ES karogs, foto no arhīva

Demokrātija iznīcina Eiropu. Vai Eiropa paspēs iznīcināt demokrātiju?

64
(atjaunots 15:08 21.11.2020)
Ne velti Rietumi Atlantijas okeāna abos krastos gadu desmitiem bija atdarināšanas cienīgs piemērs visai pārējai planētai. Demokrātiskie institūti un procedūras, pilsoņu tiesības un brīvības tur patiešām darbojās un pierādīja savu pārākumu pār "nebrīvo pasauli".

Vakar notika kārtējais ES samits. Tajā bija plānots apspriest tikai epidemioloģisko situāciju – gandrīz visās Eiropas valstīs tā krasi pasliktinās, tāpēc valdības spiestas īstenos aizvien stingrākus pasākumus. Savukārt tie saskaras ar sabiedrības pretestību, turklāt pilsoņi kategoriski iebilst ne tikai pret totālu karantīnu – viņi ir neapmierināti arī ar maigākiem ierobežojumiem, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Pirms pāris dienām Berlīnē izkliedētā manifestācija pret ierobežojumiem, ko policija izgaiņāja ar ūdensmetējiem, daiļrunīgi ilustrē laktu un āmuru, starp kuriem iespiestas Eiropas valstu valdības – nepieciešamību nepieļaut veselības sistēmas kolapsu, mīkstināt sekas ekonomikai un pārvarēt iedzīvotāju neapmierinātību.

Tomēr realitāte koriģēja samita plānus – dienas kārtībā izrādījās vēl viens aktuāls, nesen parādījies jautājums: divi ES enfant terrible – Polija un Ungārija – atkal demonstrēja savus talantus. Abas valstis bloķēja savienības budžetu 2021.-2027.gg. (1,074 triljoni eiro) un Eiropas ekonomikas atjaunošanas programmu (750 miljardi eiro). 

Eiropa cerēja ar šo budžeta plānu palīdzību sodīt Varšavu un Budapeštu par atkāpšanos no augstajiem demokrātijas standartiem. Galu galā tā iegāzusies pašas izraktajā bedrē.

Plānoja pašu acīmredzamāko un sāpīgāko sodu – finansiālo. Polija un Ungārija saņem ES subsīdijas un ir visnotaļ privileģētas – cita starpā arī ģeopolitisko faktoru aspektā.

Tomēr nav nemaz tik vienkārši atņemt tām naudiņu.

Nesen tāda veida mehānismu vienotajā Eiropā vispār nebija. Turklāt svarīgāko lēmumu pieņemšanas pamatā ES likts vienprātības princips – visu savienības locekļu vienota pozīcija. Situācija, kurā abas valstis nobalsotu par subsīdiju atņemšanu pašas sev, izskatās fantastiska.

Galu galā pēdējos mēnešos Brisele izspēlēja sarežģītu kombināciju. ES samitā jūlijā tika panākts lēmums, kas gaidāmās izmaksas saistīja ar tiesiskas valsts standartu un Eiropas pamatvērtību ievērošanu. Savukārt septembra beigās Eiropas Komisija nāca klajā ar atbilstošu pārskatu, kura galvenie varoņi, pareizāk sakot, - ļaundari ir Varšava un Budapešta.

Tā nu tagad, kad atlicis pēdējais solis, lai ieceri īstenotu, abas skandalozās valstis bloķēja procesu, liekot manīt, ka teicami izprot notiekošo un nepieļaus "politiski motivētu" ES fondu līdzekļu sadali.

Tā nu tagad Brisele ir spiesta atkal domāt, ka tikt galā ar poļiem un ungāriem, kuri pavērsuši pret ES pašas savienības noteikumus.

Lūk, kur slēpjas vērtīgākā mācība.

Ne velti Rietumi Atlantijas okeāna abos krastos gadu desmitiem bija atdarināšanas cienīgs piemērs un morālā autoritāte visai pārējai planētai. Demokrātiskie institūti un procedūras, pilsoņu tiesības un brīvības tur patiešām darbojās un pierādīja savu pārākumu pār "nebrīvo pasauli". ES politiskās pārvaldes mehānisms kļuva par Rietumu demokrātijas kalngaliem.

Jebkādas šaubas par to, ka tāda sistēma nevar būt efektīva un pat dzīvotspējīga ilgtermiņa perspektīvā, izsmēja: paskat, strādā jau ilgus gadus. Ne tikai strādā, pat plaukst, valdzina desmitiem valstu un miljoniem cilvēku. Tāpēc, ka tā ir īsta demokrātija, tāda, kādai tai jābūt!

Pēdējos gados aizvien biežāk parādās nepievilcīgā ES sistēmas greizība – tādiem skaļiem politiskajiem institūtiem kā Eiropas Parlamentam trūkst pilnvērtīgu pilnvaru, reālā vara koncentrēta anonīmu birokrātu rokās. Radās aizdomas, ka bēdīgi slavenā vienprātības principa netraucētai funkcionēšanai ietekmīgākie savienības locekļi slepus izmanto piespiešanas un šantāžas metodes. Tās pārauga stingrā pārliecībā. Atliek tikai atsaukt atmiņā, kā klājās ar sankcijām pret Krieviju: vairākas Eiropas valstis atklāti kavēja to ieviešanu, jo ierobežojumi garantēja sāpīgu triecienu ekonomikai. Tomēr, kad bija jāpieņem lēmums, tās padevīgi nobalsoja līdz ar visiem pārējiem.

Toties tagad divas valstis, ne īpaši lielas, ne īpaši bagātas, visu nosodīti atstumtie Eiropas demokrātiskajās rindās, tagad viegli salauž sistēmu. Vienkārši tāpēc, ka izrādījās pietiekami spītīgas, lai stāvētu pie sava un nebaidītos brist pret straumi.

Starp citu, ir vēl viena nepārprotama "greizība" Eiropas demokrātijā – "manuālās" pārvaldes lielā nozīme. Taču tagad arī tā strādā šķībi.

Eksperti uzskata, ka ļoti ticama ir Polijas un Ungārijas izstāšanās no ES – tās jau saņēmušas maksimālus labumus un status quo saglabāšana tām vairs nav īsti vajadzīga. Pie tam Briselei un Rietumeiropai neizdresējamo dumpinieku aiziešana arī varētu dāvāt ērtāko izeju.

Smagāko triecienu saņems Rietumu demokrātija – gan realitātē, gan cēlajos priekšstatos, ko tā radījusi cilvēku prātos visā pasaulē. Pārāk bieži tās lodziņā parādās uzraksts "Nestrādā".

64
Tagi:
Eiropa, demokrātija, Rietumi
Pēc temata
Ja neklausīsi, naudu nedabūsi: ES vēlas izdomāt jaunu maksājumu kārtību
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

71
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

71
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

61
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

61
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Saber Strike

Autovadītāji lūgti uzmanīties: uz ceļiem būs militārā tehnika

0
(atjaunots 07:55 09.05.2021)
Šodien daži ceļi var būt daļēji slēgti militārās tehnikas kustības maršrutā. Latvijas Bruņotie spēki lūdz ar izpratni uztver īslaicīgās neērtības.

RĪGA, 9. maijs - Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki nedēļas nogalē organizē militārās tehnikas pārvietošanu maršrutā Liepāja-Lielvārde un Lielvārde-Ainaži. Par to liecina informācija NBS lapā Twitter.

​Ziņots, ka kolonnas pavadīs kara policija vai Pārvietošanās koordinācijas centrs. Autovadītāji lūgti neiespiesties kolonnās un nemēģināt tās apdzīt. Ceļu satiksmes noteikumu ievērošana tiks rūpīgi fiksēta. Iespējami īslaicīgi ierobežojumi uz ceļiem, kas iekļauti maršrutā.

Bruņotie spēki atvainojās par radītajām grūtībām un lūdza ar izpratni uztvert īslaicīgās grūtības.

0
Tagi:
militārā tehnika, Nacionālie bruņotie spēki, Latvija
Pēc temata
Lieta nav formā: Latvijas NBS palūdza slavenības pārliecināt cilvēkus iet dienēt
Bez darba palikušos iedzīvotājus aicina armijā: 900 eiro uz rokām un NATO sporta zāle
Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības
"Latvija nav policejiska valsts": IeM vadītājs ir pret armijas patrulēšanu ielās