Baidena piekritēji pie Baltā nama Vašingtonā, foto no arhīva

Padodies vai mirsti: Trampa piekritējus gaida krievu liktenis

142
(atjaunots 20:18 06.11.2020)
Vēlēšanu rezultātus ASV, kā jau kurā katrā banānu republikā (vai "banānu impērijā") lems tiesa vai bruņoti puiši ielās. Pašu amerikāņu nākotnes aprises manāmas jau tagad.

Atliek tikai paklausīties, ko viens otram saka pat ne politiķi, - tie paši sabiedriskās domas noteicēji, kas regulē morālo klimatu un sabiedriskās diskusijas līmeni katrā konkrētā valstī, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Demokrātiskās partijas piekritēju (tas ir, aptuveni puse iedzīvotāju) un kreiso sabiedrisko darbinieku  tipisko attieksmi pret Donalda Trampa vēlētājiem (otru pusi iedzīvotāju) ļoti spilgti demonstrē Monét X Change – amerikāņu televīzijas zvaigzne, dziedātāja, sabiedriskās domas līdere un LGBT aktīviste:

"Visiem: nemēģiniet kontaktēties ar Trampa piekritējiem kā cilvēkiem, kam ir elementāra izpratne un spēja kaut ko aptvert. Tie ir (necenzēti – aut.) monstri."

Pēdējā laikā ASV tāds viedoklis kļuvis par ierastu lietu. Patiesībā tas tikai mazliet emocionālākā formā pauž Hilarijas Klintones pazīstamo tēzi par to, ka Trampa vēlētāji ir (tulkojot pēc būtības) "nožēlojamu ļautiņu saujiņa".

Pašu Monét X Change amerikāņu mūsdienu diskursā kritizēt ir aizliegts – zvaigznei ir veselas divas īpašības, kas tai dāvā iespējas pēc sirds patikas un bez jebkādām sekām pazemot apkārtējos. Pirmkārt, viņa ir nēģeriete, otrkārt, viņa ir Drag queen – bioloģisks vīrietis, kurš nēsā sieviešu apģērbu un pieprasa, lai pret viņu izturētos kā pret sievieti un cienītu viņas pašizpausmes tiesības.

Tātad ikviens, kurš, piemēram, nosaukts Monét X Change (patiesībā viņu sauc Kevins Bērtins) par "monstru" viņa/viņas politiskajiem izteikumiem un politisko oponentu dehumanizāciju, var palikt vismaz bez iztikas līdzekļiem, jo politiskie aktīvisti metīsies virsū visiem darba devējiem, kuri ir gatavi pieņemt darbā tādu "homofobu un rasistu".

Savukārt par naidīgu attieksmi pret Trampa piekritējiem, kristiešiem, konservatoriem, strādnieku profesiju pārstāvjiem (Trampa galvenie vēlētāji), republikāņu vai lauku štatu iedzīvotājiem, par viņu dehumanizāciju nekas nedraud – nav iespējams zaudēt darbu, naudu, piekļuvi televīzijai vai vismaz lapu sociālajos tīklos. Tas skaidri liecina, kam pieder reālā vara ASV, daudz daiļrunīgāk nekā jebkura politiska analīze par vietu proporcijām Senātā un Kongresā.

Patiesībā puse amerikāņu drīkst jebko. Toties otrajai pusei ir jāmaksā un jānožēlo grēki. Vēl var ar totāla bezspēka sajūtu noskatīties, kā vēlēšanu iecirkņos svarīgākajās pilsētās balti furgoni naktī piegādā dīvainus konteinerus ar nesaprotamu saturu. Konteinerus ienes balsu skaitīšanas zonā, un Baidenam pēkšņi uzrodas desmitiem tūkstošu jaunu balsu.

Tikpat bezspēcīgi viņi spiesti vērot, kā Detroitā caurspīdīgās sienas, kas iepriekš būvētas, lai novērotāji (un vēlētāji) varētu redzēt balsu skaitīšanu, viņu acu priekšā aizsedz ar finiera plāksnēm. Viņi neko nevar iesākt, tikai nožēlot, ka Baidenam parādījušies desmitiem tūkstošu nezināmas izcelsmes balsu.

Acīmredzamo un nekaunīgo pārkāpumu izpildītāji strādā absolūti mierīgi – viņi ir droši, ka nekāds sods viņiem nedraud, jo oficiozie mediji un liela daļa sabiedriskās domas (nerunājot jau par politiķiem un sabiedriskās domas līderiem) būs viņu pusē. Iespējams, viņus atbalstīs arī amerikāņu tiesu sistēma.

Šī parādība kļūst skaidrāka, redzot attieksmi pret līdzpilsoņiem, ko demonstrē Drag-queen-teledīva. Monstri, necilvēki. Monstrus ļauts piekrāpt, monstriem var atņemt balsstiesības, uz viņiem nav attiecināmas morāles normas un cilvēkiem domātie likumi. Ja Trampam un viņa komandai neizdosies mazs brīnums amerikāņu tiesās (vai Amerikas ielās), aptuveni pusei ASV iedzīvotāju nāksies dzīvot (vai izdzīvot) šajā režīmā nezināmi ilgu laiku.

No vienas puses, elementāra empātija liek just līdzi tāda pilsoniskā pazemojuma upuriem. Tomēr, no otras puses, ir arī zināms vēsturiskais taisnīgums. Miljoniem vēlētāju, republikāņu, ir iespēja izjust pašiem uz savas ādas šo un to, kas atgādina (pagaidām attālināti) to, ko bija spiesti pārciest krievu cilvēki daudzu bijušās PSRS republiku teritorijās. Faktiski, viņiem tika atņemtas politiskās tiesības, viņi tika izspiesti no ekonomiskās dzīves, pastāvīgi tika pazemoti, sastapās ar totālu, bezcerīgu dehumanizāciju, ko pavada CNN žurnālistu mierinošā murmulēšana par to, cik laba ir dzīve un cik labi ir tā rīkoties.  

Atklāti rusofobajiem politiķiem pēcpadomju telpā (atliek atsaukt atmiņā nesenus piemērus – Ukrainas prezidentu Vladimiru Zeļenski un Moldovas prezidenta kandidātu Maiju Sando) ir kāda tradīcija. Pirms vēlēšanām vai tūlīt pēc tām viņi uzrunā pazemotos, bez tiesībām un iespējām atstātos krievus un klāsta par nacionālo vienotību un mīlestību. Dažkārt viņi pat runā krieviski.

Trampa piekritējiem, kuru balsis tiek zagtas acu priekšā, bija iespēja izjust (vēl gan ne visā pilnībā, tomēr tas ir tikai sākums) kaut ko aptuveni līdzīgu emocijām, ko juta tuvākajās ārvalstīs "iestrēgušie" krievi: Džo Baidens uzrunā pēkšņi pārgāja pie samierināšanās ar "monstriem" un ierunājās par amerikāņu "saliedētību".

Baidena štāba un amerikāņu marionešu līdzīgais stils nav nejaušs – amerikāņu "krāsaino revolūciju" plānoja un izpilda tie paši ļaudis, kas sekmīgi noslīpēja tehnoloģijas Ukrainā, Gruzijā un citviet, kur uzvarējusi "jaunā perspektīvā demokrātija" ar mazliet asiņainām rokām un mīlestību pret vietējiem nacistiskajiem kolaboracionistiem.

Nē, tik slikti jau nemaz nav. Galu galā, ja arī Tramps cieš sakāvi, ja viņa piekritēju dzīvē iestāsies īsta elle, viņiem vienmēr būs iespēja pārvākties uz Oregonu – štatu, kurā tautas referendumā dekriminalizēta smago narkotiku glabāšana. Tā ir vēl viena amerikāņu nākotnes iezīme – kādreiz varenā lielvalsts ienīst pusi savu pilsoņu, lauž pati savus civilizācijas institūtus, un tiem, kam smagi dzīvot šajā totālās pagrimšanas atmosfērā, faktiski piedāvāta "izeja ar šprici". Protams, Amerikai ir nākotne. Jāšaubās tikai, vai tā būs gaiša.

142
Tagi:
LGBT, prezidenta vēlēšanas, ASV
Donald Cook

NATO iziet Melnajā jūrā. Vai alianse pabīdīs malā Krieviju Krimā

26
(atjaunots 11:56 04.12.2020)
Ziemeļatlantijas alianse iecerējusi reformas pirms Džo Baidena ievākšanās Baltajā namā. Nesenajā samitā alianses ārlietu ministri pārskatījuši tās pamatprincipus un ieviesuši izmaiņas darbā.

Saglabājušās tikai galvenās problēmas – Krievija un Ķīna. Par to, kā NATO plāno savaldīt "Krievijas draudus", portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Pielāgot NATO krīzēm

Video apspriedei ar alianses valstu ārlietu ministriem Jenss Stoltenbergs gatavojās īpaši rūpīgi. Tikšanās ministru līmenī ir pēdējā pirms ikgadējā samita, kas ieplānots gada sākumā. Iepriekš izstrādāt dienas kārtību un apspriest aktuālākos jautājumus, - tas nozīmē nodrošināties pret neprognozējamiem dalībniekiem. Precedenti jau ir bijuši.

Piemēram, pirms pagājušā gada tikšanās Emanuels Makrons paziņoja, ka "NATO mirušas smadzenes". Tas noteica diskusijas toni un izjauca visus plānus. Alianses locekļi viens skaļāk par otru pierādīja Francijas līderim un viens otram, ka blokā viss ir kārtībā.

Izrādījās, ka transatlantijas solidaritātei vismazāk tic Donalds Tramps. Atbildot uz argumentiem par alianses lielo lomu Krievijas, Ķīnas un Irānas savaldīšanas darbā, ASV prezidents pieprasīja vispirms palielināt iemaksas par aizsardzību. Pēc viņa domām, cīņa ar ārējiem izaicinājumiem pārsvarā uz Amerikas militārā potenciāla rēķina nav racionāla.

Gaidāmajā samitā ASV pārstāvēs Džo Baidens, un alianses ģenerālsekretārs cer, ka izdosies atgriezties pie "vecajiem labajiem laikiem" – amerikāņi apstiprinās militāri politiskās savienības nozīmi.

Lai izklausītos pārliecinošāk, pirms samita ģenerālsekretārs lūdza analītiķiem izskatīt problēmas organizācijas iekšienē, norādīt to risināšanas metodes un nospraust uzdevumus tuvākajiem desmit gadiem. Pētnieku darbs apkopots pārskatā ar daiļrunīgu nosaukumu "NATO 2030".

Tā nu ārlietu ministri sāka pētīt un koriģēt ekspertu slēdzienus. Visi apspriedes dalībnieki, pat Francija atzina, ka "smadzeņu nāve" aliansei nedraud, tomēr reformas par ļaunu nenāks.

"Ir svarīgi adaptēt aizsardzības savienību jaunajai starptautiskajai situācijai. Krīzes situācijās NATO jārīkojas operatīvi un saliedēti, pat ja tas draud ar pamatprincipu laušanu," teikts dokumentā.

Pats galvenais, ko pārskata autori iesaka mainīt, ir veto tiesības: tās patlaban līdztiesīgi izmanto visi NATO dalībnieki. "Ja ierobežot vienbalsīgo balsojumu, spriedze aliansē mazināsies," uzskata pētnieki.

Viņu slēdzieniem vairāki ministri nepiekrita, tomēr atzina, ka idejas ir novatoriskas.

Jau atkal "Maskavas roka"

Toties visi dalībnieki bija vienisprātis par viedokli par ārējiem draudiem: nopietnu izaicinājumu transatlantiskajai drošībai joprojām met Krievija un Ķina.

"Maskava modernizē kodolarsenālu un dislocē jaunās raķetes no Galējiem Ziemeļiem līdz Sīrijai un Lībijai. Krievijas klātbūtne pastiprinājusies arī krīzes rezultātā Baltkrievijā un Kalnu Karabahā," teica Stoltenbergs.

"Kremlis tiecas pēc hegemonijas pār bijušajām padomju republikām un grauj to suverenitāti. NATO ir svarīgi pielāgoties jaunajai videi, kurā atgriezusies sāncensība ar pastāvīgi agresīvo Krieviju," ģenerālsekretāram piebalsoja pārskata autori.

"Krievijas draudu neitralizācijas" darbs jau rit. Stoltenbergs minēja tādus piemērus, kā NATO sadarbība ar Gruziju un Ukrainu. Tagad abas valstis ir alianses partneri ar paplašinātām iespējām, kas paredz piekļuvi Rietumu tehnoloģijām un izlūkošanas informācijai, tomēr netuvina pilnvērtīgai dalībai blokā.

Krievijas savaldīšanai alianse plāno paplašināt klātbūtni Melnajā jūrā – tā ir atbilde uz "Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos Krimā". Nianses pagaidām netiek atklātas.

Krievijas amatpersonas reaģēja. "NATO darbības, tostarp arī Melnās jūras reģionā, kaitē EDSO "burtam un garam". Tiek noraidīts drošības nedalāmības princips," konstatēja Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs.

Melnās jūras prioritātes

"NATO galvenais uzdevums ir sagatavoties ASV prezidenta maiņai. Bloks cer, ka Baidens veicinās konsolidāciju un Trampa laikā radušās problēmas pazudīs. Tomēr diezin vai Amerikas jaunais līderis atteiksies no priekšgājēja mantojuma visā pilnībā. Noteikti uzstās, ka visiem alianses dalībniekiem jāiemaksā bloka aizsardzības krājkasītē 2% no IKP," uzskata Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Politologs uzskata, ka Baidena nākšana pie varas nemainīs NATO un Krievijas spriedzes pilnās attiecības. Tomēr, ņemot vērā Maskavas darbu vairākās starptautiskās problēmās, alianse nevarēs ignorēt dialogu, vismaz militārpersonu līmenī.

Melnās jūras problemātiku starp NATO apspriestajiem jautājumiem Kortunovs skaidroja ar Krievijas augošo ietekmi Aizkaukāzā: "Alianse pievērsusi uzmanību karam Kalnu Karabahā un Krievijas miernešu ievešanai. Šīs teritorijas ir netālu no Melnās jūras, ko NATO uzskata arī par savu interešu zonu. Maskavas nostiprināšanos reģionā viņi uzskata par potenciālu izaicinājumu. No šejienes izriet arī paziņojumi par Melnās jūras reģiona prioritāti."

Tomēr Krievija nav vienīgais riska faktors NATO Melnās jūras akvatorijā, ir pārliecināts eksperts. "Viņu plāni nostiprināties Melnās jūras reģionā nav tik lielā mērā vērsti pret Maskavu, cik pret Ankaru, - viņš uzskata. – Neskatoties uz dalību blokā, Turcijas viedoklis vairākos jautājumos neatbilst kopējam viedoklim. Redžepam Tajipam Erdoganam ir pretrunas ar Grieķiju, Franciju, pat Vāciju un ASV. Taču NATO vēlas atgūt Turciju. Vēl viens mērķis – novērst Turcijas un Krievijas tālāku tuvināšanos."

NATO darbības Melnās jūras reģionā turpinās aktivizēt arī Ukraina. Pie tam par galveno jautājumu attiecībās ar aliansi kļūs Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšana Krimā, uzskata eksperts. "Jaunu objektu būvdarbus pussalā Kijeva pozicionē kā kārtējos draudus transatlantijas drošībai. Ukrainas vadība joprojām uzstājīgi apgalvos, ka Krievijas militāro sistēmu dislokācija Krimā prasa īpašu uzmanību," pieļāva Kortunovs.

Atvadas no ilūzijām

NATO uzmanību Melnās jūras reģionam atbalsta arī Tbilisi, ir pārliecināts Gruzijas Sabiedrisko lietu universitātes profesors Tornike Šarašanidze. Viņš uzskata, ka tas saistīts ar Krievijas karavīru klātbūtni Dienvidosetijā.

"Gruzija jau sen nelolo ilūzijas, ka vidēja termiņa perspektīvā iestāsies NATO. Tomēr cenšas paplašināt sadarbību ar bloku," atzīmēja Šarašenidze.

Viņš atzina, ka karš Kalnu Karabahā pastiprinājusi Krievijas pozīcijas Aizkaukāzā, un piebilda: "Armēnijai ir sabiedrotais – Krievija. Azerbaidžānai – Turcija. Faktiski starp abām valstīm izveidojusies militāra alianse. Gruzijai tāda sabiedrotā nav, atliek paļauties uz NATO."

Neskatoties uz izskanējušajiem apgalvojumiem, ne Gruzija, ne viss Melnās jūras reģions nav prioritāras problēmas, uzskata eksperts. Tagad aliansei pats galvenais ir sakārtot dialogu ar Baidenu. Samits nākamā gada sākumā būs pirmais pārbaudījums.

26
Tagi:
Krima, NATO, Krievija, ASV
Pēc temata
Gluži kā kasīt lāci aiz auss: eksperti uzskata, ka NATO nelīdīs Azovā
Mediji: ASV flotes mācības Melnajā jūrā draud ar militāru konfliktu ar Krieviju

Kāpēc Armēnija zaudēja konfliktā tik lielu skaitu militārās tehnikas vienību?

34
(atjaunots 11:47 04.12.2020)
Kalnu Karabahas konflikta aktīvā posma periodā ekspertu aprindās un medijos sākās diskusijas par Armēnijas bruņoto spēku izmantotā Krievijā ražotās tehnikas efektivitāti.

Sputnik militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko pacentās noskaidrot, vai vaina meklējama bruņojumā, vai tomēr karavīru iemaņās un aizsardzības organizācijas jautājumos.

Šodien vērojami daži mēģinājumi attaisnot armēņu zaudējumus ar Krievijā ražotajiem "nederīgajiem" iznīcinātājiem Su-30SM, "pusaklajiem" zenītraķešu kompleksiem S-300, "neefektīviem" REC kompleksiem un "nepareizas sistēmas" tankiem. It kā Armēnija nekad nebūtu pirkusi bruņojumu citās valstīs (piemēram, radarus Swathi no Indijas), bet azerbaidžāņu spēki būtu bruņoti tikai ar Izraēlā un Turcijā tapušu produkciju (tādu, kā Bayraktar), kas izšķīrusi "lielo lūzuma punktu". Vispārējais diskurss: Karabaha koriģēs Krievijas bruņojuma piegādes sabiedrotajiem un partneriem. Tamlīdzīgas runas slēpj militāri politiskās vadības stratēģiskās kļūdas un aso konkurences cīņu pasaules bruņojuma tirgū. Labāk tomēr būtu atgriezties realitātē.

Maskava piešķīra Armēnijai vairākus militāros kredītus. Tālākie militārie projekti ir pašu armēņu ziņā. Ja Krievijā ražotie ZRK S-300 piedalījās karadarbībā Karabahā un guva bojājumus tāpēc, ka nebija nodrošināta uzticama, ešelonēta PGA sistēma, tad iepriekš pieminētie Indijā tapušie pretbateriju radari Swathi par 40 miljoniem dolāru nekādas aktivitātes pēdas neatstāja. Lai arī būtu varējuši, saskaņā ar reklāmām, fiksēt mīnmetēju šāvienus līdz 20 km, artilērijas – līdz 30 km, raķešu – līdz 40 km attālumā (katra iekārta it kā spējot fiksēt līdz 7 mērķus vienlaikus). Iespējams, karavīri nepaspēja apgūt jauno radaru ekspluatāciju. Armēņu speciālistu prasmes, iespējams, ir izšķirošais (vājais) posms arī Krievijā ražotās militārās tehnikas ekspluatācijā (paši no sevis ieroči nešauj). Un, protams, kaujās absolūti nepieņemams ir organizētības trūkums un pašpaļāvība.

Zaudējumi un trofejas

1. decembrī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs uzrunā nācijai detalizēti pastāstīja, kādi bija Armēnijas zaudējumi Kalnu Karabahā. Garā sarakstā – simtiem dažāda bruņojuma vienību, iznīcinātu vai saņemtu trofejās. Azerbaidžānas prezidents pieminēja gan raķešu kompleksus un zalves reaktīvās sistēmas, gan tankus un radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

Šos datus var uztvert dažādi, tāpat kā pārdomāto lēmumu noklusēt Azerbaidžānas armijas zaudējumus (noteikti tie ir būtiski), taču pašreizējā situācijā, kad valsts atguvusi septiņus rajonus, prezidentam nav iemesla radikāli pārspīlēt datus par pretinieka zaudējumiem. Likumsakarīgi rodas jautājums par armēņu grupējuma militārās organizācijas līmeni 44 diennaktis ilgajās cīņās Kalnu Karabahā.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Armēņu spēku iznīcinātās tehnikas lielo skaitu iespējams skaidrot ar nežēlīgo konfrontāciju, tomēr pie tam pārsteidz pamestie 79 tanki, 47 kājnieku mašīnas, 104 artilērijas vienības (lielgabali un mīnmetēji), 5 zenītiekārtas "Šilka", 93 speciālās automašīnas, 270 kravas automašīnas (iespējams, trofejas tiks nodemonstrētas Baku, lai apliecinātu valsts vadītāja vārdus). Jāpiebilst: 79 cīņasspējīgi tanki – tas ir divarpus tanku bataljonu bruņojums, liels spēks gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Domāju, armēņu neticamajam "dāsnumam" ir tikai divi iemesli: militārā tehnika pamesta neorganizētas (stihiskas) atkāpšanās laikā, vai arī nav piegādāta degviela (sagādes problēmas), un mašīnas vienkārši vairs nespēja pārvietoties.

Jebkurā gadījumā ir vajadzīgi organizatoriski secinājumi, tomēr tā ir Armēnijas Ģenerālštāba un valsts militāri politiskās vadības prerogatīva.

34
Tagi:
aizsardzība, militārā tehnika, Armēnija, Krievija
Pēc temata
Miers Kalnu Karabahā: kas un par ko cīnījās
Kalnu Karabaha: jau gatavojāmies cīņām ielās
Armēnijas kļūdas Kalnu Karabahā
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
Tukša klases telpa

Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"

0
(atjaunots 08:59 05.12.2020)
1.-4. klašu audzēkņi varētu pāriet pie attālinātajām mācībām, ja parlaments neapstiprinās prasības par masku valkāšanu, paziņoja Ilga Šuplinska.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ja Saeima noraidīs valdības prasību uzdot skolēniem un skolotājiem valkāt maskas mācību iestādēs un Covid-19 izplatība valstī pieaugs, valdība varētu pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām 1.-4. klašu audzēkņiem, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vēsta Press.lv.

1. decembrī valdība pieņēmusi lēmumu par sejas masku obligāto valkāšanu 1.-4. klašu audzēkņiem, kuri pagaidām vēl mācās klātienē. 3. decembrī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece paziņoja, ka Saeima varētu neapstiprināt valdības lēmumu par masku valkāšanu jaunāko klašu skolēniem.

Ilga Šuplinska norādīja, ka norma par sejas masku valkāšanu bērniem mācīu iestādēs izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi, kur masku valkāšanu skolās oktobra sākumā ieviesa vairākas valstis.

Pirms nedēļas masku valkāšana bija obligāta 17 valstīm no 30 ES un EEZ valstīm. Deviņās valstīs maskas ir obligātas no sešu gadu vecuma, sešās – no 13 gadu, bet vēl divās – no 4 gadu vecuma. Šuplinska paziņoja, ka masku valkāšana skolās ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem lielākajā daļā ES valstu nodrošinājusi Covid-19 izplatības samazinašanos.

Ministre atzīmēja, ka janvārī IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sameklēs līdzekļus masku iepirkumiem skolēniem un skolotājiem.

Tāpat ministrija iesaka tādus drošības pasākumus skolās, kā nodarbību skaita samazināšana, mūzikas un sporta nodarbību organizēšana attālinātā režīmā, daļēji attālināto mācību modeļa ieviešana un klašu sadalījums grupās.

Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem.

0
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, izglītība
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt