Armēnijas kļūdas Kalnu Karabahā

82
(atjaunots 10:36 19.11.2020)
Armēņu bruņoto spēku sakāves rūgtums nespēj atbīdīt malā acīmredzamās kļūdas neatzītās republikas aizsardzības organizācijā.

Kopš 27. septembra, 45 dienu laikā Armēnija zaudēja gandrīz visu tā saucamās drošības zonas teritoriju (septiņi bijušās Azerbaidžānas PSR rajoni ārpus Karabahas autonomijas – red.) un daļu Kalnu Karabahas 1991. gada robežās. Pie tam azerbaidžāņu spēki būtu varējuši panākt daudz vairāk. Zaudējot Šušas cietokšņpilsētu, sāktos Lačinas koridora blokāde, armēņu spēki Karabahā tiktu ielenkti un neizbēgami iznīcināti. Karu apturēja Krievijas starptautiskā autoritāte un miernešu operācija, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Pirms dažām dienām Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans paziņoja: "Mēs būtu varējuši izvairīties no kara, ja būtu piekrituši atdot Azerbaidžānai 7 rajonus un Šušu. Taču mēs tam negribējām piekrist. Armēnijas valdība, Armēnijas Bruņotie spēki, Arcaha Aizsardzības armija pieņēma izaicinājumu un cīnījās līdz galam." Šis izteikums liecina, ka valsts vadītājs pieļauj nepiedodamu kļūdu - pārvērtē paša spēkus un pārlieku zemu vērtē pretinieka iespējas.

Miera sardzē: Krievijas mierneši ierodas Kalnu Karabahā
Ruptly / YouTube/ Минобороны России / RT ARABIC / AZTV

Saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina ziņām, upuru skaits konflikta zonā, tostarp civiliedzīvotāju vidū, pārsniedzis četrus tūkstošus cilvēku, vairāk nekā astoņus tūkstošus ievainoto, bēgļu skaits, saskaņā ar dažādiem datiem, mērojams desmitos tūkstošu." Vai tā nav pārāk augsta maksa par Armēnijas militāri politiskās vadības stratēģisko kļūdu?

Nikols Pašiņans atzina, ka nes lielāko atbildību par karadarbības iznākumu Kalnu Karabahā, tomēr tagad daudz svarīgāk būtu saprast, ko darīt tālāk? Rodas iespaids, ka Erevānai pagaidām nav plānu, kā noregulēt krīzi un atjaunot nacionālās armijas nepieciešamo cīņasspēju.

Nāvējoša nenoteiktība

Armēnijas sakāve ir ne tikdaudz armijas, cik militāri politiskās vadības "nopelns". Kļūdaina stratēģija un taktika nekad nenesīs panākumus, cīņas laukā tā būs bīstamāka nekā pretinieka lodes un lādiņi. Armēnijas aizsardzības ministrs Dāvids Tonojans uzskata, ka armēņu armija Karabahā darījusi visu iespējamo. Kāpēc tad neizdevās noturēt pretinieku iepriekš (28 gadu laikā) sagatavotajās aizsardzības pozīcijās? Sistēmiskās sakāves aizbildināšana ar turku padomniekiem un droniem kaujas laikā, kā arī "vairākiem tūkstošiem" sīriešu algotņu izskatās nepilnīga, pat vāja.

Neskarsim pat "vispārējās mobilizācijas" rezultātus. Armēnijas armija – 45 tūkstoši kareivju ir pārāk nopietns spēks, lai divi tūkstoši arābu algotņu varētu izšķirt situāciju Karabahā.

Kalnu Karabahas armijā nebija, kā agrāk deklarēts, 30 tūkstošu kareivju, 300 tanku, vairāku simtu kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru. Pēc 40 dienas ilgas vispārējās mobilizācijas, brīdī, kad tika noslēgta pamiera vienošanās, Karabahā izrādījās 20 tūkstoši armēņu karavīru (pēc Pašiņana teiktā). Radās iespaids, ka armēņiem nebija aizsardzības plāna, viņi rīkojās pēc apstākļiem. Pirmajās dienās izlūkiem nebija precīzas informācijas par pretinieka nodomiem, armēņu spēki pie saskarsmes līnijas pasīvi aizsargājās. Azerbaidžāņiem nebija manāma pārspēka, operācijā piedalījās aptuveni 30 tūkstoši cilvēku, taču viņi bija aktīvi visos virzienos.

Dienvidos nebija vērojams spēcīgs pretinieka grupējums, operatīvās grupas un reidu nodaļas netika izmantotas, tomēr azerbaidžāņu spēki devās izrāvienā, ko neizdevās pārtraukt, jo Karabahā nebija efektīvas militārās pārvaldes sistēmas un mobilo rezervju. Pretinieks ieņēma Fizulas un Gadrutas pilsētas, bloķēja transporta maģistrāles, kas būtu ļāvušas piegādāt Karabahai ieročus, munīciju un rezerves (jebkurš karš par 90% sastāv no loģistikas).

Kalnu apvidū karaspēka pārvietošanai pietiek ar dabiskajiem šķēršļiem, to var padarīt nepārvaramu pretiniekam ar dzotu palīdzību, diversijas un izlūkošanas grupām, mīnu nožogojumiem vai aizbērumiem. Karabahas ceļi izrādījās brīvi azerbaidžāņu vienībām. Tādēļ krita Šušas cietokšņpilsēta, lielā mērā šis faktors ietekmēja tālākos notikumus.

Leģenda par "Bairaktaru"

Daudzi spriež par Azerbaidžānas panākumiem bezpilota lidaparātu karā un armēņu armijas tehnoloģisko ievainojamību. Tomēr jāuzsver: karadarbības kontekstā nevajag pārspīlēt Turcijā ražoto vidēja augstuma operatīvi taktisko bezpilota lidaparātu "Bayraktar" iespējas. Šis aparāts nav ideāls, tas labi pamanāms mūsdienu zenītraķešu kompleksu radaros. Azerbaidžāna ļoti aktīvi un sekmīgi izmantoja dronus tikai tāpēc, ka armēņu spēkiem nebija attīstītas PGA sistēmas un izvērstu radioelektroniskās cīņas sistēmu. Lai arī agrāk Armēnija it kā gatavojas gaidāmajam "dronu karam", kas neprasa miljardiem lielu budžetu.

"Bayraktar" var uzņemt 150 kg kravas, tas ir, divas koriģējamās aviobumbas MAM-L (pa 25 kg) un divas raķetes MAM-C uz 70 mm nevadāmo reaktīvo šāviņu bāzes (pa 50 kg). Aparāts labi parādījis savas iespējas kontrteroristiskajās operācijās "Eifratas vairogs" (2017. gads, pret "Islāma valsti", Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegtu teroristisku organizāciju) un "Olīvkoka zars" (2018. gads, pret kurdu vienībām). Tomēr Sīrijā un Lībijā ar "Bayraktar" viegli tika galā zenītraķešu kompleksi "Buk", "Kvadrat" un "Pancir" (ražoti PSRS un Krievijā). Ar mūsdienīgiem PGA līdzekļiem Sīrijas valdības armija un Lībijas nacionālā armija feldmaršala Haftara vadībā likvidēja desmitiem turku bezpilota lidaparātu "Bayraktar". Labāko rezultātu parādīja ZRK "Buk-M2E" – no 25 palaistajām raķetēm 20 likvidēja mērķus gaisā.

Lai nu būtu, kā būdams, izlūkošanas un trieciena dronu aktīva izmantošana Azerbaidžānai negarantēja panākumus. Pareizi organizēta, dziļi ešelonēta aizsardzība spēj "samalt" būtisku pretinieka spēku un militārās tehnikas pārspēku.

Kalnu Karabahā mēs to neredzējām, turklāt karavīru individuālā vīrišķība nespēj aizstāt karaspēku labu organizāciju visā aizsardzības dziļumā. Tāpēc premjerministra Pašiņana jaunā ideja iesaistīt Armēnijas "jaunā tipa" armijā lielu skaitu sieviešu izskatās dīvaini. Pareizi secinājumi nav izdarīti.

Teicama militārā organizācija un labi apmācītu, ar mūsdienīgiem ieročiem nodrošinātu karaspēku efektivitātes pamati ir meklējami valsts militāri politiskās vadības prātos. Kad Armēnijā runā, ka valsts nav sniegusi pietiekamu militāro palīdzību Karabaham, tā ir taisnība.

82
Tagi:
Kalnu Karabaha, Armēnija
Pēc temata
Krievija ieved miernešu kontingentu Kalnu Karabahā
Miers Kalnu Karabahā: kas un par ko cīnījās
Lavrovs atbildēja uz Rietumu žēlabām par vienošanos Kalnu Karabahā
Kalnu Karabaha: jau gatavojāmies cīņām ielās
Cilvēki aizsargmaskās Ženēvas ielās, foto no arhīva

Eiropa noskaidrojusi, kas vainojams tās problēmās

41
(atjaunots 21:15 06.03.2021)
Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis.

Uzstājoties Eiropas Parlamenta īpašās komitejas sanāksmē, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels apsūdzēja Krieviju dezinformācijas kampaņā. Viņa ieskatā tās mērķis esot nomelnot Eiropas Savienības demokrātiju un vājināt starptautisko sadarbību. Plašāk par situāciju stāsta Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Eiropa ir slēgta: varasiestādes sper ārkārtas soļus. Vai vakcīna neglābj?
Ruptly / instagram.com/vkikilias / lv.wikipedia.org / New Media Department of Nowon-Gu District Office, Seoul

Borels norādīja, cik bīstama ir nepatiesa vai maldīga informācija nerimstošās pandēmijas apstākļos. "Mēs redzējām, kā prokremliskie kanāli apgalvoja, ka masku valkāšana ir bezjēdzīga, vai arī karsēja balsis pret lokdaunu," viņš paziņoja. Tagad, pēc diplomāta domām, pirmajā plānā iznāk Maskavas vakcīnu diplomātija, kura, no vienas puses, cenšas diskreditēt Rietumu preparātus un to ražotājus, bet no otras – liela un aktīvi virza savas vakcīnas.

Ierēdņa raizes var saprast. Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis. Somijā ir ieviests ārkārtējais režīms. Čehijā pasaulē visaugstākā saslimstības līmeņa dēļ iedzīvotājiem ir aizliegts pamest mītnes rajonus. Arī Itālijā ir pastiprināti ierobežojumi.

Eiropas iedzīvotāji, kurus jau teju gadu moka ar dažādiem aizliegumiem un mājsēdi, arvien sliktāk uztver varas argumentus, ka tas viss notiek viņu pašu labā. Masveida protesti pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Sputnik V
© Sputnik / Виталий Тимкив

Situācija ir tik sarežģīta, ka Eiropas saliedētība sabrūk acu priekšā. Čehija vērsās pie Krievijas ar lūgumu par "Sputnik V" piegādēm, un tā ir valsts prezidenta un premjerministra saskaņotā nostāja. Slovākija devās vēl tālāk un sekoja Ungārijas, Serbijas un citu valstu pēdās, proti, paātrinātā kārtā reģistrējusi Krievijas preparātu, negaidot Eiropas regulatora atzinību. Poļi, kuriem epidemioloģiskā situācija tāpat ir sarežģīta, pie Krievijas griezties nevar objektīvu iemeslu dēļ, tāpēc viņi sāka pārrunas ar Ķīnu par Covid-19 vakcīnas iegādi.

Situācija arvien vairāk atgādina to, kas notika pirms gada, kad Eiropas Savienība demonstrēja savu nevarību ārkārtas situācijā un tās dalībvalstis bija spiestas patstāvīgi tikt galā ar savām problēmām.

Atšķirība ir tāda — un tas patiešām ir svarīgi — ka tolaik izraisījās globāla mēroga force majeure. Tā gaitā noskaidrojās, ka Brisele pēc būtības ir rīcībnespējīga situācijā, kad ir nepieciešama operatīva reakcija ārkārtas apstākļos. Eiropai tas, bez šaubām, sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, taču tolaik ES nevarīgumu varēja vismaz izskaidrot ar problēmas plašo mērogu un pēkšņo parādīšanos.

Tagad situācija ir citāda.

Kad pagaisa pandēmijas pēkšņuma efekts, Eiropas Savienība sarosījās, jo kļuva pieprasīts tas, kas vienmēr tiek uzskatīts par tās stiprajām pusēm: stratēģiskā plānošana, sarežģīto procesu organizēšana, līdzekļu akumulācija un sadale. Visās nesenajās Eiropas valstu darbībās, sākot ar grandiozo ekonomikas atjaunošanas plānu, varēja saskatīt augstprātīgu solījumu parādīt pārējai pasaulei, kā jācīnās ar šāda veida draudiem.

Patiešām, parādīja gan.

Rezultātā – izgāšanās svarīgākajos rīcības virzienos. Eiropas izvēlētā lokdaunu stratēģija pārvērtās par fiasko, bet iedzīvotāju vakcinācijas aprakstam labāk būtu piemērot vārdu "katastrofa".

Ainas patētiskums ir īpaši redzams daudz labākās situācijas fonā tajās valstīs, kurām Eiropa bija iecerējusi pasniegt pandēmijas apkarošanas mācību.

Visa pamatā ir Eiropas varasiestāžu kļūdainie lēmumi. Tas kaitē Eiropas Savienības reputācijai daudz vairāk nekā tās apjukums un nevarīgums pirms gada.

Šādā situācijā nozīmīgi kļūst Austrumeiropas valstu mēģinājumi rīkoties patstāvīgi. Tās, protams, apzinās savu otršķirību ES sastāvā, kā arī to, ka jebkādu palīdzību koronavīrusa apstākļos tās saņems pēc atlikuma principa. Rezultātā arvien vairāk valstu pārstāj pacietīgi gaidīt savu kārtu, un tā vietā sāk izrādīt Briseles nesankcionētu aktivitāti.

Brexit, kā arī poļu un ungāru varas iestāžu augošā eiroskepticisma fonā, paplašinās valstu saraksts, kas nesliecas atskatīties uz Briseli, pat ne force majeure apstākļos. Tā Eiropas Savienībai ir visai nelabvēlīga zīme.

Pirms sešiem gadiem Eiropa ar entuziasmu sarīkoja sev migrācijas krīzi, kuras sekas izstrebj vēl joprojām. Cīņa ar pandēmiju noveda pie Eiropas politikas nākamās izgāšanās. Diezgan īsā laika periodā sanāk padaudz stratēģisku pārrēķināšanos ar smagām sekām.
Pie tam Briseles principiālā nevēlēšanās atzīt savas kļūdas, skaidrot tās ar ārējā ienaidnieka intrigām, kas grauj Eiropas demokrātiju un solidaritāti, garantē: kļūdas nebūt nav pēdējās.

41
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropas analītiķi nosauca divas ES kļūdas Covid-19 vakcīnas iegādē
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

37
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

37
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

0
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

0
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla