Ziemeļu jūras ceļš

"Krieviem to ir desmitiem, mums divi": joma, kurā ASV bezcerīgi atpalikušas no Krievijas

112
(atjaunots 10:06 02.11.2020)
Amerikāņi strauji zaudē Arktiku. Pie tāda bēdīga slēdziena nonākusi Senāta Bruņoto spēku komiteja.

Senāta locekļi Rodžers Vīkers un Dens Sallivans uzskata, ka valstī jūtams ass ledlaužu deficīts, kas spētu strādāt pie Ziemeļpola, un Krievija ir daudz izdevīgākā stāvoklī. Par ledlaužiem un to lomu lielvalstu cīņā par savām interesēm portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Vientuļš ledlauzis

Vīkers un Sallivans konstatēja: Maskavas rīcībā ir lielākā ledlaužu flote pasaulē, tajā ir vairāk nekā 40 kuģi. Salīdzinājumam: ASV Krasta apsardzes rīcībā ir tikai divi ledlauži – Polar Star un Healy, pie tam otrs tiek remontēts pēc ugunsgrēka uz borta. Ar vienu darba kārtībā esošu ledlauzi ekonomiskajai un militārajai lielvalstij nepārprotami nepietiek. Savukārt kontrole pār Arktiku paver piekļuvi bagātiem dabas resursiem un ļauj parūpēties par pastāvīgu militāro klātbūtni Eirāzijas ziemeļos.

Eksperti atgādināja, ka šovasar Krievijas Jūras kara flote organizēja lielākās mācības kopš aukstā kara laikiem netālu no Aļaskas krastiem. Pie tam pēdējos gados Maskava atjaunojusi aptuveni 50 militāros objektus Arktikā, kas bija pamesti pēc Padomju Savienības sabrukuma. Tajos atkal dislocēts bruņojums un karavīri. Savukārt Ķīna būvē divus ledus klases kuģus un neslēpj, ka uzskata reģionu par ekonomisko "Polāro Zīda ceļu". Amerikāņi šajā fonā izskatās kā nabaga radinieki.

Jau jūnijā prezidents Donalds Tramps ziņoja, ka nepieciešams veidot spēcīgu ledlaužu floti. Amerikāņu valdība īsteno programmu, kuras ietvaros plānots uzbūvēt sešus jaunus kuģus, ieskaitot smagās klases kuģus, - tādi valstī nav būvēti jau 40 gadus. Kongress jau nodrošinājis finansējumu galvenā ledlauža būvdarbiem. Tā izmēģinājumi paredzēti 2024. gadā. Savukārt Krasta apsardzes vadība pieprasījusi līdzekļus otrā kuģa būvdarbiem.

Pagaidām, ziņo senatori, nāksies pagarināt Polar Star ekspluatācijas laiku vismaz līdz 2023. gadam. Faktiski kuģis jau gadsimta sākumā izlietojis visu resursu, un uzdevums nodrošināt ASV līdera pozīcijas Arktikā tam noteikti nav pa zobam.

Ledus armāda

Krievija nekad nav pārtraukusi ledus klases kuģu būvi. Piemēram, 21. oktobrī darbu sāka projekta 22220 "Arktika" galvenais atomledlauzis. Kuģim ir divas enerģētiskās spēkiekārtas ar reaktoriem RITM-200 (to jauda sasniedz 175 MW katra). Ledlauzis pārvar 2,8 metrus biezu ledu ar 1,5-2 mezglu ātrumu. Tas var strādāt gan okeānā, gan upju gultnē. "Atomflot" plāno saņemt vēl četrus šī projekta kuģus – "Sibir", "Ural", "Yakutia" un "Chukotka". Abus pirmos kuģus plānots iekļaut ierindā 2021. un 2022. gadā.

"Ledlauža "Arktika" nolaišana ūdenī – tas nav vienkāršs notikums, kad tiek uzbūvēs ļoti liels kuģis, pie tam oriģināls, pašmāju kuģubūvētavās, bez Rietumu tehnoloģijām un elementiem, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Militāri politisko pētījumu centra direktors Aleksejs Podberezkins. – Galvenais ir politiskā nozīme. Jauno ledlaužu sērija tiks uzbūvēta tuvākajos gados, un Krievija varēs kontrolēt situāciju uz Ziemeļu ledus ceļa ne tikai dziļūdens iecirkņos, bet arī – un tas ir daudz svarīgāk – seklajos iecirkņos. Tagad mēs varam nodrošināt transporta koridoru no Dienvidaustrumāzijas un Āzijas-Klusā okeāna reģiona uz Eiropu, pie tam cauru gadu."

Atomledlauži ir panākumu ķīla jebkādiem militāriem un civiliem būvdarbiem reģionā. Līdz ar "Arktiku" Krievijas rīcībā ir divi kuģi ar divu reaktoru kodolenerģētisko iekārtu ar 75 tūkstošu zirgspēku jaudu ("Yamal", "50 let Pobedi"), divi ledlauži ar viena reaktora spēkiekārtu ar aptuveni 50 tūkstošu zirgspēku jaudu ("Taimir", "Vaigach"), lihterkuģis "Sevmorput" ar reaktoru ar 40 tūkstošu zirgspēku jaudu, kā arī pieci tehnoloģiskās apkalpes kuģi. Ledlauzis "Sovetskiy Soyuz" patlaban ir rezervē. Visnotaļ iespaidīga arktiskā flotile, pat neskaitot dīzeļelektriskos kuģus.

To starpā ir, piemēram, mūsdienīgais "Ilya Muromets", kurš sāka darbu Ziemeļu flotes sastāvā 2017. gadā. Tas spēj strādāt līdz metru bieza ledus laukā. Līdztekus galvenajai funkcijai – kuģu pavadīšanai Arktikas ūdeņos, kuģis piegādā kravas arktiskajam karaspēka grupējumam. Projektā paredzēta arī bruņojuma, piemēram, artilērijas iekārtu AK-630, AK-230, AK-306 montāža. Teorētiski ledlauzi var pārvērst par kara kuģi – atliek tikai aprīkot to ar pretkuģu raķetēm.

Līdera pozīcijas saglabātas viemēr

Krievija vienmēr ir apsteigusi citas valstis ledus klases kuģu būves nozarē. Pirmais mūsdienīgais ledlauzis bija stūres propellera velkonis "Pilot", kas stājās ierindā 1864. gadā. Konstrukcija tika atzīta starptautiskā līmenī. 1871. gadā Vācijas valdība iegādājās no Krievijas ledlauža rasējumus, lai attīrītu no ledus Hamburgas ostas akvatoriju un Elbu, jo zemās temperatūras dēļ tirdzniecība reģionā apstājās. Pēc tam vāciešu piemēram sekoja uzņēmēji no Dānijas, Zviedrijas un ASV.

Arī pirmo atomledlauzi pasaulē uzbūvēja PSRS, tas nesa Ļeņina vārdu. Atomledlauzis nonāca Jūras flotes ministrijas rīcībā 1959. gadā. Gigants būtiski paildzināja navigācijas periodu ziemeļu platuma grādos. Jau pirmajos sešos ekspluatācijas gados "Lenin"pārvarēja vairāk nekā 82 tūkstošus jūras jūdžu un patstāvīgi izveda vairāk nekā 400 kuģus. 1989. gadā ledlauzis noenkurojās Murmanskā. Tas iekļauts federālās nozīmes kultūras mantojuma pieminekļu reģistrā.

Krievija ir vienīgā valsts, kas izmanto lihterledlaužus. "Sevmorput" ar tonnāžu 61,88 tūkst. t apmērā ir lielākais transporta kuģis pasaulē. To ekspluatē no 1988. gadam. Kuģis spēj patstāvīgi pārvarēt līdz metru biezu ledu. Patlaban tas ir vienīgais kravas kuģis ar atomspēkiekārtu.

112
Tagi:
Ziemeļu jūras ceļš, drošība, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV Krasta apsardze pieprasa Krievijai atdot Ziemeļu jūras ceļu. Pagaidām – pa labam
Rietumi gaida "pieklājīgo cilvēku" iebrukumu caur Ziemeļpolu
Lielbritānija gatavojas paplašināt spēkus Arktikā aizsardzībai no Krievijas
Jaunie atomledlauži nostiprinās Krievijas līdera vietu Arktikā
Zenītraķešu-lielgabalu komplekss Pancir, foto no arhīva

Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti

4
(atjaunots 00:02 01.12.2020)
Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss un Aizsardzības ministrijas bruņojuma nomaiņas programma aizejošajā gadā bija izcili stabila pat ekonomiskās turbulences apstākļos, globālo izaicinājumu un draudu fonā.

Ar koronavīrusa pandēmiju saistītā vispasaules ekonomiskā krīze nav kaitējusi Krievijas valsts bruņojuma attīstības programmai (VBA-2020), un Krievijas stāvokli starptautiskajā bruņojuma tirgū, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Piegādes Krievijas bruņotajiem spēkiem ir pieaugušas par 11% salīdzinājumā ar pērno gadu. Pasūtītājiem ārvalstīs "Rosoboroneksport" piegādājis militāro produkciju par 10 miljardiem dolāru, saglabājis pasūtījumus aptuveni 50 miljardu dolāru līmenī un noslēdzis jaunus līgumus par 9 miljardiem dolāru.

Neiesaistoties bruņošanās sacensībās, kopš 2019. gada Krievijas armijas un flotes bruņojuma uzlabošanai tiek atvēlēti vairāk nekā 1,5 triljoni rubļu, pie tam 70% līdzekļu paredzēti modernajiem sērijveida paraugiem. Gada laikā bruņotie spēki saņēmuši vairāk nekā 2300 jauna bruņojuma vienības.

Krievijas floti papildinājušas 35 zemūdenes un kuģi – tikai Baltijas flote vien saņēmusi sešus jaunus raķešu kuģus. Pretgaisa aizsardzības sistēmu papildinājuši četri zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pulka komplekti un seši zenītraķešu-lielgabalu kompleksa "Pancir" divīzijas komplekti.

"VBA 2020" īstenošanas gaitā modernā bruņojuma līmenis armijā un flotē sasniedzis 70%, stratēģiskajos kodolspēkos – 83%, Gaisa kosmiskajos spēkos – 75%. Krievijas valsts bruņojuma attīstības programma 2011.-2020. gg. bija pirmā pilnībā realizētā programma, tā nodrošināja jaunu un mūsdienīgu bruņojuma un tehnikas spēku masveida piegādes. Paātrinājums turpinās, nākamgad karaspēki saņems vairāk nekā 3400 militārās tehnikas vienības – pastāvīgas gatavības vienību ekipējums ar jaunajiem bruņojuma paraugiem līdz 2022. gada sākumam pārsniegs 71%.

Problēmu lokā

Līdz ar Rietumu "partneru" sankcijām un negodīgo konkurenci lielas grūtības Krievijas bruņojuma eksportā sagādāja pandēmija. Jāpiebilst, ka tiek prognozēta vispasaules bruņojuma tirdzniecības rādītāju lejupslīde 2020. gadā epidēmijas rezultātā par 10%. Tomēr Krievija ir saglabājusi līdera pozīcijas. Krievu ieroči aizņem apmēram trešo daļu pasaules bruņojuma tirgā (otrā vieta pēc ASV).

Informācija par militāri tehnisko sadarbību pārsvarā ir slēgta, tomēr zināms, ka Krievija un Turcija parakstījušas otru līgumu par ZRS S-400 piegādēm, Ēģipte pasūtījusi 500 tankus T-90MS, noslēgts līgums par daudzfunkcionālo helikopteru Mi-38T pasūtītājam ārvalstīs. Indija ir gatava samaksāt 2 miljardus dolāru par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30. Augsts eksporta potenciāls ir 5. paaudzes iznīcinātājiem Su-57E, modernizētajiem helikopteriem Mi-28NE un kuģu bāzes helikopteri Ka-52K. Ļoti pieprasīts ir zenītraķešu komplekss S-300V4 "Antei 4000" un "Armata" līnijas bruņumašīnas. Pie tam aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Jāpiebilst, ka daudzfunkcionālo iznīcinātāju eksporta vērtētais apjoms pasaulē 2020.-2030. gados sasniedz 110,7 miljardus dolāru, kaujas helikopteru eksporta – 65,3 miljardus dolāru.

Mūsdienīgās tehnoloģijas kaujas ierindā

Aizejošo gadu iezīmēja krievu ieroču kvantitatīvs (sērijveida ražošana) un kvalitatīvs (militārais pielietojums) izrāviens. Dažas spilgtas iezīmes – hronoloģiskā kārtībā.

Mūsdienīgais un universālais izlūkošanas un trieciena helikopters Ka-52 "Alligator" izmēģināts kaujas apstākļos Sīrijā. Tas spēj uzņemt līdz 2,8 tonnas arsenāla un šodien "pielaiko" spārnotās raķetes ar darbības rādiusu līdz 100 km (analogu pasaulē nav). Krievijas GKS rīcībā ir aptuveni 140 "Aligatori".

ZRLK "Pancir" šogad pirmo reizi "uzkāpis" uz kara kuģa klāja – tāda ir laika prasība. Lidaparātu un citu gaisa mērķu ātruma un trieciena iespējas pastāvīgi pieaug, izmērs un pamanāmība sarūk. Ir neracionāli tērēt dārgās S-300 vai S-400 raķetes pretinieka lētajiem bezpilota lidaparātiem. Kompaktā sistēma jūrā optimāli likvidē visu veidu mērķus gaisā attālumā no 20 km līdz kuģa bortam.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki sākuši pirmās jaunās ZRS S-350 "Vityaz" ekspluatāciju Ļeņingradas apgabalā. Tas būtiski uzlabo PGA Rietumu stratēģiskajā virzienā. Divizionā ir 12 iekārtas, katrā no tām – 12 raķetes. Kopā 1728 raķetes ir gatavas ātri un precīzi, automātiskā režīmā likvidēt mērķus gaisā attālumā virs 120 km un līdz 30 km augstumā. Noslēdzas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei" izmēģinājumi. To gaitā raķete likvidēja mērķi rekordlielā 553 km attālumā. Sistēmas S-500 Melnās jūras virzienā no Krimas hipotētiski var notriekt agresora iznīcinātājus un stratēģiskos bumbvedējus virs Bukarestes, Ankaras vai Kijevas (šajā gadījumā attālums līdz mērķim nepārsniedz 550 km).

Šogad Krievijas Jūras kara flote pirmo reizi 28 gadu laikā pieņem veselas sešas zemūdenes: četras atomzemūdenes (projekti 955A un 885M) un divas dīzeļelektriskās zemūdenes (projekti 636.3 un 677). Desmit stratēģiskie 4. paaudzes zemūdens kreiseri (trīs "Borei" un septiņi "Borei A") kļūs par Krievijas kodoltriādes pamatu jūrā tuvākajos gadu desmitos. Tie nesīs vismaz 160 raķetes "Bulava" (1600 sadalošies lādiņi pa 100-150 kilotonnām) ar maksimālo darbības rādiusu līdz 8000 km attālumā. Krievija strauji rada jaunu zemūdens floti, kas spēj aizsargāt valsts intereses jebkurā Pasaules okeāna punktā.

Sākusies 5. paaudzes iznīcinātāju Su-57 sērijveida ražošana. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt mērķus gaisā un uz zemes līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un nodot informāciju par mērķi citām lidmašīnām un bezpilota lidaparātiem). Pirmajā partijā ir 76 iznīcinātāji Krievijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām, perspektīvā trīs Su-57 aviācijas pulki nodrošinās Krievijas GKS iespēju stabili pieaugumu.

Aizritējuši fināla izmēģinājumi pirms jaunās smagās starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" nonākšanas stratēģisko raķešu spēku rīcībā. Tā spēj lidot pāri abiem planētas poliem. Principiāla atšķirība – iespēja izmantot jauno SBR ar hiperskaņas blokiem kā precīzu konvencionālo ieroci. Sasniedzot atmosfērā ātrumu aptuveni 15 Mahu apmērā (7 km/sek.), bloka kinētiskā enerģija garantē kodoluzbukumam raksturīgus bojājumus bez apvidus radioaktīva piesārņojuma. Hiperskaņas manevrējošo lādiņu priekšrocība – spēja ļoti precīzi koriģēt trajektoriju un trāpīt "ābolā" tūkstošiem kilometru attālumā no starta vietas.

Ar atomenerģētisko iekārtu aprīkotā dziļūdens aparāta "Poseidon" izmēģinājumi apstiprināja aparāta unikālās īpašības un praktiski neierobežoto pārvietošanās attālumu. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdens aparāts spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā ar 100 mezglu ātrumu (185 km/h). 24 metrus garo aparātu iespējams ekipēt ar konvencionālajiem vai kodoltermiskajiem lādiņiem. Tas paredzēts aviācijas bāzes grupējumu, stratēģisko zemūdeņu bāzu, pretinieka krasta infrastruktūras likvidēšanai.

Krievija sekmīgi noslēdz hiperskaņas raķetes "Cirkon" izmēģinājumus. Tas ir efektīvs precīzs bruņojums, kam nav analogu nevienā pasaules valstī. Oktobrī Baltajā jūrā no fregates "Admiral Gorshkov" borta palaistā "Cirkon" četrarpus minūšu laikā likvidēja mērķi Barenca jūrā 450 km attālumā un apstiprināja: Krievijas arktiskās robežas un Ziemeļu jūras ceļš ir droši aizsargāts. Raķetes ātrums pārsniedz 8 Mahus, lidojuma maksimālais augstums sasniedza 28 kilometrus. Projektā paredzēts, ka raķete sasniedz 9 Mahu ātrumu (vairāk nekā 10 789 km/h), darbības rādiuss – vairāk nekā 1000 km.

Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu par atmīnēšanas robotu "Uran 6" piegādēm BS. Daudzfunkcionālais robotehniskais atmīnēšanas komplekss paredzēts koridoru radīšanai mīnu nožogojumos un vērā ņemamu teritoriju atmīnēšanai (iepriekš tas izmēģināts Sīrijā).

4
Tagi:
Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas Bruņotie spēki, krievu ierocis
Rīgas brīvosta, foto no arhīva

No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā

15
(atjaunots 22:55 30.11.2020)
90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā tranzīta daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem Baltijā sasniedza līdz 20% no IKP; Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās ES varēja veicināt sektora attīstību, taču cerības neattaisnojās.

Starp daudziem nopietniem un konstruktīviem jautājumiem, kas jau sen pārtapuši politisko spekulāciju objektos, ievērojamu vietu ieņem Krievijas tranzīts caur Baltijas valstīm.

Viena no strīdā iesaistītajām pusēm ir dežūroptimisma pilna un ar Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta VĻKJS komitejas sekretāram raksturīgo entuziasmu skaidro skatītājiem, ka tas ir tikai nokdauns, nevis nokauts. Runa ir par Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Otra puse, Krievijas eksperti, arī virkne zinātnieku jau ilgus gadus norāda, ka Latvijas tranzīta nāve ir neizbēgama un notiks nākamajā dienā plkst. 11:59 pēc Viduseiropas laika. Tomēr postpadomju (kravu) tranzīts, nevis politiskais tranzīts, velkas jau trešo gadu desmitu.

Atzīmēsim arī to, ka tranzīta jomā strādājošie daudz mazāk spriež par savas nozares problēmām un perspektīvām, nekā politiskie eksperti. Taču pat viņu retos izteikumus būtu vērts uzklausīt.

Pirmkārt, transporta sistēma ir viens no ekonomiku veidojošiem faktoriem. Lieli transporta infrastruktūras projekti nozīmē tūkstošiem darba vietu. Viena darba vieta transporta jomā rada vismaz divas darba vietas apkalpošanas jomā. Attīstītāka infrastruktūra piesaista citas ekonomikas nozares, pirmkārt, rūpniecību. Lauksaimniecībai attīstīta infrastruktūra nozīme izmaksu samazināšanu. Transporta infrastruktūras attīstības līmenis ir ekonomiskās attīstības līmeņa universāls rādītājs. Iekšzemes un starptautisko transporta koridoru esamība nozīmē reģiona integrāciju starptautiskajā tirdzniecībā.

Otrkārt, tranzīts nozīmē ilgtermiņa līgumus un investīcijas. Nav nemaz tik vienkārši izstrādāt tranzītu.

Treškārt, runa nav par vienu nozari, bet par kompleksu. Tieši tāpēc nav konstruktīvi strīdi par to, kādu daļu no IKP veido tranzīta ieguldījums. Vai jāiekļauj tranzīta norēķinos transporta nozares? Kā iekļaut saistītās nozares? Cik "dziļi" analizēt tranzīta lejupslīdes ietekmi?

Ceturtkārt, tranzīts nevar pastāvēt ārpus pasaules ekonomikas un pasaules politikas. Tranzīta kritumu caur konkrētu ostu var izraisīt dažādi iemesli - no makroekonomiskas kopējās lejupslīdes līdz divpusējo attiecību "atdzišanai".

Piektkārt, par tranzīta nozīmi Baltijas valstu ekonomikā vienmēr ritējušas garas diskusijas, taču skaidrs ir tas, ka 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā šī ekonomikas sektora daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem faktiski sasniedza 20% no IKP. Atzīmēsim, ka tas ir "pliks" skaitlis – pieskaitot klāt transporta kompleksu, tas būtu vēl augstāks. Baltijas iestāšanās ES varēja veicināt tirdzniecības arī tranzīta attīstību, taču cerības nav attaisnojušās.

Kā Rīga "nodeva" tranzītu

Viena no garākājām valsts Eiropas centra maģistrālēm bija ceļš Rīga – Caricina (1871. g.). Citiem vārdiem sakot, tas, kas izraisa Latvijas vadības dīvainās emocijas, saistīts nevis ar Vladimira Putina politiskajiem lēmumiem, bet ar cara Aleksandra II ekonomisko politiku. "Pastiprināta dzelzceļu būvniecība izraisīja strauju Baltijas ostu importa un eksporta tirdzniecības attīstību, kas savukārt ievērojami paplašināja Baltijas ekonomiskos sakarus ar citām Krievijas impērijas daļām. Baltijas ostas ieņēma ievērojamu vietu Krievijas ārējā tirdzniecībā… 1901. gadā Rīgas osta tirdzniecības apgrozījuma summas ziņā jau ieņēma pirmo vietu starp Krievijas ostām." Šajā "pakāpē" Rīga, Ventspils un Liepāja sagaidīja arī PSRS sabrukumu. 90. gadi sniedza Latvijai iespēju izmantot peļņu no tranzīta un blakussektoriem.

Krievija ņēma vērā, ka tranzīta pakalpojumu tirgu Baltijas austrumu daļā jau sen nosaka mūsu eksporta un importa iespējas un transporta stratēģija. Sākotnēji tika pieņemti divi infrastruktūras attīstības stratēģijas varianti. Pirmais — jau esošās Baltijā infrastruktūras izmantošana, tās paplašināšana un rekonstrukcija, palielinot kravu plūsmu. Otrais — "Krievijas ostu un transporta neatkarības" veicināšana, intensīvi būvējot savas ostas un transporta sistēmas. Galu galā tika izraudzīts kompromiss starp pirmo un otro variantu.

Kravu tranzīta transporta un tehnoloģiskā nodrošinājuma starpnozaru programmu caur Somu līča piekrastes teritorijām izstrādāja Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala administrācijas, un tā tika pieņemta saskaņā ar Krievijas prezidenta rīkojumu "Par kravu tranzīta nodrošināšanu caur Somu līča piekrastes teritorijām", kas tika pieņemts 06.06.97. un "Par Krievijas tirdzniecības flotes atdzimšanas pasākumiem", kas tika pieņemts 03.12.92. Turklāt Sanktpēterburgas mērijā un Ļeņingradas apgabala administrācijā darbs šajā virzienā norisinājās no 1992. līdz 1993. gadam.

Bet pēc tam Latvija sāka demonstratīvi politizēt un ierobežot tranzītu. Vēsturnieks Vladimirs Simindejs atzīmēja: "Latvijas vadības pasivitāti šajā jomā var izskaidrot ar to, ka ekonomiski pamatots tranzīta ceļu attīstības potenciāls ir saistīts ar Krieviju, un tas nesaskaņojas ar "mazās valsts" aizsardzības stratēģiju pret "ārējiem draudiem" ar NATO un ES palīdzību."

2008. gadā intervijā Latvijas Televīzijai ārlietu ministrs, tagadējais vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš atzīmēja, ka Krievijas vēlmai ierobežot tranzītu nav nekāda politiskā pamata, tā ir balstīta tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem.

Vēstnieka kungs, ar nožēlu daru jums zināmu, ka šodien Krievijas vēlmēm un lēmumiem ir politisks pamats. Krievijā jebkuru tirdzniecības saišu uzturēšana ar Latviju tiks izskatīta tieši tāpat, kā tas notiek Latvijā — ņemot vērā nacionālās drošības risku.

2020. gada 11. martā Riekstiņš uzstājās Sanktpēterburgas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā Latvijas – Krievijas biznesa foruma ietvaros. Vēstnieks ilgi smaidīja daļēji nejauši sanākušajai auditorijai un stāstīja, kādas priekšrocības dāvā tranzīts caur Latviju. Taču zālē vairs nebija tādu cilvēku, kuri pieņem ekonomiskos un politiskos lēmumus tranzīta jomā. Tāpēc nevienu nepārsteidza statistikas dati, ko publicējusi Latvijas Satiksmes ministrija: 10 mēnešu laikā Latvijas ostās pārkrauti 37,298 miljoni tonnu kravu – par 29,5% mazāk nekā attiecīgajā 2019. gada periodā. Process sācies, kā teica Mihails Gorbačovs.

15
Tagi:
Māris Riekstiņš, Krievija, tranzīts, Latvija
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Puškovs: kravas Latvijai lai pameklē kara kurinātājs Rinkēvičs
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Kravu tranzīts, foto no arhīva

"Dīvaina laime": KF izvērtēja Latvijas panākumus pēdējo 16 gadu laikā

0
(atjaunots 00:11 01.12.2020)
Tranzīta sabrukums, zivsaimniecības nozares iznīcināšana un masveida migrācija: kā varasiestādes "padarīja laimīgus" Latvijas iedzīvotājus tās dalības laikā Eiropas Savienībā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas ir ieguvusi ​"dīvainu laimi​" pēc iestāšanās Eiropas Savienībā: ekonomika ir sagrauta, cilvēki aizbraukuši – konstatēja Krievijas politiķis, KF Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

​"2004. gadā iestājoties ES, Latvija nolēma, ka ir ieguvusi laimi. Iznākums: Latvijas tranzīta krahs, zivsaimniecības nozares, gandrīz visas rūpniecības iznīcināšana, alus darītavu slēgšana (PSRS laikā bija aptuveni 80, palikušas 3-4). 370 tūkstoši cilvēku pa šo laiku pametuši valsti. Dīvaina laime," uzrakstīja Puškovs Twitter.

​Krievijas politiķis jau bija atzīmējis, ka Latvijas ekonomikas sabrukums kļuva par Baltijas republikas varasiestāžu rusofobas politikas rezultātu. Pēc viņa sacītā, Latvija tik cītīgi pārrāva visas saiknes ar Krieviju, ar tik lielu sajūsmu uzbruka Maskavai EDSO un EPPA, ka Krievija sāka uz to reaģēt ilgi pirms Ukrainas krīzes. Uz ko cerēja Rīgā – nav skaidrs, pauž neizpratni Puškovs.

Krievijas senators pieņēma, ka Latvijas varasiestādes nedomāja par savas politikas un retorikas sekām, un "saņēma to, ko nevarēja nesaņemt". Puškovs piedāvāja adresēt jautājumus par tranzīta nozari Latvijas ĀM vadītājam Edgaram Rinkēvičam – "karstasinīgam politiskā kara ar Krieviju piekritējam": varbūt viņš atradīs kravas Latvijas dzelzceļiem un Rīgas ostām.

Latvijas Satiksmes ministrija aizvadītajā nedēļā vērsās pie Krievijas Transporta ministrijas ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā. Iestādes vadītājs Tālis Linkaits pauda ieinteresētību "katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju".

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī "Latvijas Dzelzceļš", kurš jau ir paziņojis par masveida darbinieku atlaišanu.

0
Tagi:
tranzīts, Latvija, Aleksejs Puškovs
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū