Berlīne, foto no arhīva

Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību

95
(atjaunots 19:30 12.11.2020)
Vācijas vadība tā nopriecājusies par Baidena uzvaru, ka jau izskanējušas runas par vācu bīstamo ilūziju.

Nē, Berlīne nebrīdina par to, ka nekas vēl nav zināms un Tramps var izcīnīt uzvaru, lai arī tas iespējams. Vācijas valdībai aizrāda, ka tā liek neattaisnotas cerības uz Ameriku, un tās var iegāzt ne tikai Vāciju vien – visu Eiropas Savienību. Pie tam pārmetumus izsaka galvenais Vācijas domubiedrs vienotās Eiropas celšanas darbā – Francija. Patiešām, pēdējā laikā Vācijas valdības izteikumi neatbilst Eiropas suverenitātes idejai, lai arī tās stiprināšanu Parīze nosaukusi par galveno stratēģisko mērķi, un Vācija tam piekrita, lai arī negribīgi. Ko mēs dzirdam tagad? Par neskaidrībām ES lielvalstu attiecībās portālā RIA Novosti stāstja Pjotrs Akopovs.

Viss sākās ar rakstu, ko pirms vēlēšanām ASV publicēja Politico – "Eiropai vēl joprojām ir vajadzīgas ASV – lai kas ienāktu Baltajā namā, mums ir jābūt kopā". To parakstīja Vācijas aizsardzības ministre, Kristīgo demokrātu savienības formālā līdere Annegrēta Krampa-Karenbauere (AKK) – neizdevusies Merkeles pēcnācēja (gandrīz pirms gada viņa atkāpās no valdošās partijas līdera posteņa, taču pandēmijas dēļ KDS nekādi nevar sapulcēties kongresā un ievēlēt viņas pēcnācēju). Raksts ir patētisks – par to, ka Vācijā un visā Eiropā aug antiamerikānisks noskaņojums (par Trampa antieiropeisko politiku nekas nav teikts – to visi saprot tāpat), tomēr "pastāv nemainīga stratēģiska nepieciešamība nodrošināt spēcīgas transatlantiskās attiecības – gan mūsu pusē, Eiropā, gan arī – par to esmu stingri pārliecināta – Vašingtonā". Pirms vēlēšanām Eiropai ir jāparāda Amerikai: lai kas uzvarētu, eiropieši ir "gatavi stiprināt un aizsargāt mūsu kopīgo atlantisko mantojumu". Tāds uzticības zvērests, kurā uzskaitīti trīs svarīgākie virzieni ASV un Eiropas kopīgajā cīņā par savu vienotību. Visi tie ir ļoti daiļrunīgi.

Pirmais – Vācijas un visas Eiropas militārā potenciāla audzēšana, neskatoties uz Covid-19 un iebildumiem, jo "jaunā globālā stratēģiskā situācija liks eiropiešiem risināt daudz lielāku skaitu drošības problēmu, nekā agrāk, un īpaši svarīgi ir tikt galā ar jebkuriem izaicinājumiem mūsu varai Eiropas tiešā tuvumā". AKK pat uzskata tos: "Eiropieši spēj pastiprināt savu klātbūtni un nepieciešamības gadījumā demonstrēt spēku Baltijas un Ziemeļu jūrā, Centrālajā un Austrumeiropā, Balkānos, Tuvajos Austrumos, Vidusjūrā un Ārfikas valstīs uz dienvidiem no Sahāras."

Tātad Eiropa it kā uzņemas lielāku atbildību par savu drošību? Ja jau plāno nopietnāk ķerties pie Tuvajiem Austrumiem un Centrālāfrikas, tad jau par sevi noteikti parūpēsies pati, lai arī NATO ietvaros? Nē, nevajag sasteigt slēdzienus – AKK "velk" pavisam uz citu pusi.

Lieta tāda, ka otrais solis ir aicinājums vēl ciešāk saliedēt Rietumus un noslēgt to pašu Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerību, ko nesekmīgi pūlējās radīt Obamas otrā prezidentūras termiņa laikā. Vienošanās iecementētu vienotos Rietumus, tas būtu milzīgs solis pretī vienotam vispārējam tirgum, ko pie tam lielākā mērā regulētu globālās korporācijas nevis nacionālās valdības. Pārrunas izgāzās jau Obamas laikā, jo Eiropas valdības nevēlējās pārāk daudz varas atdot pārnacionālajiem spēkiem. Bet tagad AKK piedāvā "parādīt ambīcijas, noslēdzot tirdzniecības līgumu", jo vajagot "apbruņot Rietumus ar kopīgiem ekonomiskajiem instrumentiem, kas tiem nepieciešami pašreizējās globālās konkurences apstākļos un cīņā par tirgiem, noteikumiem, vērtībām, normām un ietekmi". Un vispār, "nekāda cita politika nesniegs spēcīgāku stimulu izaugsmei un nesūtīs skaidrāku signālu Pekinai un visai pasaulei par to, ka esam gatavi aizsargāt savas vērtības un savus biznesa noteikumus". Skaidrs, ka runa nav par biznesu, - par ģeopolitisko konfrontāciju, par centieniem savākt vienkopus brūkošos Rietumus, pie tam savākt ar radikālu metodi. Vienots tirgus mūsdienās veido gandrīz pilnīgu vienotas valsts analogu, tātad ES iesaka atņemt pašai savu (vēl ne no apakšas, no nacionālo valstu puses, ne no augšas, no militāri politiskās alianses puses nepabeigto) suverenitāti par lab vienotai transatlantiskai superlielvalstij.

Lai dzēstu visus sapņus par Eiropas suverenitāti, AKK piemin trešo virzienu: "Jāpieliek punkts ilūzijām par Eiropas stratēģisko patstāvību. Eiropieši nespēs aizvietot Ameriku tās svarīgajā drošības garanta lomā. (..) Amerikai un Eiropai ir pilnā mērā jāatzīst realitāte: ASV ir jāīsteno kodolsavaldīšanas politika Eiropas kontinentā."

Jā, viss patiešām ir vienkārši: "ASV tas nozīmē, ka tām arī turpmāk jāaizsedz Eiropa ar savu kodolvairogu. Vācijai no savas puses steidzami jālemj par iespēju palikt NATO kodolprogrammā un turpmāk jābūt uzticamam kodolpartnerim, piešķirot šim nolūkam nepieciešamos finansiālos un militāros līdzekļus."

Nav svarīgi, ka četras piektdaļas vāciešu atbalsta amerikāņu kodolieroču izvešanu no Vācijas teritorijas, - VFR atlantiskā elite plāno arī turpmāk ignorēt savu iedzīvotāju viedokli.

Tā nav tikai Annegrētas Krampas-Karenbaueres pozīcija vien. Nē, tāds ir arī Angelas Merkeles un visas sistēmiskās vācu elites konsolidēts viedoklis (tai stājas pretī kreisie un "Alternatīva Vācijai").

Līdzīgi izteicās Merkele, apsveikdama Baidenu – "transatlantisko draudzību nekas nespēj aizvietot, ja mēs gribam tikt galā ar laika izaicinājumiem", "tā ir mūsu kopīgā vērtība; mums arī turpmāk jāstrādā kopā, pastāvīgi jāapvieno vāciešu un amerikāņu, eiropiešu un amerikāņu jaunās paaudzes".

Jā, Merkele piemin arī augošo Eiropas atbildību: "Mums jāuzņemas lielāka atbildība šajā partnerībā, (..) Amerika bija un ir mūsu svarīgākais sabiedrotais, taču no mums gaida – un pamatoti – aktīvākus soļus savai drošībai un savu principu aizsardzībai pasaulē". Taču tā ir atbildība atlantiskās savienības ietvaros, vēl ciešākas, ņemot vērā Berlīnes ieteikumus panākt ciešāku tirdzniecības un finansiālo integrāciju abos Atlantijas krastos.

Ne velti amerikāņi ir 75 gadus audzinājuši vācu eliti – tagad tā demonstrē gatavību kļūt pat par lielākiem atlantistiem nekā amerikāņi, un priecājas par Trampa aiziešanu. Vai priecājas pāragri? Protams, jo nekur nepazudīs un vēl revanšēsies trampisms, pareizāk sakot, amerikāņu nacionālisms, kas Eiropu uzskata par konkurentu un vēlas vājināt transnacionālās struktūras. Pat tagad daudzi Eiropā ir neapmierināti ar vācu vēlmi "stiprināt atlantisko brālību", piemēram, Francija, kas uzskata par nepieciešamu strādāt Eiropas suverenitātes labā.

Pagaidām Emanuels Makrons nav atbildējis AKK, tomēr Le Figaro jau parādījies raksts "Vācijas bīstamā ilūzija", kura autors kritizē vācu ministres aicinājumu kliedēt "Eiropas stratēģiskās autonomijas ilūzijas":

"Runa ir par spēcīgu triecienu franču doktrīnai, kas vienmēr atbalstījusi Eiropas stratēģisko neatkarību. Emanuels Makrons jau vairākkārt ir uzsvēris, ka ES "vairs nevar uzvelt savu drošību tikai ASV plecos".

AKK savā rakstā nav pieminējusi Franciju un tās prezidentu, tomēr cenšas graut franču iniciatīvas "Eiropas suverenitātes" formēšanai. Savā runā 2020. gada februārī militārajā skolā Makrons piedāvāja "stratēģisku dialogu" Francijas partneriem Eiropā, lai apspriestu "Francijas kodolarsenāla savaldošo lomu mūsu kolektīvajā drošībā".

Vācijas aizsardzības ministre ir gatava dalīt franču aviācijas bāzes kuģi un Parīzes vietu ANO Drošības padomē, tomēr sirds dziļumos to nemaz neinteresē gallu gailis, kas joprojām dižojas, neskatoties uz noplukušajām spalvām. Vācija tic tikai lielajai Amerikai ar tās kodolvairogu. Tā neaptver, ka vienā jaukā dienā amerikāņi var to vienkārši pamest, tāpat kā pameta Franciju posmā starp pasaules kariem. Tā nevēlas patstāvīgi stiprināt aizsardzību ar tuvāko kaimiņu atbalstu.

Tādi secinājumi ir pamatoti, jo pat tagadējā franču politiskā elite, kas tāpat audzināta "atlantiskās solidaritātes" garā, tomēr saglabā patstāvīgās ģeopolitiskās domāšanas un vēsturiskās atmiņas atliekas. Berlīnē lielākajai daļai politiskās klases no tā visa nav ne smakas. Starp citu, tas liek apšaubīt vācu elites spēju sekmīgi vadīt eirointegrācijas procesu. Vai tad kāds tev sekos, ja tu nebūvē ne "Ceturto reihu", ne "Eiropas kopīgās mājas", bet gan Bābeles torņa spārnu transatlantijas impērijā?

95
Tagi:
Eiropas Savienība, Vācija, ASV

Benzīna trūkums ASV ir Krievijas vaina? Jaunas apsūdzības no Savienotajām Valstīm

14
(atjaunots 12:36 15.05.2021)
Visi ceļi ved uz Krieviju. arī tagad, izmeklējot grupas "DarkSide" hakeru uzbrukumu lielākajam degvielas cauruļvadu operatoram ASV – "Colonial Pipeline", Vašingtona sameklējusi "krievu pēdas".

Vispirms Džo Baidens apliecina, ka iespējama "zināma Krievijas atbildība", konstatēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova. Pēc tam Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki brīfingā atkārto gandrīz to pašu, tiesa, paskaidrojot, ka īpaši apmācīti dienesti vēl izmeklē situāciju un nav pierādījumu tam, ka incidentā iesaistīta Krievijas vadība. Tomēr "DarkSide" lokācija ir viena vienīga - KF.

No vienas puses, jāpievērš uzmanība tam, ka šoreiz neskan pārsteidzīgas apsūdzības – tas Vašingtonai ir raksturīgi. Šajā gadījumā ASV administrācijas pārstāvji atklāti norāda, ka izmeklēšana turpinās un ticamu slēdzienu vēl nav.

No otras puses, nevar izslēgt, ka, iespējams, kaut kur kuluāros starp Ovālo kabinetu un visām pārējām Baltā nama telpām jau nopietni pārdomā: vai neieviest sankcijas pret Krieviju par hakeru darbību? Turklāt kiberuzbrukums nodarījis lielu kaitējumu: cauruļvada darbu, saskaņā ar prognozēm atjaunos nedēļas beigās, bet sistēma nefunkcionē no 7. maija.

Piemēram, šī iemesla dēļ Ziemeļkarolīnā ieviests ārkārtas stāvoklis, tāpat kā Floridā, cilvēki panikā metās pirkt benzīnu. Rezultātā daudzas DUS stāv tukšas nākas steidzami organizēt transporta piegādes, degvielas cenas būtiski pieaugušas. Protams, varasiestādes pūlas mierināt iedzīvotājus, aicina neizspiest DUS līdz pēdējam pilienam, bet vai tad viņus kāds klausīs?

Tādā situācijā ASV politiķiem būtu ļoti izdevīgi pavērst tautas dusmas pret ārējo ienaidnieku, turklāt abstrakti hakeri neder. Toties ierastā "ļaunā Krievija" ir itin labi piemērota.

Starp citu, grupa "DarkSide" publiski, teju vai "oficiāli" atvainojās par traucējumiem cauruļvada "Colonial Pipeline" darbā: sak, nevienam neesot gribējuši kaitēt, haosu sarīkot neplānoja – tikai nopelnīt. Un apsolīja turpmāk rūpīgāk izraudzīties uzbrukuma mērķus. Ļoti mīļi, tikai absolūti bezjēdzīgi, jo kaitējums ir milzīgs. Būtu labāl palīdzējuši atjaunot sabojāto, nevis publicējuši nevajadzīgas atvainošanās.

Bet bēdīgi slaveno "krievu pēdu" jautājumā varam būt droši: jau tuvākās dienas parādīs, ko lems ASV: agresīci pasliktināt attiecības ar Krieviju, ieviešot jaunas sankcijas un izsludinot boikotus, vai adekvāti novērtēt situāciju un lāpīt caurumus savās informācijas sistēmās, kuru vājo vietu dēļ kuru katru brīdī var "nobrukt" vitāli svarīga infrastruktūra.

14
Tagi:
degviela, hakeri, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
Moka "krievu troļļi": Lielbritānija aicina visus nogurdinošai cīņai
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

38
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

38
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos
Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

0
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

0
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā