie Uzvaras pieminekļa, taču norādīja, ka, ņemot vērā infekcijas gadījumu skaita pieaugumu, Latvija vēl aizvien staigā pa plānu ledu.

Tāpēc IeM vadītājs aicināja neriskēt un stingri ievērot epidemioloģiskos ierobežojumus.

Atgādināsim, ka Rīgas pašvaldība plānoja slēgt piekļuvi Uzvaras piemineklim 9. maijā, tomēr Latvijas Krievu savienības deputātiem izdevās vienoties par to, ka ierobežojumu nebūs un visi varēs svētku dienā nolikt ziedus, ievērojot epidemioloģiskos ierobežojumus.

Nacionālisti, pārskaitušies par to, ka plāns izjaukt Uzvaras dienas svētkus Rīgā ir izgāzies, nolēma arī doties svētku dienā pie pieminekļa, lai sekotu policistu darbam. Nacionālās apvienības pārstāvji uzskata, ka pērn policisti sagādājuši vilšanos, - viņi palaiduši garām krievu pūli pie pieminekļa.

"Saskaņa" un LKS aicina visus, kas vēlas Uzvaras dienā atnākt pie pieminekļa un nolikt ziedus, būt ļoti uzmanīgiem un nekādā gadījumā nepieļaut provokācijas.

0
Tagi:
policija, Iekšlietu ministrija, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena, Rīga
Pēc temata
"Mēs neatteiksimies no Uzvaras dienas!" LKS sola, ka triks ar pandēmiju Rīgā neizdosies
"Georga lentīte" Latvijā būs: kā saņemt Uzvaras simbolu
"Divi aspekti": Ušakovs pabrīdināja tos, kuri 9. maijā apmeklēs Uzvaras pieminekli
Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"