Automātiskais lielgabals A-190 uz korvetes Soveršennij klāja

NATO aviācijas kaps. Krievijas kuģi atbildēs uzbrukumā no gaisa

118
(atjaunots 19:50 05.11.2020)
Aviācijas bāzes kuģu plašais pielietojums Otrā pasaules kara gados lika koriģēt jūras kauju taktiku.

Noskaidrojās, ka aviācija apdraud kuģus tikpat lielā mērā kā zemūdenes un artilērija. Pēckara gados parādījās pretkuģu raķetes. Šodien jebkurš "vimpelis" jūras cīņā ir lemts ātrai nāvei bez spēcīgas un daudzslāņainas pretgaisa aizsardzības. Par to, kā uz Krievijas mūsdienīgajiem karakuģiem darbojas PGA, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Paši jaunākie

Tehnoloģiski mūsdienīgākie kuģi Krievijas Jūras kara flotē ir tālās jūras zonas daudzfunkcionālās fregates "Admiral Gorshkov" un "Admiral Kasatonov" (projekts 22350, tas patlaban iziet valsts izmēģinājumus). Uz tiem izmēģināti gandrīz visi flotes jaunumi – no radioelektroniskajiem aparātiem līdz artilērijas iekārtām. Peldošajiem datoriem piemērota ir arī PGA sistēma. Šīs fregates pirmās aprīkotas ar jūras ZRK ar vertikālā starta iekārtu "Redut". To veido jaunā radiolokācijas stacija "Poliment" ar četriem fāzētajiem antenas režģiem, kas spēj vienlaikus kontrolēt līdz 16 mērķus.

ZRK "Redut" kaujas komplektā ir triju tipu raķetes: lielā darbības rādiusa 9M96D (līdz 150 kilometri), vidējā darbības rādiusa 9M96 (līdz 120 kilometri) un mazā darbības rādiusa 9M100 (līdz 15 kilometri). Nākotnē tās papildinās jauna raķete, kas satriec gaisa mērķus līdz 400 km attālumā – pie tās pašlaik strādā koncerns "Almaz-Antej". Tās bāzei tika izraudzīta sistēmas S-400 "Triumf" raķete 40N6. Rezultātā kuģis ar ZRK "Redut" būs gandrīz neievainojams. Arī patlaban komplekss demonstrē teicamus rezultātus mācībās.

"Admiral Gorshkov" PGA darbojas sekojoši: radiolokācijas stacija "Poliment" identificē gaisa mērķi un noraida datus kaujas informācijas un kontroles sistēmai "Sigma". ZRK komanda fiksē ienaidnieka lidmašīnu vai pretkuģu raķeti, pavada to, piesaista zenītraķeti mērķa kanālam un palaiž lādiņu. Tas aizņem nepilnas 30 sekundes.

Maksimālā attālumā pret mērķi tiek palaistas raķetes 9M96D un 9M96. Ražotājs norāda, ka pret kuģi palaistas spārnotās raķetes likvidācijas iespēja ir 70%, lidmašīnas – 80%, helikoptera – 90%. Pat ar tuvu lādiņa trāpījumu pietiek, lai 24 kilogramus smagā šķembu-fugasa galviņa nodarītu kaitējumu. Minimālā attālumā tiek izmantotas raķetes 9М100, aprīkotas ar infrasarkano paštēmējošo galviņu. Tās patstāvīgi fiksē mērķi tūlīt pēc starta.

Caur raķešu vairogam izkļuvušo gaisa uzbrukuma līdzekļu likvidācijas nolūkiem modernie kara kuģi izmanto zenītartilērijas kompleksus. "Admiral Gorshkov" šiem nolūkiem izmanto divus sapārotos 30 mm sešstobru zenītraķešu artilērijas kompleksus "Palaš" ar šaušanas ātrumu 10 000 šāvieni minūtē. Tos vada ar optiski elektroniskās stacijas starpniecību, taču datus par mērķi var noraidīt RLS "Poliment". Iekārtas rada tik blīvu uguni, ka tai cauri izlauzties ir praktiski neiespējami.

Piesegt sevi un citus

ZRK "Redut" izmanto arī projekta 20380 korvetēm. Šie kuģi piesedz no uzbrukumiem ne tikai sevi, bet arī citus grupas "vimpeļus", kas nav aprīkoti ar lielā darbības rādiusa PGA līdzekļiem. Pie tiem pieder, piemēram, mūsdienīgās projekta 11356 fregates. To pretraķešu aizsardzības sistēmas pamatā ir daudzkanālu ZRK "Štiļ 1", kas izmanto vidēja darbības rādiusa raķetes. Pēc būtības, tā ir sauszemes "Buk" munīcijas modifikācija. Komanda saņem informāciju par mērķi no borta informācijas un kontroles sistēmas "Trebovanije M", kas darbojas sistēmā ar vispārējās identifikācijas RLS "Fregat M2M".

Raķešu palaišanai tiek izmantots katapultas paņēmiens – pulvera lādiņš izmet zenīta "cigāru" 10 metru augstumā virs klāja, kur tā pabeidz pagriezienu pret mērķi. Pēc tam ieslēdzas marša dzinēji. Tas ļauj nodrošināt kuģa vispārēju aizsardzību (apšaudes sektors – 360 grādi), kā arī lielu šaušanas ātrumu – 30 starti minūtē, jo tūlīt pēc pirmās raķetes nākamā ir gatava startam. "Štiļ 1" var vienlaikus apšaudīt 2-12 mērķus 2,5-50 kilometru ttālumā un 5-15 tūkstošu metru augstumā. Tuvcīņas vajadzībām fregate ir aprīkota ar diviem sešstobru 30 mm zenīta automātiem AK-630M ar šaušanas ātrumu 4-5 tūkstoši šāvienu minūtē. Tie iznīcina mērķus līdz 4 kilometru attālumā.

Taču spēcīgākā PGA sistēma Krievijas flotē atvēlēta smagajiem atomkreiseriem (projekts 1144 "Orlan"). Pie tiem pieder "Pyotr Velikiy" un "Admiral Nakhimov" (patlaban turpinās tā modernizācija). Ziemeļu flotes flagmaņa rīcībā ir ZRK S-300F ar 48 raķešu komplektu (darbības rādiuss – līdz 150 km) un ZRK S-300F ar 46 raķešu komplektu (darbības rādiuss – līdz 200 km). Pirmais uzstādīts kuģa pakaļgalā, otrais – priekšgalā. Pēc modernizācijas "Admiral Nakhimov" saņems tālā darbības rādiusa S-400 flotes modifikāciju ar 96 raķešu komplektu.

Tuvējās zonas PGA šī projekta kuģi aprīkoti ar 16 ZRK iekārtām "Kinžal" ar 128 raķešu komplektu. Tas spēj efektīvi likvidēt mērķus 1,5-12 km attālumā 10-6 000 metru augstumā. Lai iznīcinātu pretinieku, kas atrodas nelielā attālumā no kreisera, tiek izmantoti seši zenītkompleksi "Kortik", kas ietver gan artilēriju – divus 30 mm sešstobru zenītautomātus, gan raķetes. Šis ZRAK nodrošina pretinieka gaisa līdzekļu likvidāciju 500-8000 metru attālumā. Kreiseru PGA kompleksu lielais munīcijas komplekts padara tos par jebkuras kuģu grupas pretgaisa aizsardzības centru.

Raķetes Kalibrpalaišana no mazā raķešu kuģa Grad Svijažsk
© Photo РИА Новости / Денис Абрамов

"Mūsdienu PGA ir izšķiroša loma kara kuģa dzīvotspējas nodrošināšanā, - RIA Novosti pastāstīja Ziemeļu flotes bijušais komandieris Vjačeslavs Popovs. – Mūsdienu jūras kaujā floti pārsvarā apdraud ienaidnieka aviācija. Otrajā vietā ir zemūdenes. Tomēr būtu nekorekti izdarīt vispārinātus slēdzienus, jo viss ir atkarīgs no konkrētās operatīvās situācijas karadarbības rajonos. Noteiktos posmos lielāko apdraudējumu rada gaisa uzbrukuma līdzekļi, citos – zemūdens spēki, savukārt trešos – kuģi ar liela darbības rādiusa raķetēm."

Admirālis konstatēja, ka "Poliment-Redut" līmeņa kompleksi ļauj kvalitatīvi atrisināt šo jautājumu un būtiski palielināt Krievijas flotes darbību efektivitāti gan piekrastes ūdeņos, gan atklātā okeānā.

118
Tagi:
PGA, Krievijas Jūras kara flote, krievu ierocis, NATO
Rinkēvičs

Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi

11
(atjaunots 10:41 26.02.2021)
Rinkēviča izlēciens liek Krievijai atgādināt visai pasaulei objektīvos faktus no Otrā pasaules kara vēstures, taču tas ES vadībai diezin vai vajadzīgs – ziema jau iznākusi gana skarba...

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iekļāvis žurnālistu Vladimiru Solovjovu starp Latvijai nevēlamām personām. Iegansts – "nacisma glorifikācija". Visi morāles un veselā saprāta likumi ir iemīdīti dubļos. Tā ir unikāla parādība pat ES acīs – valsts, kas atklāti slavē nacismu un nacistu līdzskrējējus, nosaka sankcijas žurnālistam-antifašistam no Krievijas. Tā vēl nav bijis, raksta Aleksandrs Filejs Baltnews.

Nē, protams, Latvija var teikt: kā es uzdrīkstos, nekā tāda nav, es elsmu Kremļa propagandists, un vispār – pret mani pašu sākta tiesvedība par komunisma slavināšanu un attaisnošanu. Kas tad tur liels, ja katru gadu 16. martā pie mums notiek gājieni Waffen SS latviešu brīvprātīgo leģiona veterānu piemiņai, kuri savulaik zvērēja uzticību fīreram.

Un Hitlera prātā diezin vai vīdēja brīvās Latvijas tēls. Latvijas vieta nacistiskajā Reihā bija skaidra – kolonija vācu virsniekiem, kurā latviešiem labākajā gadījumā atvēlēta asimilācija un apkalpojošā personāla sociālā niša.

Latvijas "varoņi"

Man var iebilst, ka gājiens Waffen SS leģiona piemiņai nav nacisma slavēšana. Kas tad tas būtu? Vienkārši gājiens kritušo varoņu piemiņai. Kādu varoņu? Ja cilvēks kādu sauc par varoni, iznāk, ka viņš jau slavina. Uz to norāda vārda "varonis" semantika. Tā leģionārus, kuri no 25. septembra līdz 6. oktobrim aizsargāja Mori, nosauca aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš ir ministrs, pieaudzis cilvēks, viņš pats sev izvēlas izteikumus. Nez vai viņš tā izteicās, Maskavas piespiests.

Marija Butina
© Sputnik / Виталий Белоусов

Kā tad tur īsti ir ar varoņiem? Latvijas valdībai tuvā historiogrāfiskā inteliģence pastāvīgi diskutē par aviatora un spilgtā sabiedriskā darbinieka Herberta Cukura gaišo tēlu, kurš atklāti piedalījās noziegumos pret cilvēcību.

Par viņa lomu Latvijas ebreju dzīvē (pareizāk sakot, nāvē) atstājuši savas atmiņas vairāki cilvēki, arī Rīgas geto bijusī ieslodzītā Ella Medaļe, kuru spieda mācīt Cukuram franču valodu. Viņa aprakstīja sirdi stindzinošas šausmas, ko soda vienības pastrādāja Trešā Reiha okupācijas administrācijas dienestā. Pēc tam Cukuram palaimējās aizbēgt uz Latīņameriku. Tur pēc rūpīgas izmeklēšanas viņu atrada "Mossad".

Bet Cukurs tak nemaz nav vainīgs, ka sistēma viņu salauza, vai ne? Laikā starp kariem viņš bija izcils lidotājs. Lidoja pāri Āfrikai par godu "vadonim". Pabija Palestīnā. Lasīja lekcijas Rīgas ebrejiem, kurās ņirdzīgi ieteica viņiem repatriēties. It kā nemaz nezināja, ka Palestīnas kontrolētā teritorija faktiski bija slēgta ebrejiem no Austrumeiropas. Angļi centās nevienu tur lieku reizi neielaist.

Kas vēl? Valdemāra Veisa kenotāfs Brāļu kapos. Pie tā ik gadus 8. maijā "samierināšanās un upuru piemiņas dienā" valsts augstākās amatpersonas noliek ziedus. Veiss bija bende, Rīgas "pašaizsardzības dienesta" vadītājs, kas pārraudzīja pirmās ebreju eksekūcijas.

Pēc tam viņu iecēla Rīgas "kārtības policijas" priekšnieka amatā. Viņa padotie piedalījās soda akcijās pret tiem, kuri neiekļāvās nacistiskās ideoloģijas šablonos. Pēc tam Veiss vervēja leģionam latviešu jauniešus. Un noteikti būtu aizbēdzis uz Rietumiem kopā ar Rūdolfu Bangerski, Oskaru Dankeru un citiem kolaboracionistiem, ja ne šķembas ievainojums Volhovas frontē, kur viņš ar domubiedriem pūlējās pagarināt Ļeņingradas blokādi. Tomēr Veisa simboliskais kaps Latvijas varoņu panteonā ir visnotaļ daiļrunīgs.

Vai vajag citus piemērus? Ko vērti jau ir lāpu gājieni 11. novembra vakaros. Gluži kā nokopētas nacistiskās Vācijas tradīcijas. Tās pašas studentu korporācijas, tie paši nacistiskie lozungi, jaunā modē pārdēvēti. Kas tad tas ir, ja ne slavināšana? Un, visbeidzot, kinošedevrs, nofilmēts ar konkrētu politisko spēku aktīvu līdzdalību, kurā par varoni pataisīts bende Frīdrihs Ekelns, oficiāli atzīts par noziedznieku. Nāves sods viņam izpildīts 1946. gada 3. februārī Rīgā Daugavas kreisajā krastā kopā ar viņa dienesta biedriem.

Vai tomēr nevajadzētu papūlēties saskatīt skabargu pašam savā acī? Tas gan vēl ir par maigi teikts. Latvija oficiāli slavina nacistus, lai arī visiem spēkiem to slēpj, atšķirībā no Ukrainas. Vai tad ir labi ES dalībvalstij pieskaitīt sevi cilvēcei naidīgas ideoloģijas pielūdzēju pulkā? Bet vēsturiskā atmiņa ir dzīvīga. Gribas jau paslavināt, tikai tā paklusām, nemanāmi. Tomēr nesanāk.

Rinkēviča izlēciens

Rinkēvičs tikai pildīja plānu, neko citu. Tas bija pēdējais akords kolektīvajā atriebībā telekanāla "Rossija" žurnālistiem par teicamu darbu ar mērķi novērst janvāra informatīvo intervenci, kurā uz šķēpa asmens bija uzmaukts Aleksejs Navaļnijs. Tā ir atriebība  par iesauku "gulfiņfīrers", kas ar Solovjova vieglo roku tagad pelnīti pielipusi "Berlīnes pacientam".

Latvijas ārlietu ministrs nav nekāds brīvais cilvēks. Viņš jau parādīja, ko spēj, kad aizliedza iebraukt Latvijā šovbiznesa pārstāvjiem un ar vienu spalvas vilcienu iezārkoja visu Jūrmalas rekreācijas biznesu. Tagad viņš atkal ir hibrīdkara avangardā. Gatavs strādāt bez ierunām, zinot, ka nekas viņam par to nebūs un viņš vienmēr paliks nesodīts.

Gluži pretēji, viņam garantēta palikšana postenī par tik demonstratīvu degsmi. Paskat, īsts varonis – metis izaicinājumu pašam Vladimiram Solovjovam, uz kura politisko diskusiju bāzes auguši daudzi Latvijas politologi. Jo tik augsta līmeņa telediskusiju kultūru Latvijā visā neatkarības laikā nav izdevies radīt.

Patiesībā Latvija, kārtējo reizi ieņēmusi Krievijai nedraudzīga tarāniņa lomu, pamatīgi riskē ar savu reputāciju. Padomājiet: kā izturējās padomju vara pret Baltijas neglīto pagātni nacistiskās okupācijas laikā? Toleranti. Visas šausmas, ko atļāvās bendes no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, tika noklusētas, vai palika zināmas tikai šauram vēsturnieku lokam. Tāda bija Šarla de Golla loģika, kurš gan sāka sodīt pašmāju kolaboracionistus, tomēr laikus apstājās, jo tālredzīgi aptvēra – kas tad paliks no Francijas, ja visus sodīs?

Gluži pretēji – PSRS uzsvēra Latvijas partizānu varoņdarbu – tie bija latviešu nācijas patiesie varoņi XX gadsimtā. Ar savu vīrišķību, drosmi viņi tuvināja Lielās Uzvaras dienu.

Tomēr Padomju Savienība ir beigusies. Tagad Krievijai vairs nav jāsaudzē baltiešu vēsturiskās rētas. Rinkēviča izlēciens liek Krievijai reaģēt adekvāti un atgādināt pasaulei objektīvos faktus no 1941.-1945. gg. vēstures, par ko rakstītas grāmatas un monogrāfijas.

Var jau būt, ka Latvijai tas ir vajadzīgs, bet ES vadībai – diezin vai. Ziema pagadījusies pārlieku skarba... Tāpēc pieņemu, ka pirmā Latviju paklusēt palūgs (tāpat kā savulaik lielais diplomāts un politiķis Žaks Širaks) Vācija, kuras rūpniecība bez Krievijas energonesējiem neizdzīvos.

Arī Vidusjūras kluba valstis jau sen uz Baltijas valstu vadību skatās bez mazākās brāļu mīlestības. Latvija, Lietuva un Igaunija ir aizvien vientuļākas savos Krievijai naidīgajos žestos. Tāpēc viņu nebūs žēl. Ja tā turpināsies, Pandoras lādes no viņu pagātnes pavērsies aizvien biežāk un biežāk.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

11
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, nacisma glorifikācija
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu
Uzvara pār nacismu rada draudus? KF vēstniecība par Georga lentes aizliegumu

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

51
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

51
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru

Upē pie Brestas parādījusies ideāli līdzena gigantiska ledus ripa

0
(atjaunots 10:44 26.02.2021)
Netālu no Brestas fiksēta unikāla dabas parādība – upē Ļesnaja parādījusies rotējoša ledus ripa vairāku desmitu metru diametrā. Paskatieties video, kāda tā izskatās.

Kameņecas pilsētas rajonā, Baltkrievijas dienvidrietumos fiksēta reta dabas parādība. Uz Ļesnaja upes virsmas parādījusies rotējoša ledus ripa.

Kadros redzams, kā ideālas formas ledus gabals vairāku desmitu metru diametrā lēnām griežas pulksteņrādītāja kustības virzienā.

Tamlīdzīga parādība pagadās ļoti reti un tikai upēs ar lēnu straumi. Dažādas temperatūras ūdeņs slāņi saskaroties rada virpuļus. Ūdens savērpjas un griež atšķelto ledus gabalu. Tā malas, pamazām nodeldējoties, iegūst ideāla apļa formu.

0