Lāpu gājiens Tallinā, foto no arhīva

Izrādās, igauņu rusofobi ir Kremļa aģenti

91
(atjaunots 17:41 13.11.2020)
Pat Baltijā aug augumā noskaņojums "ja jau Varšava un Budapešta drīkst, tad arī mēs varam", tātad kolektīvo Rietumu perspektīvas izskatās padrūmi pat no tās puses.

Referendums par ģimenes jēdzienu, kas Igaunijā ieplānots 25. aprīlī, šajā laikā nevarēs notikt, uzskata valsts vēlēšanu komisija.

Oficiāli tiek minēti tehniski iemesli. Grozījumi likumdošanā paredz, ka tobrīd republikā jābūt vēlētāju elektroniskajam sarakstam, lai pilsonis varētu nobalsot jebkurā piemērotā iecirknī, taču nekādi nevarētu nobalsot atkārtoti, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Līdz noteiktajam datumam jauno sistēmu pabeigt nepaspēs, tāpēc referenduma leģitimitāti iespējams apšaubīt. Kompetentās iestādes iesaka alternatīvu – atlikt balsojumu par mēnesi – līdz maija beigām. Tomēr pastāv aizdomas, ka aiz formālām tehniskām grūtībām slēpjas daudz svarīgāki politiskie motīvi, jo līdz ar gaidāmo plebiscītu valdība nonākusi gaužām nepatīkamā situācijā.

Starptautiskajā arēnā Baltijas valstu trijotne nevainojami pilda savu lomu – tā ir pirmā aizsardzības līnija pret šausmīgo Krieviju un progresīvu ideju gaismas stars austrumu kaimiņa iesūnojušā konservatīvisma tumsas valstībā. Par to viņām piedod mazas vājības, kaut vai to pašu nacionālismu valsts politikā. Tomēr tagad noskaidrojies, ka pašā igauņu valsts sirdī izdīgušas un spēkā pieņēmušās absolūti nepieņemamas idejas – homofobija.

Atklājums ir šokējošs, jo tikai pirms pāris mēnešiem republika itin lepni varēja dēvēt sevi par reģiona LGBT-avangardu.

Jau 2014. gadā valstī tika pieņemts "Kopdzīves likums", kas ļāva viendzimuma pāriem veidot tā saucamās civilās partnerattiecības. Dažus gadus vēlāk pirmā homoseksuālā ģimene adoptēja bērnu. Šogad prezidente Kersti Kaljulaide saņēma apbalvojumu "Varavīkšņotais varonis" no vietējās LGBT apvienības. Augustā valsts prēmiju par vardarbības novēršanu izpelnījās rakstnieks Miks Pērnits. Šis notikums guva plašu atbalsi pat Krievijā, jo uz apbalvošanas ceremoniju laureāts ieradās valdzinošā rožainā kleitā, augstpapēžu kurpēs un ar izsmalcinātiem auskariem. Savā runā viņš pieminēja liberālajās aprindās varen modernu ideju par to, ka "tradicionāla ģimene ir bīstamākā vieta bērnam".

Pēkšņi pretuzbrukumā tomēr devās retrogradi, un izrādījās, ka viņu ir gana daudz augstākajās varas struktūrās.

Galvenais spēks viņu vidū ir Konservatīvā tautas partija (EKRE). Organizācija plaši pazīstama ar savu skandalozo populismu, radikālo nacionālismu un rusofobiju. Cita starpā tās mērķis ir Krievijas "anektētās" Ivangorodas un Pečoru atgūšana. Lai nu būtu, kā būdams, partija strādā valdošajā koalīcijā, un iniciēja referendumu, kurā republikas pilsoņiem ir jāizlemj, vai laulība ir tikai vīrieša un sievietes savienība, vai plašāks veidojums.

Vēl vairāk, partijas dibinātājs un nesen demisionējušais valsts iekšlietu ministrs Marts Helme sniedzis vairākus komentārus, kuru dēļ liberālā publika vai traka palika. Piemēram, par gaidāmo referendumu viņš paziņoja: lai "ar to neapmierinātie geji bēg uz Zviedriju".

Starp citu, neskatoties uz skandālu, toreiz viņš saglabāja ministra posteni. No tā viņš atkāpās pavisam nesen cita skandāla dēļ, kad atklāti paziņoja, ka "nav ne mazāko šaubu, vēlēšanas ASV ir falsificētas" un piedevām nosauca Džo Baidenu par korumpētu. Tādu aizokeāna patvaldnieka aizvainojumu viņam nepiedeva.

Protams, tas nemazina problēmas, ko Igaunijas valdībai sagādā plebiscīts.

Sociologi atklāti stāsta, ka igauņu sabiedrībā šausmīgā vairākumā ir neiecietīgi progresa pretinieki, tāpēc "kopš 90. gadu sākuma rūpīgi veidotais (valsts – red.) imidžs sabrūk."

Patlaban valstī tiek mobilizēti visi liberālie spēki – politiķi un sabiedriskie darbinieki, zinātnieki un vietējās slavenības, kam kopīgiem spēkiem izvērstās aģitācijas kampaņas gaitā jāpārliecina atpalikušie iedzīvotāji pāriet "labajā" pusē.

Iespējams, ka vēl viens agresīvas propagandas mēnesis viņiem palīdzēs. Jāpiebilst, ka par Konservatīvo tautas partiju un Martu Helmi jau izskanējušas aizdomas, ka patentētie rusofobi patiesībā pauž īpaši homofobi noskaņoto krievvalodīgo iedzīvotāju intereses. Tagad jau pavisam netālu ir apsūdzības par darbu Maskavas labā. Pie tam vēl bijušais iekšlietu ministrs ne tikai "uzbraucis" gejiem, bet arī pamanījies "uzslavēt" Vladimiru Putinu – tīrās šausmas, pēc viņa domām, Krievijas prezidents ir pragmatisks.

Tiem, kas meklē vainīgos par notiekošo un EKRE politisko nekorekto pārbēgšanu, vajadzētu gan paskatīties ne uz austrumiem, bet uz otru pusi – turp, kur savu viedokli – no liberālajiem standartiem ļoti tālu pozīciju – turpina īstenot Polijas un Ungārijas valdības. Ticamāk gan, ka Marts Helme un viņa līdzgaitnieki iedvesmu smēlušies viņu darbos.

Eiropai un ASV tas, šķiet, ir pat sliktāks variants, nekā mēģinājumi visu piedēvēt Kremļa rokai. Ja jau pat Baltijā aug augumā noskaņojums "ja jau Varšava un Budapešta drīkst, tad arī mēs varam", iznāk, ka kolektīvo Rietumu perspektīvas izskatās padrūmi pat no tās puses.

91
Tagi:
Marts Helme, Igaunija, rusofobija
Melu ziņas

Melu fabrika un tās saimnieki

14
(atjaunots 16:12 04.03.2021)
Uz Higinsa vārda reģistrēta aģentūra Bellingcat, ar to parakstīti aizvien jauni un jauni Krievijai naidīgi "atmaskojumi". Nevienu no tiem nepavadīja pierādījumi. Taču katrs no tiem deva pamatu informācijas uzbrukumiem Krievijai un tālākām sankcijām.

Pēdējā laikā ziņu aģentūra Bellingcat atkal ir topā. Personāžs, ko mediji uzskata par tās dibinātāju, "Eliots Higinss" laidis klajā grāmatu, viņa domubiedrs "Hristo Grozevs", jeb "Moriss Rakušickis" sola jaunus atmaskojumus. To cena jau sen zināma – melu ziņu autori par Donbasā notriekto Boeing, par ķīmisko ieroču lietošanu Gurā, par Skripaļu un Navaļnija saindēšanu nekad nav pat pūlējušies izskatīties patiesi.

Nav iespējams nopietni runāt par viņu izdomājumiem – viņi vienkārši kompromitē žurnālistiskās izmeklēšanas žanru. Daudz interesantāka ir pašas Bellingcat nākšana pasaulē. Kā radusies šī melu fabrika? Izmeklēšanā noskaidrotos faktus portālā RIA Novosti atklāja Viktorija Ņikiforova.

2010. gada sākumā ASV militārās izlūkošanas dienesta vadītājs Afganistānā Maikls Flinns nāca klajāar interesantu pārskatu "Kā saremontēt izlūkdienestu" ("Fixing Intel").

Partizānu karš nesa jaunus izaicinājumus, ar ko neveiklās izlūkošanas struktūras netika galā. Flinns ar pārskata līdzautoriem ieteica kolēģiem smelt informāciju no visiem, kas būtu gatavs to dot, – vietējiem iedzīvotājiem, žurnālistiem, NKO un sieviešu organizāciju pārstāvjiem, ANO darbiniekiem, pilsoniskajiem aktīvistiem.

Bija nepieciešams vākt ne tikai militāro informāciju, bet arī burtiski par visu valstī notiekošo. Un pie viena atslepenot visu iespējamo, bagātīgi sniedzot savāktās ziņas sabiedrotajiem NATO, žurnālistiem, NKO – visiem.

Pareizi formatēta un pasniegta informācija kļuva par ieroci. Tā rādīja vietējiem iedzīvotājiem, kā okupanti par viņiem rūpējas, liekot cilvēkiem novērsties no partizāniem. Piedevām ļāva demonstrēt amerikāņu demokrātijas mirdzošo tēlu, kas atnesusi likumu un kārtību Tuvajos Austrumos.

Informāciju vajadzēja šķirot rūpīgi izraudzītiem analītiķiem – Flinns ieteica atlasīt "pašus talantīgākos un izsalkušos". Viņu pienākums bija ievērot visas nianses, prast strādāt ar ģeolokāciju un atklātajiem avotiem. Noslēgumā autori citēja amerikāņu izlūkdienestu veterānu Semjuelu Vilsonu: "90% informācijas, - uzskatīja ASV Aizsardzības ministrijas Izlūkošanas pārvaldes bijušais vadītājs, - nāk no atklātiem avotiem. (..) Īsts izlūkdienesta varonis ir Šerloks Holmss, nevis Džeimss Bonds."

Aptuveni šajā pašā laikā Afganistānā dienēja Lielbritānijas armijas virsnieks Bobs Sīlijs. Angļu avīzes dēvē viņu par izlūku, taču bez pierādījumiem. Iespējams, no 2008. līdz 2017. gadam Irākā, Afganistānā, Lībijā un Sīrijā Bobs Sīlijs patiešām nodarbojās ar kaut ko citu.

Taču pat tagad, būdams publisks politiķis, Sīlijs izturas kā Štirlics. Viņš nav publicējis nevienu fotogrāfiju, kurā būtu redzami viņa tuvinieki, vecāki vai noslēpumainā sieva. Pēru grāmatā viņa nosaukta "Nata Rasimasa", taču informatīvajā laukā no viņas nav ne miņas. Sīlijs visur parādās viens, un, starp citu, aktīvi aizstāv homoseksuālistus.

Viņa biogrāfija ir interesanta. Sīlijs dzimis dižciltīgā ģimenē, kas pirms simt gadiem bija viena no bagātākajām Anglikā. Viņa dzimtas raksti ir īsta poēma – baroni, baroneti, gubernatori, ministri, deputāti. Visi dēli mācās Herrovā, krusttēva godā citu starpā ir Vinstons Čērčils un princis Filips. Nesen Sīlijs saradojās ar aktieri Benediktu Kamberbēču – pazīstamu aristokrātu. Kā lielāko zemes īpašnieku Vaita salā vietējie iedzīvotāji 2017. gadā ievēlēja Sīliju parlamentā – tā ir tāda ģimenes tradīcija. Tur konservatoru deputāts bīda uz priekšu agresīvu, Krievijai naidīgu retoriku.

Absolvējis Herrovu, 90. gadu sākumā Bobs Sīlijs kļuva par stringeri pēcpadomju telpā. Viņš rakstīja reportāžas no Kijevas, Tiraspoles, Čečenijas. Galvenais viņa darba devējs bija avīze The Times.

2012. gada sākumā interneta ārēs parādījās "Tumsnējā Mozus" (Brown Mozes) blogs. Tas ir Frenka Zapas dziesmas nosaukums. Sīlijs mīl rokmūziku, zināmu laiku pat strādājabritu MTV un ļoti labi spēlē ģitāru.

Vēlāk mediji "Tumsnējo Mozu" nosauks par "izcilu blogeri", taču patiesībā viņu lasīt ir absolūti neiespējami. Tā vienkārši ir avīžrakstu kompilācija – garlaicīga, vienveidīga, ne mazākā humora.

Vispirms "Mozus" apgaismoja skandālu ar personas datu zādzību Ruperta Mērdoka "News Corporation". Toreiz radās nopietnas aizdomas, ka Austrālijas mediju magnāta labā strādājuši korumpēti specdienestu darbinieki. "Mozus" blogs centīgi novērsa lasītājus no šīs tēmas un visā vainoja Skotlendjardu. Bet to neviens nelasīja. Pāris komentāri – tas bija lielākais, ko "spīdošais blogeris" saņēma no savas auditorijas.

Pēc kāda laika "Mozus" pievērsās Sīrijas tēmai. Nezināmais blogeris dara to, kas, acīmredzot, jādara "apdāvinātajam un izsalkušajam" analītiķim no Flinna pārskata. Viņš skatās video ierakstus par Sīriju YouTube un publicē tos ar piemērotiem virsrakstiem. Piemēram, "Apmēram ducis mirušu bērnu ar šrapneļa ievainojumiem!"

Taču blogeris neanalizē informāciju, viņš to pielāgo atbildei. Par traģēdiju Hulā viņš nepārprotami vaino Sīrijas valdību, lai arī vēlāka izmeklēšana parādīja: masu slepkavības pastrādājuši kaujinieki. Tā nav nekāda izlūkošana, tā ir vistīrākā propaganda.

Lūk, šajā brīdī viņu "atklāja" un stādīja priekšā sabiedrībai The New York Times kara korespondents, bijušais jūras kājnieks, bjušais avīzes biroja Maskavā vadītājs Sī Džejs Čīverss. Viņš publicēja izmeklēšanu par ieroču eksportu no Horvātijas uz Sīriju. Viņš apgalvoja, ka materiālus sarūpējis blogeris ar pseidonīmu Tumsnējais Mozus. Bet patiesībā viņu saucot Eliots Higinss.

Britu un amerikāņu mediji sāka vētraini reklamēt Eliotu Higinsu. "Pieticīgais briļļainis", "inteliģentais botāniķis", "kroplis", un pie tam atklāj Sīrijas valdības "noziegumus". Vārds liek atsaukt atmiņā pazīstamu dzejnieku, uzsvārds kā Bernarda Šova "Pigmaliona" varonim – to ir viegli iegaumēt. Tomēr, lai arī Higinss pozē medijos jau astoņus gadus, nekas nav zināms par viņa vecākiem. Tātad iespējams, ka gan vārds, gan uzvārds ir izdomāti – highly likely, kā dievina teikt anglosakši.

Nekas neliecina, ka viņš patiešām dzīvo Lesterē kopā ar savu turku izcelsmes sievu un diviem bērniem. Absolūti nav saprotams, kā viņš pelnīja, ja burtiski caurām dienām sēdēja YouTube. Kas apmaksāja hipotēkā nopirkto māju un iztiku – vai tiešām sieva, kas piepelnās pastā? Kā augstskolu nepabeidzis students, kurš izlidojis no visiem darbiem, neprot nekādas svešvalodas, nav dienējis armijā, kā pats atzīst, "ieročus pārzina tikpat labi kā kurš katrs X-Box spēlētājs", pēkšņi pārvērties par profesionālu militāro analītiķi?

Daudz ko Higinss pats nespēj izskaidrot. 2013. gadā New-Yorker korespondents pavaicāja, kāpēc viņš izvēlējies savam blogam tādu nosaukumu. "Nejauši", atbildēja blogeris.

Uz Higinsa vārda reģistrēta aģentūra Bellingcat, ar to parakstīti aizvien jauni un jauni Krievijai naidīgi "atmaskojumi". Nevienu no tiem nepavadīja pierādījumi. Taču katrs no tiem deva pamatu informācijas uzbrukumiem Krievijai un tālākām sankcijām.

Šajā laikā Bobs Sīlijs kļuva par publisku politiķi un pieredzējušu militāro analītiķi. Politiķis sacer aizvien kareivīgākus tekstus. Pēc Brexit Lielbritānijai, pēc viņa domām, bija jākļūst "globālai", tas ir, burtiski jāuzspiež sava pārvalde visiem "partneriem". Tās galvenā ienaidnieka lomu Sīlijs piešķīra Krievijai. Uz to viņš projicēja visas savas bailes – te Krievija sūta uz visām malām savus spiegus, te nodarbojas ar dezinformāciju, te – pat "sākusi pret mums trešo pasaules karu un izcīna uzvaru!"

"Desmit paņēmieni aizsardzībai no agresīvās Krievijas", "Piecdesmit Krievijas instrumenti hibrīdkarā pret Rietumiem" — Sīlijam nepārprotami ir kaut kāda uzmācīga ideja par Krievijas tēmu. Laikam jau kaut kas viņam atgadījies 90. gados pēcpadomju telpā.

Kā militārais analītiķis viņš strādā pie "nekonvencionālā kara" tēmas, tas ir, dezinformācijas, propagandas, provokācijām un aktīviem pasākumiem sociālajos tīklos. Tieši ar to informācijas laukā nodarbojas Bellingcat.

2018. gadā Sīlijs nāca klajā ar politisku coming-out. Viņš sarīkoja"preses konferenci" Bellingcat parlamentā sakarā ar Skripaļu lietu. "Lūk, te viņi ir, mūsu mūsdienu Šerloki Holmsi – viņš stādīja priekšā kolēģiem Higinsu un Grozevu. – Viņu digitālās izmeklēšanas patiešām ir unikālas."

Kopš tā laika politiķis atklāti aprūpē Bellingcat. Viņš ievedis Eliotu Higinsu Atlantijas padomē un Kembridžas Henrija Džeksona biedrībā – pašos rusofobākajos analītiskajos centros. Dievs vien zina, kādas attiecības saista "ķēmu no Lesteras" un aristokrātu no Vaita salas, tomēr visvairāk viņus vieno naids pret Krieviju.

Interesanti, ka viens no spilgtākajiem Boba Sīlija senčiem, ģenerālis Džons Sīlijs, Motistaunas pirmais barons, visu mūžu draudzējās ar Čērčilu, ieņēma augstus posteņus valstī un pie tam pēc vizītes Vācijā viņam ļoti iepatikās fīrers: "Hitlera kungs, - pēc atgriešanās viņš stāstīja Anglijas pēriem. – ir absolūti godīgs, neliekuļots un nesavtīgs." Iespējams, Hitlera ideja "Drang nach Osten" Sīlijam nodota mantojumā.

Malaizijas Boeing 777 atliekas
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Arī mīklainais mediju menedžeris Hristo Grozevs, politiķa domubiedra patrons, arī nelolo nekādas siltās jūtas pret Krieviju. Karls Habsburgs, ar ko Grozevs  draudzējas visu mūžu, vēl joprojām pārdzīvo senču īpašumu zaudējumu. Būdams Habsburgu nama galva, viņš, atšķirīgā no sava tēva, nav atteicies no tiesībām uz impērijas zemēm. Viņa acīs pēcpadomju telpa ir dzimtas zaudētās zemes. Starp citu, Habsburga dzīvesbiedre Frančeska Tissena, nāk no leģendārā vācu rūpnieka dzimtas, kurš dāsni sponsorēja Hitlera nākšanu pie varas un bruņošanos.

Rietumu elitārajiem klani limitrofu teritorijas ap Krieviju uzskata vienkārši par nevienam nepiederošām zemēm, medību laukiem. Vietējie iedzīvotāji, lai cik progresīvi vai atpalikuši būtu, vienkārši ir floras un faunas paveids. Bet tādi instrumenti, kā Bellingcat, ir ideāls hibrīdkara ierocis.

14
Tagi:
rusofobija, Krievija, viltus ziņas, Lielbritānija
Pēc temata
Patiesība par Boeing Donbasā: Rietumu kauja ar realitāti
RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, kā strādāt pret Krieviju
KDLO

Kāpēc KDLO vajadzīgs tik liels skaits militāro mācību? Kādi ir galvenie izaicinājumi?

15
(atjaunots 15:55 04.03.2021)
KDLO valstis, kuru militārā sadarbība izceļas ar aizsardzības raksturu, ir spiestas reaģēt uz izaicinājumiem Austrumeiropas, Centrālāzijas un Kaukāza virzienos vienlaikus.

Kolektīvās drošības līguma organizācija starptautiskā terorisma augošo draudu un NATO destruktīvās militārās aktivitātes apstākļos sekmīgi paplašina aizsardzības potenciālu un regulāri organizē kopīgas mācības, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Militāri politiskā situācija KDLO atbildības zonā joprojām ir sarežģīta. Organizācijas locekļus apdraud ASV militārās klātbūtnes paplašināšanās Eiropā, vairaku rietumvalstu koalīcijas un nacionālo militāro potenciālu pieaugums, gruzdošie bruņotie konflikti Afganistānā un Sīrijā, starptautiskais terorisms un reliģiskais ekstrēmisms. Kolektīvās drošības sistēma uz draudiem reaģē adekvāti un operatīvi. Pārsvarā –ar kopīgiem militārās sagatavotības pasākumiem. Par to 25. februārī preses konferencē Maskavā pastāstīja KDLO Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālpulkvedis Anatolijs Sidorovs. Viņa vērtējums ir būtisks.

ASV jaunā administrācija izšķīrās pagarināt Līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanu, tomēr Austrumeiropā attīstās ASV pretraķešu aizsardzības sistēma. PRO bāzi Rumānijā (Deveselu) 2022. gadā papildinās analoģisks objekts Polijā (Redzikova). No šīm pozīcijām iespējams pielietot uzbrukuma spārnotās raķetes "Tomahawk" ar darbības rādiusu virs 2000 km.

Turpinās plānveidīga bruņojuma, militārās tehnikas un materiālo līdzekļu uzkrāšana bāzēs Polijā, Baltijas valstīs, Bulgārijā un Rumānijā – karaspēku uzņemšanai un izvēršanai. Vašingtonas un Varšavas vienošanās par paplašinātu sadarbību aizsardzības jomā paredz infrastruktūras objektu būvi Polijā, kur iespējams pastāvīgi dislocēt līdz 20 tūkstošus amerikāņu karavīru.

Karstais ieloks

KDLO valstis ir spiestas reaģēt uz izaicinājumiem – Austrumeiropas, Centrālāzijas un Kaukāza virzienos vienlaikus. Militārās mācības 2021. gadā organizētas ar antiteroristisku noslieci – to mērķis ir pilnveidot militārās iemaņas un KDLO aizsardzības potenciālu.

Svarīgākais notikums būs kopīgās operatīvi stratēģiskās mācības "Kaujas brālība 2021" Tadžikistānas teritorijā.

Pasākums apvienos dažādu KDLO Kolektīvo spēku elementu apmācības speciālu mācību formātos – ar izlūkošanas spēkiem un līdzekļiem "Meklēšana 2021", KDLO spēku materiāltehniskais nodrošinājums "Ešelons 2021" un Kolektīvo operatīvās reaģēšanas spēku kopīgajiem manevriem "Sadarbība 2021".

Kolektīvās drošības Centrālāzijas reģionā mācību gaitā Kolektīvo spēku grupējums, saskaņā ar scenāriju, novērsīs starptautisko teroristisko organizāciju kaujinieku iekļūšanu KDLO teritorijā, bloķēs ieroču, munīcijas un spridzekļu pārvadāšanas kanālus, fiksēs un neitralizēs teroristu "gulošās šūniņas". Noslēguma posmā – Krievijas teritorijā – notiks kopīgas mācīas ar KDLO Miernešu spēkiem "Nesagraujamā brālība 2021" (pēckonflikta situācijas noregulēšana krīzes zonā ar miernešu operācijas metodi).

Kopīgā lietišķā spēle KDLO ģenerālsekretāra vadībā organizācijas Krīzes centrā Maskavā notiks sadarbībā ar dalībvalstu vairāku ministriju un struktūru operatīvajām grupām (tiks detalizēti izskatīti kolektīvās drošības faktori, sniegtas attīstības prognozes, noteikti kompensācijas pasākumi un ietekmes mehānismi visos problēmas risināšanas posmos).

Vai nav pārāk daudz pasākumu KDLO militārās sagatavotības celšanai?

Uzmanība pievērsta eskalācijai

Reālus draudus Baltkrievijai un Krievijai rada amerikāņu grupējuma augošās uzbrukuma iespējas Austrumeiropas virzienā. Te operācijās "Enhanced Forward Presence", "Atlantic Resolve" un Baltijas valstu gaisa telpas apsardzes misijā vienlaikus izmantoti vairāk nekā 12 tūkstoši NATO apvienoto bruņoto spēku karavīru.

Saformēti daudznacionālo divīziju štābi "Ziemeļi" (Latvija), "Ziemeļaustrumi" (Polija), "Dienvidaustrumi" (Rumānija). Tiek saskaņota daudznacionālā korpusa štāba izvēršana Rumānijā, 2020. gada novembrī Polijā atsākta ASV Sauszemes spēku 5. armijas korpusa štāba darbība, kas ieradies no Kentuki štata. Lietuvas BS poligonā Pabradē, Baltkrievijas valsts robežu tiešā tuvumā dislocēts amerikāņu tanku bataljons.

NATO izvērš savas izlūkdarbības iespējas un uztur kodolpotenciālu kaujas gatavībā. Eiropas karadarbības teātrī gandrīz divkārt pieaudzis alianses operatīvās un kaujas gatavības pasākumu skaits, kuros cita starpā iesaistīti ASV stratēģiskie bumbvedēji – kodolieroču nesēji.

Lielākā daļa manevru scenāriju paredz bruņoto spēku pārvietošanu no Vācijas pa ziemeļaustrumu (Vācija-Polija-Baltijas valstis) un dienvidaustrumu (Vācija-Ungārija-Bulgārija) koridoriem un lielu daudznacionalo grupējumu tālāku pielietošanu uzbrukuma operācijās.

NATO darbības pamata virzienus kontrolē Vašingtona un gatavošanās "Krievijas agresijas savaldīšanai" iekļauta gandrīz visos organizācijas doktrīnas dokumentos. Baltā nama ārpolitikas galvenais virziens ir globālo līdera pozīciju nodrošinašana, pateicoties militāram spēkam. Starpvalstu attiecību jaunās "normas" samazina spēka pielietošanas slieksni pretrunu atrisināšanai.

Centrālāzijas reģionā KDLO valstīm lielākos draudus rada teroristiskie islāmiskie grupējumi. Saskaņā ar ģenerālpulkveža Anatolija Sidorova informāciju, kustības "Taliban" (KF aizliegta teroristiska organizācija) rindās ir līdz 70 tūkstoši kaujinieku, apmēram 15 tūkstoši no viņiem strādā ziemeļu rajonos, kas robežojas ar Tadžikistānu un Uzbekistānu. Talibi kontrolē vērā ņemamu Afganistānas teritoriju. Viņi tiecas gāzt valsts pašreizējo vadību un atjaunot "Afganistānas Islāma emirātu".

Reģionālo srošību apdraud arī "Islāma valsts" filiāle Afganistānā – "Vilajat Horasan" (KF aizliegta teroristiska organizācija) ar četriem tūkstošiem kaujinieku. Šīs vienības ir īpaši aktīvas austrumu un ziemeļu provincēs. Teroristi cenšas kontrolēt rajonus, kas robežojas ar Tadžikistānu un Pakistānu, lai radītu ērtus placdarmus tālākai ekspansijai uz Centrālāzijas valstīm. Afganistānā atrodas arī teroristu grupējumi "Uzbekistānas islāma kustība", "Al Kaida", "Austrumu Turkestānas islāma kustība" (kopā aptuveni 2,5 tūkstoši kaujinieku). Pie tam ārvalstu militārās klātbūtnes (ASV un NATO) turpmākā samazināšana un afgāņu varas struktūru nespēja aktīvi stāties pretī bruņotajai opozīcijai veicina islāmistu interešu izplatīšanos un sekotāju skaita pieaugumu.

Kolektīvās drošības Kaukāza reģionā vērojama Gruzijas augošā militārā sadarbība ar NATO, ASV militārās klātbūtnes paplašināšanās reģionā, tostarp arī republikas teritorijas un Melnās jūras akvatorijas gaisa telpas kontrolei.

Pēc nesenajām apspriedēm Briselē Gruzijas valdība kopā ar Ziemeļatlantijas aliansi papildināja "NATO-Gruzijas pasākumu kompleksu", puses vienojās par operatīvās un kaujas sagatavotības kopīgo pasākumu paplašināšanu 2021. gadā, alianses kara kuģu vizīšu skaita pieaugumu Gruzijas ostās un finansiālo palīdzību, lai nacionālā armija "pilnībā" sasniegtu NATO standartus.

Vienlaikus publiskajā telpā parādās daudznozīmīgas idejas par Gruzijas, Moldovas un Ukrainas militāras trijsavienības izveidi. ASV un alianse likme uz destabilizāciju un eskalāciju Kaukāzā nepārprotami nozīmē reģionālās drošības degradāciju.

Neatkarīgi no ārējiem izaicinājumiem un draudiem, KDLO militārajai sadarbībai raksturīga vienīgi aizsardzība, un ir cerība, ka Kolektīvajiem spēkiem savā atbildības zonā nenāksies likt lietā pieredzi, ko Krievijas armija guva Sīrijā – cīņā ar teroristiskajiem grupējumiem.

15
Tagi:
militārās mācības
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Bezatbildīgā kaimiņiene: Polija kļūst bīstama Baltijas valstīm

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

0
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

0
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām