Ugunsgrēks Černobiļas AES atsvešinājuma zonā, foto no arhīva

Ukraina audzē savu kodolspēku

53
(atjaunots 15:24 04.11.2020)
Mantojumā no PSRS Ukraina dabūja piecas AES ar 15 strādājošiem energoblokiem un vēl 6 nepabeigtus blokus vidējā un augstā gatavības pakāpē. Tomēr Rietumi ir mierā ar to, ka Ukrainu gaida "agrāras dīžvalsts" nākotne, kurā aborigēniem pietiks arī ar "zaļo" enerģētiku.

Tuvākajās nedēļās Ukrainas valdība plāno iesniegt Augstākajā radā likumprojektus par Hmeļņickas AES 3. un 4. energobloka izvietošanu, projektēšanu un būvdarbiem, kā arī par finansiālajā rezervē esošo līdzekļu izmantošanas mehānisma pilnveidošanu kodolbloku ekspluatācijas pārtraukšanai. Prezidenta Zeļenska dekrēts paredz, ka abi likumprojekti jāpiereģistrē parlamentā līdz 22. novembrim, stāsta Sergejs Ļevčenko portālā RIA Novosti.

Divas problēmas

Kamēr Ukraina maidanoja, denonsēja ar Krieviju noslēgtos līgumus kodolsfērā un ielaida savā tirgū amerikāņu degvielu, kamēr bez jēgas un saprašanas izšķieda padomju kodolmantojumu, nemanāmi pienākušas AES energobloku ekspluatācijas termiņu beigas. Automātiski radušās veselas divas problēmas: kodolbloku ekspluatācijas pārtraukšanas procedūras finansēšanas procedūra un būvdarbi, lai aizvietotu iztrūkstošo jaudu.

Izredžu atrisināt šīs problēmas pilnā apjomā Ukrainai nav. Vēl vairāk, tālākās ekonomiskās degradācijas apstākļos miglains ir pat daļējs risinājums. Ja arī Ukraina kaut kā dzīvos arī bez jauniem energoblokiem (re, tā pat Afganistāna, Somālija un vēl pusotrs simts valstu taču dzīvo bez AES), tik un tā nāksies slēgt savus resursus izmantojušos blokus.

Nesen Ukrainas AES operators "Energoatom" atzina, ka pirmos vajadzēs atslēgt Rivnas AES 1. un 2. energobloku – tajos nesen paeksperimentēja ar amerikāņu degvielu un apstiprināja acīmredzamo: Ukrainai nav jēgas tādos eksperimentos, jo abi bloki jāatslēdz 2030.-31.gg. pēc tam, kad to darbības laiks tika pagarināts par 20 gadiem. Starp citu, darbi tika veikti sadarbībā ar Krievijas konstruktoru biroju un citām kompānijām.

Tagad Ukraina pati saviem spēkiem īsteno ekspluatācijas pagarināšanu. Pie tam 50 gadus veco bloku darba tālāko pagarināšanu, domājams, nepieļaus "partneri" Rietumos.

Izdevumus par energobloku ekspluatācijas pārtraukšanu "Energoatom" novērtēja pieticīgi: 300 miljoni dolāru par VVER-440 un 400 miljoni – par VVER-1000. Taču jāpiebilst, ka runa ir par atliktās demontāžas metodi, kas aizņem 52 gadus. Tā paredz, ka energobloks tiek saglabāts miera stāvoklī 50 gadus, pēc kodoldegvielas izkraušanas no tā. Tātad patiesībā galīgā cena nav zināma, un energobloku apturēšanas darbiem izraudzīts princips "ek, galvenais ir sākt kautiņu, pēc tam jau redzēs, kā ies".

Drīz pēc abiem Rivnas energoblokiem 50 gadu ekspluatācijas termiņam pietuvosies lielākā daļa Ukrainā strādājošo energobloku.

Mantojums

Mantojumā no PSRS Ukraina dabūja piecas AES ar 15 strādājošiem energoblokiem (ieskaitot trīs – Černobiļas AES), piedevām vēl sešus nepabeigtus blokus vidējā un augstā gatavības pakāpē. 2000. gada beigās (neiztika arī bez Rietumu spiediena un solījumiem materiāli palīdzēt ar aizvietojošo bloku būvdarbiem) Černobiļas AES tika apturēts pēdējais strādājošais bloks.

Zudums tika kompensēts, pabeidzot energoblokus Zaporožjes, Hmeļņickas un Rivnas AES. Tiesa, kredītus šīm vajadzībām piešķīra Krievija, nevis Rietumi.

Divu Hmeļņickas AES energobloku būvdarbi, ko plānots pabeigt, bija apturēti 1990. gadā 75% un 25% gatavības stadijā. Lēmumu tos pabeigt valdība pieņēma jau 2005. gada jūlijā. Lai to izpildītu, 2006. gadā tika pārbaudītas būvkonstrukcijas.

Atskaite par apsekošanas rezultātiem "neļāva nonākt pie galīga slēdziena par konstrukciju ilgtspēju", ņemot vērā ugunsgrēku 1989. gadā, kā arī dokumentācijas daļēju trūkumu.

Izpildot lēmuma otro daļu, 2008. gadā tika noteikti energobloku projekta izvēles kritēriji un organizēts konkurss, kurā uzvarēja "Atomstroieksport" ar reaktoru VVER1000/V392. Tobrīd projekta vērtība sasniedza 15 miljardus grivnu (3 miljardus dolāru).

2012. gadā Augstākā rada pieņēma likumu "Par HAES 3,4 izvietošanu, projektēšanu un būvdarbiem" un ratificēja atbilstošo vienošanos ar Krieviju. Būvdarbu pabeigšana jau tika novērtēta 37 miljardu grivnu (4,6 miljardu dolāru) apjomā un paredzēja daļēju finansējumu no Krievijas puses.

Taču 2015. gadā Augstākā rada denonsēja starpvaldību vienošanos un anulēja likumu par energobloku būvdarbiem, - riktīgi iešāva kājā pašu valstij.

Pēc tam nāca drudžaini mēģinājumi sameklēt alternatīvu finansējumu un tehnoloģijas. Tika izskatīts lēmums par energotilta būvi uz ES, - apmaiņā pret to Ukraina cerēja saņemt kredītu.

Eiropu tas neieinteresēja. Pēc tam bija mēģinājumi dabūt naudu no Ķīnas. Taču, pirmkārt, Ķīna tāpat vien nevienam kredītu nepiešķir. Otrkārt, tas bija nereāli pēc notikumiem ar kompāniju "Motor Sič", ko nopirka investori no Ķīnas, taču savās rokās nesaņēma valdības pasākumu dēļ.

Mēģinājums "sazāģēt"

Galu galā ne finansējuma, ne tehnoloģiju meklējumi panākumus neguva. Ja vien par panākumiem neuzskata lēmumu, ka būvdarbus veiks un reaktorus piegādās Krievijas Apvienotajām mašīnbūves rūpnīcām piederošā čehu kompānija "Skoda JS".

Pie tam "Skoda JS", protams, nav pašiem sava reaktora projekta, tā var piegādāt tikai kādu Krievijas VVER-1000 variantiem. 2017. gada maijā darbus vērtēja 72 miljardu grivnu (2,7 miljardu dolāru) apmērā. Summa ir nepārprotami samazināta, jo "Skoda JS" ir vāja kompetence (tā izgatavojusi tikai trīs VVER-1000, pēdējo – pirms 20 gadiem), tā pārdos svešu projektu utt. Tomēr nav zināms arī, kur ņemt tādu naudu.

Tomēr situācija iet uz priekšu. Pavisam nesen, veselus 14 gadus pēc nepabeigto bloku apsekošanas nenoteiktā rezultāta saņemšanas, bez jaunas apsekošanas "Energoatom" darba grupa atzina, ka tie ir derīgi tālākiem darbiem.

Atgādināšu, ka nepabeigtās konstrukcijas bez konservācijas stāv jau vairāk nekā 30 gadus. Piedevām bloki projektēti "pirmsfukusimas" reaktoriem VVER-1000/320, bet "pēcfukusimas" VVER-1000/V392 ir mazliet lielāki.

Ņemot vērā visus ar energobloku pabeigšanas ideju saistītos apstākļus: finansējuma avota trūkumu, būvnieka un piegādātāja izvēli, nepabeigto bloku atzīšanu par derīgiem bez piemērotas apsekošanas, turklāt vēl "Energoatom" pastāvīgos zaudējumus (pirmajā pusgadā kompānija fiksēja zaudējumus 2,7 miljardu grivnu apmērā), rodas iespaids, ka mērķis ir nevis pabeigt energoblokus, bet gan kaut ko "sazāģēt" pirmajā posmā. Pēc tam – kārtis rādīs.

Galu galā šķiet, ka veco bloku ekspluatācijas izbeigšanas pasākumus Ukrainas ārējie kuratori, iespējams, kreditēs – katram gadījumam. Bet jaunu bloku būvdarbiem naudu nedos, vēl vairāk – pat pretosies celtniecībai, ja šāda perspektīva būs reāla. Rietumi ir mierā ar to, ka Ukrainu gaida "agrāras superlielvalsts" nākotne, kurā aborigēniem pietiks arī ar "zaļo" enerģētiku.

53
Tagi:
AES, kodoltehnoloģijas, Rietumi, Ukraina

"Krievi to panākuši": vispasaules totalitārā lielvalsts ir gatava

79
(atjaunots 10:58 02.12.2020)
Nesen redzējām, kā acu priekšā dzimst XXI gadsimta totalitārā lielvalsts, kur mediji strādā ar fantomiem, svītro iebildumus un pleš plašumā tēzi "nē, nekāda viltojuma nebija, Tramps melo, trampisti arī melo".

Ziņu aģentūrai "Rossija segodņa" izdevies noskaidrot, par ko ASV sodīs Krieviju nākamos četrus gadus. Pieņēmums nav acīmredzams, tomēr ticams. Aģentūras speciālisti organizēja pētījumu (ar kodētu nosaukumu "Astoņkājis 3") par Krievijai veltītajām publikācijām desmit vadošajos amerikāņu medijos pēdējo sešu mēnešu laikā.

Rezultātā kļuva skaidrs, kādā kontekstā Krievija eksistē amerikāņu medijos (tātad arī politikā), un kāda ir Krievijas loma, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Aptuveni kļūst skaidra gan attieksme pret Krieviju, gan gaidāmie soļi.

Labā ziņa: amerikāņu mediji tur Krieviju prātā, mīl un piemin, pat intensīvāk nekā 2016. gadā, kad, šķiet, "krievu histērija" sasniedza kalngalus (medijos par ceturto daļu pieauga materiālu skaits, kuros pieminēta KF).

Skumjāka ziņa: kopš iepriekšējā pārskata (no visas sirds iesaku palasīt materiālu, kas nāca klajā 2019. gada rudenī) pagājis apmēram gads, un tā laikā nekas ne vella nav mainījies. 

No 1227 Krievijai veltītām publikācijām, kas nākušas klajā no 1. augusta līdz 15. novembrim, speciālisti saskaitījuši precīzi nulli pozitīvu ziņu. Atrastas 46 (4% no kopskaita) publikācijas, ko var uzskatīt par neitrālām ("nē, krievi nav laiduši klajā toksisku tēmturi par Trampa uzvaru"; "nē, krievi nav ietekmējuši vēlēšanu rezultātu"; "krievi noliedz, ka būtu iejaukušies vēlēšanās").

Pārējie 96 procenti – ir apstulbota vienas un tās pašas mantras iedzīšana mērķaudtorijas prātos: krievi iejaucas vēlēšanās, krievi uzlauž jūsu prātus sociālajos tīklos, krievi atbalsta Trampu, krievi izplata melus.

Apdullinošie atkārtojumi ir tik garlaicīgi un bezcerīgi, ka nav pat jēgas kaut ko pētīt: kaut kur kabinetos vai mājās sēž kaut kādi žurnālisti un redaktori, pelēka masa, kam nekas nerūp, un piecreiz dienā (piemēram, CNN – 570 publikācijas 106 dienu laikā) vēra vaļā muti, lai paziņotu:

- Putins ilgojas atbalstīt savu "bro" Trampu un iejaukties mūsu vēlēšanās;

- Krievija joprojām cenšas uzlauzt mūsu vēlēšanas;

- Krievu troļļi iespaido auditoriju;

- Sociālie tīkli nepietiekami kontrolē krievu hakeru un troļļu darbības;

- Balsojot par Trampu, tu balso pēc tumšā lorda Putina pavēles.

Protams, tam nekad nav bijis ne mazākā sakara ar Krieviju. Tas ir mediju iekšējās dzīves elements ASV – valstī ar ļoti mazizglītotām masām un nepārtrauktu elektorālo ciklu. Valstī, kur mediju lielgabali, apšaudot iekšējos ienaidniekus, nepārtraukti bārsta pār auditoriju vienas un tās pašas hipnotiskās mantras, ieaudzina dogmas, kas aicina tuvākajās vēlēšanās nobalsot par to, par ko vajag (ziniet, to dēvē par demokrātiju).

2020. gads šajā mundrajā demokrātijā ienesa vienu vienīgu jaunievedumu: gigantiskās sociālās platformas Facebool un Twitter sāka cenzūru savā mediju telpā par labu demokrātu kandidātam Džo Baidenam.

Kas sākās?

- Tika aizbāztas mutes kolektīvās apziņas izpausmēm, kas glorificēja Trampu kā "cīnītāju ar izvirtuļu mafiju" (sk. aizliegumu Qanon), toties tika dota vaļa pretējai konspiroloģijai, kas demonizēja Trampu kā Putina marioneti un balto rasistu aizbildni;

- Tika aizbāzta mute pašam Trampam ik reiz, kad viņš nāca klajā ar kādu frāzi, ko "sociālā tīkla piesaistītie neatkarīgie eksperti" novērtēja kā nepatiesību (man izdevās atrast datus par 19. oktobri: Trampam aizbāza muti 65 reizes, un trakākie gājieni ar Trampa aizvēršanu vēl bija priekšā);   

- Tika pielikts punkts pat pašu oficiozāko mediju izmeklēšanai par to, kā Baidens ar ģimeni izpriecājās Ukrainā (te Twitter un Facebook strādāja kopīgiem spēkiem un ļoti rezultatīvi – par New York Post aprakstītajiem Baidena, juniora, piedzīvojumiem liela daļa demokrātu elektorāta pat neko neuzzināja).  

Faktiski mēs vērojām, kā dzimst XXI gadsimta totalitārā lielvalsts – burtiski mūsu acu priekšā. Lielvalsts, kur mediju telpas īpašnieki vienlaikus strādā ar fantomiem (tādiem, kā bēdīgi slavenā Krievijas iejaukšanās, kuras vienkārši nebija – to 5. novembrī konstatēja ASV Kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūras vadītājs Kristofers Krebss) un dzēš laukā iebildumus, kā pēc fantastiskā demokrātu balsu pieauguma par 14 miljoniem apklusina skeptiķus un pleš plašumā tēzi "nē, nekāda viltojuma nebija, Tramps melo, trampisti arī melo".

...Šo un to ir vērts atzīmēt.

Protams, Krievija nekādi nespēj ietekmēt ASV administrācijas tālākos soļus. Pirmkārt, Amerikā nav un nekad arī nav bijis nekāda "prokrieviska lobija" (pie tam jo īpaši – republikāņu partijā; pati "prokrieviskākā" politiķe ASV patiesībā bija demokrātu marģinālā prezidenta kandidāte Tulsija Habarda, kas nez kāpēc neaicināja krievus sodīt un par to saņēma "krievu aktīva" iesauku).

Otrkārt un galvenokārt, ir jāpatur prātā viena vienkārša lieta: nu jau aptuveni veselu gadu desmitu ASV elite (politiķi, mediji utt.) nenieka nezina par Krieviju. Nekādi amerikāņu politiķi nebrauc uz toksisko Krieviju, neviens nav redzējis Maskavu, Sanktpēterburgu, Jekaterinburgu, Sibīriju un Kamčatku. Neviens nav ticies ar krieviem, varbūt tikai ar kādu diplomātu kārtējā kautiņā ANO. Informāciju par Krieviju viņi saņem no dziļi patoloģiskiem kadriem no transnacionālo politisko lesbiešu un skumīgo opozicionāru pulka, brīnumainā kārtā izdzīvojuši pēc Putina nāvējošajām indēm. Protams, arī tas atrodas viņu vērības perifērijā: visi galvenie ienaidnieki meklējami pašu nācijas rindās, un ar tiem viņi cīnās vispirms.

Vai ziniet, kur te slēpjas labā ziņa.

Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ nav vērts uzskatīt, ka pret Krieviju tiks vērsti kaut kādi īpaši izsmalcāti sodi.

Lai izmantotu kaut kādus precīzus un individuālus pasākumus pret valsti, tā ir jāiepazīst. Ja kāds no lasītājiem mēģinājis kādā datorspēlē nožmiegt kādu augsta līmeņa bosu, viņš zina: bez kārtīgas izpētes nekas neizdosies.

Tātad ASV nespēj sāpīgi iesist Krievijai (gandrīz viss, ko varēja palaist, jau ir palaists pirms daudziem gadiem). Daudz ļaunāk: viņi nespēj pat koncentrēties uzdevumam sagādāt kaitējumu Krievijai.

Ļoti vienkārši: ASV ir uzvarējusi mediju un politiskā oligarhija, kas par galvenajiem ienaidniekiem uzskata iekšējos oponentus.

Tātad nāksies piespiest pie sienas:

- ticīgos konservatorus, kuri necieš "jauno vienlīdzību", tas ir, devianto minoritāšu bezierunu privilēģijas;

- baltos vīriešus par viņu priekšstatiem par pašu pilnvērtību un dzīves veida pamatotību;

- tradicionālo enerģētiku par labu "zaļajai".

Spokainie Krievijas draudi atkāpsies otrajā plānā, un pret tiem cīnīsies ar trokšņainām, tomēr neefektīvām metodēm.

Tas nenozīmē, ka Krievijas makroprojektiem, tādiem, kā "Ziemeļu straume 2" nekas nedraud. Taču nav pamata uzskatīt, ka draudi aug augumā.

Protams, Krieviju nemīl (varbūt pat ienīst – ko citu tad sagaidīt vienīgajai valstij pasaulē, kas spēj pusstundas laikā likvidēt hegemonu, ja būs vajadzība).

Tomēr totalitāra valsts, vienalga, vai tajā ir "vadonis", vai "demokrātija", no normālas valsts atšķiras ar to, ka galvenos ienaidniekus vienmēr meklē un atrod iekšienē.

Tātad atliek tikai pacietīgi pagaidīt.

Jā, vēl var sapirkties popkornu un saulespuķu sēkliņas.

79
Tagi:
sankcijas, demokrātija, Krievija, ASV
Pēc temata
Tramps parādījis Amerikai patiesību, ko tā nespēj panest
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Zenītraķešu-lielgabalu komplekss Pancir, foto no arhīva

Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti

40
(atjaunots 00:02 01.12.2020)
Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss un Aizsardzības ministrijas bruņojuma nomaiņas programma aizejošajā gadā bija izcili stabila pat ekonomiskās turbulences apstākļos, globālo izaicinājumu un draudu fonā.

Ar koronavīrusa pandēmiju saistītā vispasaules ekonomiskā krīze nav kaitējusi Krievijas valsts bruņojuma attīstības programmai (VBA-2020), un Krievijas stāvokli starptautiskajā bruņojuma tirgū, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Piegādes Krievijas bruņotajiem spēkiem ir pieaugušas par 11% salīdzinājumā ar pērno gadu. Pasūtītājiem ārvalstīs "Rosoboroneksport" piegādājis militāro produkciju par 10 miljardiem dolāru, saglabājis pasūtījumus aptuveni 50 miljardu dolāru līmenī un noslēdzis jaunus līgumus par 9 miljardiem dolāru.

Neiesaistoties bruņošanās sacensībās, kopš 2019. gada Krievijas armijas un flotes bruņojuma uzlabošanai tiek atvēlēti vairāk nekā 1,5 triljoni rubļu, pie tam 70% līdzekļu paredzēti modernajiem sērijveida paraugiem. Gada laikā bruņotie spēki saņēmuši vairāk nekā 2300 jauna bruņojuma vienības.

Krievijas floti papildinājušas 35 zemūdenes un kuģi – tikai Baltijas flote vien saņēmusi sešus jaunus raķešu kuģus. Pretgaisa aizsardzības sistēmu papildinājuši četri zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pulka komplekti un seši zenītraķešu-lielgabalu kompleksa "Pancir" divīzijas komplekti.

"VBA 2020" īstenošanas gaitā modernā bruņojuma līmenis armijā un flotē sasniedzis 70%, stratēģiskajos kodolspēkos – 83%, Gaisa kosmiskajos spēkos – 75%. Krievijas valsts bruņojuma attīstības programma 2011.-2020. gg. bija pirmā pilnībā realizētā programma, tā nodrošināja jaunu un mūsdienīgu bruņojuma un tehnikas spēku masveida piegādes. Paātrinājums turpinās, nākamgad karaspēki saņems vairāk nekā 3400 militārās tehnikas vienības – pastāvīgas gatavības vienību ekipējums ar jaunajiem bruņojuma paraugiem līdz 2022. gada sākumam pārsniegs 71%.

Problēmu lokā

Līdz ar Rietumu "partneru" sankcijām un negodīgo konkurenci lielas grūtības Krievijas bruņojuma eksportā sagādāja pandēmija. Jāpiebilst, ka tiek prognozēta vispasaules bruņojuma tirdzniecības rādītāju lejupslīde 2020. gadā epidēmijas rezultātā par 10%. Tomēr Krievija ir saglabājusi līdera pozīcijas. Krievu ieroči aizņem apmēram trešo daļu pasaules bruņojuma tirgā (otrā vieta pēc ASV).

Informācija par militāri tehnisko sadarbību pārsvarā ir slēgta, tomēr zināms, ka Krievija un Turcija parakstījušas otru līgumu par ZRS S-400 piegādēm, Ēģipte pasūtījusi 500 tankus T-90MS, noslēgts līgums par daudzfunkcionālo helikopteru Mi-38T pasūtītājam ārvalstīs. Indija ir gatava samaksāt 2 miljardus dolāru par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30. Augsts eksporta potenciāls ir 5. paaudzes iznīcinātājiem Su-57E, modernizētajiem helikopteriem Mi-28NE un kuģu bāzes helikopteri Ka-52K. Ļoti pieprasīts ir zenītraķešu komplekss S-300V4 "Antei 4000" un "Armata" līnijas bruņumašīnas. Pie tam aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Jāpiebilst, ka daudzfunkcionālo iznīcinātāju eksporta vērtētais apjoms pasaulē 2020.-2030. gados sasniedz 110,7 miljardus dolāru, kaujas helikopteru eksporta – 65,3 miljardus dolāru.

Mūsdienīgās tehnoloģijas kaujas ierindā

Aizejošo gadu iezīmēja krievu ieroču kvantitatīvs (sērijveida ražošana) un kvalitatīvs (militārais pielietojums) izrāviens. Dažas spilgtas iezīmes – hronoloģiskā kārtībā.

Mūsdienīgais un universālais izlūkošanas un trieciena helikopters Ka-52 "Alligator" izmēģināts kaujas apstākļos Sīrijā. Tas spēj uzņemt līdz 2,8 tonnas arsenāla un šodien "pielaiko" spārnotās raķetes ar darbības rādiusu līdz 100 km (analogu pasaulē nav). Krievijas GKS rīcībā ir aptuveni 140 "Aligatori".

ZRLK "Pancir" šogad pirmo reizi "uzkāpis" uz kara kuģa klāja – tāda ir laika prasība. Lidaparātu un citu gaisa mērķu ātruma un trieciena iespējas pastāvīgi pieaug, izmērs un pamanāmība sarūk. Ir neracionāli tērēt dārgās S-300 vai S-400 raķetes pretinieka lētajiem bezpilota lidaparātiem. Kompaktā sistēma jūrā optimāli likvidē visu veidu mērķus gaisā attālumā no 20 km līdz kuģa bortam.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki sākuši pirmās jaunās ZRS S-350 "Vityaz" ekspluatāciju Ļeņingradas apgabalā. Tas būtiski uzlabo PGA Rietumu stratēģiskajā virzienā. Divizionā ir 12 iekārtas, katrā no tām – 12 raķetes. Kopā 1728 raķetes ir gatavas ātri un precīzi, automātiskā režīmā likvidēt mērķus gaisā attālumā virs 120 km un līdz 30 km augstumā. Noslēdzas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei" izmēģinājumi. To gaitā raķete likvidēja mērķi rekordlielā 553 km attālumā. Sistēmas S-500 Melnās jūras virzienā no Krimas hipotētiski var notriekt agresora iznīcinātājus un stratēģiskos bumbvedējus virs Bukarestes, Ankaras vai Kijevas (šajā gadījumā attālums līdz mērķim nepārsniedz 550 km).

Šogad Krievijas Jūras kara flote pirmo reizi 28 gadu laikā pieņem veselas sešas zemūdenes: četras atomzemūdenes (projekti 955A un 885M) un divas dīzeļelektriskās zemūdenes (projekti 636.3 un 677). Desmit stratēģiskie 4. paaudzes zemūdens kreiseri (trīs "Borei" un septiņi "Borei A") kļūs par Krievijas kodoltriādes pamatu jūrā tuvākajos gadu desmitos. Tie nesīs vismaz 160 raķetes "Bulava" (1600 sadalošies lādiņi pa 100-150 kilotonnām) ar maksimālo darbības rādiusu līdz 8000 km attālumā. Krievija strauji rada jaunu zemūdens floti, kas spēj aizsargāt valsts intereses jebkurā Pasaules okeāna punktā.

Sākusies 5. paaudzes iznīcinātāju Su-57 sērijveida ražošana. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt mērķus gaisā un uz zemes līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un nodot informāciju par mērķi citām lidmašīnām un bezpilota lidaparātiem). Pirmajā partijā ir 76 iznīcinātāji Krievijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām, perspektīvā trīs Su-57 aviācijas pulki nodrošinās Krievijas GKS iespēju stabili pieaugumu.

Aizritējuši fināla izmēģinājumi pirms jaunās smagās starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" nonākšanas stratēģisko raķešu spēku rīcībā. Tā spēj lidot pāri abiem planētas poliem. Principiāla atšķirība – iespēja izmantot jauno SBR ar hiperskaņas blokiem kā precīzu konvencionālo ieroci. Sasniedzot atmosfērā ātrumu aptuveni 15 Mahu apmērā (7 km/sek.), bloka kinētiskā enerģija garantē kodoluzbukumam raksturīgus bojājumus bez apvidus radioaktīva piesārņojuma. Hiperskaņas manevrējošo lādiņu priekšrocība – spēja ļoti precīzi koriģēt trajektoriju un trāpīt "ābolā" tūkstošiem kilometru attālumā no starta vietas.

Ar atomenerģētisko iekārtu aprīkotā dziļūdens aparāta "Poseidon" izmēģinājumi apstiprināja aparāta unikālās īpašības un praktiski neierobežoto pārvietošanās attālumu. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdens aparāts spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā ar 100 mezglu ātrumu (185 km/h). 24 metrus garo aparātu iespējams ekipēt ar konvencionālajiem vai kodoltermiskajiem lādiņiem. Tas paredzēts aviācijas bāzes grupējumu, stratēģisko zemūdeņu bāzu, pretinieka krasta infrastruktūras likvidēšanai.

Krievija sekmīgi noslēdz hiperskaņas raķetes "Cirkon" izmēģinājumus. Tas ir efektīvs precīzs bruņojums, kam nav analogu nevienā pasaules valstī. Oktobrī Baltajā jūrā no fregates "Admiral Gorshkov" borta palaistā "Cirkon" četrarpus minūšu laikā likvidēja mērķi Barenca jūrā 450 km attālumā un apstiprināja: Krievijas arktiskās robežas un Ziemeļu jūras ceļš ir droši aizsargāts. Raķetes ātrums pārsniedz 8 Mahus, lidojuma maksimālais augstums sasniedza 28 kilometrus. Projektā paredzēts, ka raķete sasniedz 9 Mahu ātrumu (vairāk nekā 10 789 km/h), darbības rādiuss – vairāk nekā 1000 km.

Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu par atmīnēšanas robotu "Uran 6" piegādēm BS. Daudzfunkcionālais robotehniskais atmīnēšanas komplekss paredzēts koridoru radīšanai mīnu nožogojumos un vērā ņemamu teritoriju atmīnēšanai (iepriekš tas izmēģināts Sīrijā).

40
Tagi:
Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas Bruņotie spēki, krievu ierocis

"Jūs redzat no Baltijas ostām novirzītās ogles": ar ko izceļas termināls "Jug-2" Ustjlugā

0
(atjaunots 17:39 03.12.2020)
Kādas kravas var apkalpot universālais pārkraušanas komplekss "Jug-2" Ustjlugā un kādas priekšrocības tas sniedz Krievijas piegādātājiem.

Portāla Baltnews žurnālisti apmeklēja vienu no svarīgākajiem Ļeņingradas apgabala termināliem – universālo pārkraušanas kompleksu "Jug-2" Ustjlugā.

"Jug-2" spēj apkalpot jebkādus kravu veidus, izņemot lejamkravas. Tā konkurences priekšrocība ir lielais dziļums, kas ļauj uzņemt lielus kuģus. Turklāt "Jug-2" ir liela teritorija un tas ir aprīkots ar jaunu tehniku.

Šobrīd šeit visvairāk tiek pārkrauts ogļu un metālprodukcijas, taču mēdz būt arī neparastas kravas, piemēram, mājlopi. Trīs gadu laikā "Jug-2" kravu apgrozījums ir trīskāršojies un turpina pieaugt – nākamgad tam ir jāsastāda aptuveni 15 miljoni tonnu, un šīm kravām jau ir noslēgti līgumi.

"Jug-2" komercdarbības direktors Aleksejs Konstantinovs uzskata, ka pēc dažiem gadiem Krievijas kravu nosūtītāji pilnībā pārslēgsies uz Krievijas ostām, un tranzīts Baltijas valstīs izsīks.

Plašāk skatieties video.

0