Bruņotie vīrieši Čanahči ciematā, foto no arhīva

Asiņains mēnesis. Vai ASV izdosies izbeigt karu Karabahā

62
(atjaunots 15:56 28.10.2020)
Cīņas Kalnu Karabahā turpinās jau mēnesi, humanitāro pamieru mēģinājumi pastāvīgi cieš neveiksmes. Priekšvēlēšanu kampaņas karstumā konflikta puses mēģina samierināt arī Savienotās Valstis.

Ar Savienoto Valstu starpniecību saskaņotais uguns pārtraukšanas režīms tika pārkāpts gandrīz bez kavēšanās. Amerikāņi sola ieviest kārtību reģionā, tomēr viņiem tic vien retais, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Amerikāņi pamodušies

"ASV sekmēja Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministru un EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju produktīvas pārrunas. Mēs pūlamies atrisināt konfliktu ap Kalnu Karabahu," Valsts departaments anonsēja trešo humanitāro pamieru.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

Ņemot vērā abu ar Krievijas starpniecību noslēgto vienošanos neveiksmīgo iznākumu, Maiks Pompeo garantēja personīgi: "Zograbs Mnacakaņans un Džeihuns Bairamovs (Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri – red.) apliecināja, ka ievēros pamiera noteikumus."

Interesi par konflikta noregulēšanu demonstrēja arī Donalds Tramps. Uzrunājot savus piekritējus Ņūhempšīras štatā, prezidents apsolīja "tikt skaidrībā" ar karu Kaukāzā. "Kāpēc gan ne? Man šķiet, tas ir vienkāršs gadījums, ja zini, ko darīt," izteicās Baltā nama galva.

Ņūhempšīra ir viens no tā saucamajiem svārstīgajiem štatiem – daudzi vēl nav izlēmuši, kam dot priekšroku vēlēšanās. Lai pārvilinātu savā pusē šajā reģionā plašās armēņu diasporas balsis, Tramps viņus uzrunāja tieši.

"Paskatieties uz armēņiem – viņi ir lieliski cilvēki. Viņi ir ellīgi daudz cīnījušies. Tā ir darbu mīloša tauta. Un mēs viņiem palīdzēsim. Mēs palīdzējām atrisināt problēmas Serbijai un Kosovo. Palīdzēsim arī Kalnu Karabahā. Mūsu mērķis ir glābt cilvēku dzīvības," klātesošo aplausu pavadībā paziņoja ASV līderis.

Amerikāņu centienus nosēdināt Armēniju un Azerbaidžānu pie pārrunu galda, atbalstīja arī Krievijas prezidents. "Ceru, ka Vašingtona rīkosies unisonā ar mums, palīdzēs noregulēšanā," uzsvēra Vladimirs Putins.

Pamiers neizdodas

Humanitārais pamiers stājās spēkā 26. oktobrī pl. 8:00 pēc vietējā laika. Taču nepagāja ne pusstunda, un pretinieki apgalvoja, ka vienošanās ir pārkāpta. Azerbaidžāna pārmeta Armēnijas Bruņotajiem spēkiem apšaudes Terterā un Kalnu Karabaha pierobežā. Drīz sekoja deklarācija no armēņu puses. Tajā teikts, ka azerbaidžāņu karavīri atklājuši artilērijas uguni "saskarsmes līnijas ziemeļaustrumu virzienā".

Neatzītā republika nosauca par dezinformāciju ziņas par pamiera pārkāpšanu un azerbaidžāņu pozīciju apšaudēm dienvidos. Tomēr tuvāk pusdienlaikam atzina: trešais humanitārais pamiers ir pārkāpts. Stepanakerta apsūdzēja Baku par raķešu apšaudi ciemā Martuninskas rajonā.

Vienlaikus Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans un Kalnu Karabaha vadītājs Araiks Arutjuņans pauda gatavību ievērot pamieru.

Pret pagaidu atelpu neiebilda arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs. Pie tam viņš aicināja starptautiskos vidutājus ievērot neitralitāti.

"Ja vēlas pamieru, lai iesaka Armēnijai pamest mūsu teritorijas. Ja tas nenotiks, mēs iesim līdz galam," brīdināja Alijevs. Pie "ārējiem spēles dalībniekiem", kuri iesaistīti konflikta noregulēšanā Kalnu Karabahā, vērsās arī Sergejs Lavrovs. Cita starpā viņš ieteica Turcijai izmantot ietekmi Kaukāzā. "Notika virkne telefona sarunu par Kalnu Karabahu ar Turcijas ārlietu ministru Čavušoglu. Mēģinām pārliecināt Ankaru atbalstīt mierīgas noregulēšanas līniju," informēja Krievijas ārlietu ministrs.

Turcijas spēlītes

EDSO Minskas grupa joprojām pūlas samierināt pretiniekus. Ceturtdien, 29. oktobrī līdzpriekšsēdētāji Ženēvā tiksies ar Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministriem. Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza paust viedokli šajā jautājumā, noskaņoti skeptiski.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

"Svarīgi, lai būtu ieinteresētas pašas konfliktējošās puses. Pagaidām tāda noskaņojuma nav. Katru reizi Azerbaidžāna atsāk Kalnu Karabaha apšaudi. Armēnijas teritorijā pastāvīgi parādās droni. Tas liecina, ka Baku neplāno apstāties," uzskata Armēnijas valsts pārvaldes akadēmijas Reģionālo pētījumu centra zinātniskais darbinieks Džonijs Melikjans.

Viņš atzīmēja, ka Erevāna atbalsta EDSO Minskas grupas centienus, tomēr procesu kavē Turcija, kas konfliktā nostājusies Azerbaidžānas pusē.

"Maskava, Vašingtona, Parīze aicina ievērot pamieru. Ankara pretojas un mudina Baku turpināt bruņotu konfrontāciju. Pie tam Turcija neslēpj, ka vēlas kļūt par EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju. Ja tas notiks, formāts tiks iznīcināts," uzskata eksperts.

Amerikāņu iniciatīvas

Krievijas eksperts Kaukāza lietās Nurlans Gasimovs nešaubās, ka ASV starpniecība Kalnu Karabaha konfliktā bija lemta neveiksmei kopš paša sākuma. Viņš atgādināja: abas puses izmanto pamieru, lai savilktu papildu rezerves un nostiprināt pozīcijas konflikta zonā.

"Notiek kaujas par Lačinskas koridoru. Ja Azerbaidžāna to ieņems, tiks pārrautas komunikācijas starp Armēniju un Kalnu Karabahu. Tas kardināli mainīs situāciju. Baku ir novirzījusi  lielus spēkus uz Lačinu, Azerbaidžānai tagad pamiers nav izdevīgs," uzskata Gasimovs.

Militārais konflikts Kalnu Karabahā, foto no arhīva
Минобороны Азербайджана

Eksperts uzskata, ka Vašingtonas aktivitāte saistīta ar priekšvēlēšanu kampaņu, - pēc viņa domām, ASV ātri piemirsīs Dienvidkaukāzu.

"Vienu vienīgu reizi iniciatīva nāca no Vašingtonas 1999. gadā. Toreiz, tiekoties Kīvestā, pārrunu dalībnieks no ASV puses Pols Gobls ierosināja teritoriju apmaiņu: septiņi rajoni ap Kalnu Karabahu pāriet Azerbaidžānas ziņā, bet Baku nodod Armēnijai KKR un Lačinskas koridoru, pretī saņemot Megrinas koridoru – šauru iecirkni pie Armēnijas un Irānas robežas. Tomēr Erevāna no apmaiņas atteicās – Irānas robeža saista valsti ar ārpasauli. Baku Gobla plāns nozīmēja KKR zudumu, un Geidars Alijevs tāpat darījumam nepiekrita," atgādināja Gasimovs.

ASV darbības konflikta noregulēšanai KKR 90. gados viņš skaidroja ar vēlmi "nodrošināt savas investīcijas Kaukāza naftas un gāzes sektorā Kaukāzā", nevis ar vēlmi samierināt puses.

"Toreiz Rietumi ieguldīja vērā ņemamus līdzekļus gāzes un naftas cauruļvadu būvdarbos Dienvidkaukāzā. Azerbaidžānas naftu uzskatīja par alternatīvu Krievijas enerģētiskajiem resursiem Eiropā, un amerikāņi to atbalstīja visiem spēkiem. Karš varēja kaitēt šiem projektiem. Tomēr, kad Gobla plāna izgāzās, Vašingtona nodeva miernešu iniciatīvu Krievijai," pastāstīja Gasimovs.

Vienprātībā ar Maskavu

ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins tāpat uzskata, ka amerikāņu miernešu misija saistīta ar priekšvēlēšanu situāciju.

"Trampam ir svarīgi saņemt plašās armēņu diasporas balsis svārstīgajos štatos, tāpēc arī izskanējuši solījumi palīdzēt noregulēt konfliktu. Tomēr pēc vēlēšanām Vašingtona no jauna aizmirsīs Kaukāzu," prognozēja eksperts.

Amerikāņi ilgus gadus nelikās ne zinis par konfliktu Kalnu Karabahā, jo konflikts viņiem šķita kontrolējams, norāda eksperts. "Atšķirībā no situācijas Ukrainā vai Gruzijā, ASV neuzskatīja to par sarežģītu problēmu. Šeit vienmēr ir valdījusi vienprātība ar Maskavu, ko nekādi nevar apgalvot par citiem iesaldētajiem konfliktiem," paskaidroja Koškins.

Lai kas uzvarētu ASV prezidenta vēlēšanās, interese par Kalnu Karabahu joprojām būs margināla, ir pārliecināts eksperts. Tomēr svarīgi, ka tas ir viens no nedaudzajiem jautājumiem, kuros Vašingtona paļaujas uz Maskavas viedokli.

62
Tagi:
Azerbaidžāna, Armēnija, ASV, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā (47)
Sputnik V

Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā

26
(atjaunots 10:54 02.03.2021)
Kamēr Krievijas vakcīnas nav apstiprinātas ES, tās pilsoņi, visticamāk, nesaņems robežas šķērsošanai nepieciešamo sertifikātu.

Uzstājoties ar runu par ES diplomātisko resoru selektorsanāksmes rezultātiem, kanclere Angela Merkele informēja, ka sanākušie piekrituši tam, ka jāievieš vakcinēšanas sertifikāts, bez kura netiks atļauta iebraukšana ES, raksta Maksims Sokolovs vietnē RIA Novosti. Vienošanās pagaidām ir principiāla, detalizētu projektu iesniegs pēc trim mēnešiem.

Kā zināms, velns slēpjas detaļās. Tas attiecas arī uz vakcinēšanas pasi.

Pirmkārt nav skaidrs, ko iesākt cilvēkiem, kuriem ir pretindikācijas vakcinēšanai. Vairāk vai mazāk varētu saprast īslaicīgas kontrindikācijas gadījumu - piemēram, ja cilvēks nesen pārslimojis koronavīrusa infekciju. Tāpat kā ar citām infekcijas slimībām, arī šajā gadījumā jāpagaida kāds laiks un pēc tam droši var vakcinēties. Taču ir arī hroniskas slimības: ko darīt ar tām? Izskatās, jāierobežo tādu slimnieku pārvietošanas tiesības. Pie tam hroniskas kaites ir smagas, un to nesēji tik un tā drīz mirs. Nav cilvēka, nav problēmas. Hroniskajiem nekas Eiropā nav darāms.

Sputnik V
© Sputnik / Илья Питалев

Taču tas nav viss.

Pasaulē pašlaik ir daudz vakcīnu, iespējams, būs vēl vairāk. Kādas tieši vakcīnas dos tiesības saņemt ES sertifikātu?

Ar eiroatlantisko trijnieku Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca šķēršļu acīmredzami nebūs. "Vakcinējies ar "Pfizer" — saņem ausvaisu", citādi sanāk kāda disidentitāte.

Ar Krievijas ("Sputnik V" un "EpVakrona") un ķīniešu ("Sinovac Biotech", "CanSino Biologics", "CNBG — Sinopharm") vakcīnām viss varētu būt sarežģītāk. Tās var būt izcili efektīvas, bet, kamēr tās nav oficiāli apstiprinātas, ar tām vakcinēti pilsoņi, visticamāk, nesaņems nepieciešamo sertifikātu robežas šķērsošanai.

Lieta tāda, ka jautājums par nedemokrātiskas izcelsmes vakcīnas efektivitāti vai kaitīgumu ir ne tikai medicīnisks, bet arī politisks. Jau "Ziemeļu straumes 2" piemērs pietiekami spilgti ilustrē, kas notiek, kad lietā iejaucas politika - "demokrātijas izplatība pret totalitārismu", – krievu ogļūdeņradis izrādās bīstamāks nekā "Ciklons B". Kā zināms, "ja ģeometriskās teorēmas skartu cilvēku intereses, to dēļ rīkotu karus." Pie tam, ja var sarīkot nepatikšanas valstij, vienkārši neatzīstot nedemokrātisko vakcīnu, kāpēc gan to neizdarīt?

Ļoti daiļrunīgs ir nesenais (17. februāris) Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas izteikums: "Krievijas Covid-19 vakcinācijas stratēģija izraisa neizpratni. Kāpēc Krievija piedāvā teorētiski citām valstīm miljoniem devu, taču nav sasniegusi pietiekamu progresu pašu iedzīvotāju vakcinācijā? Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild."

Grūti pateikt, kas tas ir — pietiekams progress. Un vai Eiropas ierēdņi ir tiesīgi runāt par šo tēmu, kad pašā Eiropā progress ir acīmredzami nepietiekams? Citādi Ungārija nepirktu "Sputnik", tāpat Čehija, Austrija, Itālija neapsvērtu to pašu. "Kāpēc mums ir vajadzīgs "Sputnik", kad uz katra soļa ir vakcinācijas punkti ar "Pfizer"?"

Iespējams, Urzulas kundze ir sašutusi par XIX gadsimta beigu maizes eksporta prakses atdzīvināšanu – "Paši pietiekami neēdīsim, bet izvedīsim". Ir grūti pateikt, vai esošā Veselības ministrija rīkojas atbilstoši toreizējā finanšu ministra Višņegradska principiem. Bet vēl grūtāk ir saprast, kāds tam ir sakars ar Krievijas vakcīnas iedarbīgumu. Vai nu tā ir efektīva vai ne. Savukārt Krievijas panākumi savu iedzīvotāju vakcinācijā diez vai varētu būt Briseles galvenās rūpes.

Cita lieta, ja vajag par jebkādu cenu "atmaskot" Krievijas vakcīnu. Īpaši - neuzskatīt poti par pamatu vīzas sertifikāta izsniegšanai. Kad runa ir par dzelzs aizkara problēmām, tad, protams, jebkuri paņēmieni var noderēt.

Protams, ne jau viss ir atkarīgs no Urzulas un viņas domubiedriem. Izņemot tos, kuri vēlas jebkādu iemeslu un ieganstu piesegā norobežoties no Krievijas, ir arī grupas ar citām interesēm.

Piemēram, lai gan Krievijas iedzīvotāju ienākumi ir stipri krituši, tomēr nav ne runas par totālu nabadzību, kas padara neaktuālu izbraukuma tūrismu. Daudzas Eiropas valstis (Itālija, Francija, Grieķija, u tt.), kur tūrisms pirms pandēmijas nodrošināja 10-15% no IKP un deva darbu labai iedzīvotāju daļai – šīs valstis jau sapņos redz, kā varētu atgriezties pirmskovida laiki un Krievijas tūristu nauda. Fon der Leienas kundzes intereses tām ir vienaldzīgas – pašu plānais maciņš ir daudz svarīgāks.

Var, protams, iedvesmot eiropiešus, sak, "uz ideoloģijas rēķina mēs netaupām", attiecināt šo saukli uz vīzu sertifikāciju, bet tāda ilgtermiņa politika var beigties ar dažādiem pārsteigumiem. Neviens nav atcēlis principu "savs krekls tuvāks", un to pastāvīgi lamāt ir bīstami.

Tātad jautājums par to, kādas vakcīnas pēc trim mēnešiem apliecinās ieceļošanas vīzas prasītāja drošību, kļūs par asu strīdu tēmu starp fon der Leienas kundzi un sīkburžuāziskā principa "Manis pēc kaut vai suns, ka tik olas dētu" piekritējiem.

26
Tagi:
vakcīna, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
"Tikai ne krievu vakcīna". Lietuvas elitei nospļauties par cilvēku veselību
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem
Vakcinētajam ir 98 gadi: kā Latvijā izmanto vakcīnu, ko Vācijā sirmgalvjiem neiesaka
Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, foto no arhīva

Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām

29
(atjaunots 08:25 02.03.2021)
ES vēlas vienpusēji regulēt attiecības ar Krieviju, vēlas pēc saviem ieskatiem sodīt vai apžēlot Krieviju, turklāt Krievijai tai pazemīgi jāpaklausa un vēl jābūt gatavai, tiklīdz pasauks sadarboties.

Rietumi laiž klajā jaunu sankciju sēriju pret Krieviju: pirmdien Eiropas Savienība saskaņoja personālo sankciju ieviešanu pret virkni Krievijas amatpersonu, kas esot atbildīgas par "Navaļnija vajāšanu" (sarakstu publicēs pēc dažām dienām). Savienotajās Valstīs steidz gatavot "sankciju un citu pasākumu" paketi ne tikai par Navaļniju, bet arī par hakeru uzbrukumiem (ko dēvē par SolarWinds) amerikāņu aģentūrām un kompānijām, kuros apsūdz Krieviju, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Tas viss bija paredzams, nemaz nerunājot par to, ka sankciju spiediens (vērienīgi soļi, ne tikai atsevišķas ASV akcijas) pret Krieviju ilgst jau septiņus gadus. Pa šo laiku Krievija pie tām jau paspējusi pierast, tomēr vienmēr ir interesanti argumenti, ar kuriem pamato savu rīcību rietumu "partneri". Argumenti, ne motīvi. Motīvi ir saprotami –  par tiem trešdien atgādināja Vladimirs Putins, uzstājoties FDD kolēģijā.

"Mēs saskaramies ar tā saucamo Krievijas savaldīšanas politiku. Te runa nav par konkurenci, kas ir dabiska starptautiskajās attiecībās, bet gan par konsekventu un visai agresīvu līniju, kas vērsta uz to, lai kaitētu mūsu attīstībai, nobremzētu to, radītu problēmas ārējā perimetrā, izprovocētu iekšējo nestabilitāti, iedragātu vērtības, kas apvieno Krievijas sabiedrību, un galu galā novājinātu Krieviju, pakļaujot to ārējai kontrolei, tāpat kā tas notiek dažās valstīs postpadomju telpā."

Šie mērķi nepavisam netiek noklusēti: Putins atzīmēja, ka "pietiek iepazīties ar publiskiem stratēģiskajiem dokumentiem un dažu valstu ierēdņu ļoti vaļsirdīgiem paziņojumiem." "Pat necenšas slēpt nedraudzīgu attieksmi pret Krieviju, pret citiem patstāvīgiem, suverēniem, pasaules attīstības centriem."

Borels
Пресс-служба МИД РФ

Labi zināmi arī visi savaldīšanas veidi, Putins tos uzskaitīja: "Mūs cenšas sastindzināt ar ekonomiskām un citām sankcijām, bloķēt lielus starptautiskus projektus, kuros, starp citu, esam ieinteresēti ne tikai mēs, bet arī mūsu partneri, tieši iejaucas mūsu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, mūsu valsts demokrātiskajās procedūrās. Un, protams, tiek aktīvi izmantoti rīki no specdienestu arsenāla."

Tas viss jau gadījies Krievijas vēsturē: dažnedažādas kombinācijās izmantotas visas nosauktās metodes, un Krievija ir iemācījusies tām pretoties un atbildēt. Tieši tāpēc Putins teica, ka "tāda līnija pret Krieviju ir absolūti bezjēdzīga", ne ar kādu spiedienu viņiem neizdosies nedz piespiest mūs piekāpties, nedz sagraut mūs no iekšienes. Pie tam Krievija atgādina, ka aizsargā savu suverenitāti un savas intereses, kā tā aizstāvas, nevis uzstājās agresora lomā.

Cita starpā Krievija pastāvīgi uzsver: tā ir gatava veidot attiecības ar visiem, ir gatava atklātam dialogam uz savstarpējas uzticības un cieņas pamata. Arī to atgādināja Putins. Bet kas dzirdams atbildei?

Krievija nav ieinteresēta sadarboties ar Eiropas Savienību, Krievijas vara ved valsti autoritārisma virzienā — pie tāda secinājuma nonākuši ES valstu ārlietu ministri sanāksmē, kurā lēma par jaunām sankcijām. Savukārt Eiropas demokrātijas vadītājs Žuzeps Borels nosauca Krieviju par "kaimiņu, kurš nolēmis uzvesties kā pretinieks". Tiesa, viņš uzsvēra: "Mums ir jānosaka modelis, lai izvairītos no pastāvīgas konfrontācijas ar kaimiņiem, kuri nolēmuši rīkoties pretēji."

Proti, Eiropa un Rietumi kopumā iztēlo situāciju tā, ka Krievija meklē konfrontāciju un nevēlas attīstīt attiecības. Turklāt, izrādās, Krievija pastāvīgi iejaucas Eiropas lietās un vērš spiedienu pret ES. Tāpēc Eiropas Savienība tagad veidos attiecības ar Maskavu, ņemot vērā trīs principus.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Lūk, kā tos aprakstīja Borels: dot pretsparu Maskavai starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā, savaldīt, ja Krievija palielinās spiedienu uz ES, un sadarboties ar Krieviju tikai jomās, kurās ieinteresēta Eiropas Savienība. Pretspars, savaldīšana, sadarbība tur, kur ir izdevīgi ES — tāds ir Eiropas diplomātijas cīņas komplekts. Par ko īsti ir runa?

Ar "starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem" tiek saprasts gandrīz viss - no Krimas un Navaļnija līdz jebkurai citai tēmai, gan iekšējai, gan starptautiskai. Sankcijas par to, ka Krievijā nav geju laulību, proti, par cilvēktiesību pārkāpšanu? Lūdzu! Sankcijas par atteikšanos "atgriezt" Gruzijai Abhāziju? Nekādu problēmu! Sankcijas par kārtējo Eiropā nogalināto emigrantu vai bēgli no Krievijas, kuru katru cilvēku (kā tā notika ar Berlīnē nogalināto čečenu no Gruzijas) — kā nu ne! Uzlauzta bundestāga datorsistēma? Protams, jāsoda Krievija.

Tikpat labi gandrīz jebko var nosaukt par spiedienu pret ES, ko vien vēlies. Separātisti balso par Katalonijas izstāšanos? Meklējam krievu pēdas. Maskavā ierodas parlamenta frakcijas "Alternatīva Vācijai" pārstāvji? Krievi grib gāzt Merkeli. Maskava protestē pret padomju karavīriem veltīto pieminekļu demontāžu Polijā vai Čehijā? Apspiež nabaga brīvību mīlošos austrumeiropiešus. Būvē gāzesvadu? Grib sašķelt Eiropu. Atsakās no būvdarbiem? Grib sasaldēt Eiropu. Absurds? Nē, prognozējama reakcija.

Proti, ES vēlas vienpusēji regulēt attiecības ar Krieviju, vēlas pēc saviem ieskatiem sodīt vai apžēlot Krieviju, turklāt Krievijai pazemīgi jāklausa un jābūt gatavai, tiklīdz pasauks sadarboties, taču tikai tajās jomās, kas ir izdevīgas labajiem eiropiešiem.

Realitāte ir citāda – ES ir kaimiņš, kurš uzvedas kā pretinieks. Tā cenšas piespiest Krieviju pie sienas, izvirza nosacījumus, pamāca un demonizē, iejaucas Krievijas iekšējās lietās (pat tagad Borels paziņojis, ka "savienība paplašinās pilsoniskās sabiedrības atbalstu Krievijā") un uzskata to par pašsaprotamu. ES (lai arī pēc atlantistu iniciatīvas) mēģina atraut Ukrainu no Krievijas, mainīt Austrumu un Rietumu vēsturiskās robežas, paplašināt savu dzīves telpu uz krievu civilizācijas rēķina un pie tam vēlas, lai Krievija ar to samierinātos. Šāda nekaunība varētu būt izskaidrojama pirms 25, pat pirms 15 gadiem, kad Krievija cīnījās par savu izdzīvošanu un nevarēja nedz rūpēties par visu krievu pasauli, nedz prasīt no eiropiešiem pieklājīgu uzvedību, taču tagad ir vienkārši smieklīgi gaidīt no Krievijas nevīžīga mācekļa paklausību.

Krievija jebkurā gadījumā pārveidos attiecības ar Eiropu uz sev pieņemamiem nosacījumiem, un jo ātrāk ES to sapratīs, jo gludāk un ātrāk paies šis process. Eiropai tik un tā nav nekādas alternatīvas: tā nevar atļauties ne norobežoties no Krievijas, ne kļūt par tās pretinieku. Pareizāk sakot, atļauties jau var, taču tā tai būs pēdējā reize.

29
Tagi:
Vladimirs Putins, sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību
Lavrovs: Eiropas Savienība pati sagrāvusi attiecības ar Krieviju
Krievijas ĀM: Eiropas Savienībai nav izdevies sarīkot Krievijai "publisku pērienu"
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

0
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

0
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju