Kalnu Karabaha

Mierneši Karabahā Krievija atkal uzvēlusi plecos smago nastu

52
(atjaunots 11:24 18.11.2020)
Krievijas miernešu operācijai Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta zonā nav analogu: uzdevumu mērogs ir milzīgs, no pašiem pamatiem jāveido militārā infrastruktūra, drošības sistēmas, sakaru un transporta komunikācijas.

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos patlaban Kalnu Karabahā dislocēta gandrīz puse no divus tūkstošus kareivju lielā Krievijas miernešu kontingenta (no 15. motorizēto strēlnieku brigādes) ar kara tehniku, ieskaitot helikopterus Mi-24 un Mi-8, bruņutransportierus BTR-82A, bruņumašīnas "Tigr" un "Taifun". Kopš miernešu operācijas sākuma aviobāzē Erebuni ieradušies 56 reisi, pārvesti vairāk nekā 800 karavīri, 119 bruņojuma un kara tehnikas vienības. Vienību pārvietošana uz Stepanakertu turpinās – pagaidām likti vien pamati plašajai militārajai operācijai, jaunajam posmam Dienvidkaukāza vēsturē, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Ne velti miernešu kontingentu komandē izcili kompetenta personība – Krievijas Varonis Rustams Muradovs, kopš 2018. gada – Dienvidu kara apgabala komandiera vietnieks.

Miera sardzē: Krievijas mierneši ierodas Kalnu Karabahā
Ruptly / YouTube/ Минобороны России / RT ARABIC / AZTV

Ar mērķi novērst incidentus un parūpēties par Krievijas karavīru drošību organizēta mijiedarbība ar Azerbaidžānas un Armēnijas bruņoto spēku ģenerālštābiem. Stepanakertā dislocētais Krievijas kontingenta štābs sadarbībā ar Azerbaidžānu un Armēniju precizē miernešu operācijas parametrus. Krievija uzņēmusies īpašu atbildību par drošību NVS teritorijā, un 15. atsevišķā motorizēto strēlnieku brigāde iepriekš speciāli izveidota dalībai operācijās ar mērķi uzturēt starptautisko mieru un drošību Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ANO, EDSO, nepieciešamības gadījumā – arī Šanhajas sadarbības organizācijas interesēs.

11. novembrī, demonstrējot izcilu efektivitāti, mierneši sāka kontrolēt Lačinas koridoru, pēc tam – visu saskarsmes līniju Kalnu Karabahas teritorijā. Gar to izveidoti 10 novērošanas posteņi, lai sekmētu transporta tranzīta drošu kustību, novērstu prettiesiskas darbības pret civiliedzīvotājiem. Atbildības zonās "Ziemeļi" un "Dienvidi" plānots veidot 16 novērošanas posteņus. Saskarsmes līniju sāks patrulēt arī kara policijas vienības miernešu kontingenta sastāvā. Šie soļi sekmē stabilitātes stiprināšanos, pāreju pie mierīgas dzīves, bēgļu atgriešanos mājās.

Skarba ikdiena

Tuvākos piecus gadus (vismaz) miernešu operācija prasīs nopietnu darbu. Ievest militāro kontingentu konflikta zonā – tas ir tīrais sīkums. Gandrīz no nulles ļoti ātri jāveido novērošanas un kontroles sistēma, optimālas fortifikācijas vienību dislokācijas vietās un visos 16 posteņos, droša sakaru sistēma ar posteņiem un komandieriem, aizsargāti arsenāli, degvielas krājumi, lauka nometnes ar visu aizmugures infrastruktūru (ēdnīca, medicīnas un sanitārā daļa, pirts un veļas mazgātavas komplekss). Pie tam nav pieļaujams kaitējums reģiona civiliedzīvotāju ekonomiskajām interesēm un ierastajai dzīvei.

Stepanakertas vakara apšaudes sekas, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Nav nekāda vieglā lieta – pārziemot teltīs, tomēr 15. brigādē dien pieredzējuši profesionālā dienesta karavīri ar pieredzi un zināšanām par starptautisko humanitāro tiesību normām bruņotajos konfliktos. Profesionālisms un speciālā sagatavotība garantē augstu dienesta līmeni un Krievijas miernešu izturību Kalnu Karabahas skarbajos apstākļos. Tā kā reģionā joprojām uzturas kaujinieki no Tuvajiem Austrumiem – algotņi un teroristi, – kara recidīvi ir neizbēgami un miernešu pieredze ir ļoti svarīga. Diversiju un terorisma draudi operācijas rajonā nozīmē, ka pastāvīgi vērojama īpaša spriedze, karavīriem jācenšas apsteigt likumpārkāpumus.

Iespējams, "iesaldētā konflikta" jaunajā konfigurācijā kādam ienāks prātā "pārņemt" teritoriju (uz vienu vai otru pusi) un pārbaudīt Krievijas miernešu iespējas. Agrāko miernešu misiju pieredze Dienvidkaukāzā rāda: patruļu un militāro kolonnu ceļā iespējamas mīnas, radiovadāmie fugasi, mēģinājumi organizēt transporta blokādes kalnu apvidū, citas provokācijas. Miernešu rīcībā nav smagā bruņojuma (artilērija, taktiskie raķešu kompleksi) palielina sadursmju un zaudējumu risku atbildības zonā. Skarbā realitāte atgādina, ka 14 gadus ilgajā KF miernešu misijā Gruzijas-Abhāzijas konfliktā dažādos apstākļos gājuši bojā vairāk nekā simt Krievijas karavīri. Katra miernešu misija ož pēc pulvera – no pirmās līdz pēdējai dienai. Pat 15. brigādes karavīru rotācija (divreiz gadā) tiks organizēta kā atsevišķa militārā operācija, kurā katrai vienībai zināms savs laiks un maršruts.

Atbilstoši situācijai Krievija un Turcija ir vienojušās veidot sadarbības centru Azerbaidžānā un novērot uguns pārtraukšanas režīmu Kalnu Karabahā. Lai kā turku partneriem gribētos, trīspusējais līgums neparedz Ankaras dalību Krievijas miernešu operācijā. To ne vienu reizi vien uzsvērusi Krievijas Ārlietu ministrija. Situācijas noregulēšanas garantijas sniegs pārrunas, nevis ārvalstu bruņoto spēku (vai nelikumīgu bruņoto formējumu) koncentrācija un karadarbības kārtējā eskalācija.

Karabahā nosprausto uzdevumu mērogs liek secināt: Krievija atkal uzvēlusi plecos smagu nastu un nopietnas saistības, lai saglabātu mieru un stabilitāti Dienvidkaukāzā.

52
Tagi:
Kalnu Karabaha, Azerbaidžāna, Armēnija, Krievija
Pēc temata
"Īsti zvēri": kas slepeni sabraukuši karot Kalnu Karabahā
Asiņains mēnesis. Vai ASV izdosies izbeigt karu Karabahā
Krievija ieved miernešu kontingentu Kalnu Karabahā
Miers Kalnu Karabahā: kas un par ko cīnījās
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

71
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

71
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

64
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

64
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Pēdējie sagatavošanās posmi pirms Uzvaras parādes Sarkanajā laukumā

0
(atjaunots 11:45 09.05.2021)
Uzvaras parādes ģenerālmēģinājums Maskavā bija tik vērienīgs, ka jau pats par sevi kļuva par īstu parādi.

7. maijā Sarkanajā laukumā Maskavā notika parādes ģenerālmēģinājums pirms pasākuma, kas veltīts Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai.

Mēroga ziņā mēģinājums ļoti atgādināja parādi Uzvaras dienā, 9. maijā.

Paskatieties, kā tas notika.

 

0
  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Gaisa desanta spēku karavīri parādes ģenerālmēģinājumā

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    KF Sauszemes speku komandieris Oļegs Saļukovs Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai veltītās parādes ģenerālmēģinājumā

  • © Sputnik / Evgeny Biyatov

    Trieciena helikopteri Mi-28N "Nochnoi okhotnik" parādes mēģinājumā

  • © Sputnik / Ramil Sitdikov

    Parādes vienību karavīri

  • © AP Photo / Alexander Zemlianichenko

    Možaiska Kara kosmiskās akadēmijas kursantes parādes mēģinājumā

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Tanks T-72BZM Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai veltītās parādes ģenerālmēģinājumā Maskavā

  • © Sputnik / Ramil Sitdikov

    Smagās liesmumetēja sistēmas TOS-1A "Solncepyok" ekipāžas loceklis

  • © Sputnik / Pavel Bednyakov

    Daudzfunkcionālie helikopteri Mi-8 parādes ģenerālmēģinājumā

  • © Sputnik / Ramil Sitdikov

    Krievijas Aizsardzības ministrijas Halilova Maskavas Kara mūzikas skolas kursanti

  • © REUTERS / Maxim Shemetov

    Liels skaits cilvēku ieradās noskatīties parādes mēģinājumu

  • © Sputnik / Vladimir Astapkovich

    Viņu vidū bija arī Lielā Tēvijas kara veterāni

  • © Sputnik / Kirill Kallinikov

    Pilotāžas grupu "Russkije vityazi" un "Strizhi" iznīcinātāju MiG-29 un Su-30SM ierinda "Kubas briljants"

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Parādes vienību karavīri parādes ģenerālmēģinājumā

  • © Sputnik / Evgeny Odinokov

    Autonomā starta iekārta "Yars"

  • © AFP / Alexander Nemenov

    Karavīri uz tilta Maskavā

  • © Sputnik / Alexander Vilf

    Pār biznesa centru "Maskva-siti" pārlidoja iznīcinātāju Su-30SM, Su-35S un bumbvedēju Su-34 ierinda "taktiskais spārns"

  • © AFP / Kirill Kudryavtsev

    Krievijas jūrnieki Sarkanajā laukumā Maskavā

  • © Sputnik / Alexander Vilf

    Mērķu vilcēji Su-25BM debesīs parādes ģenerālmēģinājumā