Džo Baidens

Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu

136
(atjaunots 10:44 19.11.2020)
Raibākais kabinets ASV vēsturē – Džo Baidens sola amerikāņiem apvienot un samierināt Ameriku. Šim nolūkam viņš aicinās uz Balto namu par nesenos sāncenšus – republikāņus.

Pirms inaugurācijas janvārī viņam nāksies izvietot svarīgākajos posteņos aptuveni trīssimt cilvēkus. Pretendentu biogrāfijas papētīja Sofja Meļņičuka portālā RIA Novosti.

Pēc sava ģīmja un pieredzes 

"Vīrieši, sievietes, homoseksuāļi, centristi, melnādainie, baltie, aziāti, - uzskaitīja Džozefs Baidens. – Patiešām, ir svarīgi, lai tas (Ministru kabinets – red.) būtu līdzīgs valstij, jo visi nes kaut ko savu."

Baltajā namā Baidens ir pavadījis astoņus gadus viceprezidenta postenī, un, domājams, daudzi jaunie darbinieki izrādīsies tie paši vecie. Piemēram, viņa administrācijas bijušais vadītājs Rons Kleins varētu atgriezties iepriekšējā amatā. Par Balto namu domā gan Baidenu Senātā nomainījušais Teds Kaufmans, gan bijušais viceprezidenta aparāta vadītājs Stīvs Ričeti un bijusī Obamas PR speciāliste Anita Danna.

Pārmaiņas gaidāmas arī Finanšu ministrijā un Aizsardzības ministrijā. Līdz šim resorus vadījuši tikai baltie vīrieši, bet tagad, domājams, finanses vadīs Federālās rezervju sistēmas pārvaldnieku padomes locekle Laela Breinarda. Viņa jau strādājusi šajā resorā Obamas prezidentūras laikā. Tomēr viņai nāksies izturēt konkurenci ar Elizabeti Vorrenu (viņa izkrita no prezidenta sacensībām) un afroamerikāni Melodiju Hobsoni.

Arī Pentagonam varētu parādīties sievišķīga seja: aizsardzības ministra bijusī padomniece politiskajos jautājumos Mišela Florna vai senatore no Iliniosas, Irākas kara veterāne, atvaļinātā pulkvede, taju izcelsmes Temija Dakvorta.

Krēslu valdībā meklē arī agrākajiem prezidenta kandidātiem no Demokrātiskās partijas – "demokrātiskajam sociālistam" Bērnijam Sandersam un atklātajam gejam Pītam Butidžičam. Pirmais tēmē uz darba ministra vietu, otrais – uz ASV pārstāvniecību ANO. Tomēr ticamākais kandidāts ir bijusī valsts sekretāra vietniece Vendija Šermane. 

Cīņa par Valsts departamentu

Sākumā Baidena komanda pievērsīsies iekšējām problēmām, tāpēc ārpolitiskos posteņus ieņems pieredzējuši cilvēki.

Daudzi eksperti uzskata, ka par Valsts departamenta optimālo vadītāju varētu kļūt Sjūzena Raisa – padomniece nacionālās drošības jautājumos Obamas laikā un ASV pastāvīgā pārstāve ANO no 2009. līdz 2013. gadam. Avoti apgalvo, ka viņai ir labas attiecības ar Baidenu, lai arī bijušas domstarpības dažos jautājumos, piemēram, par Lībiju. Starp citu, ja ne uzbrukums ASV vēstniecībai Bengazi 2012. gadā, Raisa jau toreiz, iespējams, būtu ieņēmusi valsts sekretāra posteni.

Attiecībās ar Maskavu šī personība ir sarežģīta: Raisa ir pārliecināta, ka Krievija ir mēģinājusi iejaukties vēlēšanās un saistīta ar masu nekārtībām ASV. Tiesa, visā šajā saimē nav nevienas vienkāršas figūras.

Uz augsto posteni pretendē arī Entonijs Blinkens, agrākais viceprezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos. Viņš strādāja Baltajā namā laikā, kad sākās mēģinājumi normalizēt Krievijas un ASV attiecības. Tomēr, pēc Blinkena domām, Trampam vajadzēja būt stingrākam pret Maskavu.

Starp kandidātiem ir arī senators Kriss Kūns. Viņš pat paziņoja, ka "Krievijas pašreizējā valdība Vladimira Putina vadībā pastāvīgi apdraud amerikāņu demokrātiju, partnerus Eiropā un likuma virsvadību".

Šajā fonā izceļas Viljams Bērnss – bijušais valsts sekretāra vietnieks, vēstnieks Maskavā 2005.-2008.gg. Abu valstu attiecības jau toreiz bija sarežģītas, tomēr pieredzējušais diplomāts vienmēr atrada iespējas, lai tās stabilizētu. Pie tam Bērnss bija tehnokrāts. Arī tagad viņš ir savaldīgāks, vērtējot Krieviju, tomēr atzīmēja, ka Maskava "zaudē spēkus, tomēr vēl aizvien ir spējīga uz graujošu darbību".

Senāts lemj visu

Vienlaikus izvēršas nopietna kauja par Senātu, jo augšpalāta var bloķēt ne tikai izpildvaras lēmumus, bet arī amatpersonu iecelšanu svarīgākajos posteņos. Rezultāts būs skaidrs tikai janvārī, sarunā ar RIA Novosti norādija Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta vecākais zinātniskais darbinieks Andrejs Baklickis.

"Tagad tur ir 50 republikāņi un 48 demokrāti, otrā kārta izšķirs, kam tiks vēl divas vietas, - viņš precizēja. – Ja demokrāti uzvarēs, vietu skaits būs vienlīdzīgs. Viceprezidente Kamala Hariss nodos savu izšķirošo balsi, un demokrāti var mierīgi iecelt vajadzīgos cilvēkus. Atgādināšu: Senāts apstiprina visus kabineta ministrus."

"Ja vairākums augšpalātā būs republikāņu pusē, viņi nepieļaus nekādus pretī runājošus demokrātus valdībā, it īpaši Sjūzenu Raisu, ko republikāņi nemīl pēc notikumiem Bengazi," piebilda Baklickis.

Tādā gadījumā Baidenu sagaida smaga prezidentūra, sarunā ar RIA Novosti atzīmēja Krievijas zinātņu akadēmijas Nacionālais pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību pētnieciskā institūta direktors Fjodorovs Voitolovskis. "Radīsies tā saucamā dalītā pārvalde, kad prezidents nāk no vienas partijas, bet vairākums parlamentā – no otras. Baidens būs spiests meklēt sarežģītus kompromisus ar abām palātām," uzsvēra eksperts.

Īpaši sarežģīti klāsies ar sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Baidens solīja palielināt valsts izdevumus izglītībai un veselības aprūpei. Šim nolūkam ir jāpalielina nodokļi, kas Trampa laikā manāmi kritās ne tikai korporācijām, bet arī mājsaimniecībām. Ņemot vērā pašreizējo pandēmijas radīto šoku, tāds solis sāpīgi skars vienkāršos cilvēkus, tātad – arī Baidena reitingus.

Toties ārpolitiskajiem lēmumiem Senāta atzinība nav vajadzīga, šajā jomā Baidenam klāsies vieglāk. "Kā demokrāts viņš virzīs uz priekšu cilvēktiesības un izplatīs amerikāņu sabiedrības modeli," ir pārliecināts aģentūras sarunbiedrs.

Vašingtona pastiprinās aktivitāti pēcpadomju telpā, aizskarot Maskavas intereses. "Tomēr ar Baidenu ir vienkāršāk sarunāties par starptautisko drošību, vispirms – par bruņojuma kontroli, - uzskata Voitolovskis. – Viņš kritizēja Trampu par izstāšanos no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm. Tas nenozīmē, ka amerikāņi pārdomās, tomēr iespējami kompromisi."

Eksperts pieļāva, ka tiks pagarināts arī Līgums par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (NEW START) uz pieciem gadiem, turklāt bez papildu noteikumiem.

Andrejs Baklickis piekrita tam, ka demokrāti augstu vērtē bruņojuma kontroli, tomēr diezin vai šajā jomā viss būs kārtībā. Lai nu būtu, kā būdams, ASV ārpolitiku nosaka prezidents, nevis viņa ierēdņi. Attiecības ar pasauli, tostarp arī ar Krieviju, lielā mērā ir atkarīgas no līdera politiskās gribas.

136
Tagi:
Džo Baidens
Pēc temata
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests brīdina: Rietumi izvēlas pašiznīcības ceļu
"Ķīnas flote tiks iznīcināta 72 stundu laikā": Baidena komandas plāni
ASV superierocis pavērsts pret pašu pilsoņiem. Kas no tā iznācis?
Padodies vai mirsti: Trampa piekritējus gaida krievu liktenis

Spēcīga roka ir laba, ar ieroci vēl labāk. Cilvēki gatavi nomainīt Saeimu pret huntu?

19
(atjaunots 13:30 10.05.2021)
Valdībai neuzticas, partijām neuzticas, toties uzticas bruņotam cilvēkam. Kāpēc Latvijas iedzīvotāji noticējuši armijai?

Dažādas aptaujas Latvijā parasti paslīd garām sabiedriskajam viedoklim. Tā gadijās arī ar kārtējo Eurobarometer pētījumu. Iespējams, tāpēc, ka esam iemācīti ne īpaši ticēt aptaujām. Taču simboliski, ka šīs aptaujas rezultāti publiskoti īsi pirms pareizticīgo Lieldienām. Runa tajā bija par ticību – kam tic Eiropā un Latvijā, kam - ne.

Pavēlēts ticēt!

Principā, neko sensacionālu Eirospas barometrs neuzrādīja. Ir tikai viens izņēmums, kas man lika saspringt. Paskatieties, it kā uzskatām sevi par demokrātisku valsti, lepojamies ar šādām tādām no Eiropas importētām brīvībām. Bet ko iesākt ar tādiem cipariem: Latvijā parlamentam uzticas 21%. Saeimu veidojošajām partijām – uzmanību! – tikai 7%. Toties armijai tic veseli 72% iedzīvotāju.

Kur te ir āķis? Tas ir vēstures smagais mantojums, kas liek uzticēties cilvēkam ar šauteni? Varbūt Latvijas iedzīvotāji, it īpaši no nabadzīgajiem, depresīvajiem rajoniem, tic armijai kā uzticamam darba devējam, kas piedāvā stabilu algu no 900 eiro uz rokas, apdrošināšanu, sociālos labumus, stiprus apavus un reizēm pat ārvalstu komandējumus ar garantētu līķa nogādi mājās, ja kaut kas aizgājis greizi?

Bet 80. gadu beigās vairums jauno un progresīvo PSRS iedzīvotāju armiju uzskatīja par valsts uzmāktu lietu, brīvības trūkumu, tumsonību, personiskā viedokļa trūkumu utt. Kas tad noticis ar sabiedrību Latvijā, ja tā tik radikāli mainījusies 30 gadu laikā?

Mūs glābs "kazarmokrātija"?

Patiesībā "Eurobarometer" skaidri norāda uz lielu problēmu. Iedzīvotājiem radījusi vilšanos demokrātija. Viņi netic, ka pašreizējās sistēmas apstākļos, kad mums vēlēšanās uzspiež partiju sarakstus, kas pārstāv nevis tautu, bet gan šauras interešu grupas, var ievēlēt normālus likumdevējus un izpildvaru.

Pēdējo reizi īpaši naivie apsvilinājās, nobalsojot par populistiem, kuri izcēlās ar to, ka skandālu un kašķu plosītā partija sabruka acu priekšā, ministri un deputāti sacenšas politiskajā prostitūcijā un pārdodas uz kaimiņpartijām.

Kas notiks tālāk? Tālākā perspektīva ir satraucoša. Ja tauta netic parlamentārajai demokrātijai, pie varas var nākt kazarmu demokrātija. It īpaši, ja tādas tendences augs arī citās ES valstīs, un tas izskatās ticami pandēmijas raisīto pilsonisko tiesību ierobežojumu fonā.

Starp citu, "spēcīga roka ar šauteni" var atrisināt milzum daudz problēmu. Pirmkārt, var ietaupīt milzum daudz līdzekļu, ja likvidēt vēlēšanas un pašu parlamentu, samazināt valdību, pēc tam – piespiest pie sienas korupciju, nodokļu maksātājiem smagu biznesa projektu lobēšanu, protekcionismu, eirofondu līdzekļu piesavināšanos, aizbildinoties ar dažādiem projektiem Covid-19 seku likvidāciju. Principā – pielikt punktu visam šim balagānam!

Otrkārt, tā var pārtraukt darba migrāciju, aizliedzot izbraukšanu no valsts.

Vakcinācija, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Михальчевский

Treškārt, var uzlabot demogrāfisko situāciju un pacelt dzimstību, izdodot atbilstošas pavēles un iedibinot titulus "māte varone" un "tēvs patriots". Starp citu, bērnus var atdot militāri patriotiskās nometnēs, kur viņi uzreiz sāks apgūt cīņas paņēmienus, sapiera darbu, teoriju un militāri patriotiskās dziesmas.

Ceturtkārt, nekādu problēmu ar vakcināciju. Pavēle ir un paliek pavēle.

Nu, bet pastāvīgie hipotētiskie "ārējie draudi" kļūs par labāko motivāciju iedzīvotājiem strādāt, maksāt nodokļus, nākt pasaulē un nesūkstīties.

19
Tagi:
armija, valdība, Latvija
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem

"Viņi bija sajūsmā": kādu iemeslu dēļ tiek nomelnoti padomju karavīru varoņdarbi

39
(atjaunots 17:58 09.05.2021)
Faktu izkropļošana, cīņa ar pieminekļiem un centieni noliegt Sarkanās armijas vadošo lomu uzvarā pār fašismu – pēdējos gados Rietumi visiem spēkiem pūlas mazināt PSRS nopelnus Hitlera režīma sakaušanā.

Aizviel lielāks skaits Eiropas valstu cenšas sagrozīt vēsturi un atbīdīt otrajā plānā padomju tautas varoņdarbus. Kāpēc tā? Ko darīt? Par to materiālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Nesalīdzināmi zaudējumi

Runājot par PSRS lomu un ieguldījumu uzvarā pār fašismu, paskatīsimies uz skaitļiem. Lielā Tēvijas kara periodā pret Sarkano armiju vienlaikus darbojās 190-270 teicami apmacītas divīzijas.

Četru kara gadu laikā Vācijas-PSRS frontē bija likvidētas 607 vērmahta divīzijas. Pretinieks neatgriezeniski zaudēja vairāk nekā 8,5 miljonus cilvēku, kopējie zaudējumi pārsniedza 10 miljonus karavīru un virsnieku. Citas antihitleriskās koalīcijas valstis visas kopā sakāva 176 vācu divīzijas.

Mobilizācijas mērogi PSRS, padomju pilsoņu vēlme un gatavība nosargāt Dzimteni atstāj iespaidu ne tikai uz vēsturniekiem. Jau pirmajā Lielā Tēvijas kara nedēļā ieročus rokā ņēma 5 300 000 cilvēki.

Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais vadītājs Mihails Mjagkovs sarunā ar RIA Novosti atgādināja, ka Sarkanā armija sastapās ar triecienu, ko deva trīs ceturtdaļas Vācijas un tās sabiedroto spēks.

"Kopā ar vērmahtu cīņās gāja itāļu, ungāru un rumāņu armijas, somu, slovāku un horvātu spēki, SS franču, beļģu, flamandiešu leģioni un tā tālāk, - viņš atzīmēja. – Pat tad, kad rietumvalstis 1944. gada jūnijā atklāja otro fronti, divas trešdaļas divīziju – lielākā daļa vērmahta – karoja pret PSRS."

Sarkanā armija salauza mugurkaulu vācu kara mašīnai, sagādāja tai nelabojamus zaudējumus. Mjagkovs pieminēja Staļingradas kauju, kurā tika likvidēts vairāk nekā pusotrs miljons vērmahta kareivju un virsnieku. Pie tam arī padomju spēki cieta kolosālus zaudējumus – vairāk nekā 1,1 miljonu cilvēku.

"Aptuveni tajā pašā laikā notika cīņa pie Alameinas, ko Rietumu historiogrāfija šodien uzskata par svarīgāko un izšķirošo Otrā pasaules kara epizodi, - piebilda vēsturnieks. – Salīdzinājumam: briti toreiz zaudēja 13-15 tūkstošus kareivju, 35-40 tūkstošus – vācu un itāļu spēki. Vai kauja pie Midvejas atola 1942. gada vasarā. Japāņu flote zaudēja četrus aviācijas bāzes kuģus, ASV – vienu. Japāņi zaudēja trīs tūkstošus cilvēku, amerikāņi – dažus simtus. To nevar ne salīdzināt ar notikumiem PSRS-Vācijas frontē."

Atzina visā pasaulē

Pie tam, turpināja vēsturnieks, iepriekš PSRS vadošo lomu hitleriskās Vācijas sakaušanā atzina Rietumu militārā un politiskā vadība. Piemēram, ASV prezidents Franklins Rūzvelts paziņoja, ka par pašiem nozīmīgākajiem un izšķirošajiem Otrā pasaules kara notikumiem jāpateicas PSRS.

Vēstulē Staļinam viņš Sarkanās armijas uzvaru un "paša spēcīgākā ienaidnieka" sakaušanu nosauca par episku un lielisku. Staļingradas iedzīvotājiem un aizstāvjiem viņš nosūtīja godarakstu, kurā pauda sajūsmu par drosmi, pašaizliedzību un gara spēku, kas apturēja "uzbrukuma vilni".

Lielbritānijas karalis pavēlēja izgatavot un pasniegt dāvanā īpašu zobenu ar gravējumu "Staļingradas pilsoņiem, izturīgiem kā tērauds, no karaļa Georga VI par britu tautas dziļas sajūsmas zīmi".

Mjagkovs atgādināja arī to, ka Rūzvelts ne vienu vien reizi uzsvēra, ka militārā tehnika un produkti, kas tika piegādāti Maskavai uz lendlīzes noteikumiem, kara iznākumu ietekmēja vien nenozīmīgi.

"Rietumu līderi saprata, ka krievi paši rada vēsturi un spēj patstāvīgi sakaut Hitleru un atjaunot savu valsti, - uzsvēra Mjagkovs. – Lielā mērā arī šī iemesla dēļ tika atklāta otrā fronte. Rietumos saprata: ja krievi vieni atbrīvos gan savu valsti, gan visu Eiropu, angļi un amerikāņi paliks tukšām rokām."

Jau kopš vācu uzbrukuma PSRS vadība lūdza sabiedrotos atklāt otro fronti un sākt karadarbību pret Vāciju Rietumeiropā. Taču ASV un Lielbritānijas valdības kavējās, aprobežojoties ar spēku izsēdināšanu Ziemeļāfrikā.

"Kamēr viņi gatavojās atklāt otro fronti – no 1942. gada jūnija līdz 1944. gada 6. jūnijam, PSRS-Vācijas frontē dzīvības zaudēja vairāk nekā 5 miljoni Sarkanās armijas karavīru un virsnieku, - norādīja Mjagkovs. – Taču PSRS būtu uzvarējusi karā arī bez otrās frontes. Protams, citā laika periodā, būtu lielāki zaudējumi. Tomēr lielākā daļa kara vēsturnieku uzskata: PSRS būtu uzvarējusi. Par to liecina skaitļi un fakti."

Spēks ir patiesībā

Pat aukstā kara laikos padomju ērā bija grūti iedomāties, ka nopietnu Rietumu vēsturnieku un zinātnisko līdzstrādnieku aprindās kāds būtu apstrīdējis PSRS izšķirošo lomu uzvarā pār Vāciju. Bet šodien viss ir otrādi: baltais kļuvis melns, melnais – balts. Staļinam pārmet Otrā pasaules kara sākšanu, "līķu gāšanu pār ienaidnieku", apgalvo, ka bez lendlīzes Sarkanā armija nebūtu spējusi uzvarēt.

Ģenerālleitnants K.A.Veršiņins ar pilotiem Lielā Tēvijas kara gados
© Photo Минобороны России

"Un tikai drosmīgais kareivis Raiens, ko glābj pazīstamajā Holivudas filmā, izrādās, atbrīvojis visu Eiropu, - stāstīja vēsturnieks. – Krievija pašlaik saskaras ar smagu ideoloģisko un ekonomisko spiedienu. Tas atgādina 30. gadus, kad PSRS bija ielenkta cietokšņa stāvoklī: Vācija atklāti uzstājās pret mums, gribēdama sagrābt teritorijas, citas rietumvalstis veicināja Hitlera agresiju."

Mjagkovs ir pārliecināts: tādos apstākļos, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu, Krievijai ir jāieņem aktīvāka uzbrukuma pozīcija. Tāpat jāatgādina Eiropas valstīm, ka to teritorijā savulaik pastrādāta virkne smagu noziegumu pret veselām tautām.

"Piemēram, uzdot jautājumu par ukraiņu, baltkrievu un ebreju genocīdu no Polijas puses Rietumukrainas un Baltkrievijas teritorijā, kas turpinājās līdz pat 1939. gadam, - precizēja Mjagkovs. – Koncentrācijas nometnē pie Belostokas pabija tūkstošiem cilvēku, viņi dzīvoja šausmīgos apstākļos, pārcieta nežēlīgu ņirgāšanos. Bet visa Eiropa pirms kara un kara gados faktiski apvienojās zem nacistiskās svastikas. Pat neitrālā Zviedrija piegādāja Vācijai ogles, bet Šveice glabāja nacistu naudu. To vajag apspriest, arī Eiropas Parlamentā."

Lai nu būtu, kā būdams, vēsturisko faktu apzināta izkropļošana turpinās. Pie tam zaimo apbedījumus, nojauc pieminekļus padomju karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem. Īpaši aktīva ir Polija un Baltijas valstis. Ar dažādiem ieganstiem tiek iznīcināta simtiem tūkstošu sarkanarmiešu piemiņa, kuri atdevuši dzīvību par eiropiešu brīvību. Piemēram, negaidot noskaidrojas, ka skulptūra bojā kāda parka ainavu vai apdraud garāmgājējus.

2017. gadā Polijā pieņēma grozījumus likumā par komunisma propagandu. Tagad pašvaldību pienākums ir nojaukt padomju monumentus. Runa ir par aptuveni 230 pieminekļiem Sarkanās armijas karavīriem visā valstī. Memoriālos ansambļus bieži sagrauj ar gluži barbariskām metodēm. 2017. gadā Tščankas pilsētā Polijā, pārkāpjot visas juridiskās normas un starptautiskos līgumus, tika nojaukts padomju karavīru brāļu kaps-mauzolejs. Krievijas vēstniecība Polijā vēsta, ka valstī palikušas aptuveni 100 memoriālās būves.

2017. gadā Lietuvā nojauca pieminekli padomju aktīvistiem, ko 1946. gadā nogalināja "meža brāļi", gadu vēlāk – padomju karavīriem-atbrīvotājiem veltīto monumentu. Prāgas pilsētas dome 2020. gadā demontēja maršala Ivana Koņeva pieminekli – viņš 1945. gadā komandēja spēkus, kuri atbrīvoja Prāgu. Šādu piemēru skaits pieaug.

Neatpaliek arī eiropieši un ukraiņi. Piemēram, nesen Ļvovā deemontēja 30 metrus augsto granīta stēlu, kas tika uzstādīta 1970. gadā par godu Ukrainas atbrīvošanai no fašistiem. Atsevišķus tā elementus izvietos muzejā "Terora teritorija". Ukraiņu nacionālisti vairākkārt nesodīti apzaimojuši karavīru pieminekļus. Piemēram, vairākas reizes ar krāsu aplēja un pat mēģināja nojaukt skulptūru pie ģenerāļa Vatutina, Kijevas atbrīvotāja, kapa vietas.

39
Tagi:
Uzvaras diena, Sarkanā armija, Hitlers, PSRS
Pēc temata
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Vai Eiropa vēlas pārskatīt robežas? Pie kā novedīs kara vēstures noliegšana
The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, kā Baltijā izkropļo vēsturi

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

0
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

0
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt