Tuvākajās nedēļās Ukrainas valdība plāno iesniegt Augstākajā radā likumprojektus par Hmeļņickas AES 3. un 4. energobloka izvietošanu, projektēšanu un būvdarbiem, kā arī par finansiālajā rezervē esošo līdzekļu izmantošanas mehānisma pilnveidošanu kodolbloku ekspluatācijas pārtraukšanai. Prezidenta Zeļenska dekrēts paredz, ka abi likumprojekti jāpiereģistrē parlamentā līdz 22. novembrim, stāsta Sergejs Ļevčenko portālā RIA Novosti.
Divas problēmas
Kamēr Ukraina maidanoja, denonsēja ar Krieviju noslēgtos līgumus kodolsfērā un ielaida savā tirgū amerikāņu degvielu, kamēr bez jēgas un saprašanas izšķieda padomju kodolmantojumu, nemanāmi pienākušas AES energobloku ekspluatācijas termiņu beigas. Automātiski radušās veselas divas problēmas: kodolbloku ekspluatācijas pārtraukšanas procedūras finansēšanas procedūra un būvdarbi, lai aizvietotu iztrūkstošo jaudu.
Izredžu atrisināt šīs problēmas pilnā apjomā Ukrainai nav. Vēl vairāk, tālākās ekonomiskās degradācijas apstākļos miglains ir pat daļējs risinājums. Ja arī Ukraina kaut kā dzīvos arī bez jauniem energoblokiem (re, tā pat Afganistāna, Somālija un vēl pusotrs simts valstu taču dzīvo bez AES), tik un tā nāksies slēgt savus resursus izmantojušos blokus.
Nesen Ukrainas AES operators "Energoatom" atzina, ka pirmos vajadzēs atslēgt Rivnas AES 1. un 2. energobloku – tajos nesen paeksperimentēja ar amerikāņu degvielu un apstiprināja acīmredzamo: Ukrainai nav jēgas tādos eksperimentos, jo abi bloki jāatslēdz 2030.-31.gg. pēc tam, kad to darbības laiks tika pagarināts par 20 gadiem. Starp citu, darbi tika veikti sadarbībā ar Krievijas konstruktoru biroju un citām kompānijām.
Tagad Ukraina pati saviem spēkiem īsteno ekspluatācijas pagarināšanu. Pie tam 50 gadus veco bloku darba tālāko pagarināšanu, domājams, nepieļaus "partneri" Rietumos.
Izdevumus par energobloku ekspluatācijas pārtraukšanu "Energoatom" novērtēja pieticīgi: 300 miljoni dolāru par VVER-440 un 400 miljoni – par VVER-1000. Taču jāpiebilst, ka runa ir par atliktās demontāžas metodi, kas aizņem 52 gadus. Tā paredz, ka energobloks tiek saglabāts miera stāvoklī 50 gadus, pēc kodoldegvielas izkraušanas no tā. Tātad patiesībā galīgā cena nav zināma, un energobloku apturēšanas darbiem izraudzīts princips "ek, galvenais ir sākt kautiņu, pēc tam jau redzēs, kā ies".
Drīz pēc abiem Rivnas energoblokiem 50 gadu ekspluatācijas termiņam pietuvosies lielākā daļa Ukrainā strādājošo energobloku.
Mantojums
Mantojumā no PSRS Ukraina dabūja piecas AES ar 15 strādājošiem energoblokiem (ieskaitot trīs – Černobiļas AES), piedevām vēl sešus nepabeigtus blokus vidējā un augstā gatavības pakāpē. 2000. gada beigās (neiztika arī bez Rietumu spiediena un solījumiem materiāli palīdzēt ar aizvietojošo bloku būvdarbiem) Černobiļas AES tika apturēts pēdējais strādājošais bloks.
Zudums tika kompensēts, pabeidzot energoblokus Zaporožjes, Hmeļņickas un Rivnas AES. Tiesa, kredītus šīm vajadzībām piešķīra Krievija, nevis Rietumi.
Divu Hmeļņickas AES energobloku būvdarbi, ko plānots pabeigt, bija apturēti 1990. gadā 75% un 25% gatavības stadijā. Lēmumu tos pabeigt valdība pieņēma jau 2005. gada jūlijā. Lai to izpildītu, 2006. gadā tika pārbaudītas būvkonstrukcijas.
Atskaite par apsekošanas rezultātiem "neļāva nonākt pie galīga slēdziena par konstrukciju ilgtspēju", ņemot vērā ugunsgrēku 1989. gadā, kā arī dokumentācijas daļēju trūkumu.
Izpildot lēmuma otro daļu, 2008. gadā tika noteikti energobloku projekta izvēles kritēriji un organizēts konkurss, kurā uzvarēja "Atomstroieksport" ar reaktoru VVER1000/V392. Tobrīd projekta vērtība sasniedza 15 miljardus grivnu (3 miljardus dolāru).
2012. gadā Augstākā rada pieņēma likumu "Par HAES 3,4 izvietošanu, projektēšanu un būvdarbiem" un ratificēja atbilstošo vienošanos ar Krieviju. Būvdarbu pabeigšana jau tika novērtēta 37 miljardu grivnu (4,6 miljardu dolāru) apjomā un paredzēja daļēju finansējumu no Krievijas puses.
Taču 2015. gadā Augstākā rada denonsēja starpvaldību vienošanos un anulēja likumu par energobloku būvdarbiem, - riktīgi iešāva kājā pašu valstij.
Pēc tam nāca drudžaini mēģinājumi sameklēt alternatīvu finansējumu un tehnoloģijas. Tika izskatīts lēmums par energotilta būvi uz ES, - apmaiņā pret to Ukraina cerēja saņemt kredītu.
Eiropu tas neieinteresēja. Pēc tam bija mēģinājumi dabūt naudu no Ķīnas. Taču, pirmkārt, Ķīna tāpat vien nevienam kredītu nepiešķir. Otrkārt, tas bija nereāli pēc notikumiem ar kompāniju "Motor Sič", ko nopirka investori no Ķīnas, taču savās rokās nesaņēma valdības pasākumu dēļ.
Mēģinājums "sazāģēt"
Galu galā ne finansējuma, ne tehnoloģiju meklējumi panākumus neguva. Ja vien par panākumiem neuzskata lēmumu, ka būvdarbus veiks un reaktorus piegādās Krievijas Apvienotajām mašīnbūves rūpnīcām piederošā čehu kompānija "Skoda JS".
Pie tam "Skoda JS", protams, nav pašiem sava reaktora projekta, tā var piegādāt tikai kādu Krievijas VVER-1000 variantiem. 2017. gada maijā darbus vērtēja 72 miljardu grivnu (2,7 miljardu dolāru) apmērā. Summa ir nepārprotami samazināta, jo "Skoda JS" ir vāja kompetence (tā izgatavojusi tikai trīs VVER-1000, pēdējo – pirms 20 gadiem), tā pārdos svešu projektu utt. Tomēr nav zināms arī, kur ņemt tādu naudu.
Tomēr situācija iet uz priekšu. Pavisam nesen, veselus 14 gadus pēc nepabeigto bloku apsekošanas nenoteiktā rezultāta saņemšanas, bez jaunas apsekošanas "Energoatom" darba grupa atzina, ka tie ir derīgi tālākiem darbiem.
Atgādināšu, ka nepabeigtās konstrukcijas bez konservācijas stāv jau vairāk nekā 30 gadus. Piedevām bloki projektēti "pirmsfukusimas" reaktoriem VVER-1000/320, bet "pēcfukusimas" VVER-1000/V392 ir mazliet lielāki.
Ņemot vērā visus ar energobloku pabeigšanas ideju saistītos apstākļus: finansējuma avota trūkumu, būvnieka un piegādātāja izvēli, nepabeigto bloku atzīšanu par derīgiem bez piemērotas apsekošanas, turklāt vēl "Energoatom" pastāvīgos zaudējumus (pirmajā pusgadā kompānija fiksēja zaudējumus 2,7 miljardu grivnu apmērā), rodas iespaids, ka mērķis ir nevis pabeigt energoblokus, bet gan kaut ko "sazāģēt" pirmajā posmā. Pēc tam – kārtis rādīs.
Galu galā šķiet, ka veco bloku ekspluatācijas izbeigšanas pasākumus Ukrainas ārējie kuratori, iespējams, kreditēs – katram gadījumam. Bet jaunu bloku būvdarbiem naudu nedos, vēl vairāk – pat pretosies celtniecībai, ja šāda perspektīva būs reāla. Rietumi ir mierā ar to, ka Ukrainu gaida "agrāras superlielvalsts" nākotne, kurā aborigēniem pietiks arī ar "zaļo" enerģētiku.
