Miernešu nosūtīšana uz Kalnu Karabahu, foto no arhīva

Miers Kalnu Karabahā: kas un par ko cīnījās

65
(atjaunots 11:36 12.11.2020)
Ar Kalnu Karabahu saistītos notikumus naktī no 9. uz 10. novembri vēl ilgi un ļoti rūpīgi izskatīs politiskie un militārie analītiķi.

Īsi sakot, situācija ir sekojoša: vienas diennakts laikā karu nomainījis miers, frontes līnija pārvērtusies par Krievijas militārā kontingenta dislokācijas vietu (piezīmēsim – pēc divus mēnešus ilgiem visnotaļ histēriskiem apgalvojumiem, ka Krieviju izspiežot no reģiona), portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Vispirms vēlu vakarā tika saņemta ziņa, ka pie Armēnijas un Azerbaidžānas robežas notriekts Krievijas kara helikopteris, gājuši bojā divi ekipāžas locekļi. Domājams, incidents kļuva par iemeslu acumirklīgām pārmaiņām.

Baku zibenīgi uzņēmās atbildību par notikušo un atzina, ka notikusi traģiska kļūda. Ilhams Alijevs piezvanīja Vladimiram Putinam un atvainojās.

Pēc tam Krievijas prezidents nāca klajā ar speciālu uzrunu, kurā informēja: augstākajā līmenī parakstīta trīspusēja vienošanās par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā un Krievijas miernešu kontingenta izvēršanu reģionā.

Agri no rīta Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā gaisā pacēlās Il-76 ar Krievijas miernešiem.

Noslēgtās vienošanās noteikumi izrādījās tādi, ka Erevānā vienā mirklī uzliesmoja nekārtības. Protestu dalībnieki izdemolēja valdības un parlamenta ēkas, nežēlīgi piekāva Nacionālās sapulces spīkeri. Valsts premjerministru Nikolu Pašiņanu opozīcija apsūdz par nacionālo nodevību.

Patiesībā var saprast Erevānas opozicionāru dusmas un prasības atkāpties no parakstītās vienošanās – patiesībā dokuments fiksē Armēnijas sakāvi un neatzītās Kalnu Karabahas Republikas teritoriju zaudēšanu. Tomēr Armēnijai vienkārši nebija citas izejas. Pareizāk sakot, bija tikai sliktāka – militāra katastrofa. KKR prezidents Araiks Arutjuņans paziņoja: "Ja karadarbība būtu turpinājusies tādā pašā tempā, mēs dažu dienu laikā būtu zaudējuši visu Arcahu." Līdz ar to viņš atzina, ka Armēnijas spēki jau 7. novembrī zaudējuši stratēģiski nozīmīgo Šušas pilsētu, kā jau apgalvoja Ilhams Alijevs.

Tiesa, rodas jautājums: kāpēc Baku parakstīja vienošanos un apturēja karu burtiski vienu soli no galīgā risinājuma jautājumā, kas republikai izrādījies pats sāpīgākais?

Azerbaidžānas prezidents kļuvis par nacionālo varoni, taču arī tur neapmierinātu balsu ir papilnam (tās gan neskan tik skaļi, kā Erevānā), kas runā par nacionālo interešu nodevību.

Neapšaubāmi, Ilhams Alijevs, pieredzējis valsts darbinieks, savā lēmumā ņema vērā vairākus iemeslus un motīvus.

Piemēram, pirms vairākām nedēļām viņš garantēja drošību un tiesību ievērošanu Kalnu Karabahā dzīvojošajiem armēņiem. Tomēr, lai kā vēlētos, diezin vai viņš spētu turēt doto vārdu – to apstiprina abu tautu vēstures drūmās un asiņainās lappuses. Diezin vai Azerbaidžānas prezidentam gribētos uzņemies atbildību par vēl vienu armēņu slaktiņu.

Savukārt Maskava arī droši vien sameklēja argumentus, ko Baku sadzirdēja. Tomēr ir vēl viens svarīgs faktors – Turcija, kas nepārprotami ietekmēja Alijeva pieņemto lēmumu.

Turcijas atbalstam bija milzīga loma Azerbaidžānas militārajos panākumos. Tomēr jāpiebilst: par visu nākas maksāt, bet Erdogana ambīcijas atbilst formulai "iedod mazo pirkstiņu – nokodīs visu roku". Alijevs vienmēr ir centies balansēt starp spēku galvenajiem centriem reģionā (tas ir, Krieviju, Turciju un Irānu) un saglabāt savas valsts suverenitāti. Viņš nebūt nevēlas pārvērst Azerbaidžānu par Ankaras marioneti.

Jāpatur prātā, ka uz Karabahu tika pārsviesti "Džabhat an Nusras" (Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegts teroristisks grupējums) un citu radikālo grupējumu kaujinieki no Tuvajiem Austrumiem. Patiesībā tāpēc musulmaņu valstis parasti apkaro islāmisko ekstrēmismu pašu mājās daudz skarbāk nekā citi – ekstrēmistu trieciena draudi ir tieši un pastāvīgi.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

Karadarbības pārtraukšana un vienošanās ļauj vienā mirklī izbeigt šos un dažus citus Azerbaidžānai nelabvēlīgus un bīstamus procesus. Ilhams Alijevs izdarījis formālu žestu uz Ankaras pusi, norādot uz turku miernešiem Karabahā, tikai nesen parakstītajā dokumentā Turcija vispār nav pieminēta.

Šajā kontekstā jaunā rakursā pagriežas incidents – notriektais Krievijas helikopteris. Nav ne mazāko šaubu: Azerbaidžānā ir spēki (pārsvarā – turkiem labvēlīgi noskaņoti), kas vēlētos panākt vienošanās laušanu. Skaidrs taču, ka pārrunu process ritējis jau zināmu laiku un informācija par tā rezultātiem cirkulēja atbilstošās aprindās. Iespējams, ka notikusi tīša provokācija cerībā, ka Krievijas vadība iekritīs lamatās un pēdējā brīdī atteiksies no panāktās vienošanas. Tad karš Karabahā turpināsies.

Tomēr Maskava un Baku izturējās, kā pienākas: Azerbaidžāna uzņēmās atbildību par notikošo, Krievija izturējās savaldīgi.

Diemžēl to pašu nekādi nevar teikt par Armēniju.

2018. gadā cilvēku masas ielās pacēla valsts varas virsotnē Nikolu Pašiņanu. Pamiera naktī tās pašas masas ielās bija gatavas saplosīt viņu gabalos, jo pēkšņi noskaidroja, ka progresīvais līderis, kurš veda valsti uz Eiropu, aizvedis to šķērsām, viņa darbs militārās celtniecības jomā novedis pie smagas sakāves. Starp citu, fakts, ka jauni, veselīgi vīrieši labprātāk demolēja valdības ēkas, nevis stājās armijas rindās, arī ir viena no aktuālākajām Rietumu tendencēm – tas jāpiezīmē bez mazākās ironijas.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

Tomēr, ja Armēnija negūs mācību no pēdējo divu gadu notikumiem, tā pati dos mācību daudzām citām valstīm.

Tomēr stāvokli reģionā raksturo vēl viens daiļrunīgs fakts. Krievijas kontingents, kas tiek dislocēts starp armēņu un azerbaidžāņu spēkiem, var izrādīties itin simbolisks no skaita viedokļa.

Tomēr valsts spēks un atzītā autoritāte ir mērāma arī tā – cik neliels karavīru skaits var stāvēt starp naidīgajām pusēm.

Fakts, ka ar to pietiks, lai pārtrauktu karu, nostiprina Krievijas statusu – "miera provaideris" Kaukāzā.

65
Tagi:
Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā (47)
Cilvēki aizsargmaskās Ženēvas ielās, foto no arhīva

Eiropa noskaidrojusi, kas vainojams tās problēmās

41
(atjaunots 21:15 06.03.2021)
Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis.

Uzstājoties Eiropas Parlamenta īpašās komitejas sanāksmē, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels apsūdzēja Krieviju dezinformācijas kampaņā. Viņa ieskatā tās mērķis esot nomelnot Eiropas Savienības demokrātiju un vājināt starptautisko sadarbību. Plašāk par situāciju stāsta Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Eiropa ir slēgta: varasiestādes sper ārkārtas soļus. Vai vakcīna neglābj?
Ruptly / instagram.com/vkikilias / lv.wikipedia.org / New Media Department of Nowon-Gu District Office, Seoul

Borels norādīja, cik bīstama ir nepatiesa vai maldīga informācija nerimstošās pandēmijas apstākļos. "Mēs redzējām, kā prokremliskie kanāli apgalvoja, ka masku valkāšana ir bezjēdzīga, vai arī karsēja balsis pret lokdaunu," viņš paziņoja. Tagad, pēc diplomāta domām, pirmajā plānā iznāk Maskavas vakcīnu diplomātija, kura, no vienas puses, cenšas diskreditēt Rietumu preparātus un to ražotājus, bet no otras – liela un aktīvi virza savas vakcīnas.

Ierēdņa raizes var saprast. Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis. Somijā ir ieviests ārkārtējais režīms. Čehijā pasaulē visaugstākā saslimstības līmeņa dēļ iedzīvotājiem ir aizliegts pamest mītnes rajonus. Arī Itālijā ir pastiprināti ierobežojumi.

Eiropas iedzīvotāji, kurus jau teju gadu moka ar dažādiem aizliegumiem un mājsēdi, arvien sliktāk uztver varas argumentus, ka tas viss notiek viņu pašu labā. Masveida protesti pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Sputnik V
© Sputnik / Виталий Тимкив

Situācija ir tik sarežģīta, ka Eiropas saliedētība sabrūk acu priekšā. Čehija vērsās pie Krievijas ar lūgumu par "Sputnik V" piegādēm, un tā ir valsts prezidenta un premjerministra saskaņotā nostāja. Slovākija devās vēl tālāk un sekoja Ungārijas, Serbijas un citu valstu pēdās, proti, paātrinātā kārtā reģistrējusi Krievijas preparātu, negaidot Eiropas regulatora atzinību. Poļi, kuriem epidemioloģiskā situācija tāpat ir sarežģīta, pie Krievijas griezties nevar objektīvu iemeslu dēļ, tāpēc viņi sāka pārrunas ar Ķīnu par Covid-19 vakcīnas iegādi.

Situācija arvien vairāk atgādina to, kas notika pirms gada, kad Eiropas Savienība demonstrēja savu nevarību ārkārtas situācijā un tās dalībvalstis bija spiestas patstāvīgi tikt galā ar savām problēmām.

Atšķirība ir tāda — un tas patiešām ir svarīgi — ka tolaik izraisījās globāla mēroga force majeure. Tā gaitā noskaidrojās, ka Brisele pēc būtības ir rīcībnespējīga situācijā, kad ir nepieciešama operatīva reakcija ārkārtas apstākļos. Eiropai tas, bez šaubām, sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, taču tolaik ES nevarīgumu varēja vismaz izskaidrot ar problēmas plašo mērogu un pēkšņo parādīšanos.

Tagad situācija ir citāda.

Kad pagaisa pandēmijas pēkšņuma efekts, Eiropas Savienība sarosījās, jo kļuva pieprasīts tas, kas vienmēr tiek uzskatīts par tās stiprajām pusēm: stratēģiskā plānošana, sarežģīto procesu organizēšana, līdzekļu akumulācija un sadale. Visās nesenajās Eiropas valstu darbībās, sākot ar grandiozo ekonomikas atjaunošanas plānu, varēja saskatīt augstprātīgu solījumu parādīt pārējai pasaulei, kā jācīnās ar šāda veida draudiem.

Patiešām, parādīja gan.

Rezultātā – izgāšanās svarīgākajos rīcības virzienos. Eiropas izvēlētā lokdaunu stratēģija pārvērtās par fiasko, bet iedzīvotāju vakcinācijas aprakstam labāk būtu piemērot vārdu "katastrofa".

Ainas patētiskums ir īpaši redzams daudz labākās situācijas fonā tajās valstīs, kurām Eiropa bija iecerējusi pasniegt pandēmijas apkarošanas mācību.

Visa pamatā ir Eiropas varasiestāžu kļūdainie lēmumi. Tas kaitē Eiropas Savienības reputācijai daudz vairāk nekā tās apjukums un nevarīgums pirms gada.

Šādā situācijā nozīmīgi kļūst Austrumeiropas valstu mēģinājumi rīkoties patstāvīgi. Tās, protams, apzinās savu otršķirību ES sastāvā, kā arī to, ka jebkādu palīdzību koronavīrusa apstākļos tās saņems pēc atlikuma principa. Rezultātā arvien vairāk valstu pārstāj pacietīgi gaidīt savu kārtu, un tā vietā sāk izrādīt Briseles nesankcionētu aktivitāti.

Brexit, kā arī poļu un ungāru varas iestāžu augošā eiroskepticisma fonā, paplašinās valstu saraksts, kas nesliecas atskatīties uz Briseli, pat ne force majeure apstākļos. Tā Eiropas Savienībai ir visai nelabvēlīga zīme.

Pirms sešiem gadiem Eiropa ar entuziasmu sarīkoja sev migrācijas krīzi, kuras sekas izstrebj vēl joprojām. Cīņa ar pandēmiju noveda pie Eiropas politikas nākamās izgāšanās. Diezgan īsā laika periodā sanāk padaudz stratēģisku pārrēķināšanos ar smagām sekām.
Pie tam Briseles principiālā nevēlēšanās atzīt savas kļūdas, skaidrot tās ar ārējā ienaidnieka intrigām, kas grauj Eiropas demokrātiju un solidaritāti, garantē: kļūdas nebūt nav pēdējās.

41
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropas analītiķi nosauca divas ES kļūdas Covid-19 vakcīnas iegādē
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

37
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

37
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

0
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

0
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla