Gruzija

Gruzijas ceļu uz Eiropu aizšķērsojusi realitāte

56
(atjaunots 16:05 11.11.2020)
Gruzijā turpinās protesti – pasludinātas beztermiņa akcijas, jo opozīcija neatzīst parlamenta vēlēšanu rezultātus un pieprasa jaunu balsojumu. Policija mītiņus izkliedē ar speclīdzekļiem.

Aizkaukāza republikas septiņpadsmit gadus ilgais ceļš uz Eiropu ir pārvērties par traģisku farsu, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Process sākās pirms septiņpadsmit gadiem – ar protestiem pret parlamenta vēlēšanu rezultātu falsifikāciju 2003. gada novembrī, kad aizsākās "rožu revolūcija", kuras rezultātā prezidenta posteni pameta Eduards Ševarnadze, politisko ceļu sāka Mihails Saakašvili un tika likts stūrakmens vispasaules mītam par krāsainajām revolūcijām.

Kopš tā laika Gruzija konsekventi turas pie tālaika izvēles. Tikai tuvāk ieskatoties, kļūst redzams, ka nu jau gandrīz divus gadu desmitus valsts centīgi rikšo pa skrejceliņu. Spriežot pēc visa, nokāpt pat netaisās.

Publiskotie dati liecina, ka uzvaru parlamenta vēlēšanās 31. oktobrī izcīnījusi valdošā partija "Gruzijas sapnis – demokrātiska Gruzija", to atbalstījuši vairāk nekā 48% vēlētāju. Otrajā vietā – "Vienotā nacionālā kustība" ar 27%.

Pārējiem politiskajiem spēkiem rezultāti sagādāja milzu vilšanos – statistiskās kļūdas robežās, ieskaitot trešo vietu ieņēmušo "Eiropas Gruziju", kuras rezultāts nav sasniedzis ne 4% balsu.

Eiroatlantisms, "Rietumu vērtību ieviešana", valsts iestāšanās ES un NATO, "teritoriālās vienotības atjaunošana" (tātad – cīņa pret "okupantu") – tādi ir galvenie punkti visu minēto partiju programmās. Starpība meklēja citā plaknē.

"Vienotā nacionālā kustība" ir Mihaila Saakašvili partija, kas jau septiņus gadus spiesta pastāvēt bez sava dibinātāja. Politiķis pameta Gruziju 2013. gada oktobrī, pat nesagaidījis pāris nedēļas līdz savas prezidentūras galam: priekšā gaidīja Eiropa, ASV un Ukraina.

Tomēr bijušais Odesas gubernators, tagadējais Ukrainas Nacionālās reformu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs vērīgi seko politiskajam pulsam dzimtenē. Viņš apgalvoja, ka esot gatavs iekļauties opozīcijas cīņā (tagadējos protestos pirmo vijoli, protams, spēlē VNK) par jaunām vēlēšanām, un apliecināja, ka viņam neesot vajadzīgi posteņi, viņš domājot tikai par Gruzijas "glābšanu".

"Gruzijas sapnis" ir tas pats politiskais spēks, kas pieveica Saakašvili 2010. gadu sākumā. Kopš tā laika GS ir valdošā partija un tagad atkaujas no apsūdzībām par falsifikācijām. Tās dibinātājs Bidzina Ivanišvili ir politiķis, biznesmenis un bagātākais cilvēks Gruzijā – 349. numurs Forbes sarakstā ar gandrīz piecu miljardu kapitālu un visnotaļ aizraujošu biogrāfiju, kādas raksturīgas 90. gadu oligarhiem.

Saakašvili lolojums ir pazīstams ar savu histērisko populismu, it īpaši Krievijas, pareizāk sakot, Krievijai naidīgā vektorā. Valsts pašreizējās valdības pozīcija šajā jautājumā ir mazliet nosvērtāka, tāpēc VNK tai regulāri pārmet "sadarbību ar okupantiem" un "nacionālo interešu nodevību".

Pērnais skandāls attiecībās ar Maskavu un tam sekojošie plašie protesti Gruzijā daiļrunīgi raksturo valsts politisko dzīvi.

Rezultātā šoreiz Gruzija izvēlējās starp skandalozām Rietumu marionetēm, kas faktiski cietušas politisko bankrotu desmit gadus ilgajā darbā pie varas, un hrestomātisku pēcpadomju oligarhiju. Piedevām abas puses rotā mirdzošs eiroatlantisks iepakojums.

Pie tam realitātē valsts dzīvo tieši ar tām pašām problēmām, kas to piespieda savulaik sacelties pret Eduardu Ševarnadzi: smaga ekonomiskā situācija, galēja nabadzība, varas korupcija.

Tiesa, 2020. gads ienesis jaunas krāsas – koronavīrusa pandēmiju un krahu tūrisma nozarē, kas pēdējos gados kļuvusi par vienu no svarīgākajām Gruzijā. 2019. gadā uz tūristu rēķina nopelnīja trīs miljardus dolāru pie kopējā IKP 15 miljardu apmērā. Šogad republika nesaņems 2,5 miljardus – nozare ir aizripojusi 20 gadus tālā pagātnē.

Vienlaikus nebūtu pareizi teikt, ka Gruzija it neko nebūtu saņēmusi no savas eiroatlantiskās izvēles. Galu galā, Rietumi patiešām regulāri demonstrē atbalstu, pārsvarā gan morālu, republikai un tās vadībai. Arī šoreiz EDSO novērotāji atzina, ka vēlēšanas 31. oktobrī bijušas "konkurētspējīgas, pārsvarā noritējušas, ievērojot visas pamatbrīvības".

Nelaime gan nāca pavisam no citas puses.

Mihails Saakašvili publicēja Facebook lielu materiālu, kurā stāstīja par savu draudzību ar "ASV jauno prezidentu Džo Baidenu" un ilustrēja tekstu ar virkni kopīgu fotogrāfiju. Noslēgumam viņš izraudzījās izteiksmīgu frāzi: "Tagad, kad Gruzijas tauta cīnās, lai atgūtu nozagtās vēlēšanas, kurās opozīcija izcīnīja pārliecinošu uzvaru, un uzvaru tai nozaga, Baltajā namā mums ir ļoti vajadzīgi cilvēki ar vērtībām."

Gruzīņu-ukraiņu izcilais politiskais avantūrists patiešām radījis labus sakarus Vašingtonā, tāpēc nekādi nevar svītrot iespēju, ka tā varētu ietekikt EDSO pārvērtēt viedokli par vēlēšanām Gruzijā. Tādu rekomendāciju tur noteikti sadzirdēs.

Rietumiem nav cita eiroatlantisma, ko piedāvāt Gruzijai.

56
Tagi:
protesti, Gruzija, Eiropa, ASV
Pēc temata
Gruzija un divi ziloņi: iestāšanās NATO iznīcinās valsti
NATO pielikusi punktu Gruzijas sapņiem
"Jūs esat slimas, meitenes": kāpēc Gruzijā nobijās no Lavrova vizītes
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Sputnik V

Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā

39
(atjaunots 10:54 02.03.2021)
Kamēr Krievijas vakcīnas nav apstiprinātas ES, tās pilsoņi, visticamāk, nesaņems robežas šķērsošanai nepieciešamo sertifikātu.

Uzstājoties ar runu par ES diplomātisko resoru selektorsanāksmes rezultātiem, kanclere Angela Merkele informēja, ka sanākušie piekrituši tam, ka jāievieš vakcinēšanas sertifikāts, bez kura netiks atļauta iebraukšana ES, raksta Maksims Sokolovs vietnē RIA Novosti. Vienošanās pagaidām ir principiāla, detalizētu projektu iesniegs pēc trim mēnešiem.

Kā zināms, velns slēpjas detaļās. Tas attiecas arī uz vakcinēšanas pasi.

Pirmkārt nav skaidrs, ko iesākt cilvēkiem, kuriem ir pretindikācijas vakcinēšanai. Vairāk vai mazāk varētu saprast īslaicīgas kontrindikācijas gadījumu - piemēram, ja cilvēks nesen pārslimojis koronavīrusa infekciju. Tāpat kā ar citām infekcijas slimībām, arī šajā gadījumā jāpagaida kāds laiks un pēc tam droši var vakcinēties. Taču ir arī hroniskas slimības: ko darīt ar tām? Izskatās, jāierobežo tādu slimnieku pārvietošanas tiesības. Pie tam hroniskas kaites ir smagas, un to nesēji tik un tā drīz mirs. Nav cilvēka, nav problēmas. Hroniskajiem nekas Eiropā nav darāms.

Sputnik V
© Sputnik / Илья Питалев

Taču tas nav viss.

Pasaulē pašlaik ir daudz vakcīnu, iespējams, būs vēl vairāk. Kādas tieši vakcīnas dos tiesības saņemt ES sertifikātu?

Ar eiroatlantisko trijnieku Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca šķēršļu acīmredzami nebūs. "Vakcinējies ar "Pfizer" — saņem ausvaisu", citādi sanāk kāda disidentitāte.

Ar Krievijas ("Sputnik V" un "EpVakrona") un ķīniešu ("Sinovac Biotech", "CanSino Biologics", "CNBG — Sinopharm") vakcīnām viss varētu būt sarežģītāk. Tās var būt izcili efektīvas, bet, kamēr tās nav oficiāli apstiprinātas, ar tām vakcinēti pilsoņi, visticamāk, nesaņems nepieciešamo sertifikātu robežas šķērsošanai.

Lieta tāda, ka jautājums par nedemokrātiskas izcelsmes vakcīnas efektivitāti vai kaitīgumu ir ne tikai medicīnisks, bet arī politisks. Jau "Ziemeļu straumes 2" piemērs pietiekami spilgti ilustrē, kas notiek, kad lietā iejaucas politika - "demokrātijas izplatība pret totalitārismu", – krievu ogļūdeņradis izrādās bīstamāks nekā "Ciklons B". Kā zināms, "ja ģeometriskās teorēmas skartu cilvēku intereses, to dēļ rīkotu karus." Pie tam, ja var sarīkot nepatikšanas valstij, vienkārši neatzīstot nedemokrātisko vakcīnu, kāpēc gan to neizdarīt?

Ļoti daiļrunīgs ir nesenais (17. februāris) Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas izteikums: "Krievijas Covid-19 vakcinācijas stratēģija izraisa neizpratni. Kāpēc Krievija piedāvā teorētiski citām valstīm miljoniem devu, taču nav sasniegusi pietiekamu progresu pašu iedzīvotāju vakcinācijā? Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild."

Grūti pateikt, kas tas ir — pietiekams progress. Un vai Eiropas ierēdņi ir tiesīgi runāt par šo tēmu, kad pašā Eiropā progress ir acīmredzami nepietiekams? Citādi Ungārija nepirktu "Sputnik", tāpat Čehija, Austrija, Itālija neapsvērtu to pašu. "Kāpēc mums ir vajadzīgs "Sputnik", kad uz katra soļa ir vakcinācijas punkti ar "Pfizer"?"

Iespējams, Urzulas kundze ir sašutusi par XIX gadsimta beigu maizes eksporta prakses atdzīvināšanu – "Paši pietiekami neēdīsim, bet izvedīsim". Ir grūti pateikt, vai esošā Veselības ministrija rīkojas atbilstoši toreizējā finanšu ministra Višņegradska principiem. Bet vēl grūtāk ir saprast, kāds tam ir sakars ar Krievijas vakcīnas iedarbīgumu. Vai nu tā ir efektīva vai ne. Savukārt Krievijas panākumi savu iedzīvotāju vakcinācijā diez vai varētu būt Briseles galvenās rūpes.

Cita lieta, ja vajag par jebkādu cenu "atmaskot" Krievijas vakcīnu. Īpaši - neuzskatīt poti par pamatu vīzas sertifikāta izsniegšanai. Kad runa ir par dzelzs aizkara problēmām, tad, protams, jebkuri paņēmieni var noderēt.

Protams, ne jau viss ir atkarīgs no Urzulas un viņas domubiedriem. Izņemot tos, kuri vēlas jebkādu iemeslu un ieganstu piesegā norobežoties no Krievijas, ir arī grupas ar citām interesēm.

Piemēram, lai gan Krievijas iedzīvotāju ienākumi ir stipri krituši, tomēr nav ne runas par totālu nabadzību, kas padara neaktuālu izbraukuma tūrismu. Daudzas Eiropas valstis (Itālija, Francija, Grieķija, u tt.), kur tūrisms pirms pandēmijas nodrošināja 10-15% no IKP un deva darbu labai iedzīvotāju daļai – šīs valstis jau sapņos redz, kā varētu atgriezties pirmskovida laiki un Krievijas tūristu nauda. Fon der Leienas kundzes intereses tām ir vienaldzīgas – pašu plānais maciņš ir daudz svarīgāks.

Var, protams, iedvesmot eiropiešus, sak, "uz ideoloģijas rēķina mēs netaupām", attiecināt šo saukli uz vīzu sertifikāciju, bet tāda ilgtermiņa politika var beigties ar dažādiem pārsteigumiem. Neviens nav atcēlis principu "savs krekls tuvāks", un to pastāvīgi lamāt ir bīstami.

Tātad jautājums par to, kādas vakcīnas pēc trim mēnešiem apliecinās ieceļošanas vīzas prasītāja drošību, kļūs par asu strīdu tēmu starp fon der Leienas kundzi un sīkburžuāziskā principa "Manis pēc kaut vai suns, ka tik olas dētu" piekritējiem.

39
Tagi:
vakcīna, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
"Tikai ne krievu vakcīna". Lietuvas elitei nospļauties par cilvēku veselību
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem
Vakcinētajam ir 98 gadi: kā Latvijā izmanto vakcīnu, ko Vācijā sirmgalvjiem neiesaka
Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, foto no arhīva

Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām

34
(atjaunots 08:25 02.03.2021)
ES vēlas vienpusēji regulēt attiecības ar Krieviju, vēlas pēc saviem ieskatiem sodīt vai apžēlot Krieviju, turklāt Krievijai tai pazemīgi jāpaklausa un vēl jābūt gatavai, tiklīdz pasauks sadarboties.

Rietumi laiž klajā jaunu sankciju sēriju pret Krieviju: pirmdien Eiropas Savienība saskaņoja personālo sankciju ieviešanu pret virkni Krievijas amatpersonu, kas esot atbildīgas par "Navaļnija vajāšanu" (sarakstu publicēs pēc dažām dienām). Savienotajās Valstīs steidz gatavot "sankciju un citu pasākumu" paketi ne tikai par Navaļniju, bet arī par hakeru uzbrukumiem (ko dēvē par SolarWinds) amerikāņu aģentūrām un kompānijām, kuros apsūdz Krieviju, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Tas viss bija paredzams, nemaz nerunājot par to, ka sankciju spiediens (vērienīgi soļi, ne tikai atsevišķas ASV akcijas) pret Krieviju ilgst jau septiņus gadus. Pa šo laiku Krievija pie tām jau paspējusi pierast, tomēr vienmēr ir interesanti argumenti, ar kuriem pamato savu rīcību rietumu "partneri". Argumenti, ne motīvi. Motīvi ir saprotami –  par tiem trešdien atgādināja Vladimirs Putins, uzstājoties FDD kolēģijā.

"Mēs saskaramies ar tā saucamo Krievijas savaldīšanas politiku. Te runa nav par konkurenci, kas ir dabiska starptautiskajās attiecībās, bet gan par konsekventu un visai agresīvu līniju, kas vērsta uz to, lai kaitētu mūsu attīstībai, nobremzētu to, radītu problēmas ārējā perimetrā, izprovocētu iekšējo nestabilitāti, iedragātu vērtības, kas apvieno Krievijas sabiedrību, un galu galā novājinātu Krieviju, pakļaujot to ārējai kontrolei, tāpat kā tas notiek dažās valstīs postpadomju telpā."

Šie mērķi nepavisam netiek noklusēti: Putins atzīmēja, ka "pietiek iepazīties ar publiskiem stratēģiskajiem dokumentiem un dažu valstu ierēdņu ļoti vaļsirdīgiem paziņojumiem." "Pat necenšas slēpt nedraudzīgu attieksmi pret Krieviju, pret citiem patstāvīgiem, suverēniem, pasaules attīstības centriem."

Borels
Пресс-служба МИД РФ

Labi zināmi arī visi savaldīšanas veidi, Putins tos uzskaitīja: "Mūs cenšas sastindzināt ar ekonomiskām un citām sankcijām, bloķēt lielus starptautiskus projektus, kuros, starp citu, esam ieinteresēti ne tikai mēs, bet arī mūsu partneri, tieši iejaucas mūsu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, mūsu valsts demokrātiskajās procedūrās. Un, protams, tiek aktīvi izmantoti rīki no specdienestu arsenāla."

Tas viss jau gadījies Krievijas vēsturē: dažnedažādas kombinācijās izmantotas visas nosauktās metodes, un Krievija ir iemācījusies tām pretoties un atbildēt. Tieši tāpēc Putins teica, ka "tāda līnija pret Krieviju ir absolūti bezjēdzīga", ne ar kādu spiedienu viņiem neizdosies nedz piespiest mūs piekāpties, nedz sagraut mūs no iekšienes. Pie tam Krievija atgādina, ka aizsargā savu suverenitāti un savas intereses, kā tā aizstāvas, nevis uzstājās agresora lomā.

Cita starpā Krievija pastāvīgi uzsver: tā ir gatava veidot attiecības ar visiem, ir gatava atklātam dialogam uz savstarpējas uzticības un cieņas pamata. Arī to atgādināja Putins. Bet kas dzirdams atbildei?

Krievija nav ieinteresēta sadarboties ar Eiropas Savienību, Krievijas vara ved valsti autoritārisma virzienā — pie tāda secinājuma nonākuši ES valstu ārlietu ministri sanāksmē, kurā lēma par jaunām sankcijām. Savukārt Eiropas demokrātijas vadītājs Žuzeps Borels nosauca Krieviju par "kaimiņu, kurš nolēmis uzvesties kā pretinieks". Tiesa, viņš uzsvēra: "Mums ir jānosaka modelis, lai izvairītos no pastāvīgas konfrontācijas ar kaimiņiem, kuri nolēmuši rīkoties pretēji."

Proti, Eiropa un Rietumi kopumā iztēlo situāciju tā, ka Krievija meklē konfrontāciju un nevēlas attīstīt attiecības. Turklāt, izrādās, Krievija pastāvīgi iejaucas Eiropas lietās un vērš spiedienu pret ES. Tāpēc Eiropas Savienība tagad veidos attiecības ar Maskavu, ņemot vērā trīs principus.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Lūk, kā tos aprakstīja Borels: dot pretsparu Maskavai starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā, savaldīt, ja Krievija palielinās spiedienu uz ES, un sadarboties ar Krieviju tikai jomās, kurās ieinteresēta Eiropas Savienība. Pretspars, savaldīšana, sadarbība tur, kur ir izdevīgi ES — tāds ir Eiropas diplomātijas cīņas komplekts. Par ko īsti ir runa?

Ar "starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem" tiek saprasts gandrīz viss - no Krimas un Navaļnija līdz jebkurai citai tēmai, gan iekšējai, gan starptautiskai. Sankcijas par to, ka Krievijā nav geju laulību, proti, par cilvēktiesību pārkāpšanu? Lūdzu! Sankcijas par atteikšanos "atgriezt" Gruzijai Abhāziju? Nekādu problēmu! Sankcijas par kārtējo Eiropā nogalināto emigrantu vai bēgli no Krievijas, kuru katru cilvēku (kā tā notika ar Berlīnē nogalināto čečenu no Gruzijas) — kā nu ne! Uzlauzta bundestāga datorsistēma? Protams, jāsoda Krievija.

Tikpat labi gandrīz jebko var nosaukt par spiedienu pret ES, ko vien vēlies. Separātisti balso par Katalonijas izstāšanos? Meklējam krievu pēdas. Maskavā ierodas parlamenta frakcijas "Alternatīva Vācijai" pārstāvji? Krievi grib gāzt Merkeli. Maskava protestē pret padomju karavīriem veltīto pieminekļu demontāžu Polijā vai Čehijā? Apspiež nabaga brīvību mīlošos austrumeiropiešus. Būvē gāzesvadu? Grib sašķelt Eiropu. Atsakās no būvdarbiem? Grib sasaldēt Eiropu. Absurds? Nē, prognozējama reakcija.

Proti, ES vēlas vienpusēji regulēt attiecības ar Krieviju, vēlas pēc saviem ieskatiem sodīt vai apžēlot Krieviju, turklāt Krievijai pazemīgi jāklausa un jābūt gatavai, tiklīdz pasauks sadarboties, taču tikai tajās jomās, kas ir izdevīgas labajiem eiropiešiem.

Realitāte ir citāda – ES ir kaimiņš, kurš uzvedas kā pretinieks. Tā cenšas piespiest Krieviju pie sienas, izvirza nosacījumus, pamāca un demonizē, iejaucas Krievijas iekšējās lietās (pat tagad Borels paziņojis, ka "savienība paplašinās pilsoniskās sabiedrības atbalstu Krievijā") un uzskata to par pašsaprotamu. ES (lai arī pēc atlantistu iniciatīvas) mēģina atraut Ukrainu no Krievijas, mainīt Austrumu un Rietumu vēsturiskās robežas, paplašināt savu dzīves telpu uz krievu civilizācijas rēķina un pie tam vēlas, lai Krievija ar to samierinātos. Šāda nekaunība varētu būt izskaidrojama pirms 25, pat pirms 15 gadiem, kad Krievija cīnījās par savu izdzīvošanu un nevarēja nedz rūpēties par visu krievu pasauli, nedz prasīt no eiropiešiem pieklājīgu uzvedību, taču tagad ir vienkārši smieklīgi gaidīt no Krievijas nevīžīga mācekļa paklausību.

Krievija jebkurā gadījumā pārveidos attiecības ar Eiropu uz sev pieņemamiem nosacījumiem, un jo ātrāk ES to sapratīs, jo gludāk un ātrāk paies šis process. Eiropai tik un tā nav nekādas alternatīvas: tā nevar atļauties ne norobežoties no Krievijas, ne kļūt par tās pretinieku. Pareizāk sakot, atļauties jau var, taču tā tai būs pēdējā reize.

34
Tagi:
Vladimirs Putins, sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību
Lavrovs: Eiropas Savienība pati sagrāvusi attiecības ar Krieviju
Krievijas ĀM: Eiropas Savienībai nav izdevies sarīkot Krievijai "publisku pērienu"
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to

Vakcinācija emocijās: cilvēki reaģē uz Covid-19 vakcīnu

0
(atjaunots 09:18 03.03.2021)
  • Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
  • 90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
  • Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
  • Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
  • Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
  • Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
  • Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
  • Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
  • Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
  • Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
  • Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
  • Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
  • 98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
  • Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu GamKovidVak (Sputnik V) Covid-19 profilaksei
Dažādu valstu fotogrāfiem izdevies iemūžināt cilvēku patiesās emocijas vakcinācijas laikā pret koronavīrusu.

Šie cilvēki nepozē fotogrāfam vakcinācijas laikā pret Covid-19. Reportieriem visā pasaulē izdevās iemūžināt cilvēku patiesās emocijas, kad tie atnāca pēc potes. Kādu vakcinē ar pirmo komponentu, citi saņem jau otro poti. Cilvēku reakciju vakcinācijas laikā pret Covid-19 dažādās valstīs skatieties fotogalerijā Sputnik.

0
  • Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
    © REUTERS / Anushree Fadnavis

    Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei

  • 90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
    © AP Photo / Eraldo Peres

    90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija

  • Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
    © AP Photo / Wilfredo Lee

    Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV

  • Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Ilya Naymushin

    Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei

  • Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
    © AFP 2019 / Pool / Kirsty O'Connor

    Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei

  • Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
    © AFP 2019 / Philip Fong

    Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā

  • Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
    © REUTERS / Florion Goga

    Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech

  • Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
    © AFP 2019 / Phill Magakoe

    Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī

  • Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
    © REUTERS / Ajeng Dinar Ulfiana

    Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā

  • Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
    © REUTERS / Mohammad Ismail

    Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā

  • Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
    © AFP 2019 / Marco Bertorello

    Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā

  • Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Pavel Lisitsyn

    Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei

  • 98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
    © AP Photo / Pool / Graeme Robertson

    98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā

  • Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu GamKovidVak (Sputnik V) Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Magda Gibelli

    Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu "GamKovidVak" (Sputnik V) Covid-19 profilaksei