Baidena atbalstītājs, foto no arhīva

Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos

68
(atjaunots 12:39 12.11.2020)
Vara ASV nomainīsies tikai nākamgad, taču jau tagad ir skaidrs: Džo Baidens attiecībās ar Krieviju būs stingrāks nekā viņa priekšgājējs.

Nesenā pagātnē radikālākos pasākumus – tā saucamās ellīgās sankcijas – piedāvāja demokrāti. Ar ko tas draud Krievijas ekonomikai, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Krievijas valsts parāds

"Mēs sagaidām, ka pozīcija attiecībās ar Krieviju kļūs daudz stingrāka. Baidena komandā naids pret Maskavu ir pārsteidzošs," Financial Times citēja augstu stāvošu diplomātu Vašingtonā.

Tomēr viena lieta ir politiskās deklarācijas, pavisam cita – darbības prezidenta postenī. Lai cik kareivīgs būtu Baidens, Vašingtonai nemaz nav tik daudz līdzekļu, lai nodarītu nopietnu kaitējumu Krievijas ekonomikai, atgādināja Bloomberg.

Nopietnākie draudi ir aizliegums ieguldīt līdzekļus Krievijas valsts parādā (federālā aizņēmuma obligācijas, FAO). Tomēr rezultātā vispirms cietīs investori no ASV – lielie vērtspapīru turētāji. Viņi var iesūdzēt tiesā Baidena administrāciju. Vēl vairāk, Krievija noteikti pilnībā atbrīvosies no ASV valsts obligācijām. Nesamērīgā valsts parāda un šīgada budžeta milzīgā deficīta apstākļos tas Baltajam namam nepavisam nav vajadzīgs.

"Amerikāņi noteikti ieviesīs ES sankcijām līdzīgus ierobežojumus par Alekseja Navaļnija saindēšanas domājamo mēģinājumu. Tomēr runa ir par individuāliem, ne sektorāliem ierobežojumiem. Tālāk sekos mēģinājums atjaunot dialogu ar Maskavu, - no tā rezultātiem būs atkarīga Vašingtonas politika," pieļāva Vitālijs Mankevičs, Krievijas-Āzijas rūpnieciskās savienības prezidents. Viņaprāt, aizliegums investēt KF valsts parādā ir trumpis, kas parādīsies galdā tikai tad, ja nepārprotami tiks pārkāpta robeža.

"Ziemeļu straume 2"

Ticamāka ir spiediena pastiprināšanās pret "Ziemeļu straumi 2". Jau 2016. gadā Baidens paziņoja, ka Krievijas enerģētiskais projekts esot slikts darījums Eiropai. "Galu galā tas destabilizēs Ukrainu. Bet Eiropai vajadzīgi diversificēti gāzes piegādātāji," konstatēja toreizējais ASV viceprezidents.

Oktobra vidū demokrātu priekšvēlēšanu štābs vēlreiz atgādināja: viņu kandidāta viedoklis nav mainījies – viņš iebilst pret Krievijas gāzesvadu un "cenšas nostiprināt Eiropas enerģētisko neatkarību".

Iespējams, ka tas viss paliks tikai verbālā līmenī, bet darbos ASV jaunais prezidents tirgosies ar Krieviju un atteiksies no saviem iebildumiem. Virdžīnijas bijušais senators Ričards Bleks apliecina, ka Baidens centīsies "pa kluso" vienoties ar Maskavu par būvdarbu pabeigšanu. Par to viņš savukārt mēģinās izkaulēt kaut kādas priekšrocības Vašingtonai.

Zaļais kurss un OPEC

Vēl viens negatīvs Baidena prezidentūras aspekts – enerģētiskā politika, tā saucamais "zaļais kurss". Tas paredz investēt divus triljonus dolāru pārejai pie ekoloģiski tīras enerģētikas līdz 2035. gadam. Līdz 2050. gadam – pie izmešiem nulles līmenī.

"No Baidena iespējamās uzvaras labumu nepārprotami gūs atjaunojamās enerģētikas kompānijas, infrastruktūra. Sliktāk jutīsies naftas un gāzes, farmaceitikas kompānijas, antimonopola regulējumu riska zonā var nonākt lielākās tehnoloģiskās kompānijas. Šajā gadījumā Krievijas tirgum pieaug stingrāku sankciju risks," uzskata Finam analītiķi.

"Reāls risks Krievijai – ogļraža nodokļa iekļaušana globālajos aktuālākajos jautājumos. Tas sabojās Krievijas piedāvāto pašizmaksu – labāko pasaulē. Tas ietekmēs arī tērauda lējējus un krāsainos metalurgus," īsiem vārdiem paskaidroja Mankevičs.

Un, visbeidzot, Baidens turpinās spiedienu pret OPEC.

Piemēram, viņš var vājināt sankcijas pret Irānu un Venecuēlu, un šo valstu nafta atgriezīsies pasaules tirgū.

"Irāna nodrošinās vismaz divus miljonus barelu diennaktī. Tas var sašūpot OPEC+ darījumu," brīdināja finanšu analītiķis Artjoms Zvezdins

"Krievija var izstāties no vienošanās, tad darījums sabruks – šāds risks pastāv. Tas taču bija Donalds Tramps, kas veicināja Maskavas dalību," aģentūrai Reuters atgādināja avots kartelī. Vienošanās par naftas ieguves samazināšanu tiks lauzta, un tirgū radīsies globālas problēmas, un tas negatīvi ietekmēs naftas nestos ienākumus.

Tomēr tie ir tikai pieņēmumi. Iespējams, nākot pie varas, Baidena komanda dos priekšroku konstruktīvākam kursam, jo skaļi lozungi ir labi priekšvēlēšanu kampaņā, bet slikti palīdz reālajā politikā.

68
Tagi:
sankcijas, Krievija, Džo Baidens, ASV
Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

4
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

4
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu
Boeing OC-135B

"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā

6
(atjaunots 12:17 26.11.2020)
Beidzies sešu mēnešu termiņš kopš ASV informēja par izstāšanos no Atvērto debesu līguma. Vašingtona vairs nepiedalās darījumā, ko Krievija esot "gadiem ilgi rupji pārkāpusi".

Trampa administrācija uzskata, ka izved valsti no novecojušiem līgumiem, kas "deva priekšrocības pretiniekiem un lika maksāt ar nacionālo drošību". Tagad Maskava plāno panākt, lai pārējie līguma locekļi garantētu saistību izpildi. Par to, vai Baidena komanda varētu no jauna pavērt Savienoto Valstu debesis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

ADL nav iespējams bez uzticēšanās

Viena no Baltā nama galvenajām pretenzijām Maskavai ir inspekcijas lidojumu ierobežojumi dažos rajonos: Dienvidosetijā, Abhāzijā, Čečenijā un Kaļiņingradā. Savukārt amerikāņi slēdza gaisa telpu Aļaskā un salās Klusajā okeānā.

Saskaņā ar līguma noteikumiem 35 tā dalībvalstis var kopš 2002. gada organizēt izlūkošanas lidojumus viena otras gaisa telpā. Saņemtie dati ir pieejami visiem. Pie tam lidmašīnas nav bruņotas, videoaparatūra tiek pārbaudīta, lidmašīnā atrodas pārbaudāmās valsts pārstāvis.

2019. gadā ADL ietvaros notika vairāk nekā 1,5 tūkstoši izlūkošanas lidojumu. Tomēr kontrole un valstu savstarpējas uzticēšanās pieaugums nav vienīgie līguma mērķi. Pagadās arī svarīgi politiskie signāli. Piemēram, pēc konflikta sākuma Donbasā ASV pildīja lidojumus Ukrainas austrumos, atbalstot Kijevu.

Negodīgas spēlītes

Kremlis uzskata ADL par svarīgu savstarpējās uzticības un bruņojuma kontroles faktoru. ASV izstāšanās no līguma padara to bezjēdzīgu, atzīmēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Taču Maskava joprojām ievēros vienošanās noteikumus, tikai ar dažām atrunām, uzsvēra Ārlietu ministrija.

Pirmkārt, Eiropas valstīm jāsniedz garantijas, ka tās nenodos lidojumos savāktos datus ASV. Otrkārt, Krievijas lidmašīnas varēs inspicēt amerikāņu objektus Eiropā. Pagaidām nekādas garantijas nav saņemtas, un Maskavu tas kategoriski neapmierina.

"Labi zināms, ka ASV pieprasa sabiedrotajiem parakstīt dokumentus, saskaņā ar kuriem pēc Vašingtonas izstāšanās (no ADL – red.) viņi nodos amerikāņiem informāciju, kas saņemta novērošanas lidojumos virs Krievijas, - teica Konstantins Gavrilovs, Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos. – Tas nav tikai ADL pārkāpums vien, tās ir negodīgas spēlītes līguma telpā, kas kļuvis par Vašingtonas kārtējo upuri stratēģijā ar mērķi plānveidīgi izstāties no bruņojuma kontroles un neizplatīšanas starptautiskās athitektūras."

"Tas ir neprāts"

ASV izstāšanās no ADL sāpīgi skar Vašingtonas sabiedrotos Eiropā. Viņiem ir svarīga piekļuve amerikāņu lidmašīnu savāktajiem datiem. Vairāku Eiropas valstu pārstāvji pauda nožēlu par Vašingtonas lēmumu. "Mēs saprotam, ka bija grūtības, saistītas ar noteikumu ievērošanu no Krievijas puses. Tomēr, mūsuprāt, tas nav iemesls izstāties no līguma," teica Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss.

Francijas Ārlietu ministrija norādīja, ka ASV nav publiskojušas Maskavas pārkāpumu pierādījumus. Spānija, Beļģija, Somija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Čehija un Zviedrija uzsvēra, ka ADL "funkcionē un ir lietderīgs".

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Arī pašās ASV trūkst vienprātības šajā jautājumā. Piemēram, Senāta Starptautisko attiecību komitejas loceklis Roberts Menendess novērtēja Baltā nama soli: "Prezidents Tramps nekaunīgi ignorēja likumu un vienpusēji ar politisku motīvu izstājās pat pēc sakāves prezidenta vēlēšanās."

"Tas ir neprāts"  komentēja ASV GKS ģenerālis un Nacionālās drošības aģentūras bijušais direktors, CIP direktors Maikls Haidens. Valsts departamenta direktors Ronalda Reigana prezidentūras laikā Džordžs Šulcs, aizsardzības ministrs Džordža Buša prezidentūras laikā Viljams Perijs, bijušais senators un Baraka Obamas neoficiālais padomnieks Semjuels Nanns nosūtīja Baltajam namam vēstuli, kurā aicināja saglabāt ADL.

Līgumu beigas

Četrus gadus ilgās Trampa prezidentūras laikā visa pasaule ir sapratusi: viņu neinteresē bruņojuma kontrole. 2018. gadā Tramps informēja par izstāšanos no Irānas kodoldarījuma, aizbildinoties, ka Teherāna to neievēro.

Gadu vēlāk tāds pats liktenis bija lemts Līgumam par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, ko parakstīja Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs.

2020. gadā informācijas avoti no administrācijas atklāja, ka Baltajā namā apspriest kodolizmēģinājumi – pirmo reizi kopš 1992. gada. Tas pārkāptu moratoriju, kas attiecas un ASV, Krieviju, Ķīnu, Lielbritāniju un Franciju.

Nav zināms arī 2010. gadā noslēgtā Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (NEW START) liktenis. Pārrunu otrais raunds noslēdzās septembrī, ASV ierosināja Krievijai virkni papildu noteikumu, kuru vidū ir neizpildāms: Ķīnas iesaistīšana līgumā. NEW START beidzas februārī, un RIA Novosti aptaujātie eksperti pauda nopietnas šaubas par tā pagarināšanas izredzēm.

Lai nu būtu, kā būdams, ADL, domājams, būs Donalda Trampa administrācijas pēdējais upuris. Džo Baidenu vēl ir pāragri sveikt ar oficiālu uzvaru, tomēr iespēja, ka viņš ieies Ovālajā kabinetā, pieaug.

Ieiet no jauna

Daži eksperti uzskata, ka Baidenam vajadzētu padomāt par ADL atjaunošanu. Tomēr tas diezin vai notiks, uzskata Dmitrijs Suslovs, Ekonomikas augstskolas ZPU Komplekso Eiropas un starptautisko pētījumu centra direktora vietnieks.

"Vairāku gadu desmitu laikā ASV ir veidojusies skaidra pozīcija: ja viņi izstājas no bruņojuma kontroles vienošanās, viņi pie tās vairs neatgriežas, - viņš teica sarunā ar RIA Novosti. – Vēl vairāk, ASV ilgus gadus, jau Obamas administrācijas laika izteica pretenzijas Krievijai ADL aspektā. Baltais nams, Pentagons un  izlūkdienesti ir vienisprātis: Maskava nepilnīgi ievēro līguma noteikumus un pārkāpj tos."

Pie tam, eksperts norāda, ka atgriešanās pie līguma prasīs tā ratifikāciju Kongresa augšpalātā. Tā var atkal nonākt republikāņu ziņā, tāpēc iespējamas jaunas problēmas.

Taču pat gadījumā, ja Baidens nolems atcelt priekšgājēja lēmumu, tas aizņems zināmu laiku. "Pie tam Tramps pašlaik rada papildu šķēršļus, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja Oļegs Šakirovs, Perspektīvo vadības lēmumu centra vecākais eksperts. Runa ir par Baltā nama nodomu piespiest GKS atbrīvoties no lidmašīnām, kas tiek izmantotas novērošanas lidojumiem.

"Kongress republikāņu iespaidā ilgu laiku nepiešķīra līdzekļus to modernizācijai, un cīņa notika ar mērķi graut ADL, - paskaidroja eksperts. – Bez novērošanas lidmašīnām būs grūtāk atgriezties."

Pie tam, Šakirovs piebilda, jāņem vērā, kas ieņems krēslus Baidena kabinetā. Piemēram, Maikls Kārpenters, bijušais padomnieks ārpolitikas jautājumos, arī iebilda pret ASV dalību ADL, jo Krievija it kā vācot informāciju par infrastruktūru kaitnieciskām darbībām.

Patiesībā Baidena galvenā ideja ir atjaunot uzticības pilnas attiecības ar Eiropu, uzsvēra Šakirovs. Tā kā Eiropai līgums ir svarīgs, iespējams, ASV pie tā atgriezīsies sabiedroto dēļ, lai arī tas nenotiks uzreiz.

6
Pēc temata
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
"Raķešu līgums ir miris": KF reaģēja uz ASV paziņojumu par INF līgumu