Armēnijas kļūdas Kalnu Karabahā

76
(atjaunots 10:36 19.11.2020)
Armēņu bruņoto spēku sakāves rūgtums nespēj atbīdīt malā acīmredzamās kļūdas neatzītās republikas aizsardzības organizācijā.

Kopš 27. septembra, 45 dienu laikā Armēnija zaudēja gandrīz visu tā saucamās drošības zonas teritoriju (septiņi bijušās Azerbaidžānas PSR rajoni ārpus Karabahas autonomijas – red.) un daļu Kalnu Karabahas 1991. gada robežās. Pie tam azerbaidžāņu spēki būtu varējuši panākt daudz vairāk. Zaudējot Šušas cietokšņpilsētu, sāktos Lačinas koridora blokāde, armēņu spēki Karabahā tiktu ielenkti un neizbēgami iznīcināti. Karu apturēja Krievijas starptautiskā autoritāte un miernešu operācija, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Pirms dažām dienām Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans paziņoja: "Mēs būtu varējuši izvairīties no kara, ja būtu piekrituši atdot Azerbaidžānai 7 rajonus un Šušu. Taču mēs tam negribējām piekrist. Armēnijas valdība, Armēnijas Bruņotie spēki, Arcaha Aizsardzības armija pieņēma izaicinājumu un cīnījās līdz galam." Šis izteikums liecina, ka valsts vadītājs pieļauj nepiedodamu kļūdu - pārvērtē paša spēkus un pārlieku zemu vērtē pretinieka iespējas.

Miera sardzē: Krievijas mierneši ierodas Kalnu Karabahā
Ruptly / YouTube/ Минобороны России / RT ARABIC / AZTV

Saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina ziņām, upuru skaits konflikta zonā, tostarp civiliedzīvotāju vidū, pārsniedzis četrus tūkstošus cilvēku, vairāk nekā astoņus tūkstošus ievainoto, bēgļu skaits, saskaņā ar dažādiem datiem, mērojams desmitos tūkstošu." Vai tā nav pārāk augsta maksa par Armēnijas militāri politiskās vadības stratēģisko kļūdu?

Nikols Pašiņans atzina, ka nes lielāko atbildību par karadarbības iznākumu Kalnu Karabahā, tomēr tagad daudz svarīgāk būtu saprast, ko darīt tālāk? Rodas iespaids, ka Erevānai pagaidām nav plānu, kā noregulēt krīzi un atjaunot nacionālās armijas nepieciešamo cīņasspēju.

Nāvējoša nenoteiktība

Armēnijas sakāve ir ne tikdaudz armijas, cik militāri politiskās vadības "nopelns". Kļūdaina stratēģija un taktika nekad nenesīs panākumus, cīņas laukā tā būs bīstamāka nekā pretinieka lodes un lādiņi. Armēnijas aizsardzības ministrs Dāvids Tonojans uzskata, ka armēņu armija Karabahā darījusi visu iespējamo. Kāpēc tad neizdevās noturēt pretinieku iepriekš (28 gadu laikā) sagatavotajās aizsardzības pozīcijās? Sistēmiskās sakāves aizbildināšana ar turku padomniekiem un droniem kaujas laikā, kā arī "vairākiem tūkstošiem" sīriešu algotņu izskatās nepilnīga, pat vāja.

Neskarsim pat "vispārējās mobilizācijas" rezultātus. Armēnijas armija – 45 tūkstoši kareivju ir pārāk nopietns spēks, lai divi tūkstoši arābu algotņu varētu izšķirt situāciju Karabahā.

Kalnu Karabahas armijā nebija, kā agrāk deklarēts, 30 tūkstošu kareivju, 300 tanku, vairāku simtu kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru. Pēc 40 dienas ilgas vispārējās mobilizācijas, brīdī, kad tika noslēgta pamiera vienošanās, Karabahā izrādījās 20 tūkstoši armēņu karavīru (pēc Pašiņana teiktā). Radās iespaids, ka armēņiem nebija aizsardzības plāna, viņi rīkojās pēc apstākļiem. Pirmajās dienās izlūkiem nebija precīzas informācijas par pretinieka nodomiem, armēņu spēki pie saskarsmes līnijas pasīvi aizsargājās. Azerbaidžāņiem nebija manāma pārspēka, operācijā piedalījās aptuveni 30 tūkstoši cilvēku, taču viņi bija aktīvi visos virzienos.

Dienvidos nebija vērojams spēcīgs pretinieka grupējums, operatīvās grupas un reidu nodaļas netika izmantotas, tomēr azerbaidžāņu spēki devās izrāvienā, ko neizdevās pārtraukt, jo Karabahā nebija efektīvas militārās pārvaldes sistēmas un mobilo rezervju. Pretinieks ieņēma Fizulas un Gadrutas pilsētas, bloķēja transporta maģistrāles, kas būtu ļāvušas piegādāt Karabahai ieročus, munīciju un rezerves (jebkurš karš par 90% sastāv no loģistikas).

Kalnu apvidū karaspēka pārvietošanai pietiek ar dabiskajiem šķēršļiem, to var padarīt nepārvaramu pretiniekam ar dzotu palīdzību, diversijas un izlūkošanas grupām, mīnu nožogojumiem vai aizbērumiem. Karabahas ceļi izrādījās brīvi azerbaidžāņu vienībām. Tādēļ krita Šušas cietokšņpilsēta, lielā mērā šis faktors ietekmēja tālākos notikumus.

Leģenda par "Bairaktaru"

Daudzi spriež par Azerbaidžānas panākumiem bezpilota lidaparātu karā un armēņu armijas tehnoloģisko ievainojamību. Tomēr jāuzsver: karadarbības kontekstā nevajag pārspīlēt Turcijā ražoto vidēja augstuma operatīvi taktisko bezpilota lidaparātu "Bayraktar" iespējas. Šis aparāts nav ideāls, tas labi pamanāms mūsdienu zenītraķešu kompleksu radaros. Azerbaidžāna ļoti aktīvi un sekmīgi izmantoja dronus tikai tāpēc, ka armēņu spēkiem nebija attīstītas PGA sistēmas un izvērstu radioelektroniskās cīņas sistēmu. Lai arī agrāk Armēnija it kā gatavojas gaidāmajam "dronu karam", kas neprasa miljardiem lielu budžetu.

"Bayraktar" var uzņemt 150 kg kravas, tas ir, divas koriģējamās aviobumbas MAM-L (pa 25 kg) un divas raķetes MAM-C uz 70 mm nevadāmo reaktīvo šāviņu bāzes (pa 50 kg). Aparāts labi parādījis savas iespējas kontrteroristiskajās operācijās "Eifratas vairogs" (2017. gads, pret "Islāma valsti", Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegtu teroristisku organizāciju) un "Olīvkoka zars" (2018. gads, pret kurdu vienībām). Tomēr Sīrijā un Lībijā ar "Bayraktar" viegli tika galā zenītraķešu kompleksi "Buk", "Kvadrat" un "Pancir" (ražoti PSRS un Krievijā). Ar mūsdienīgiem PGA līdzekļiem Sīrijas valdības armija un Lībijas nacionālā armija feldmaršala Haftara vadībā likvidēja desmitiem turku bezpilota lidaparātu "Bayraktar". Labāko rezultātu parādīja ZRK "Buk-M2E" – no 25 palaistajām raķetēm 20 likvidēja mērķus gaisā.

Lai nu būtu, kā būdams, izlūkošanas un trieciena dronu aktīva izmantošana Azerbaidžānai negarantēja panākumus. Pareizi organizēta, dziļi ešelonēta aizsardzība spēj "samalt" būtisku pretinieka spēku un militārās tehnikas pārspēku.

Kalnu Karabahā mēs to neredzējām, turklāt karavīru individuālā vīrišķība nespēj aizstāt karaspēku labu organizāciju visā aizsardzības dziļumā. Tāpēc premjerministra Pašiņana jaunā ideja iesaistīt Armēnijas "jaunā tipa" armijā lielu skaitu sieviešu izskatās dīvaini. Pareizi secinājumi nav izdarīti.

Teicama militārā organizācija un labi apmācītu, ar mūsdienīgiem ieročiem nodrošinātu karaspēku efektivitātes pamati ir meklējami valsts militāri politiskās vadības prātos. Kad Armēnijā runā, ka valsts nav sniegusi pietiekamu militāro palīdzību Karabaham, tā ir taisnība.

76
Tagi:
Kalnu Karabaha, Armēnija
Pēc temata
Krievija ieved miernešu kontingentu Kalnu Karabahā
Miers Kalnu Karabahā: kas un par ko cīnījās
Lavrovs atbildēja uz Rietumu žēlabām par vienošanos Kalnu Karabahā
Kalnu Karabaha: jau gatavojāmies cīņām ielās

"Krievi to panākuši": vispasaules totalitārā lielvalsts ir gatava

18
(atjaunots 10:58 02.12.2020)
Nesen redzējām, kā acu priekšā dzimst XXI gadsimta totalitārā lielvalsts, kur mediji strādā ar fantomiem, svītro iebildumus un pleš plašumā tēzi "nē, nekāda viltojuma nebija, Tramps melo, trampisti arī melo".

Ziņu aģentūrai "Rossija segodņa" izdevies noskaidrot, par ko ASV sodīs Krieviju nākamos četrus gadus. Pieņēmums nav acīmredzams, tomēr ticams. Aģentūras speciālisti organizēja pētījumu (ar kodētu nosaukumu "Astoņkājis 3") par Krievijai veltītajām publikācijām desmit vadošajos amerikāņu medijos pēdējo sešu mēnešu laikā.

Rezultātā kļuva skaidrs, kādā kontekstā Krievija eksistē amerikāņu medijos (tātad arī politikā), un kāda ir Krievijas loma, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Aptuveni kļūst skaidra gan attieksme pret Krieviju, gan gaidāmie soļi.

Labā ziņa: amerikāņu mediji tur Krieviju prātā, mīl un piemin, pat intensīvāk nekā 2016. gadā, kad, šķiet, "krievu histērija" sasniedza kalngalus (medijos par ceturto daļu pieauga materiālu skaits, kuros pieminēta KF).

Skumjāka ziņa: kopš iepriekšējā pārskata (no visas sirds iesaku palasīt materiālu, kas nāca klajā 2019. gada rudenī) pagājis apmēram gads, un tā laikā nekas ne vella nav mainījies. 

No 1227 Krievijai veltītām publikācijām, kas nākušas klajā no 1. augusta līdz 15. novembrim, speciālisti saskaitījuši precīzi nulli pozitīvu ziņu. Atrastas 46 (4% no kopskaita) publikācijas, ko var uzskatīt par neitrālām ("nē, krievi nav laiduši klajā toksisku tēmturi par Trampa uzvaru"; "nē, krievi nav ietekmējuši vēlēšanu rezultātu"; "krievi noliedz, ka būtu iejaukušies vēlēšanās").

Pārējie 96 procenti – ir apstulbota vienas un tās pašas mantras iedzīšana mērķaudtorijas prātos: krievi iejaucas vēlēšanās, krievi uzlauž jūsu prātus sociālajos tīklos, krievi atbalsta Trampu, krievi izplata melus.

Apdullinošie atkārtojumi ir tik garlaicīgi un bezcerīgi, ka nav pat jēgas kaut ko pētīt: kaut kur kabinetos vai mājās sēž kaut kādi žurnālisti un redaktori, pelēka masa, kam nekas nerūp, un piecreiz dienā (piemēram, CNN – 570 publikācijas 106 dienu laikā) vēra vaļā muti, lai paziņotu:

- Putins ilgojas atbalstīt savu "bro" Trampu un iejaukties mūsu vēlēšanās;

- Krievija joprojām cenšas uzlauzt mūsu vēlēšanas;

- Krievu troļļi iespaido auditoriju;

- Sociālie tīkli nepietiekami kontrolē krievu hakeru un troļļu darbības;

- Balsojot par Trampu, tu balso pēc tumšā lorda Putina pavēles.

Protams, tam nekad nav bijis ne mazākā sakara ar Krieviju. Tas ir mediju iekšējās dzīves elements ASV – valstī ar ļoti mazizglītotām masām un nepārtrauktu elektorālo ciklu. Valstī, kur mediju lielgabali, apšaudot iekšējos ienaidniekus, nepārtraukti bārsta pār auditoriju vienas un tās pašas hipnotiskās mantras, ieaudzina dogmas, kas aicina tuvākajās vēlēšanās nobalsot par to, par ko vajag (ziniet, to dēvē par demokrātiju).

2020. gads šajā mundrajā demokrātijā ienesa vienu vienīgu jaunievedumu: gigantiskās sociālās platformas Facebool un Twitter sāka cenzūru savā mediju telpā par labu demokrātu kandidātam Džo Baidenam.

Kas sākās?

- Tika aizbāztas mutes kolektīvās apziņas izpausmēm, kas glorificēja Trampu kā "cīnītāju ar izvirtuļu mafiju" (sk. aizliegumu Qanon), toties tika dota vaļa pretējai konspiroloģijai, kas demonizēja Trampu kā Putina marioneti un balto rasistu aizbildni;

- Tika aizbāzta mute pašam Trampam ik reiz, kad viņš nāca klajā ar kādu frāzi, ko "sociālā tīkla piesaistītie neatkarīgie eksperti" novērtēja kā nepatiesību (man izdevās atrast datus par 19. oktobri: Trampam aizbāza muti 65 reizes, un trakākie gājieni ar Trampa aizvēršanu vēl bija priekšā);   

- Tika pielikts punkts pat pašu oficiozāko mediju izmeklēšanai par to, kā Baidens ar ģimeni izpriecājās Ukrainā (te Twitter un Facebook strādāja kopīgiem spēkiem un ļoti rezultatīvi – par New York Post aprakstītajiem Baidena, juniora, piedzīvojumiem liela daļa demokrātu elektorāta pat neko neuzzināja).  

Faktiski mēs vērojām, kā dzimst XXI gadsimta totalitārā lielvalsts – burtiski mūsu acu priekšā. Lielvalsts, kur mediju telpas īpašnieki vienlaikus strādā ar fantomiem (tādiem, kā bēdīgi slavenā Krievijas iejaukšanās, kuras vienkārši nebija – to 5. novembrī konstatēja ASV Kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūras vadītājs Kristofers Krebss) un dzēš laukā iebildumus, kā pēc fantastiskā demokrātu balsu pieauguma par 14 miljoniem apklusina skeptiķus un pleš plašumā tēzi "nē, nekāda viltojuma nebija, Tramps melo, trampisti arī melo".

...Šo un to ir vērts atzīmēt.

Protams, Krievija nekādi nespēj ietekmēt ASV administrācijas tālākos soļus. Pirmkārt, Amerikā nav un nekad arī nav bijis nekāda "prokrieviska lobija" (pie tam jo īpaši – republikāņu partijā; pati "prokrieviskākā" politiķe ASV patiesībā bija demokrātu marģinālā prezidenta kandidāte Tulsija Habarda, kas nez kāpēc neaicināja krievus sodīt un par to saņēma "krievu aktīva" iesauku).

Otrkārt un galvenokārt, ir jāpatur prātā viena vienkārša lieta: nu jau aptuveni veselu gadu desmitu ASV elite (politiķi, mediji utt.) nenieka nezina par Krieviju. Nekādi amerikāņu politiķi nebrauc uz toksisko Krieviju, neviens nav redzējis Maskavu, Sanktpēterburgu, Jekaterinburgu, Sibīriju un Kamčatku. Neviens nav ticies ar krieviem, varbūt tikai ar kādu diplomātu kārtējā kautiņā ANO. Informāciju par Krieviju viņi saņem no dziļi patoloģiskiem kadriem no transnacionālo politisko lesbiešu un skumīgo opozicionāru pulka, brīnumainā kārtā izdzīvojuši pēc Putina nāvējošajām indēm. Protams, arī tas atrodas viņu vērības perifērijā: visi galvenie ienaidnieki meklējami pašu nācijas rindās, un ar tiem viņi cīnās vispirms.

Vai ziniet, kur te slēpjas labā ziņa.

Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ nav vērts uzskatīt, ka pret Krieviju tiks vērsti kaut kādi īpaši izsmalcāti sodi.

Lai izmantotu kaut kādus precīzus un individuālus pasākumus pret valsti, tā ir jāiepazīst. Ja kāds no lasītājiem mēģinājis kādā datorspēlē nožmiegt kādu augsta līmeņa bosu, viņš zina: bez kārtīgas izpētes nekas neizdosies.

Tātad ASV nespēj sāpīgi iesist Krievijai (gandrīz viss, ko varēja palaist, jau ir palaists pirms daudziem gadiem). Daudz ļaunāk: viņi nespēj pat koncentrēties uzdevumam sagādāt kaitējumu Krievijai.

Ļoti vienkārši: ASV ir uzvarējusi mediju un politiskā oligarhija, kas par galvenajiem ienaidniekiem uzskata iekšējos oponentus.

Tātad nāksies piespiest pie sienas:

- ticīgos konservatorus, kuri necieš "jauno vienlīdzību", tas ir, devianto minoritāšu bezierunu privilēģijas;

- baltos vīriešus par viņu priekšstatiem par pašu pilnvērtību un dzīves veida pamatotību;

- tradicionālo enerģētiku par labu "zaļajai".

Spokainie Krievijas draudi atkāpsies otrajā plānā, un pret tiem cīnīsies ar trokšņainām, tomēr neefektīvām metodēm.

Tas nenozīmē, ka Krievijas makroprojektiem, tādiem, kā "Ziemeļu straume 2" nekas nedraud. Taču nav pamata uzskatīt, ka draudi aug augumā.

Protams, Krieviju nemīl (varbūt pat ienīst – ko citu tad sagaidīt vienīgajai valstij pasaulē, kas spēj pusstundas laikā likvidēt hegemonu, ja būs vajadzība).

Tomēr totalitāra valsts, vienalga, vai tajā ir "vadonis", vai "demokrātija", no normālas valsts atšķiras ar to, ka galvenos ienaidniekus vienmēr meklē un atrod iekšienē.

Tātad atliek tikai pacietīgi pagaidīt.

Jā, vēl var sapirkties popkornu un saulespuķu sēkliņas.

18
Tagi:
sankcijas, demokrātija, Krievija, ASV
Pēc temata
Tramps parādījis Amerikai patiesību, ko tā nespēj panest
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Zenītraķešu-lielgabalu komplekss Pancir, foto no arhīva

Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti

36
(atjaunots 00:02 01.12.2020)
Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss un Aizsardzības ministrijas bruņojuma nomaiņas programma aizejošajā gadā bija izcili stabila pat ekonomiskās turbulences apstākļos, globālo izaicinājumu un draudu fonā.

Ar koronavīrusa pandēmiju saistītā vispasaules ekonomiskā krīze nav kaitējusi Krievijas valsts bruņojuma attīstības programmai (VBA-2020), un Krievijas stāvokli starptautiskajā bruņojuma tirgū, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Piegādes Krievijas bruņotajiem spēkiem ir pieaugušas par 11% salīdzinājumā ar pērno gadu. Pasūtītājiem ārvalstīs "Rosoboroneksport" piegādājis militāro produkciju par 10 miljardiem dolāru, saglabājis pasūtījumus aptuveni 50 miljardu dolāru līmenī un noslēdzis jaunus līgumus par 9 miljardiem dolāru.

Neiesaistoties bruņošanās sacensībās, kopš 2019. gada Krievijas armijas un flotes bruņojuma uzlabošanai tiek atvēlēti vairāk nekā 1,5 triljoni rubļu, pie tam 70% līdzekļu paredzēti modernajiem sērijveida paraugiem. Gada laikā bruņotie spēki saņēmuši vairāk nekā 2300 jauna bruņojuma vienības.

Krievijas floti papildinājušas 35 zemūdenes un kuģi – tikai Baltijas flote vien saņēmusi sešus jaunus raķešu kuģus. Pretgaisa aizsardzības sistēmu papildinājuši četri zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pulka komplekti un seši zenītraķešu-lielgabalu kompleksa "Pancir" divīzijas komplekti.

"VBA 2020" īstenošanas gaitā modernā bruņojuma līmenis armijā un flotē sasniedzis 70%, stratēģiskajos kodolspēkos – 83%, Gaisa kosmiskajos spēkos – 75%. Krievijas valsts bruņojuma attīstības programma 2011.-2020. gg. bija pirmā pilnībā realizētā programma, tā nodrošināja jaunu un mūsdienīgu bruņojuma un tehnikas spēku masveida piegādes. Paātrinājums turpinās, nākamgad karaspēki saņems vairāk nekā 3400 militārās tehnikas vienības – pastāvīgas gatavības vienību ekipējums ar jaunajiem bruņojuma paraugiem līdz 2022. gada sākumam pārsniegs 71%.

Problēmu lokā

Līdz ar Rietumu "partneru" sankcijām un negodīgo konkurenci lielas grūtības Krievijas bruņojuma eksportā sagādāja pandēmija. Jāpiebilst, ka tiek prognozēta vispasaules bruņojuma tirdzniecības rādītāju lejupslīde 2020. gadā epidēmijas rezultātā par 10%. Tomēr Krievija ir saglabājusi līdera pozīcijas. Krievu ieroči aizņem apmēram trešo daļu pasaules bruņojuma tirgā (otrā vieta pēc ASV).

Informācija par militāri tehnisko sadarbību pārsvarā ir slēgta, tomēr zināms, ka Krievija un Turcija parakstījušas otru līgumu par ZRS S-400 piegādēm, Ēģipte pasūtījusi 500 tankus T-90MS, noslēgts līgums par daudzfunkcionālo helikopteru Mi-38T pasūtītājam ārvalstīs. Indija ir gatava samaksāt 2 miljardus dolāru par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30. Augsts eksporta potenciāls ir 5. paaudzes iznīcinātājiem Su-57E, modernizētajiem helikopteriem Mi-28NE un kuģu bāzes helikopteri Ka-52K. Ļoti pieprasīts ir zenītraķešu komplekss S-300V4 "Antei 4000" un "Armata" līnijas bruņumašīnas. Pie tam aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Jāpiebilst, ka daudzfunkcionālo iznīcinātāju eksporta vērtētais apjoms pasaulē 2020.-2030. gados sasniedz 110,7 miljardus dolāru, kaujas helikopteru eksporta – 65,3 miljardus dolāru.

Mūsdienīgās tehnoloģijas kaujas ierindā

Aizejošo gadu iezīmēja krievu ieroču kvantitatīvs (sērijveida ražošana) un kvalitatīvs (militārais pielietojums) izrāviens. Dažas spilgtas iezīmes – hronoloģiskā kārtībā.

Mūsdienīgais un universālais izlūkošanas un trieciena helikopters Ka-52 "Alligator" izmēģināts kaujas apstākļos Sīrijā. Tas spēj uzņemt līdz 2,8 tonnas arsenāla un šodien "pielaiko" spārnotās raķetes ar darbības rādiusu līdz 100 km (analogu pasaulē nav). Krievijas GKS rīcībā ir aptuveni 140 "Aligatori".

ZRLK "Pancir" šogad pirmo reizi "uzkāpis" uz kara kuģa klāja – tāda ir laika prasība. Lidaparātu un citu gaisa mērķu ātruma un trieciena iespējas pastāvīgi pieaug, izmērs un pamanāmība sarūk. Ir neracionāli tērēt dārgās S-300 vai S-400 raķetes pretinieka lētajiem bezpilota lidaparātiem. Kompaktā sistēma jūrā optimāli likvidē visu veidu mērķus gaisā attālumā no 20 km līdz kuģa bortam.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki sākuši pirmās jaunās ZRS S-350 "Vityaz" ekspluatāciju Ļeņingradas apgabalā. Tas būtiski uzlabo PGA Rietumu stratēģiskajā virzienā. Divizionā ir 12 iekārtas, katrā no tām – 12 raķetes. Kopā 1728 raķetes ir gatavas ātri un precīzi, automātiskā režīmā likvidēt mērķus gaisā attālumā virs 120 km un līdz 30 km augstumā. Noslēdzas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei" izmēģinājumi. To gaitā raķete likvidēja mērķi rekordlielā 553 km attālumā. Sistēmas S-500 Melnās jūras virzienā no Krimas hipotētiski var notriekt agresora iznīcinātājus un stratēģiskos bumbvedējus virs Bukarestes, Ankaras vai Kijevas (šajā gadījumā attālums līdz mērķim nepārsniedz 550 km).

Šogad Krievijas Jūras kara flote pirmo reizi 28 gadu laikā pieņem veselas sešas zemūdenes: četras atomzemūdenes (projekti 955A un 885M) un divas dīzeļelektriskās zemūdenes (projekti 636.3 un 677). Desmit stratēģiskie 4. paaudzes zemūdens kreiseri (trīs "Borei" un septiņi "Borei A") kļūs par Krievijas kodoltriādes pamatu jūrā tuvākajos gadu desmitos. Tie nesīs vismaz 160 raķetes "Bulava" (1600 sadalošies lādiņi pa 100-150 kilotonnām) ar maksimālo darbības rādiusu līdz 8000 km attālumā. Krievija strauji rada jaunu zemūdens floti, kas spēj aizsargāt valsts intereses jebkurā Pasaules okeāna punktā.

Sākusies 5. paaudzes iznīcinātāju Su-57 sērijveida ražošana. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt mērķus gaisā un uz zemes līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un nodot informāciju par mērķi citām lidmašīnām un bezpilota lidaparātiem). Pirmajā partijā ir 76 iznīcinātāji Krievijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām, perspektīvā trīs Su-57 aviācijas pulki nodrošinās Krievijas GKS iespēju stabili pieaugumu.

Aizritējuši fināla izmēģinājumi pirms jaunās smagās starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" nonākšanas stratēģisko raķešu spēku rīcībā. Tā spēj lidot pāri abiem planētas poliem. Principiāla atšķirība – iespēja izmantot jauno SBR ar hiperskaņas blokiem kā precīzu konvencionālo ieroci. Sasniedzot atmosfērā ātrumu aptuveni 15 Mahu apmērā (7 km/sek.), bloka kinētiskā enerģija garantē kodoluzbukumam raksturīgus bojājumus bez apvidus radioaktīva piesārņojuma. Hiperskaņas manevrējošo lādiņu priekšrocība – spēja ļoti precīzi koriģēt trajektoriju un trāpīt "ābolā" tūkstošiem kilometru attālumā no starta vietas.

Ar atomenerģētisko iekārtu aprīkotā dziļūdens aparāta "Poseidon" izmēģinājumi apstiprināja aparāta unikālās īpašības un praktiski neierobežoto pārvietošanās attālumu. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdens aparāts spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā ar 100 mezglu ātrumu (185 km/h). 24 metrus garo aparātu iespējams ekipēt ar konvencionālajiem vai kodoltermiskajiem lādiņiem. Tas paredzēts aviācijas bāzes grupējumu, stratēģisko zemūdeņu bāzu, pretinieka krasta infrastruktūras likvidēšanai.

Krievija sekmīgi noslēdz hiperskaņas raķetes "Cirkon" izmēģinājumus. Tas ir efektīvs precīzs bruņojums, kam nav analogu nevienā pasaules valstī. Oktobrī Baltajā jūrā no fregates "Admiral Gorshkov" borta palaistā "Cirkon" četrarpus minūšu laikā likvidēja mērķi Barenca jūrā 450 km attālumā un apstiprināja: Krievijas arktiskās robežas un Ziemeļu jūras ceļš ir droši aizsargāts. Raķetes ātrums pārsniedz 8 Mahus, lidojuma maksimālais augstums sasniedza 28 kilometrus. Projektā paredzēts, ka raķete sasniedz 9 Mahu ātrumu (vairāk nekā 10 789 km/h), darbības rādiuss – vairāk nekā 1000 km.

Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu par atmīnēšanas robotu "Uran 6" piegādēm BS. Daudzfunkcionālais robotehniskais atmīnēšanas komplekss paredzēts koridoru radīšanai mīnu nožogojumos un vērā ņemamu teritoriju atmīnēšanai (iepriekš tas izmēģināts Sīrijā).

36
Tagi:
Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas Bruņotie spēki, krievu ierocis

ANO notiks Krievijas vakcīnas Sputnik V prezentācija

0
(atjaunots 15:32 02.12.2020)
Šodien ANO notiks Krievijas vakcīnas Sputnik V prezentācija, paziņoja Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO preses sekretārs.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Otrajā decembrī Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība ANO un Veselības ministrija rīkos vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V prezentāciju.

"Pasākumā piedalīsies Krievijas Federācijas Veselības ministrijas vadītājs Mihails Muraško, Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja, Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs," paziņoja RIA Novosti Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO preses sekretārs Fjodors Stržižovskis.

Vakcinācija, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Михальчевский

Viņš piebilda, ka virtuālais pasākums "Sputnik V: vakcīna pret Covid-19" notiks ANO Ģenerālās Asamblejas speciālās sesijas ietvaros. Sēdē tiks prezentēta detalizētāka informācija par Krievijas preparātu, paskaidroja aģentūras sarunbiedrs.

Krievijas Veselības ministrija augustā piereģistrēja pasaulē pirmo Covid-19 profilakses vakcīnu ar nosaukumu Sputnik V, kuru izstrādāja Gamaleja centrs. Vakcīna tika radīta uz izpētītas un pārbaudītas cilvēka adenovīrusa vektoru bāzes. Tās svarīgākās priekšrocības ir drošums, efektivitāte un ilgstošu negatīvu seku trūkums.

0
Tagi:
ANO, koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
ES Zāļu aģentūra sākusi sarunas ar vakcīnas "Sputnik V" ražotāju
Eiropas Komisija apstiprinājusi līgumu par vakcīnas iepirkumu ES dalībvalstu vārdā
Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei
Ungārijai drīkst, pārējiem – nē: Brisele paziņoja lēmumu par vakcīnu Sputnik V