"Baltkrievijas scenārijs" Polijai: bumeranga efekts

89
(atjaunots 16:06 03.11.2020)
Baltkrievijas notikumu apdziedāšana poļu presē ar valdības aktīvu atbalstu novedusi tiktāl, ka paši poļi sākuši atdarināt baltkrievus.

Jau vairākkārt pierādīts: politikā nereti darbojas bumeranga efekts, un galu galā valsts, kas sējusi naidu pie kaimiņiem, pašu mājās pļaus vētru. Neviens gan negaidīja, ka scenārijs, ko Varšava izdomāja Baltkrievijai, tik ātri atnāks atpakaļ, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Divus mēnešus pēc vēlēšanām Baltkrievijā visdažādāko līmeņu amatpersonas Polijā patētiski klāstīja, ka vajagot visiem spēkiem atbalstīt "miermīlīgos protestus" kaimiņvalstī, "aizsargāt Baltkrievijas sievietes, kas varonīgi cīnās par brīvību", palīdzēt viņām morāli un finansiāli. Nu, kad pašā Polijā sācies "Baltkrievijas scenārijs", tie paši nacionālie līderi sākuši dusmīgi nosodīt savus "miermīlīgos protestētājus", atbalsta policijas vardarbību pret viņiem un draud ar nikniem cietumsodiem.

Varētu jau iebilst: sak, analoģija starp protestiem Minskā un Varšavā nav īsti korekta, ņemot vērā dalībnieku motivācijas atšķirības. Tomēr paskatieties: postsociālistiskās Polijas vēsturē masveidīgāko sieviešu mītiņu organizētāji neslēpj, ka kopē baltkrievu kolēģu izmantotās tehnoloģijas, ko aktīvi popularizē vietējie mediji. Piemēram, svētdien "staika kobet" (visu valsti satricinājušo sieviešu streiku) neformālie līderi formalizējās, iepazīstinot ar savu Konsultatīvo padomi, līdzīgu Baltkrievijas opozicionāres Svetlanas Tihanovskas Koordinācijas padomei. Poļu protestu līdere Marta Lemparta atklāti stāsta, ka pamatam izmantojusi Minskas notikumu modeli: "Mēs skatāmies uz Baltkrieviju un redzam, cik svarīga ir akciju koordinācija."

Sakrīt arī mītiņu gala mērķis: valdības bezierunu demisija. Savukārt Tihanovskas un Lempartas formālajiem orgāniem vajag tikai veicināt "varas miermīlīgu nodošanu", neko vairāk.

Tātad Baltkrievijas notikumu apdziedāšana poļu presē ar valdības aktīvu atbalstu novedusi tiktāl, ka paši poļi sākuši atdarināt baltkrievus. Ne velti streika nesenajās akcijās parādījās arī tādi plakāti: "Mūs audzināja romantisku dumpju garā, bet pēc tam brīnās, ka mēs protestējam."

Cik ātri mainās poļu ierēdņu tonis, kad viņi runā par līdzīgiem protestiem Minskā un Varšavā! Tikai pirms pāris nedēļām valsts premjerministrs Mateušs Moraveckis atklāti klāstīja par nepieciešamību eksportēt revolūciju uz Baltkrieviju un pat izsludināja zīmējumu konkursu, kas "ilustrētu baltkrievu sieviešu drosmi un varonību". Iespējams, ka dažas jaunrades pārpildītās bildītes polietes izmantoja masveida akcijā Varšavas ielās aizvadītās nedēļas nogalē – daudzi atzīmēja, cik asprātīga bijusi uzskatāmā aģitācija tās laikā.

Pagāja tikai dažas dienas pēc premjera iniciatīvas, un viņš jau sāka dusmīgi rakstīt, ka poļu protestu metodes "nav pieņemamas", sauca tās par "barbarismu un nelikumību", kā arī aktīvi ieteica tiesībsargājošajām iestādēm izmantot likumu.

Vairākas nedēļas Polijas valdība pieprasīja nosodīt "Lukašenko režīmu" par represijām pret opozicionāriem. Tagad tieslietu ministra vietnieks Mihals Voss aicina prokuratūru sākt represijas pret saviem manifestantiem. "Visiem Polijas prokuroriem pret nelikumīgo sapulču organizatoriem jāizturas kā pret noziedzniekiem. Viņiem draudēs brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem, ņemot vērā draudus dzīvībai un veselībai," viņš draudīgi teica intervijā Radio Maryja. Baltkrievu likumsargi noteikti jau lauza galvas: "Nopietni? Arī tā var?"

Represijas pret mītiņu dalībniekiem Polijas valdība pamato ar sarežģīto epidemioloģisko situāciju. Valsts telekanāli pastāvīgi klāsta, kā cilvēku masveida pulcēšanās kaitē apkārtējo veselībai pandēmijas laikā. Interesanti, ka, atbalstot masveida protestus Baltkrievijā, medijiem ne mazākajā mērā nerūpēja akciju dalībnieku veselības aizsardzība.

Labi, nepielīdzināsimies "Baltkrievijas scenārija" autoriem Polijā un godīgi atzīsim: pretvalstisko akciju dalībnieki Polijā nav nekādi svētie un dažkārt izmanto atklāti nežēlīgas un provokatīvas darbības. Viņi demonstrē agresiju pret likumsargiem, ierēdņiem, ar īpašiem uzbrukumiem saskaras katoļu baznīca un ksendzi. Nebūt ne visi protesti ir miermīlīgi.

Tomēr pievērsiet uzmanību – poļu mediji centīgi ignorēja provokācijas no baltkrievu "aktīvistu" puses. Toties pašmāju protestu dalībniekus valsts televīzija nekautrīgi dēvē par "kreisajiem fašistiem, kuri uzbrūk poļu vērtībām". Tie nepaliek parādā un nosprauda jaunu mērķi – "valsts defašizāciju".

Jāpiebilst, ka Minskas akciju diriģenti, kas (viņi paši to atzina) par poļu naudu strādā Varšavā, neparko nevēlas manīt masveida mītiņus zem pašu logiem. Varētu jau iebilst, ka Telegram-kanāls Nexta un vietnes, ko oficiāli finansē Varšava, tikai un vienīgi apgaismo situāciju Baltkrievijā. Tikai jāpatur prātā, ka Nexta aktīvi translēja nesenos notikumus Biškekā, pilnā sparā stāsta par dažādām trūcīgi apmeklētām akcijām Krievijā, kam nav nekāda sakara ar Baltkrieviju. To visu uzskata par ekskluzīvu, viss iet ēterā ar Varšavas kanāla logotipu. Taču, kad milzīgās manifestācijas sākās pašā Varšavā, pēkšņi izrādījās, ka Nexta nav pa rokai neviena paša brīva korespondenta, lai pastāstītu par tām.

Starp citu arī baltkrievu protestu zvaigzne Svetlana Tihanovska poļu sievietēm maksā ar melnu nepateicību. Tās viņu ne reizi vien atbalstīja, bet viņa ne ar pušplēstu vārdu nav solidarizējusies ar poļu dāmu cīņu par savām tiesībām. Iemesli ir skaidri: gan Nexta, gan baltkrievu opozīcija baidās zaudēt galveno finanšu plūsmu, ja atļausies kaut mazākajā mērā kritizēt Varšavu.

Tāpat uz notikumiem reaģē vēl viens aktīvs "Baltkrievijas scenārija" izstrādātājs – Lietuva, kur Tihanovska uzturas pašlaik. Piemēram, lietuviešu ārlietu ministrs Lins Linkēvičs nenogurstoši atbalsta protestus Minskas. Pie tam viņš pastāvīgi klāsta, kādu sajūsmu viņam sagādā "baltkrievu sieviešu neticamā drosme". Tomēr politiķis ne ar vārdu nav atbalstījis varšavietes un viņu akcijas. Vai Polijas liktenis Lietuvai nerūp?

Ļoti aizkustinoši ir vērot, kā Polija, kas neslēpj pašas tiešo iejaukšanos Baltkrievijas lietās, steigušus sāk meklēt "ārējo ietekmi" pašu mājās un celt par to trauksmi. Valsts neformālais līderis Jaroslavs Kačinskis, kuru opozicionāri dēvē tikai par "diktatoru" (skan pazīstami, vai ne?) jau nosaucis viņus par "Krievijas aģentiem". Politologs Mateušs Piskorskis jau apgalvoja, ka sameklēta "Maskavas roka" gan poļu fermeru darbībās, kuru protesti pagājušajā nedēļā sakrita ar sieviešu akcijām. Reiz fermeri aicināja atcelt sankcijas pret Krieviju, tātad arī viņi ir "Kremļa aģenti". Domāju, tas ir tikai sākums jaunajās "krievu raganu medībās". Lai arī ne Maskava, ne Minska nav cepušas augšā tādus interneta resursus kā Nexta, kas ļautu koordinēt akcijas Varšavā. Varētu jau gan – poļi taču drīkst tā darīt!

Tomēr te nu slēpjas atšķirība. Krievija jau sen ir sapratusi, ka šūpot trauslo laiviņu, ko sauc par "pasauli", ir bīstami, it īpaši pašiem šūpotājiem. Maidanu, dumpju, vardarbības vīruss izplatās tikpat ātri kā koronavīruss, un tas vispirms skar tos, kuri to radījuši, lai inficētu kaimiņu. To apstiprina Polijas piemērs. Ko sēsi, to pļausi…

89
Tagi:
protesti, Polija, Baltkrievija
Pēc temata
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci
Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā
Baltkrievijā aprok zemē krāsaino revolūciju
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Donald Cook

NATO iziet Melnajā jūrā. Vai alianse pabīdīs malā Krieviju Krimā

26
(atjaunots 11:56 04.12.2020)
Ziemeļatlantijas alianse iecerējusi reformas pirms Džo Baidena ievākšanās Baltajā namā. Nesenajā samitā alianses ārlietu ministri pārskatījuši tās pamatprincipus un ieviesuši izmaiņas darbā.

Saglabājušās tikai galvenās problēmas – Krievija un Ķīna. Par to, kā NATO plāno savaldīt "Krievijas draudus", portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Pielāgot NATO krīzēm

Video apspriedei ar alianses valstu ārlietu ministriem Jenss Stoltenbergs gatavojās īpaši rūpīgi. Tikšanās ministru līmenī ir pēdējā pirms ikgadējā samita, kas ieplānots gada sākumā. Iepriekš izstrādāt dienas kārtību un apspriest aktuālākos jautājumus, - tas nozīmē nodrošināties pret neprognozējamiem dalībniekiem. Precedenti jau ir bijuši.

Piemēram, pirms pagājušā gada tikšanās Emanuels Makrons paziņoja, ka "NATO mirušas smadzenes". Tas noteica diskusijas toni un izjauca visus plānus. Alianses locekļi viens skaļāk par otru pierādīja Francijas līderim un viens otram, ka blokā viss ir kārtībā.

Izrādījās, ka transatlantijas solidaritātei vismazāk tic Donalds Tramps. Atbildot uz argumentiem par alianses lielo lomu Krievijas, Ķīnas un Irānas savaldīšanas darbā, ASV prezidents pieprasīja vispirms palielināt iemaksas par aizsardzību. Pēc viņa domām, cīņa ar ārējiem izaicinājumiem pārsvarā uz Amerikas militārā potenciāla rēķina nav racionāla.

Gaidāmajā samitā ASV pārstāvēs Džo Baidens, un alianses ģenerālsekretārs cer, ka izdosies atgriezties pie "vecajiem labajiem laikiem" – amerikāņi apstiprinās militāri politiskās savienības nozīmi.

Lai izklausītos pārliecinošāk, pirms samita ģenerālsekretārs lūdza analītiķiem izskatīt problēmas organizācijas iekšienē, norādīt to risināšanas metodes un nospraust uzdevumus tuvākajiem desmit gadiem. Pētnieku darbs apkopots pārskatā ar daiļrunīgu nosaukumu "NATO 2030".

Tā nu ārlietu ministri sāka pētīt un koriģēt ekspertu slēdzienus. Visi apspriedes dalībnieki, pat Francija atzina, ka "smadzeņu nāve" aliansei nedraud, tomēr reformas par ļaunu nenāks.

"Ir svarīgi adaptēt aizsardzības savienību jaunajai starptautiskajai situācijai. Krīzes situācijās NATO jārīkojas operatīvi un saliedēti, pat ja tas draud ar pamatprincipu laušanu," teikts dokumentā.

Pats galvenais, ko pārskata autori iesaka mainīt, ir veto tiesības: tās patlaban līdztiesīgi izmanto visi NATO dalībnieki. "Ja ierobežot vienbalsīgo balsojumu, spriedze aliansē mazināsies," uzskata pētnieki.

Viņu slēdzieniem vairāki ministri nepiekrita, tomēr atzina, ka idejas ir novatoriskas.

Jau atkal "Maskavas roka"

Toties visi dalībnieki bija vienisprātis par viedokli par ārējiem draudiem: nopietnu izaicinājumu transatlantiskajai drošībai joprojām met Krievija un Ķina.

"Maskava modernizē kodolarsenālu un dislocē jaunās raķetes no Galējiem Ziemeļiem līdz Sīrijai un Lībijai. Krievijas klātbūtne pastiprinājusies arī krīzes rezultātā Baltkrievijā un Kalnu Karabahā," teica Stoltenbergs.

"Kremlis tiecas pēc hegemonijas pār bijušajām padomju republikām un grauj to suverenitāti. NATO ir svarīgi pielāgoties jaunajai videi, kurā atgriezusies sāncensība ar pastāvīgi agresīvo Krieviju," ģenerālsekretāram piebalsoja pārskata autori.

"Krievijas draudu neitralizācijas" darbs jau rit. Stoltenbergs minēja tādus piemērus, kā NATO sadarbība ar Gruziju un Ukrainu. Tagad abas valstis ir alianses partneri ar paplašinātām iespējām, kas paredz piekļuvi Rietumu tehnoloģijām un izlūkošanas informācijai, tomēr netuvina pilnvērtīgai dalībai blokā.

Krievijas savaldīšanai alianse plāno paplašināt klātbūtni Melnajā jūrā – tā ir atbilde uz "Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos Krimā". Nianses pagaidām netiek atklātas.

Krievijas amatpersonas reaģēja. "NATO darbības, tostarp arī Melnās jūras reģionā, kaitē EDSO "burtam un garam". Tiek noraidīts drošības nedalāmības princips," konstatēja Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs.

Melnās jūras prioritātes

"NATO galvenais uzdevums ir sagatavoties ASV prezidenta maiņai. Bloks cer, ka Baidens veicinās konsolidāciju un Trampa laikā radušās problēmas pazudīs. Tomēr diezin vai Amerikas jaunais līderis atteiksies no priekšgājēja mantojuma visā pilnībā. Noteikti uzstās, ka visiem alianses dalībniekiem jāiemaksā bloka aizsardzības krājkasītē 2% no IKP," uzskata Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Politologs uzskata, ka Baidena nākšana pie varas nemainīs NATO un Krievijas spriedzes pilnās attiecības. Tomēr, ņemot vērā Maskavas darbu vairākās starptautiskās problēmās, alianse nevarēs ignorēt dialogu, vismaz militārpersonu līmenī.

Melnās jūras problemātiku starp NATO apspriestajiem jautājumiem Kortunovs skaidroja ar Krievijas augošo ietekmi Aizkaukāzā: "Alianse pievērsusi uzmanību karam Kalnu Karabahā un Krievijas miernešu ievešanai. Šīs teritorijas ir netālu no Melnās jūras, ko NATO uzskata arī par savu interešu zonu. Maskavas nostiprināšanos reģionā viņi uzskata par potenciālu izaicinājumu. No šejienes izriet arī paziņojumi par Melnās jūras reģiona prioritāti."

Tomēr Krievija nav vienīgais riska faktors NATO Melnās jūras akvatorijā, ir pārliecināts eksperts. "Viņu plāni nostiprināties Melnās jūras reģionā nav tik lielā mērā vērsti pret Maskavu, cik pret Ankaru, - viņš uzskata. – Neskatoties uz dalību blokā, Turcijas viedoklis vairākos jautājumos neatbilst kopējam viedoklim. Redžepam Tajipam Erdoganam ir pretrunas ar Grieķiju, Franciju, pat Vāciju un ASV. Taču NATO vēlas atgūt Turciju. Vēl viens mērķis – novērst Turcijas un Krievijas tālāku tuvināšanos."

NATO darbības Melnās jūras reģionā turpinās aktivizēt arī Ukraina. Pie tam par galveno jautājumu attiecībās ar aliansi kļūs Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšana Krimā, uzskata eksperts. "Jaunu objektu būvdarbus pussalā Kijeva pozicionē kā kārtējos draudus transatlantijas drošībai. Ukrainas vadība joprojām uzstājīgi apgalvos, ka Krievijas militāro sistēmu dislokācija Krimā prasa īpašu uzmanību," pieļāva Kortunovs.

Atvadas no ilūzijām

NATO uzmanību Melnās jūras reģionam atbalsta arī Tbilisi, ir pārliecināts Gruzijas Sabiedrisko lietu universitātes profesors Tornike Šarašanidze. Viņš uzskata, ka tas saistīts ar Krievijas karavīru klātbūtni Dienvidosetijā.

"Gruzija jau sen nelolo ilūzijas, ka vidēja termiņa perspektīvā iestāsies NATO. Tomēr cenšas paplašināt sadarbību ar bloku," atzīmēja Šarašenidze.

Viņš atzina, ka karš Kalnu Karabahā pastiprinājusi Krievijas pozīcijas Aizkaukāzā, un piebilda: "Armēnijai ir sabiedrotais – Krievija. Azerbaidžānai – Turcija. Faktiski starp abām valstīm izveidojusies militāra alianse. Gruzijai tāda sabiedrotā nav, atliek paļauties uz NATO."

Neskatoties uz izskanējušajiem apgalvojumiem, ne Gruzija, ne viss Melnās jūras reģions nav prioritāras problēmas, uzskata eksperts. Tagad aliansei pats galvenais ir sakārtot dialogu ar Baidenu. Samits nākamā gada sākumā būs pirmais pārbaudījums.

26
Tagi:
Krima, NATO, Krievija, ASV
Pēc temata
Gluži kā kasīt lāci aiz auss: eksperti uzskata, ka NATO nelīdīs Azovā
Mediji: ASV flotes mācības Melnajā jūrā draud ar militāru konfliktu ar Krieviju

Kāpēc Armēnija zaudēja konfliktā tik lielu skaitu militārās tehnikas vienību?

35
(atjaunots 11:47 04.12.2020)
Kalnu Karabahas konflikta aktīvā posma periodā ekspertu aprindās un medijos sākās diskusijas par Armēnijas bruņoto spēku izmantotā Krievijā ražotās tehnikas efektivitāti.

Sputnik militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko pacentās noskaidrot, vai vaina meklējama bruņojumā, vai tomēr karavīru iemaņās un aizsardzības organizācijas jautājumos.

Šodien vērojami daži mēģinājumi attaisnot armēņu zaudējumus ar Krievijā ražotajiem "nederīgajiem" iznīcinātājiem Su-30SM, "pusaklajiem" zenītraķešu kompleksiem S-300, "neefektīviem" REC kompleksiem un "nepareizas sistēmas" tankiem. It kā Armēnija nekad nebūtu pirkusi bruņojumu citās valstīs (piemēram, radarus Swathi no Indijas), bet azerbaidžāņu spēki būtu bruņoti tikai ar Izraēlā un Turcijā tapušu produkciju (tādu, kā Bayraktar), kas izšķīrusi "lielo lūzuma punktu". Vispārējais diskurss: Karabaha koriģēs Krievijas bruņojuma piegādes sabiedrotajiem un partneriem. Tamlīdzīgas runas slēpj militāri politiskās vadības stratēģiskās kļūdas un aso konkurences cīņu pasaules bruņojuma tirgū. Labāk tomēr būtu atgriezties realitātē.

Maskava piešķīra Armēnijai vairākus militāros kredītus. Tālākie militārie projekti ir pašu armēņu ziņā. Ja Krievijā ražotie ZRK S-300 piedalījās karadarbībā Karabahā un guva bojājumus tāpēc, ka nebija nodrošināta uzticama, ešelonēta PGA sistēma, tad iepriekš pieminētie Indijā tapušie pretbateriju radari Swathi par 40 miljoniem dolāru nekādas aktivitātes pēdas neatstāja. Lai arī būtu varējuši, saskaņā ar reklāmām, fiksēt mīnmetēju šāvienus līdz 20 km, artilērijas – līdz 30 km, raķešu – līdz 40 km attālumā (katra iekārta it kā spējot fiksēt līdz 7 mērķus vienlaikus). Iespējams, karavīri nepaspēja apgūt jauno radaru ekspluatāciju. Armēņu speciālistu prasmes, iespējams, ir izšķirošais (vājais) posms arī Krievijā ražotās militārās tehnikas ekspluatācijā (paši no sevis ieroči nešauj). Un, protams, kaujās absolūti nepieņemams ir organizētības trūkums un pašpaļāvība.

Zaudējumi un trofejas

1. decembrī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs uzrunā nācijai detalizēti pastāstīja, kādi bija Armēnijas zaudējumi Kalnu Karabahā. Garā sarakstā – simtiem dažāda bruņojuma vienību, iznīcinātu vai saņemtu trofejās. Azerbaidžānas prezidents pieminēja gan raķešu kompleksus un zalves reaktīvās sistēmas, gan tankus un radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

Šos datus var uztvert dažādi, tāpat kā pārdomāto lēmumu noklusēt Azerbaidžānas armijas zaudējumus (noteikti tie ir būtiski), taču pašreizējā situācijā, kad valsts atguvusi septiņus rajonus, prezidentam nav iemesla radikāli pārspīlēt datus par pretinieka zaudējumiem. Likumsakarīgi rodas jautājums par armēņu grupējuma militārās organizācijas līmeni 44 diennaktis ilgajās cīņās Kalnu Karabahā.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Armēņu spēku iznīcinātās tehnikas lielo skaitu iespējams skaidrot ar nežēlīgo konfrontāciju, tomēr pie tam pārsteidz pamestie 79 tanki, 47 kājnieku mašīnas, 104 artilērijas vienības (lielgabali un mīnmetēji), 5 zenītiekārtas "Šilka", 93 speciālās automašīnas, 270 kravas automašīnas (iespējams, trofejas tiks nodemonstrētas Baku, lai apliecinātu valsts vadītāja vārdus). Jāpiebilst: 79 cīņasspējīgi tanki – tas ir divarpus tanku bataljonu bruņojums, liels spēks gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Domāju, armēņu neticamajam "dāsnumam" ir tikai divi iemesli: militārā tehnika pamesta neorganizētas (stihiskas) atkāpšanās laikā, vai arī nav piegādāta degviela (sagādes problēmas), un mašīnas vienkārši vairs nespēja pārvietoties.

Jebkurā gadījumā ir vajadzīgi organizatoriski secinājumi, tomēr tā ir Armēnijas Ģenerālštāba un valsts militāri politiskās vadības prerogatīva.

35
Tagi:
aizsardzība, militārā tehnika, Armēnija, Krievija
Pēc temata
Miers Kalnu Karabahā: kas un par ko cīnījās
Kalnu Karabaha: jau gatavojāmies cīņām ielās
Armēnijas kļūdas Kalnu Karabahā
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Veselības ministrija palielinājusi gultasvietu skaitu Covid-19 pacientiem

0
(atjaunots 09:06 05.12.2020)
Plānveida pakalpojumu ierobežošana slimnīcās devusi iespēju atbrīvot 157 gultasvietas Covid-19 pacientiem, informē Veselības ministrija.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzēto gultasvietu skaits slimnīcās palielināts aptuveni līdz 800, Latvijas televīzijā informēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis.

12. novembrī veselības ministre Ilze Viņķele konstatēja, ka maksimālais Covid-19 pacientiem paredzētais gultasvietu skaits, kura apstākļos nav vajadzības nopietni ierobežot veselības aprūpes plānveida pakalpojumus, valstī sasniedz 450-500 vietas.

Divas nedēļas vēlāk premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Covid-19 pacientiem piemēroto gultasvietu skaits palielināts līdz 595 vietām. Dažas dienas vēlāk Viņķele pastāstīja, ka slimnīcās pieejamas jau 633 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu slimnīcās uz laiku ierobežota plānveida pakalpojumu sniegšana stacionārā un dienas stacionārā. Dūrītis uzskata, ka tādējādi tiks sarūpētas papildu 157 vietas Covid-19 pacientiem.

Vienlaikus notiek pārrunas ar slimnīcām, piemēram, Balvos, ko būtu iespējams iesaistīt Covid-19 pacientu kompšanā, tātad pieejamo vietu skaitu varētu vēl palielināt. Atgādināsim, ka Balvu slimnīcā līdz 14. decembrim slēgta dzemdību nodaļa pēc Covid-19 uzliesmojuma darbinieku vidū).

Dūrītis pastāstīja, ka VM šobrīd aktīvi izstrādā Covid-19 testēšanas iespēju paplašināšanas mehānismus, it īpaši brīvdienās, kad testu skaits ir mazāks.

Viņš nenoliedza, ka nākotnē valstī, iespējams, tiks paredzēti vēl stingrāki ierobežojumi, un paziņoja: patlaban ir ļoti svarīgi, lai cilvēki ievērotu ieviestos drošības pasākumus, lai izvairītos no tādas nepieciešamības.

Galvenais, pēc viņa domām, ir dabūt vakcīnas pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka pēdējā laikā dubultojies mirušo Covid-19 slimnieku skaits.

0
Tagi:
veselības aprūpes sistēma, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
Latvijas slimnīcas vēl spēj uzņemt pacientus: Viņķele par hospitāli Ķīpsalā