Hilarija Klinton

Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai

115
(atjaunots 14:50 18.11.2020)
Pasaule vēl redzēs, kā tiks pārformatēti mesli, ko ASV cenšas izsist no saviem vasaļiem. Tramps labprātāk tos iekasēja naudā, bet rafinētā demokrātiskā elite vēlas, lai vasaļi maksātu gan naudā, gan graudā.

Hilarija Klintone — "pelēka kardināle" un neizdevusies ASV prezidente — autoritatīvajā amerikāņu žurnālā Foreign Policy publicējusi rakstu, ko var uzskatīt amerikāņu "dziļvalsts" reālo stratēģiju amerikāņu pasaules hegemonijas atjaunošanai, RIA Novosti portālā stāsta Ivans Daņilovs.

Nākamā prezidenta-zombija Baidena aizkustinošo runu var pat neklausīties un nelasīt: Klintones kundze visu jau noformulējusi maksimāli skaidros un nepārprotamos terminos. Ņemot vērā "Klintonu klana" vietu amerikāņu politikas reālajā rangu tabelē, izredzes uz šīs stratēģijas realizāciju ir visai lielas.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Pats paradoksālais neizdevušās "prezidentes kundzes" (tā viņa pati sevi dēvēja) rakstā ir tas, ka šī programma atzīst: Donaldam Trampam bija taisnība. Donalds Tramps, pat ja viņš savu dzīvi beigs aiz restēm (tas ir diezgan iespējams scenārijs), var ierakstīt savā kontā neticamu sasniegumu — viņš ir salauzis ASV vēsturisko kursu, un pat tie, kas, visticamāk, nonāks pie varas ar viņsaulē aizgājušo amerikāņu balsu palīdzību, jau ir spiesti veidot savu ārējo un pat iekšējo politiku, cita starpā orientējoties arī uz ekscentriskā Ņujorkas miljardiera atstātajiem ierobījumiem amerikāņu politiskajā diskursā.

Neskatoties uz ierasto (un diezgan emocionālu) ASV 45. prezidenta kritiku, Klintones kundze pievērš uzmanību problēmām, ko agrāk demokrāti centās pat noliegt, ne tikai ignorēt:

"Abu partiju (prezidenta — red. piez.) administrācijas jau sen nenovērtē ekonomiskās politikas sekas nacionālajai drošībai (kad runa ir par ekonomisko politiku — red. piez.), kas vājina stratēģiski svarīgas nozares un novirza vitāli svarīgas ražošanas ķēdes uz ārzemēm. Saprotamu iemeslu dēļ ārpolitiskā sabiedrība (proti, Valsts departaments, prezidenta padomnieki ārpolitikas jautājumos, "smadzeņu centru" eksperti — red. piez.) pievērsa uzmanību tam, kā jaunie tirdzniecības līgumi stiprinās savienības un palielinās Amerikas ietekmi jaunattīstības valstīs. Demokrātiem ar lielāku entuziasmu bija jābremzē jaunie tirdzniecības līgumi, kad republikāņi lika šķēršļus darbaspēka atbalstam, jaunu darba vietu izveidošanai un investīcijām īpaši cietušajās kopienās pašu mājās," raksta Klintone.

Ja ne dzēliens republikāņiem, kuri patiešām pilnīgi bezatbildīgi izturējās pret ekonomiskās globalizācijas sekām, varētu nodomāt, ka šo frāzi sagatavojis kāds Donalda Trampa spīčraiters – viņš taču visu savu politisko karjeru būvēja, apsūdzot gan demokrātus, gan republikāņus par to, ka viņi apzināti izveda amerikāņu darba vietas un ražošanas jaudas uz Ķīnu, kā rezultātā Pekina nu spēj konkurēt ar Vašingtonu cīņā par pasaules vadošās valsts statusu.

Globalizācija amerikāņu gaumē ir mirusi, jo to nogalināja Tramps, un tagad pat Demokrātiskās partijas vadošā politiķe izmanto Trampa klišejas savā programmas tekstā un klāsta, ka Ķīna apdraud ASV nacionālo drošību ne vien militārajā, bet arī (pirmkārt) ekonomiskajā aspektā.

Jāatzīmē, ka Hilarijas Klintones programmā cīņai pret Ķīnu ir pievērsts vairāk uzmanības nekā cīņai pret Krieviju, lai gan daudzos gadījumos ASV galvenie ienaidnieki rakstā pieminēti viens pēc otra. Vismaz plānošanas līmenī ne par kādu "visu spēku koncentrāciju Krievijas virzienā" nevar būt ne runas. Diskusijas pamatā ir nepieciešamība atkāpties no aukstā kara klišejas un atrast pareizo veidu, kā nožņaugt Ķīnu un kompānijas pēc — Krieviju.

Tomēr, norādot uz noteiktām "Trampa" pārmaiņām demokrātiskajā politiskajā diskursā, jāiezīmē konsekventas pūles saglabāt orientāciju tikai uz konfrontāciju — spriežot pēc Klintones kundzes raksta, viņai ne prāta nenāk doma par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar Ķīnu un Krieviju, nemaz nerunājot par kaut kādu substantīvu sadarbību vai situācijas uzlabošanu. Bijusī Valsts departamenta vadītāja pat diplomātiju uzskata par instrumentu, kas nodrošina ērtāku iespēju vardarbīgam spiedienam. Piemēram, kritizējot Trampa administrāciju par neprasmi strādāt ar sabiedrotajiem, tā sniedz "pareizas diplomātijas" piemēru:

"Atgriešanās pie diplomātijas stiprinātu ASV militāro stāvokli. ASV savienības — tas ir aktīvs, kam nevar līdzināties ne Ķīna, ne Krievija, - tas ļauj Vašingtonai izplatīt spēku visā pasaulē. Piemēram, kad es biju valsts sekretāre, mēs noslēdzām vienošanos par 2500 amerikāņu kājnieku izvietošanu Ziemeļaustrālijā, netālu no strīdīgiem jūras ceļiem Dienvidķīnas jūrā."

Vārdu sakot, pasaule vēl redzēs, kā tiks pārformatēti mesli, ko ASV cenšas izsist no saviem vasaļiem. Tramps labprātāk tos iekasēja naudā, bet rafinētā demokrātiskā elite vēlas, lai vasaļi maksātu gan naudā, gan graudā, proti, darbībās, kas varētu palīdzēt ASV iegūt kaut kādas militāras priekšrocības pār Ķīnu vai Krieviju.

Taču ir arī labas ziņas: vismaz deklaratīvajā līmenī Baidena administrācijas "pelēkā kardināle" iesaka pēc iespējas izvairīties no "nejauša" kodolkara ar Ķīnu vai Krieviju. Tas, protams, iepriecina, jo Baidena administrācijā ir bariņš galīgi aptaurētu "vanagu".

Runājot par jaunu konvencionālā bruņojuma sistēmu izveidi, Klintone uzsvēra, ka šīm "iespējām klāt jābūt mehānismiem, kas ļauj veikt konsultācijas ar Ķīnu un Krieviju, lai samazinātu risku, ka konvencionāls tālā rādiusa uzbrukums tiks kļūdaini pieņemts par kodoltriecienu, kas var novest pie katastrofiskas eskalācijas." Protams, labi, ka Vašingtona, visticamāk, pieliks pūles šāda mehānisma darbībai, tomēr amerikāņu politiskās elites (tā runā ar mums ekscentriskās bijušās valsts sekretāres balsī) pievēršanās savu ģeopolitisko interešu virzīšanu ar raķešu (lai arī konvencionālo) triecieniem, pozitīvas emocijas nerada.

Amerikas "dziļvalsts" atgriešanās pie amerikāņu politiskās, militārās un diplomātiskās mašīnas svirām pie globālas apokalipses nenovedīs, taču arī miera uz planētas nebūs: ASV mēģinās atgūt savā teritorijā kaut kādas ražošanas jaudas, bet ģeopolitiskos oponentus centīsies aktīvi spiest pie sienas ar militārām un diplomātiskām metodēm. Baidena administrācijas spējas atkal pievērst ASV ekonomiku rūpniecībai ir ļoti apšaubāmas, toties tagad varam būt droši: amerikāņu kara mašīna ar prieku atsāks savas asiņainās avantūras visā pasaulē.

115
Tagi:
Hilarija Klintone, krīze, ekonomika, ASV
Pēc temata
Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta
Padodies vai mirsti: Trampa piekritējus gaida krievu liktenis
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

70
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

70
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

60
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

60
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?