Ukrainas JS kuģis Berdjansk

Kādiem nolūkiem Ukrainai vajadzīga jauna jūras kara bāze Azovas jūrā

74
(atjaunots 10:18 28.10.2020)
Atbildība par konfliktu eskalāciju, kas saistīti ar Krievijas un Ukrainas iekšējās Azovas jūras vienpusēju militarizāciju, vienlīdz gulstas uz Kijevas, Briseles un Vašingtonas pleciem.

Ukrainas jūras kara bāzes celtniecība Azovā liecina par Rietumu centieniem mākslīgi radīt jaunu starptautisko problēmu un iekšējās spriedzes zonu pie Krievijas robežām. Ukrainas JKS šeit ir tikai ASV un NATO plānu instruments. Atbildība par konfliktu eskalāciju, kas saistīti ar Krievijas un Ukrainas iekšējās Azovas jūras vienpusēju militarizāciju, vienlīdz gulstas uz Kijevas, Briseles un Vašingtonas pleciem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Sestdien, 11. aprīlī Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis apmeklēja jaunās 12 kuteriem paredzētas jūras kara bāzes (JKB) būvlaukumu Berdjanskā. Projekta prezentācijā Zeļenskis paziņoja: "Ir ļoti svarīgi, lai šajā vietā būtu pašiem savi kuģi, jo tādējādi mēs aizsargāsim mūsu ostas, mūsu tirdzniecību. Tas ir tiešs atbalsts ekonomikai."

Acīmredzot, Ukrainas ekonomikai nekas nedraud, kā vien kārtējais Maidans vai defolts. Bet jūras kara bāzes būvdarbiem būs vajadzīgi vairāk nekā 20 miljoni dolāru no valsts budžeta. Trīs jaunu piestātņu būvdarbi un jūras dibena padziļināšana sāksies tūlīt pēc projekta saskaņošanas, un 2021. gadā JKS pārvietos šurp no Nikolajevskas apgabala divus kuteru "Gjurza" divizionus un patruļas kuteru Mark VI (ASV militārā palīdzība) divizionu. Berdjanskas ostas administrācija skaidroja, ka JKB netraucēs darbam un nemazinās tirdzniecības ostas jaudas – redzams, ka tā skaidro saprot, cik bezjēdzīga būs JKB.

Militāri draudi Azovas akvatorijā objektīvi nepastāv, valstu robežas nav nospraustas. Azovas jūras starptautiski tiesiskais statuss – Krievijas un Ukrainas iekšējie ūdeņi. Atgādināšu: 2003. gadā Maskava un Kijeva noslēdza vienošanos (tā ratificēta 2004. gadā) par Azovas jūras kopīgu izmantošanu, bet 2012. gadā parādījās papildu vienošanās par kuģošanas drošību. Krimas tilta parādīšanās šajā jomā neko principiāli nav mainījusi. Tilta apsardzes pasākumi ir saprātīgi un pietiekami, tie neliek šķēršļus civilajai kuģniecībai Azovas jūrā un Kerčas šaurumā. Tomēr ir intriga: 2003. gadā noslēgtā vienošanās aizliedz ārvalstu jūras kara spēku kuģiem ieiet Azovas akvatorijā bez abu pušu – Krievijas un Ukrainas piekrišanas.

Rīcības brīvība

Patlaban Ukrainai ir divas jūras kara bāzes – Odesas un Nikolajevskas apgabalos. Šie dislokācijas punkti ļauj kuģiem (kad tie parādās) jebkurā laikā iziet Melnajā jūrā un Vidusjūrā (tālāk – Pasaules okeānā), neaizkavējoties garajās rindās Kerčas šauruma farvāterā (tā ir bijis vienmēr). Lai izbrauktu zem Krimas tilta, kuteriem "Gjurza" un "Mark VI" vajadzīga Krievijas atļauja. Kerčas šaurums starp Krimu un Tamaņu ir aptuveni 5 kilometrus plats, farvāters ved 500 metru attālumā no Krievijas krastiem un to, pats par sevi saprotams, kontrolē Krievija. Grozi, kā gribi, visur ir viens un tas pats.

Plāni pārcelt uz Berdjansku vienu no abām Ukrainas JKB radās jau prezidenta Petro Porošenko laikā, un patlaban vērojamā "pārmantojamība" militāro būvdarbu jomā liecina, ka Kijeva savos stratēģiskajos lēmumos nav patstāvīga.

Manuprāt, nevis Ukraina, bet gan Ziemeļatlantijas alianse tiecas kontrolēt Azovas jūru. Akvatorijas nepieejamība ir sāpīgs ģeopolitiskais izaicinājums. Toties iespēja, ka alianses speciālisti (taču ne kuģi) varētu atrasties Ukrainas kara bāzē pie pašām Krievijas robežām, izskatās kā stratēģiska priekšrocība reģionā, kur ierobežots par Melnās jūras valstīm nepiederošu kara kuģu uzturēšanās laiks. Šajā aspektā Berdjanskas osta ir lieliska, jo Ukrainas JKS bāze atradīsies tikai 70 kilometru attālumā no Krievijas piekrastes (Krasnodaras novada), 150 kilometrus no Kerčas un 220 kilometrus no Rostovas pie Donas, kur dislocēts Krievijas Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala štābs.

Krievijas "piekļuves bloķēšanas sistēmas", PGA sistēmas alianse var novājināt tikai pati ar saviem trieciena kompleksiem, sauszemes izlūkošanas un radioelektroniskās cīņas līdzekļiem tiešā KF robežu tuvumā.

Jūras kara stratēģijas Berdjanskā nav un nevar būt. Melnās jūras pārsvars reģionā ir absolūts un nelokāms. Ducis kuteru "Gjurza" un "Mark VI" spēj tikai izprovocēt kārtējo krīzi Azovas jūrā vai Kerčas šaurumā ar viegli prognozējamām sekām Ukrainas JKS. Ļoti iespējams, ka Berdjanskas JKB ar duci 25 metrus garu kuteru ir tikai piesegums nopietnāku NATO instrumentu virzībai uz austrumiem.

Spēka spoki

Ukrainas jaunais prezidents Vladimirs Zeļenskis nemainīja JKS vecos plānus, un 2019. gada nogalē tika saformēts kuģu Azovas divizions ar dislokācijas vietām Berdjanskā un Mariupolē. Turpat nokļuva arī 2018. gada "Kerčas krīzē" cietušie kuteri "Berdjansk" un "Nikopoļ", velkoņi "Jani Kapu" un "Korec", kā arī glābšanas kuģis "Donbas" un citas relatīvi cīņasspējīgas vienības. Jaunas JKB veidošanai ar tādiem spēkiem nepietiek. Kijeva plāno uzbūvēt 20 kuterus "Gjurza", taču 2020. gada sākumā bija tikai septiņi.

Tādā situācijā bez Vašingtonas atbalsta neiztikt. Martā Pentagons informēja ASV Kongresu par nodomu piešķirt Ukrainas Bruņotajiem spēkiem palīdzību 125 miljonu dolāru apmērā. Militārās palīdzības kompleksā iekļuva arī patruļas kuteris "Mark VI". Izdevums "The National Interest" nenorādīja precīzu kuteru skaitu, tomēr atzīmēja, ka amerikāņu tehnika Ukrainai kļūs par soli uz priekšu – jaunais "Mark VI" it kā esot labi bruņots un varot lepoties ar mūsdienīgu elektroniku.

Patruļas kuteri Odesā. Foto no arhīva.
© Sputnik / Денис Петров

26 metrus garā amerikāņu kutera bāzes komplektācijā ekipāža (10 cilvēki) ir bruņota tikai ar četriem 12,7 mm kalibra ložmetējiem un diviem 25 mm kalibra lielgabaliem. Augstfrekvences un satelītu sakari, ātrums – 30 mezgli un prettrieciena krēsli kabīnē nekādu lielo uzvaru nesola.

Tomēr aģentūra Stratfor prognozē neizbēgamu Pentagona un NATO aktivitātes pieaugumu Krievijas pierobežas reģionos. Melnās jūras flotes spēki un līdzekļi ir pastāvīgi gatavi. 13. aprīlī tie identificēja un pavadīja Melnās jūras akvatorijā ienākušo amerikāņu raķešu eskadras kuģi "Porter". Ne šis kuģis, ne citi ASV un NATO karakuģi nekad mūžā nevarēs ieiet Krievijas un Ukrainas iekšējos ūdeņos, kur brīvas kuģniecības tiesības ir tikai Krievijas un Ukrainas civilajiem (kravas un tirdzniecības) kuģiem. Kerčas šaurums nekad nav bijis starptautisks no 1982. gada ANO Konvencijas viedokļa, un uz to nevar attiecināt miglainas prasības par "tranzīta vai miermīlīgas kuģošanas tiesībām ārvalstu kuģiem".

Krievijas Ārlietu ministrija jau vairākkārt ir uzsvērusi: tikai Ukrainas valdība un valstis, kas to atbalsta, ir pilnībā atbildīgas par iespējamu situācijas saasināšanos Azovas reģionā. Vienlaikus Maskava vēl joprojām ir gatava konstruktīvam dialogam.
74
Tagi:
Azovas jūra, Ukraina, Krievija, NATO, ASV, militārā bāze
Pēc temata
Gluži kā kasīt lāci aiz auss: eksperti uzskata, ka NATO nelīdīs Azovā
Bloķēt Krimu. ASV nopietni ķērušās pie Melnās jūras
Atbilde uz Ukrainas provokāciju: Kerčas šaurums drošības nolūkos tika slēgts
Ukrainas Ģenerālštāba priekšnieks: bāze Krimā biedē visu Eiropu
Ukrainai – miljards grivnu zaudējumos Azovā un Rietumu morālais atbalsts
Melu ziņas

Melu fabrika un tās saimnieki

32
(atjaunots 16:12 04.03.2021)
Uz Higinsa vārda reģistrēta aģentūra Bellingcat, ar to parakstīti aizvien jauni un jauni Krievijai naidīgi "atmaskojumi". Nevienu no tiem nepavadīja pierādījumi. Taču katrs no tiem deva pamatu informācijas uzbrukumiem Krievijai un tālākām sankcijām.

Pēdējā laikā ziņu aģentūra Bellingcat atkal ir topā. Personāžs, ko mediji uzskata par tās dibinātāju, "Eliots Higinss" laidis klajā grāmatu, viņa domubiedrs "Hristo Grozevs", jeb "Moriss Rakušickis" sola jaunus atmaskojumus. To cena jau sen zināma – melu ziņu autori par Donbasā notriekto Boeing, par ķīmisko ieroču lietošanu Gurā, par Skripaļu un Navaļnija saindēšanu nekad nav pat pūlējušies izskatīties patiesi.

Nav iespējams nopietni runāt par viņu izdomājumiem – viņi vienkārši kompromitē žurnālistiskās izmeklēšanas žanru. Daudz interesantāka ir pašas Bellingcat nākšana pasaulē. Kā radusies šī melu fabrika? Izmeklēšanā noskaidrotos faktus portālā RIA Novosti atklāja Viktorija Ņikiforova.

2010. gada sākumā ASV militārās izlūkošanas dienesta vadītājs Afganistānā Maikls Flinns nāca klajāar interesantu pārskatu "Kā saremontēt izlūkdienestu" ("Fixing Intel").

Partizānu karš nesa jaunus izaicinājumus, ar ko neveiklās izlūkošanas struktūras netika galā. Flinns ar pārskata līdzautoriem ieteica kolēģiem smelt informāciju no visiem, kas būtu gatavs to dot, – vietējiem iedzīvotājiem, žurnālistiem, NKO un sieviešu organizāciju pārstāvjiem, ANO darbiniekiem, pilsoniskajiem aktīvistiem.

Bija nepieciešams vākt ne tikai militāro informāciju, bet arī burtiski par visu valstī notiekošo. Un pie viena atslepenot visu iespējamo, bagātīgi sniedzot savāktās ziņas sabiedrotajiem NATO, žurnālistiem, NKO – visiem.

Pareizi formatēta un pasniegta informācija kļuva par ieroci. Tā rādīja vietējiem iedzīvotājiem, kā okupanti par viņiem rūpējas, liekot cilvēkiem novērsties no partizāniem. Piedevām ļāva demonstrēt amerikāņu demokrātijas mirdzošo tēlu, kas atnesusi likumu un kārtību Tuvajos Austrumos.

Informāciju vajadzēja šķirot rūpīgi izraudzītiem analītiķiem – Flinns ieteica atlasīt "pašus talantīgākos un izsalkušos". Viņu pienākums bija ievērot visas nianses, prast strādāt ar ģeolokāciju un atklātajiem avotiem. Noslēgumā autori citēja amerikāņu izlūkdienestu veterānu Semjuelu Vilsonu: "90% informācijas, - uzskatīja ASV Aizsardzības ministrijas Izlūkošanas pārvaldes bijušais vadītājs, - nāk no atklātiem avotiem. (..) Īsts izlūkdienesta varonis ir Šerloks Holmss, nevis Džeimss Bonds."

Aptuveni šajā pašā laikā Afganistānā dienēja Lielbritānijas armijas virsnieks Bobs Sīlijs. Angļu avīzes dēvē viņu par izlūku, taču bez pierādījumiem. Iespējams, no 2008. līdz 2017. gadam Irākā, Afganistānā, Lībijā un Sīrijā Bobs Sīlijs patiešām nodarbojās ar kaut ko citu.

Taču pat tagad, būdams publisks politiķis, Sīlijs izturas kā Štirlics. Viņš nav publicējis nevienu fotogrāfiju, kurā būtu redzami viņa tuvinieki, vecāki vai noslēpumainā sieva. Pēru grāmatā viņa nosaukta "Nata Rasimasa", taču informatīvajā laukā no viņas nav ne miņas. Sīlijs visur parādās viens, un, starp citu, aktīvi aizstāv homoseksuālistus.

Viņa biogrāfija ir interesanta. Sīlijs dzimis dižciltīgā ģimenē, kas pirms simt gadiem bija viena no bagātākajām Anglikā. Viņa dzimtas raksti ir īsta poēma – baroni, baroneti, gubernatori, ministri, deputāti. Visi dēli mācās Herrovā, krusttēva godā citu starpā ir Vinstons Čērčils un princis Filips. Nesen Sīlijs saradojās ar aktieri Benediktu Kamberbēču – pazīstamu aristokrātu. Kā lielāko zemes īpašnieku Vaita salā vietējie iedzīvotāji 2017. gadā ievēlēja Sīliju parlamentā – tā ir tāda ģimenes tradīcija. Tur konservatoru deputāts bīda uz priekšu agresīvu, Krievijai naidīgu retoriku.

Absolvējis Herrovu, 90. gadu sākumā Bobs Sīlijs kļuva par stringeri pēcpadomju telpā. Viņš rakstīja reportāžas no Kijevas, Tiraspoles, Čečenijas. Galvenais viņa darba devējs bija avīze The Times.

2012. gada sākumā interneta ārēs parādījās "Tumsnējā Mozus" (Brown Mozes) blogs. Tas ir Frenka Zapas dziesmas nosaukums. Sīlijs mīl rokmūziku, zināmu laiku pat strādājabritu MTV un ļoti labi spēlē ģitāru.

Vēlāk mediji "Tumsnējo Mozu" nosauks par "izcilu blogeri", taču patiesībā viņu lasīt ir absolūti neiespējami. Tā vienkārši ir avīžrakstu kompilācija – garlaicīga, vienveidīga, ne mazākā humora.

Vispirms "Mozus" apgaismoja skandālu ar personas datu zādzību Ruperta Mērdoka "News Corporation". Toreiz radās nopietnas aizdomas, ka Austrālijas mediju magnāta labā strādājuši korumpēti specdienestu darbinieki. "Mozus" blogs centīgi novērsa lasītājus no šīs tēmas un visā vainoja Skotlendjardu. Bet to neviens nelasīja. Pāris komentāri – tas bija lielākais, ko "spīdošais blogeris" saņēma no savas auditorijas.

Pēc kāda laika "Mozus" pievērsās Sīrijas tēmai. Nezināmais blogeris dara to, kas, acīmredzot, jādara "apdāvinātajam un izsalkušajam" analītiķim no Flinna pārskata. Viņš skatās video ierakstus par Sīriju YouTube un publicē tos ar piemērotiem virsrakstiem. Piemēram, "Apmēram ducis mirušu bērnu ar šrapneļa ievainojumiem!"

Taču blogeris neanalizē informāciju, viņš to pielāgo atbildei. Par traģēdiju Hulā viņš nepārprotami vaino Sīrijas valdību, lai arī vēlāka izmeklēšana parādīja: masu slepkavības pastrādājuši kaujinieki. Tā nav nekāda izlūkošana, tā ir vistīrākā propaganda.

Lūk, šajā brīdī viņu "atklāja" un stādīja priekšā sabiedrībai The New York Times kara korespondents, bijušais jūras kājnieks, bjušais avīzes biroja Maskavā vadītājs Sī Džejs Čīverss. Viņš publicēja izmeklēšanu par ieroču eksportu no Horvātijas uz Sīriju. Viņš apgalvoja, ka materiālus sarūpējis blogeris ar pseidonīmu Tumsnējais Mozus. Bet patiesībā viņu saucot Eliots Higinss.

Britu un amerikāņu mediji sāka vētraini reklamēt Eliotu Higinsu. "Pieticīgais briļļainis", "inteliģentais botāniķis", "kroplis", un pie tam atklāj Sīrijas valdības "noziegumus". Vārds liek atsaukt atmiņā pazīstamu dzejnieku, uzsvārds kā Bernarda Šova "Pigmaliona" varonim – to ir viegli iegaumēt. Tomēr, lai arī Higinss pozē medijos jau astoņus gadus, nekas nav zināms par viņa vecākiem. Tātad iespējams, ka gan vārds, gan uzvārds ir izdomāti – highly likely, kā dievina teikt anglosakši.

Nekas neliecina, ka viņš patiešām dzīvo Lesterē kopā ar savu turku izcelsmes sievu un diviem bērniem. Absolūti nav saprotams, kā viņš pelnīja, ja burtiski caurām dienām sēdēja YouTube. Kas apmaksāja hipotēkā nopirkto māju un iztiku – vai tiešām sieva, kas piepelnās pastā? Kā augstskolu nepabeidzis students, kurš izlidojis no visiem darbiem, neprot nekādas svešvalodas, nav dienējis armijā, kā pats atzīst, "ieročus pārzina tikpat labi kā kurš katrs X-Box spēlētājs", pēkšņi pārvērties par profesionālu militāro analītiķi?

Daudz ko Higinss pats nespēj izskaidrot. 2013. gadā New-Yorker korespondents pavaicāja, kāpēc viņš izvēlējies savam blogam tādu nosaukumu. "Nejauši", atbildēja blogeris.

Uz Higinsa vārda reģistrēta aģentūra Bellingcat, ar to parakstīti aizvien jauni un jauni Krievijai naidīgi "atmaskojumi". Nevienu no tiem nepavadīja pierādījumi. Taču katrs no tiem deva pamatu informācijas uzbrukumiem Krievijai un tālākām sankcijām.

Šajā laikā Bobs Sīlijs kļuva par publisku politiķi un pieredzējušu militāro analītiķi. Politiķis sacer aizvien kareivīgākus tekstus. Pēc Brexit Lielbritānijai, pēc viņa domām, bija jākļūst "globālai", tas ir, burtiski jāuzspiež sava pārvalde visiem "partneriem". Tās galvenā ienaidnieka lomu Sīlijs piešķīra Krievijai. Uz to viņš projicēja visas savas bailes – te Krievija sūta uz visām malām savus spiegus, te nodarbojas ar dezinformāciju, te – pat "sākusi pret mums trešo pasaules karu un izcīna uzvaru!"

"Desmit paņēmieni aizsardzībai no agresīvās Krievijas", "Piecdesmit Krievijas instrumenti hibrīdkarā pret Rietumiem" — Sīlijam nepārprotami ir kaut kāda uzmācīga ideja par Krievijas tēmu. Laikam jau kaut kas viņam atgadījies 90. gados pēcpadomju telpā.

Kā militārais analītiķis viņš strādā pie "nekonvencionālā kara" tēmas, tas ir, dezinformācijas, propagandas, provokācijām un aktīviem pasākumiem sociālajos tīklos. Tieši ar to informācijas laukā nodarbojas Bellingcat.

2018. gadā Sīlijs nāca klajā ar politisku coming-out. Viņš sarīkoja"preses konferenci" Bellingcat parlamentā sakarā ar Skripaļu lietu. "Lūk, te viņi ir, mūsu mūsdienu Šerloki Holmsi – viņš stādīja priekšā kolēģiem Higinsu un Grozevu. – Viņu digitālās izmeklēšanas patiešām ir unikālas."

Kopš tā laika politiķis atklāti aprūpē Bellingcat. Viņš ievedis Eliotu Higinsu Atlantijas padomē un Kembridžas Henrija Džeksona biedrībā – pašos rusofobākajos analītiskajos centros. Dievs vien zina, kādas attiecības saista "ķēmu no Lesteras" un aristokrātu no Vaita salas, tomēr visvairāk viņus vieno naids pret Krieviju.

Interesanti, ka viens no spilgtākajiem Boba Sīlija senčiem, ģenerālis Džons Sīlijs, Motistaunas pirmais barons, visu mūžu draudzējās ar Čērčilu, ieņēma augstus posteņus valstī un pie tam pēc vizītes Vācijā viņam ļoti iepatikās fīrers: "Hitlera kungs, - pēc atgriešanās viņš stāstīja Anglijas pēriem. – ir absolūti godīgs, neliekuļots un nesavtīgs." Iespējams, Hitlera ideja "Drang nach Osten" Sīlijam nodota mantojumā.

Malaizijas Boeing 777 atliekas
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Arī mīklainais mediju menedžeris Hristo Grozevs, politiķa domubiedra patrons, arī nelolo nekādas siltās jūtas pret Krieviju. Karls Habsburgs, ar ko Grozevs  draudzējas visu mūžu, vēl joprojām pārdzīvo senču īpašumu zaudējumu. Būdams Habsburgu nama galva, viņš, atšķirīgā no sava tēva, nav atteicies no tiesībām uz impērijas zemēm. Viņa acīs pēcpadomju telpa ir dzimtas zaudētās zemes. Starp citu, Habsburga dzīvesbiedre Frančeska Tissena, nāk no leģendārā vācu rūpnieka dzimtas, kurš dāsni sponsorēja Hitlera nākšanu pie varas un bruņošanos.

Rietumu elitārajiem klani limitrofu teritorijas ap Krieviju uzskata vienkārši par nevienam nepiederošām zemēm, medību laukiem. Vietējie iedzīvotāji, lai cik progresīvi vai atpalikuši būtu, vienkārši ir floras un faunas paveids. Bet tādi instrumenti, kā Bellingcat, ir ideāls hibrīdkara ierocis.

32
Tagi:
rusofobija, Krievija, viltus ziņas, Lielbritānija
Pēc temata
Patiesība par Boeing Donbasā: Rietumu kauja ar realitāti
RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, kā strādāt pret Krieviju
KDLO

Kāpēc KDLO vajadzīgs tik liels skaits militāro mācību? Kādi ir galvenie izaicinājumi?

25
(atjaunots 15:55 04.03.2021)
KDLO valstis, kuru militārā sadarbība izceļas ar aizsardzības raksturu, ir spiestas reaģēt uz izaicinājumiem Austrumeiropas, Centrālāzijas un Kaukāza virzienos vienlaikus.

Kolektīvās drošības līguma organizācija starptautiskā terorisma augošo draudu un NATO destruktīvās militārās aktivitātes apstākļos sekmīgi paplašina aizsardzības potenciālu un regulāri organizē kopīgas mācības, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Militāri politiskā situācija KDLO atbildības zonā joprojām ir sarežģīta. Organizācijas locekļus apdraud ASV militārās klātbūtnes paplašināšanās Eiropā, vairaku rietumvalstu koalīcijas un nacionālo militāro potenciālu pieaugums, gruzdošie bruņotie konflikti Afganistānā un Sīrijā, starptautiskais terorisms un reliģiskais ekstrēmisms. Kolektīvās drošības sistēma uz draudiem reaģē adekvāti un operatīvi. Pārsvarā –ar kopīgiem militārās sagatavotības pasākumiem. Par to 25. februārī preses konferencē Maskavā pastāstīja KDLO Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālpulkvedis Anatolijs Sidorovs. Viņa vērtējums ir būtisks.

ASV jaunā administrācija izšķīrās pagarināt Līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanu, tomēr Austrumeiropā attīstās ASV pretraķešu aizsardzības sistēma. PRO bāzi Rumānijā (Deveselu) 2022. gadā papildinās analoģisks objekts Polijā (Redzikova). No šīm pozīcijām iespējams pielietot uzbrukuma spārnotās raķetes "Tomahawk" ar darbības rādiusu virs 2000 km.

Turpinās plānveidīga bruņojuma, militārās tehnikas un materiālo līdzekļu uzkrāšana bāzēs Polijā, Baltijas valstīs, Bulgārijā un Rumānijā – karaspēku uzņemšanai un izvēršanai. Vašingtonas un Varšavas vienošanās par paplašinātu sadarbību aizsardzības jomā paredz infrastruktūras objektu būvi Polijā, kur iespējams pastāvīgi dislocēt līdz 20 tūkstošus amerikāņu karavīru.

Karstais ieloks

KDLO valstis ir spiestas reaģēt uz izaicinājumiem – Austrumeiropas, Centrālāzijas un Kaukāza virzienos vienlaikus. Militārās mācības 2021. gadā organizētas ar antiteroristisku noslieci – to mērķis ir pilnveidot militārās iemaņas un KDLO aizsardzības potenciālu.

Svarīgākais notikums būs kopīgās operatīvi stratēģiskās mācības "Kaujas brālība 2021" Tadžikistānas teritorijā.

Pasākums apvienos dažādu KDLO Kolektīvo spēku elementu apmācības speciālu mācību formātos – ar izlūkošanas spēkiem un līdzekļiem "Meklēšana 2021", KDLO spēku materiāltehniskais nodrošinājums "Ešelons 2021" un Kolektīvo operatīvās reaģēšanas spēku kopīgajiem manevriem "Sadarbība 2021".

Kolektīvās drošības Centrālāzijas reģionā mācību gaitā Kolektīvo spēku grupējums, saskaņā ar scenāriju, novērsīs starptautisko teroristisko organizāciju kaujinieku iekļūšanu KDLO teritorijā, bloķēs ieroču, munīcijas un spridzekļu pārvadāšanas kanālus, fiksēs un neitralizēs teroristu "gulošās šūniņas". Noslēguma posmā – Krievijas teritorijā – notiks kopīgas mācīas ar KDLO Miernešu spēkiem "Nesagraujamā brālība 2021" (pēckonflikta situācijas noregulēšana krīzes zonā ar miernešu operācijas metodi).

Kopīgā lietišķā spēle KDLO ģenerālsekretāra vadībā organizācijas Krīzes centrā Maskavā notiks sadarbībā ar dalībvalstu vairāku ministriju un struktūru operatīvajām grupām (tiks detalizēti izskatīti kolektīvās drošības faktori, sniegtas attīstības prognozes, noteikti kompensācijas pasākumi un ietekmes mehānismi visos problēmas risināšanas posmos).

Vai nav pārāk daudz pasākumu KDLO militārās sagatavotības celšanai?

Uzmanība pievērsta eskalācijai

Reālus draudus Baltkrievijai un Krievijai rada amerikāņu grupējuma augošās uzbrukuma iespējas Austrumeiropas virzienā. Te operācijās "Enhanced Forward Presence", "Atlantic Resolve" un Baltijas valstu gaisa telpas apsardzes misijā vienlaikus izmantoti vairāk nekā 12 tūkstoši NATO apvienoto bruņoto spēku karavīru.

Saformēti daudznacionālo divīziju štābi "Ziemeļi" (Latvija), "Ziemeļaustrumi" (Polija), "Dienvidaustrumi" (Rumānija). Tiek saskaņota daudznacionālā korpusa štāba izvēršana Rumānijā, 2020. gada novembrī Polijā atsākta ASV Sauszemes spēku 5. armijas korpusa štāba darbība, kas ieradies no Kentuki štata. Lietuvas BS poligonā Pabradē, Baltkrievijas valsts robežu tiešā tuvumā dislocēts amerikāņu tanku bataljons.

NATO izvērš savas izlūkdarbības iespējas un uztur kodolpotenciālu kaujas gatavībā. Eiropas karadarbības teātrī gandrīz divkārt pieaudzis alianses operatīvās un kaujas gatavības pasākumu skaits, kuros cita starpā iesaistīti ASV stratēģiskie bumbvedēji – kodolieroču nesēji.

Lielākā daļa manevru scenāriju paredz bruņoto spēku pārvietošanu no Vācijas pa ziemeļaustrumu (Vācija-Polija-Baltijas valstis) un dienvidaustrumu (Vācija-Ungārija-Bulgārija) koridoriem un lielu daudznacionalo grupējumu tālāku pielietošanu uzbrukuma operācijās.

NATO darbības pamata virzienus kontrolē Vašingtona un gatavošanās "Krievijas agresijas savaldīšanai" iekļauta gandrīz visos organizācijas doktrīnas dokumentos. Baltā nama ārpolitikas galvenais virziens ir globālo līdera pozīciju nodrošinašana, pateicoties militāram spēkam. Starpvalstu attiecību jaunās "normas" samazina spēka pielietošanas slieksni pretrunu atrisināšanai.

Centrālāzijas reģionā KDLO valstīm lielākos draudus rada teroristiskie islāmiskie grupējumi. Saskaņā ar ģenerālpulkveža Anatolija Sidorova informāciju, kustības "Taliban" (KF aizliegta teroristiska organizācija) rindās ir līdz 70 tūkstoši kaujinieku, apmēram 15 tūkstoši no viņiem strādā ziemeļu rajonos, kas robežojas ar Tadžikistānu un Uzbekistānu. Talibi kontrolē vērā ņemamu Afganistānas teritoriju. Viņi tiecas gāzt valsts pašreizējo vadību un atjaunot "Afganistānas Islāma emirātu".

Reģionālo srošību apdraud arī "Islāma valsts" filiāle Afganistānā – "Vilajat Horasan" (KF aizliegta teroristiska organizācija) ar četriem tūkstošiem kaujinieku. Šīs vienības ir īpaši aktīvas austrumu un ziemeļu provincēs. Teroristi cenšas kontrolēt rajonus, kas robežojas ar Tadžikistānu un Pakistānu, lai radītu ērtus placdarmus tālākai ekspansijai uz Centrālāzijas valstīm. Afganistānā atrodas arī teroristu grupējumi "Uzbekistānas islāma kustība", "Al Kaida", "Austrumu Turkestānas islāma kustība" (kopā aptuveni 2,5 tūkstoši kaujinieku). Pie tam ārvalstu militārās klātbūtnes (ASV un NATO) turpmākā samazināšana un afgāņu varas struktūru nespēja aktīvi stāties pretī bruņotajai opozīcijai veicina islāmistu interešu izplatīšanos un sekotāju skaita pieaugumu.

Kolektīvās drošības Kaukāza reģionā vērojama Gruzijas augošā militārā sadarbība ar NATO, ASV militārās klātbūtnes paplašināšanās reģionā, tostarp arī republikas teritorijas un Melnās jūras akvatorijas gaisa telpas kontrolei.

Pēc nesenajām apspriedēm Briselē Gruzijas valdība kopā ar Ziemeļatlantijas aliansi papildināja "NATO-Gruzijas pasākumu kompleksu", puses vienojās par operatīvās un kaujas sagatavotības kopīgo pasākumu paplašināšanu 2021. gadā, alianses kara kuģu vizīšu skaita pieaugumu Gruzijas ostās un finansiālo palīdzību, lai nacionālā armija "pilnībā" sasniegtu NATO standartus.

Vienlaikus publiskajā telpā parādās daudznozīmīgas idejas par Gruzijas, Moldovas un Ukrainas militāras trijsavienības izveidi. ASV un alianse likme uz destabilizāciju un eskalāciju Kaukāzā nepārprotami nozīmē reģionālās drošības degradāciju.

Neatkarīgi no ārējiem izaicinājumiem un draudiem, KDLO militārajai sadarbībai raksturīga vienīgi aizsardzība, un ir cerība, ka Kolektīvajiem spēkiem savā atbildības zonā nenāksies likt lietā pieredzi, ko Krievijas armija guva Sīrijā – cīņā ar teroristiskajiem grupējumiem.

25
Tagi:
militārās mācības
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Bezatbildīgā kaimiņiene: Polija kļūst bīstama Baltijas valstīm
Aleksandrs Kuzmins

Tiesībsargs paskaidroja, ko nozīmē EP rezolūcija krievvalodīgajiem

0
(atjaunots 07:37 05.03.2021)
Ja Latvija nepildīs Eiropas Padomes rekomendācijas krievvalodīgās minoritātes tiesību aspektā, tiks grauta valsts reputācija.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Liela daļa dokumenta veltīta kritiskam Latvijas politikas vērtējumam šajā jomā.

Mazākumtautību tiesību aizsardzības tēma joprojām ir svarīga, jo rezolūcijas pieņemšana un strīdi par to vilkās vairāk nekā pirms diviem gadiem, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja Latvijas cilvēktiesību komitejas tiesībsargs Aleksandrs Kuzmins.

"Rezolūcija rāda, ka ne tikai neapmierināti iedzīvotāji runā par problēmām ar nacionālo politiku, - to saka Eiropas Padomes eksperti, ko ievēlējušas daudzas valstis. Pārsvarā runa ir par skolām, par nepieciešamību saglabāt piekļuvi izglītībai dzimtajā valodā. Tas attiecas arī uz citiem jautājumiem, piemēram, plašsaziņas līdzekļu aktualitāti un pieejamību dažādās valodās, kas patlaban ierobežota ar kvotām," atgādināja Kuzmins.

Tiesībsargs atzīmēja, ka rezolūcija ir rekomendējoša un neprasa automātisku izpildi, tomēr var kļūt par argumentu tiesās.

"Nesen beigusies kampaņa prasību iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā krievvalodīgās izglītības jautājumā. Neapšaubāmi, EP viedoklis par to, ka problēma pastāv, būs arguments tiesā, ko šī organizācija radījusi," uzskata Kuzmins.

Viņš uzsvēra, ka publicētā rezolūcija ir autoritatīvākais vērtējums par to, kādi konkrēti secinājumi Latvijai izriet no tās saistībām, ko paredz Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

"Eiropas Padome liek saprast, ka problēma pastāv. Reāli valsts var ievilkt garumā šo saistību izpildi, taču rezolūcijā ir konkrēts viedoklis par pārliekām valsts valodas zināšanu prasībām, par dalību vēlēšanās un vārdu rakstību dokumentos," paskaidroja Kuzmins.

Tiesībsargs uzvēra: ir pamats pieprasīt saistību izpildi no Latvijas. Ja valsts nesekos Eiropas Padomes ieteikumiem, tas nāks par ļaunu tās reputācijai.

"Īpaši grūti Latvijas valdībai ir apgalvot, ka problēmas nav, ja uz to norāda neatkarīgie eksperti. Tā darbojas starptautiskās tiesības: piespiešanas nav, taču ir iespēja pārkāpēju saukt vārdā un nokaunināt," piezīmēja Kuzmins.

Кузьмин объяснил, что значит резолюция Совета Европы для русскоязычных латвийцев
0
Tagi:
krievvalodīgie, iedzīvotāji, Latvija, Eiropas Padome
Pēc temata
"Klusē, spītīgi klusē". Maskava sašutusi par to, kā ES aizstāv Latviju
Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu
"ES neder tiesneša lomā": EP deputāte atgādina cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā
Māca visiem vārda brīvību: Krievijas ārlietu ministrs pārmet Baltijai politisku cenzūru