Raķetes Kalibrpalaišana no mazā raķešu kuģa Grad Svijažsk

"Kalibra" klusais lidojums. Kāpēc Krievijas spārnotās raķetes nedod mieru NATO

87
(atjaunots 12:28 04.11.2020)
Krievijas Aizsardzības ministrija patlaban veido iespējamo mērķu attēlu elektronisko bāzi. Tā ļauj būtiski samazināt laiku, kas nepieciešams "Kalibr" lidojuma uzdevuma ievadei pa mērķiem jebkurā zemeslodes vietā.

Precīzas, ar lielu darbības rādiusu, spēcīgas – raķetes "Kalibr" ar pilnām tiesībām tiek uzskatītas par Krievijas Bruņoto spēku "garo roku". "Kalibr" debitēja 2015.gada 7.oktobrī, kad raķešu kuģi "Dagestan", "Grad Svijažsk", "Veļikij Ustjug" un "Uglič" palaida zalvi raķešu pa teroristu objektiem Sīrijā. Kopš tā laika bruņotie spēki izmantojuši "Kalibr" vairāk nekā desmit reizes, un vienmēr ar panākumiem. Par to, kā darbojas Krievijas galvenais spārnotais ierocis, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Raķešu dinastija

"Kalibru" saimē ir vairāku veidu raķetes. Pirmkārt, starp tām ir pretkuģu ЗM-54K/ЗM-54T ar fugasa darbības kaujas galviņu. Otrkārt - ЗM-14K/ЗM-14T, kas paredzētas triecieniem pa virszemes mērķiem un tāpat aprīkotas ar fugasa darbības kaujas galviņu.

Krievijas kalibrētā fregate dodas uz izmēģinājumiem
YouTube / Минобороны России

Starp citu, tās tika izmantotas pret kaujiniekiem Sīrijā. Treškārt, ir raķešu torpēdas 91R1 un 91RT2, kuru mērķis – domājamā pretinieka zemūdenes. Visu modeļu gabarīti ir unificēti un izvietojas kuģu universālo šaušanas kompleksu 3S14 nišās. Modeļi zemūdenēm "Kalibr PL" tiek ielādēti 533 mm torpēdu aparātos. Izstrādātas arī gaisa bāzes spārnotās raķetes "Kalibr A", kas startē no taktiskās un stratēģiskās aviācijas lidmašīnām. Tāpat noteiktas modifikācijas raķetes, domājams, var izmantot arī operatīvi taktiskie kompleksi "Iskander".

Protams, "Kalibr" galvenie nesēji ir kuģi un zemūdenes: fregates, korvetes, mazie raķešu kuģi, patruļas kuģi, projektu "Jaseņ", "Varšavjanka", "Lada", "Ščuka B" un "Paltus" projektu zemūdenes. Jūras bāzes "Kalibr" norādītais darbības rādiuss – aptuveni 1400 kilometri.

Sarežģīts maršruts

Visu spārnoto raķešu darbības principi ir aptuveni līdzīgi. Pirmsstarta sagatavošanās sākas ar lidojuma uzdevuma ievadīšanu. Tā izstrāde ir atsevišķs, visai sarežģīts process. Ar to centralizēti nodarbojas specializētas vienības Bruņoto spēku struktūrā. Pēc būtības, uzdevums nosaka raķetes kustības algoritmu noteiktajā kursā. Tas ir elektronisks maršruts, kurā iekļauts augstums, kurss, kontroles punkti un orientieri. Tajā iekļauts arī plānotā mērķa raksturojums.

Pēc lidojuma uzdevuma ievades tiek pārbaudīta raķetes gatavības iebūvētās kontroles sistēma. Šajā posmā tiek meklēti iespējamie brāķi vai defekti, kas var kaitēt izstrādājumam. Pēc tam seko signāls "Starts", iedarbojas starta paātrinātājs, kura īpatnības var atšķirties – tās atkarīgas no spārnotās raķetes tipa un nesēja – zemūdene, kuģis vai lidmašīna. Pēc tam darbu sāk galvenais dzinējs. Parasti tā ir turboreaktīvā spēka iekārta ar nelielu resursu patēriņu. Tiek izmantot šķidrā degviela uz petrolejas bāzes. Raķete patstāvīgi nosaka augstumu pēc radio vai barometriskā altimetra.

"Kalibr" ceļš parasti nav taisne, kas novilkta kartē no punkta A līdz punktam B. Tā līkne ir atkarīga no virsmas reljefa, ienaidnieka PGA līdzekļiem un radioelektroniskajiem līdzekļiem maršrutā, kā arī liela skaita citu parametru. Mainās arī lidojuma augstums atbilstoši reljefam, rūpniecības un dzīvojamajām ēkām. Valda uzskats: jo zemāk lido raķete, jo grūtāk to ieraudzīt.

Mērķa rajons

"Spārnotās raķetes ir operatīvās un operatīvi stratēģiskās nozīmes ierocis, - stāsta žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovskis. – Tās ir īpaši piemērotas, ja pretiniekam nav daudzslāņu PGA sistēmas. Minēšu divus nesenus piemērus, kuri demonstrē šī ieroča efektīvu un neefektīvu darbību. Pirmais – uzbrukums objektiem Saūda Arābijas teritorijā.

Turklāt tika izmantotas, salīdzinājumā ar Krievijas vai ASV bruņojumu, visai primitīvas raķetes, taču uzbrukuma kaitējums tika vērtēts miljardiem dolāru apmērā. Otrs piemērs – amerikāņi un viņu sabiedrotie palaida aptuveni simt spārnotās raķetes pa objektiem Sīrijā. Tur Sīrijas PGA parādīja sevi visā krāšņumā un gandrīz visas notrieca."

Lidojuma laikā raķete šķērso visus trajektorijā iekļautos kontrolpunktus. Katrā no tiem iekārta fiksē savu atrašanās vietu un salīdzina to ar lidojuma uzdevumu. Metodes var atšķirties, piemēram, korelācija atbilstoši apvidus augstuma kartei. Nepieciešamības gadījumā šajā posmā maršruts tiek koriģēts. Iespējams izmantot arī satelītu navigācijas sistēmas, taču tā nav galvenā korekcijas metode, jo karalaika apstākļos pretinieks var vienkārši iznīcināt satelītus.

Mazais raķešu kuģis (MRK) Karakurt, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Гальперин

Kad "Kalibr" nonāk mērķa rajonā, tā vēlreiz precizē savas koordinātes ar korelācijas metodi vai saskaņā ar apvidus optisko attēlu. Pēdējā laikā aktīvi tiek izmantotas elektroniskās tēmēšanas sistēmas: iekārta izmanto lidojuma uzdevumā iekļautos mērķa attēlus un salīdzina reālo ainu ar atmiņā saglabāto. Šajā gadījumā novirze no mērķa ir minimāla.

Starp citu, Krievijā patlaban tiek aktīvi veidota iespējamo mērķu attēlu elektroniskā bāze. To veic viena no Aizsardzības ministrijas nodaļām. Minētā pieeja ļauj būtiski samazināt laiku, kas nepieciešams lidojuma uzdevuma ievadei pa mērķiem jebkurā zemeslodes vietā. Raķete pati pavēršas pret mērķi un izdara triecienu, kad ir to "ieraudzījusi".

87
Tagi:
raķete "Kalibr", Krievijas Aizsardzības ministrija, krievu ierocis, Sīrija, Saūda Arābija, NATO
Pēc temata
"Tā karo tikai krievi": kāpēc Krievija izcīnījusi uzvaru Sīrijā
Amerikāņu admirāli satraukušas Krievijas zemūdenes Vidusjūrā
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Kāpēc Krievija plāno paplašināt armijas bāzes Sīrijā

Spēcīga roka ir laba, ar ieroci vēl labāk. Cilvēki gatavi nomainīt Saeimu pret huntu?

35
(atjaunots 13:30 10.05.2021)
Valdībai neuzticas, partijām neuzticas, toties uzticas bruņotam cilvēkam. Kāpēc Latvijas iedzīvotāji noticējuši armijai?

Dažādas aptaujas Latvijā parasti paslīd garām sabiedriskajam viedoklim. Tā gadijās arī ar kārtējo Eurobarometer pētījumu. Iespējams, tāpēc, ka esam iemācīti ne īpaši ticēt aptaujām. Taču simboliski, ka šīs aptaujas rezultāti publiskoti īsi pirms pareizticīgo Lieldienām. Runa tajā bija par ticību – kam tic Eiropā un Latvijā, kam - ne.

Pavēlēts ticēt!

Principā, neko sensacionālu Eirospas barometrs neuzrādīja. Ir tikai viens izņēmums, kas man lika saspringt. Paskatieties, it kā uzskatām sevi par demokrātisku valsti, lepojamies ar šādām tādām no Eiropas importētām brīvībām. Bet ko iesākt ar tādiem cipariem: Latvijā parlamentam uzticas 21%. Saeimu veidojošajām partijām – uzmanību! – tikai 7%. Toties armijai tic veseli 72% iedzīvotāju.

Kur te ir āķis? Tas ir vēstures smagais mantojums, kas liek uzticēties cilvēkam ar šauteni? Varbūt Latvijas iedzīvotāji, it īpaši no nabadzīgajiem, depresīvajiem rajoniem, tic armijai kā uzticamam darba devējam, kas piedāvā stabilu algu no 900 eiro uz rokas, apdrošināšanu, sociālos labumus, stiprus apavus un reizēm pat ārvalstu komandējumus ar garantētu līķa nogādi mājās, ja kaut kas aizgājis greizi?

Bet 80. gadu beigās vairums jauno un progresīvo PSRS iedzīvotāju armiju uzskatīja par valsts uzmāktu lietu, brīvības trūkumu, tumsonību, personiskā viedokļa trūkumu utt. Kas tad noticis ar sabiedrību Latvijā, ja tā tik radikāli mainījusies 30 gadu laikā?

Mūs glābs "kazarmokrātija"?

Patiesībā "Eurobarometer" skaidri norāda uz lielu problēmu. Iedzīvotājiem radījusi vilšanos demokrātija. Viņi netic, ka pašreizējās sistēmas apstākļos, kad mums vēlēšanās uzspiež partiju sarakstus, kas pārstāv nevis tautu, bet gan šauras interešu grupas, var ievēlēt normālus likumdevējus un izpildvaru.

Pēdējo reizi īpaši naivie apsvilinājās, nobalsojot par populistiem, kuri izcēlās ar to, ka skandālu un kašķu plosītā partija sabruka acu priekšā, ministri un deputāti sacenšas politiskajā prostitūcijā un pārdodas uz kaimiņpartijām.

Kas notiks tālāk? Tālākā perspektīva ir satraucoša. Ja tauta netic parlamentārajai demokrātijai, pie varas var nākt kazarmu demokrātija. It īpaši, ja tādas tendences augs arī citās ES valstīs, un tas izskatās ticami pandēmijas raisīto pilsonisko tiesību ierobežojumu fonā.

Starp citu, "spēcīga roka ar šauteni" var atrisināt milzum daudz problēmu. Pirmkārt, var ietaupīt milzum daudz līdzekļu, ja likvidēt vēlēšanas un pašu parlamentu, samazināt valdību, pēc tam – piespiest pie sienas korupciju, nodokļu maksātājiem smagu biznesa projektu lobēšanu, protekcionismu, eirofondu līdzekļu piesavināšanos, aizbildinoties ar dažādiem projektiem Covid-19 seku likvidāciju. Principā – pielikt punktu visam šim balagānam!

Otrkārt, tā var pārtraukt darba migrāciju, aizliedzot izbraukšanu no valsts.

Vakcinācija, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Михальчевский

Treškārt, var uzlabot demogrāfisko situāciju un pacelt dzimstību, izdodot atbilstošas pavēles un iedibinot titulus "māte varone" un "tēvs patriots". Starp citu, bērnus var atdot militāri patriotiskās nometnēs, kur viņi uzreiz sāks apgūt cīņas paņēmienus, sapiera darbu, teoriju un militāri patriotiskās dziesmas.

Ceturtkārt, nekādu problēmu ar vakcināciju. Pavēle ir un paliek pavēle.

Nu, bet pastāvīgie hipotētiskie "ārējie draudi" kļūs par labāko motivāciju iedzīvotājiem strādāt, maksāt nodokļus, nākt pasaulē un nesūkstīties.

35
Tagi:
armija, valdība, Latvija
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem

"Viņi bija sajūsmā": kādu iemeslu dēļ tiek nomelnoti padomju karavīru varoņdarbi

42
(atjaunots 17:58 09.05.2021)
Faktu izkropļošana, cīņa ar pieminekļiem un centieni noliegt Sarkanās armijas vadošo lomu uzvarā pār fašismu – pēdējos gados Rietumi visiem spēkiem pūlas mazināt PSRS nopelnus Hitlera režīma sakaušanā.

Aizviel lielāks skaits Eiropas valstu cenšas sagrozīt vēsturi un atbīdīt otrajā plānā padomju tautas varoņdarbus. Kāpēc tā? Ko darīt? Par to materiālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Nesalīdzināmi zaudējumi

Runājot par PSRS lomu un ieguldījumu uzvarā pār fašismu, paskatīsimies uz skaitļiem. Lielā Tēvijas kara periodā pret Sarkano armiju vienlaikus darbojās 190-270 teicami apmacītas divīzijas.

Četru kara gadu laikā Vācijas-PSRS frontē bija likvidētas 607 vērmahta divīzijas. Pretinieks neatgriezeniski zaudēja vairāk nekā 8,5 miljonus cilvēku, kopējie zaudējumi pārsniedza 10 miljonus karavīru un virsnieku. Citas antihitleriskās koalīcijas valstis visas kopā sakāva 176 vācu divīzijas.

Mobilizācijas mērogi PSRS, padomju pilsoņu vēlme un gatavība nosargāt Dzimteni atstāj iespaidu ne tikai uz vēsturniekiem. Jau pirmajā Lielā Tēvijas kara nedēļā ieročus rokā ņēma 5 300 000 cilvēki.

Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais vadītājs Mihails Mjagkovs sarunā ar RIA Novosti atgādināja, ka Sarkanā armija sastapās ar triecienu, ko deva trīs ceturtdaļas Vācijas un tās sabiedroto spēks.

"Kopā ar vērmahtu cīņās gāja itāļu, ungāru un rumāņu armijas, somu, slovāku un horvātu spēki, SS franču, beļģu, flamandiešu leģioni un tā tālāk, - viņš atzīmēja. – Pat tad, kad rietumvalstis 1944. gada jūnijā atklāja otro fronti, divas trešdaļas divīziju – lielākā daļa vērmahta – karoja pret PSRS."

Sarkanā armija salauza mugurkaulu vācu kara mašīnai, sagādāja tai nelabojamus zaudējumus. Mjagkovs pieminēja Staļingradas kauju, kurā tika likvidēts vairāk nekā pusotrs miljons vērmahta kareivju un virsnieku. Pie tam arī padomju spēki cieta kolosālus zaudējumus – vairāk nekā 1,1 miljonu cilvēku.

"Aptuveni tajā pašā laikā notika cīņa pie Alameinas, ko Rietumu historiogrāfija šodien uzskata par svarīgāko un izšķirošo Otrā pasaules kara epizodi, - piebilda vēsturnieks. – Salīdzinājumam: briti toreiz zaudēja 13-15 tūkstošus kareivju, 35-40 tūkstošus – vācu un itāļu spēki. Vai kauja pie Midvejas atola 1942. gada vasarā. Japāņu flote zaudēja četrus aviācijas bāzes kuģus, ASV – vienu. Japāņi zaudēja trīs tūkstošus cilvēku, amerikāņi – dažus simtus. To nevar ne salīdzināt ar notikumiem PSRS-Vācijas frontē."

Atzina visā pasaulē

Pie tam, turpināja vēsturnieks, iepriekš PSRS vadošo lomu hitleriskās Vācijas sakaušanā atzina Rietumu militārā un politiskā vadība. Piemēram, ASV prezidents Franklins Rūzvelts paziņoja, ka par pašiem nozīmīgākajiem un izšķirošajiem Otrā pasaules kara notikumiem jāpateicas PSRS.

Vēstulē Staļinam viņš Sarkanās armijas uzvaru un "paša spēcīgākā ienaidnieka" sakaušanu nosauca par episku un lielisku. Staļingradas iedzīvotājiem un aizstāvjiem viņš nosūtīja godarakstu, kurā pauda sajūsmu par drosmi, pašaizliedzību un gara spēku, kas apturēja "uzbrukuma vilni".

Lielbritānijas karalis pavēlēja izgatavot un pasniegt dāvanā īpašu zobenu ar gravējumu "Staļingradas pilsoņiem, izturīgiem kā tērauds, no karaļa Georga VI par britu tautas dziļas sajūsmas zīmi".

Mjagkovs atgādināja arī to, ka Rūzvelts ne vienu vien reizi uzsvēra, ka militārā tehnika un produkti, kas tika piegādāti Maskavai uz lendlīzes noteikumiem, kara iznākumu ietekmēja vien nenozīmīgi.

"Rietumu līderi saprata, ka krievi paši rada vēsturi un spēj patstāvīgi sakaut Hitleru un atjaunot savu valsti, - uzsvēra Mjagkovs. – Lielā mērā arī šī iemesla dēļ tika atklāta otrā fronte. Rietumos saprata: ja krievi vieni atbrīvos gan savu valsti, gan visu Eiropu, angļi un amerikāņi paliks tukšām rokām."

Jau kopš vācu uzbrukuma PSRS vadība lūdza sabiedrotos atklāt otro fronti un sākt karadarbību pret Vāciju Rietumeiropā. Taču ASV un Lielbritānijas valdības kavējās, aprobežojoties ar spēku izsēdināšanu Ziemeļāfrikā.

"Kamēr viņi gatavojās atklāt otro fronti – no 1942. gada jūnija līdz 1944. gada 6. jūnijam, PSRS-Vācijas frontē dzīvības zaudēja vairāk nekā 5 miljoni Sarkanās armijas karavīru un virsnieku, - norādīja Mjagkovs. – Taču PSRS būtu uzvarējusi karā arī bez otrās frontes. Protams, citā laika periodā, būtu lielāki zaudējumi. Tomēr lielākā daļa kara vēsturnieku uzskata: PSRS būtu uzvarējusi. Par to liecina skaitļi un fakti."

Spēks ir patiesībā

Pat aukstā kara laikos padomju ērā bija grūti iedomāties, ka nopietnu Rietumu vēsturnieku un zinātnisko līdzstrādnieku aprindās kāds būtu apstrīdējis PSRS izšķirošo lomu uzvarā pār Vāciju. Bet šodien viss ir otrādi: baltais kļuvis melns, melnais – balts. Staļinam pārmet Otrā pasaules kara sākšanu, "līķu gāšanu pār ienaidnieku", apgalvo, ka bez lendlīzes Sarkanā armija nebūtu spējusi uzvarēt.

Ģenerālleitnants K.A.Veršiņins ar pilotiem Lielā Tēvijas kara gados
© Photo Минобороны России

"Un tikai drosmīgais kareivis Raiens, ko glābj pazīstamajā Holivudas filmā, izrādās, atbrīvojis visu Eiropu, - stāstīja vēsturnieks. – Krievija pašlaik saskaras ar smagu ideoloģisko un ekonomisko spiedienu. Tas atgādina 30. gadus, kad PSRS bija ielenkta cietokšņa stāvoklī: Vācija atklāti uzstājās pret mums, gribēdama sagrābt teritorijas, citas rietumvalstis veicināja Hitlera agresiju."

Mjagkovs ir pārliecināts: tādos apstākļos, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu, Krievijai ir jāieņem aktīvāka uzbrukuma pozīcija. Tāpat jāatgādina Eiropas valstīm, ka to teritorijā savulaik pastrādāta virkne smagu noziegumu pret veselām tautām.

"Piemēram, uzdot jautājumu par ukraiņu, baltkrievu un ebreju genocīdu no Polijas puses Rietumukrainas un Baltkrievijas teritorijā, kas turpinājās līdz pat 1939. gadam, - precizēja Mjagkovs. – Koncentrācijas nometnē pie Belostokas pabija tūkstošiem cilvēku, viņi dzīvoja šausmīgos apstākļos, pārcieta nežēlīgu ņirgāšanos. Bet visa Eiropa pirms kara un kara gados faktiski apvienojās zem nacistiskās svastikas. Pat neitrālā Zviedrija piegādāja Vācijai ogles, bet Šveice glabāja nacistu naudu. To vajag apspriest, arī Eiropas Parlamentā."

Lai nu būtu, kā būdams, vēsturisko faktu apzināta izkropļošana turpinās. Pie tam zaimo apbedījumus, nojauc pieminekļus padomju karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem. Īpaši aktīva ir Polija un Baltijas valstis. Ar dažādiem ieganstiem tiek iznīcināta simtiem tūkstošu sarkanarmiešu piemiņa, kuri atdevuši dzīvību par eiropiešu brīvību. Piemēram, negaidot noskaidrojas, ka skulptūra bojā kāda parka ainavu vai apdraud garāmgājējus.

2017. gadā Polijā pieņēma grozījumus likumā par komunisma propagandu. Tagad pašvaldību pienākums ir nojaukt padomju monumentus. Runa ir par aptuveni 230 pieminekļiem Sarkanās armijas karavīriem visā valstī. Memoriālos ansambļus bieži sagrauj ar gluži barbariskām metodēm. 2017. gadā Tščankas pilsētā Polijā, pārkāpjot visas juridiskās normas un starptautiskos līgumus, tika nojaukts padomju karavīru brāļu kaps-mauzolejs. Krievijas vēstniecība Polijā vēsta, ka valstī palikušas aptuveni 100 memoriālās būves.

2017. gadā Lietuvā nojauca pieminekli padomju aktīvistiem, ko 1946. gadā nogalināja "meža brāļi", gadu vēlāk – padomju karavīriem-atbrīvotājiem veltīto monumentu. Prāgas pilsētas dome 2020. gadā demontēja maršala Ivana Koņeva pieminekli – viņš 1945. gadā komandēja spēkus, kuri atbrīvoja Prāgu. Šādu piemēru skaits pieaug.

Neatpaliek arī eiropieši un ukraiņi. Piemēram, nesen Ļvovā deemontēja 30 metrus augsto granīta stēlu, kas tika uzstādīta 1970. gadā par godu Ukrainas atbrīvošanai no fašistiem. Atsevišķus tā elementus izvietos muzejā "Terora teritorija". Ukraiņu nacionālisti vairākkārt nesodīti apzaimojuši karavīru pieminekļus. Piemēram, vairākas reizes ar krāsu aplēja un pat mēģināja nojaukt skulptūru pie ģenerāļa Vatutina, Kijevas atbrīvotāja, kapa vietas.

42
Tagi:
Uzvaras diena, Sarkanā armija, Hitlers, PSRS
Pēc temata
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Vai Eiropa vēlas pārskatīt robežas? Pie kā novedīs kara vēstures noliegšana
The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, kā Baltijā izkropļo vēsturi
Iznīcinātājs Su-57, foto no arhīva

Ārzemnieki nosauca Krievijas Su-57 par "skaistu slepkavu"

0
(atjaunots 09:45 11.05.2021)
NATO klasifikācijā par "noziedznieku" iedēvēto iznīcinātāju Su-57 pēc Uzvaras parādes Maskavā nosauca par skaistāko kompānijas Sukhoi darbu.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Sociālā tīkla Twitter lietotāji pievērsa uzmanību Uzvaras parādei Maskavā. Īpaša vērība tika veltīta parādē redzamajai aviācijai, stāsta RIA Novosti.

Piemēram, amerikāņu militārais eksperts H. I. Satons savā lapā Twitter publicēja uzņēmumu kurā redzami Krievijas iznīcinātāji Su-57 – arī tie piedalījās Uzvaras parādē Sarkanajā laukumā.

​"Gribu teikt, skaista lidmašīna. "Sukhije" principā izskatās nāvīgi," viņš uzrakstīja.

Satona sajūsmai piekrita viņa lasītāji.

""Noziedznieks" (tā NATO klasifikācijā dēvē Su-57) ir pats skaistākais kompānijas "Sukhoi" ražojums," atzīmēja viens no viņiem.

Aizsardzības rūpniecības salons IDEX 2021 Abū Dabī
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Cits komentētājs piebilda, ka Su-57 ne tikai labi izskatās, bet arī skan "vareni".

"Šī lidmašīna būs vērā ņemams ASV GKS pretinieks," uzrakstīja vēl viens lietotājs.

Viņam piekrita cits lasītājs. Viņš aicināja nenovērtēt Krievijas karavīrus tā, kā viņus vērtēja pirms divdesmit gadiem.

"Viņi ir modernizējuši lielāko daļu arsenāla, tikai ne tā, kā esam raduši darīt mēs... Gan Krievija, gan Ķīna kļūst par ļoti bīstamiem pretiniekiem," viņš uzsvēra.

0
Pēc temata
Krievu ieroči: iznīcinātāja Su-57 un bezpilota "Okhotnik" savienība
Krievijas iznīcinātājs Su-57 iekaro pasauli. Kas notiks tālāk?
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
Su-57 izmēģinājumi noslēgti: Krievijas GKS saņem jaunākos iznīcinātājus