Gaisa komandpunkts Il-80 (Il-86 GKP)

"Jau būvē": kāpēc Krievija atgriežas pie "Pastardienas lidmašīnām"

139
(atjaunots 11:25 27.10.2020)
Plašs, labi aizsargāts, mūsdienīgs – jau tuvākajā nākotnē Bruņotie spēki saņems jaunus gaisa vadības punktus uz maģistrālā lainera Il-96-400M bāzes.

Rietumos tādus lidaparātus dēvē par "Pastardienas lidmašīnām". Ja sāksies Trešais pasaules karš, no valsts militārā un politiskā vadība no "lidojošajiem štābiem" organizēs aizsardzību un kontrolēs bruņotos spēkus uz zemes, jūrā un gaisā. Tādas klases lidmašīnas šodien ir tikai Krievijai un ASV. Par to īpatnībām un uzdevumiem portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Glābt vadību

Kodolvalstu attiecības ir saasinājušās līdz pēdējam. Diplomāti nonākuši strupceļā, valstis atsaukušas vēstniekus. Bruņotajos spēkos ieviests maksimālais gatavības režīms. Stratēģiskie bumbvedēji paceļas gaisā, atomzemūdenes ar ballistiskajām raķetēm iziet okeānā, pārvietojamie raķešu kompleksi iziet patruļu maršrutos. Pasaule sastingusi trešā pasaules kara gaidās.

Par laimi pagaidām tāds scenārijs ir fantastisks. Gan Krievija, gan ASV ļoti labi saprot, ka karš var ātri vien nonākt līdz kodolkaram un novest pie desmitiem miljonu upuru. Tomēr karavīri vienmēr ir gatavi ļaunākajam. Abas puses uzskata, ka pirmais trieciens tādā konfliktā nocirtīs pretiniekam galvu, atņems iespēju vadīt spēkus un organizēt pretestību. Galvenais mērķis ir militārie un politiskie centri.

Draudu brīdī Krievijas valdība un Bruņoto spēku augstākie komandieri stingras slepenības apstākļos tiks nogādāti kara aerodromā, kur viņus gaidīs spārnotie komandpunkti. "Pastardienas lidmašīnu" ekipāžu pamata uzdevums ir izvest valsts pirmās amatpersonas no uzbrukuma punkta un nodrošināt iespēju vadīt valsts aizsardzību no gaisa. Šo komandpunktu noturību nodrošina eskorta iznīcinātāji un degvielas uzpildes lidaparāti. Līdzīga taktika bija izstrādāta arī ASV jau aukstā kara gados.

Ilgi gaidītais aizvietotājs

Krievijas Gaisa kosmiskajos spēkos ir četras "Pastardienas lidmašīnas" Il-80, būvētas uz pasažieru laineru Il-86 bāzes. Jaudīga spēkiekārta, mūsdienīgi sakaru līdzekļi, dzīvības nodrošināšanas sistēma ļauj uzturēties gaisā vairākas dienas. Protams, uzpildot degvielu. No civilā priekšgājēja Il-080 atšķiras ar augstu "pieri" – lielu nodalījumu fizelāžas priekšgalā, kurā izvietotas dažādas radioelektroniskas iekārtas. Il-80 nav iluminatoru, lai ekipāža un pasažieri nekļūtu akli tuva kodolsprādziena rezultātā. Astes galā – izlaižama troses antena sakariem ar zemūdenēm.

Detalizēta informācija par Il-80 ir valsts noslēpums. Zināms tikai tas, ka lidaparātā ir aparatūra visu Bruņoto spēku veidu vadībai, paredzētas telpas augsti stāvošo pasažieru darbam un atpūtai, papildu degvielas tvertnes. Lidmašīna var pacelties no jebkura civilā vai kara aerodroma, tai ir aizsardzības līdzekļi no masu iznīcības ieročiem, tā spēj rīkoties autonomi, ja iznīcinātas virszemes un satelīta retranslācijas, sakaru un navigācijas sistēmas.

Tomēr Il-80 tiek izmantota BS jau vairāk nekā 15 gadus un lielāko daļu resursu jau izlietojusi. Turklāt Il-86 ir vidēji maģistrālie laineri. To praktiskais lidojuma attālums ir tikai 3800 kilometri, un gaisa komandpunktam tas ir par maz. Tāpēc lēmums izraudzīties Il-96-400M jaunās "Pastardienas lidmašīnas" bāzei ir saprotams – tās lidojuma attālums ar maksimālu slodzi sasniedz apmēram 9 tūkstošus kilometru.

"Lidojošās viesnīcas"

ASV Bruņotajos spēkos ir četras lidmašīnas E-4B Nightwatch ("Naktssardze"), kas radītas uz aviolainera Boeing-747 bāzes. Katra uzņem līdz 100 cilvēkus un ar regulāru degvielas uzpildi var uzturēties gaisā nedēļu. E-4B ir aizsargātas no kodolsprādziena kaitīgajiem faktoriem, tās pārpilda modernas radioelektroniskās iekārtas. Patiesībā amerikāņu "Pastardienas lidmašīna" ir lidojoša viesnīca. Tur ir viss vairākas dienas ilgam autonomam darbam nepieciešamais – virtuve, sanitārās telpas, atpūtas zona, guļamtelpas, sapulču telpa ar galdu un deviņiem krēsliem, sakaru zona ar 29 darba vietām, citas telpas. Interjers izceļas ar komfortu, iekārtas ir ergonomiskas. Iespējams, tāpēc ASV augstākās amatpersonas ilgstošiem lidojumiem vizītēs uz citām valstīm nereti izvēlas E-4B, nevis klasiskās prezidenta lidmašīnas Air Force One.

Lidmašīnas E-4B ir krietni vien vecākas nekā Krievijas Il-80. Tās uzņemtas ekspluatācijā jau 70. gados. Tiesa, tās tiek pastāvīgi modernizētas. 2015. gadā daļa lidaparātu tika pārprogrammēti, sakaru iekārtas ir modificētas. Lidmašīnas saņēmušas liela ātruma interneta pieslēgumu, platjoslas satelīta sakarus, speciālus aizsargātus kanālus ar augstu caurlaides spēju. E-4B lidojuma attālums – 11 tūkstoši kilometru.

Bez tam amerikāņiem ir 16 lidmašīnas E-6, kas paredzētas rezerves sakaru sistēmas nodrošināšanai ar stratēģiskajām atomzemūdenēm, kā arī ASV Bruņoto spēku Apvienotā stratēģiskā štāba gaisa komandpunkta funkcijām. Kara gadījumā šīs mašīnas izies patruļās Atlantijas un Klusā okeāna zonā, uzturot sakarus ar zemūdenēm un "Pastardienas lidmašīnām" E-4B.

139
Tagi:
Pentagons, krievu ierocis, Krievijas GKS, Krievija
Pēc temata
ASV nosauca galveno NATO ieroci pret Krieviju
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju
"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos
Donald Cook

NATO iziet Melnajā jūrā. Vai alianse pabīdīs malā Krieviju Krimā

24
(atjaunots 11:56 04.12.2020)
Ziemeļatlantijas alianse iecerējusi reformas pirms Džo Baidena ievākšanās Baltajā namā. Nesenajā samitā alianses ārlietu ministri pārskatījuši tās pamatprincipus un ieviesuši izmaiņas darbā.

Saglabājušās tikai galvenās problēmas – Krievija un Ķīna. Par to, kā NATO plāno savaldīt "Krievijas draudus", portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Pielāgot NATO krīzēm

Video apspriedei ar alianses valstu ārlietu ministriem Jenss Stoltenbergs gatavojās īpaši rūpīgi. Tikšanās ministru līmenī ir pēdējā pirms ikgadējā samita, kas ieplānots gada sākumā. Iepriekš izstrādāt dienas kārtību un apspriest aktuālākos jautājumus, - tas nozīmē nodrošināties pret neprognozējamiem dalībniekiem. Precedenti jau ir bijuši.

Piemēram, pirms pagājušā gada tikšanās Emanuels Makrons paziņoja, ka "NATO mirušas smadzenes". Tas noteica diskusijas toni un izjauca visus plānus. Alianses locekļi viens skaļāk par otru pierādīja Francijas līderim un viens otram, ka blokā viss ir kārtībā.

Izrādījās, ka transatlantijas solidaritātei vismazāk tic Donalds Tramps. Atbildot uz argumentiem par alianses lielo lomu Krievijas, Ķīnas un Irānas savaldīšanas darbā, ASV prezidents pieprasīja vispirms palielināt iemaksas par aizsardzību. Pēc viņa domām, cīņa ar ārējiem izaicinājumiem pārsvarā uz Amerikas militārā potenciāla rēķina nav racionāla.

Gaidāmajā samitā ASV pārstāvēs Džo Baidens, un alianses ģenerālsekretārs cer, ka izdosies atgriezties pie "vecajiem labajiem laikiem" – amerikāņi apstiprinās militāri politiskās savienības nozīmi.

Lai izklausītos pārliecinošāk, pirms samita ģenerālsekretārs lūdza analītiķiem izskatīt problēmas organizācijas iekšienē, norādīt to risināšanas metodes un nospraust uzdevumus tuvākajiem desmit gadiem. Pētnieku darbs apkopots pārskatā ar daiļrunīgu nosaukumu "NATO 2030".

Tā nu ārlietu ministri sāka pētīt un koriģēt ekspertu slēdzienus. Visi apspriedes dalībnieki, pat Francija atzina, ka "smadzeņu nāve" aliansei nedraud, tomēr reformas par ļaunu nenāks.

"Ir svarīgi adaptēt aizsardzības savienību jaunajai starptautiskajai situācijai. Krīzes situācijās NATO jārīkojas operatīvi un saliedēti, pat ja tas draud ar pamatprincipu laušanu," teikts dokumentā.

Pats galvenais, ko pārskata autori iesaka mainīt, ir veto tiesības: tās patlaban līdztiesīgi izmanto visi NATO dalībnieki. "Ja ierobežot vienbalsīgo balsojumu, spriedze aliansē mazināsies," uzskata pētnieki.

Viņu slēdzieniem vairāki ministri nepiekrita, tomēr atzina, ka idejas ir novatoriskas.

Jau atkal "Maskavas roka"

Toties visi dalībnieki bija vienisprātis par viedokli par ārējiem draudiem: nopietnu izaicinājumu transatlantiskajai drošībai joprojām met Krievija un Ķina.

"Maskava modernizē kodolarsenālu un dislocē jaunās raķetes no Galējiem Ziemeļiem līdz Sīrijai un Lībijai. Krievijas klātbūtne pastiprinājusies arī krīzes rezultātā Baltkrievijā un Kalnu Karabahā," teica Stoltenbergs.

"Kremlis tiecas pēc hegemonijas pār bijušajām padomju republikām un grauj to suverenitāti. NATO ir svarīgi pielāgoties jaunajai videi, kurā atgriezusies sāncensība ar pastāvīgi agresīvo Krieviju," ģenerālsekretāram piebalsoja pārskata autori.

"Krievijas draudu neitralizācijas" darbs jau rit. Stoltenbergs minēja tādus piemērus, kā NATO sadarbība ar Gruziju un Ukrainu. Tagad abas valstis ir alianses partneri ar paplašinātām iespējām, kas paredz piekļuvi Rietumu tehnoloģijām un izlūkošanas informācijai, tomēr netuvina pilnvērtīgai dalībai blokā.

Krievijas savaldīšanai alianse plāno paplašināt klātbūtni Melnajā jūrā – tā ir atbilde uz "Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos Krimā". Nianses pagaidām netiek atklātas.

Krievijas amatpersonas reaģēja. "NATO darbības, tostarp arī Melnās jūras reģionā, kaitē EDSO "burtam un garam". Tiek noraidīts drošības nedalāmības princips," konstatēja Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs.

Melnās jūras prioritātes

"NATO galvenais uzdevums ir sagatavoties ASV prezidenta maiņai. Bloks cer, ka Baidens veicinās konsolidāciju un Trampa laikā radušās problēmas pazudīs. Tomēr diezin vai Amerikas jaunais līderis atteiksies no priekšgājēja mantojuma visā pilnībā. Noteikti uzstās, ka visiem alianses dalībniekiem jāiemaksā bloka aizsardzības krājkasītē 2% no IKP," uzskata Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Politologs uzskata, ka Baidena nākšana pie varas nemainīs NATO un Krievijas spriedzes pilnās attiecības. Tomēr, ņemot vērā Maskavas darbu vairākās starptautiskās problēmās, alianse nevarēs ignorēt dialogu, vismaz militārpersonu līmenī.

Melnās jūras problemātiku starp NATO apspriestajiem jautājumiem Kortunovs skaidroja ar Krievijas augošo ietekmi Aizkaukāzā: "Alianse pievērsusi uzmanību karam Kalnu Karabahā un Krievijas miernešu ievešanai. Šīs teritorijas ir netālu no Melnās jūras, ko NATO uzskata arī par savu interešu zonu. Maskavas nostiprināšanos reģionā viņi uzskata par potenciālu izaicinājumu. No šejienes izriet arī paziņojumi par Melnās jūras reģiona prioritāti."

Tomēr Krievija nav vienīgais riska faktors NATO Melnās jūras akvatorijā, ir pārliecināts eksperts. "Viņu plāni nostiprināties Melnās jūras reģionā nav tik lielā mērā vērsti pret Maskavu, cik pret Ankaru, - viņš uzskata. – Neskatoties uz dalību blokā, Turcijas viedoklis vairākos jautājumos neatbilst kopējam viedoklim. Redžepam Tajipam Erdoganam ir pretrunas ar Grieķiju, Franciju, pat Vāciju un ASV. Taču NATO vēlas atgūt Turciju. Vēl viens mērķis – novērst Turcijas un Krievijas tālāku tuvināšanos."

NATO darbības Melnās jūras reģionā turpinās aktivizēt arī Ukraina. Pie tam par galveno jautājumu attiecībās ar aliansi kļūs Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšana Krimā, uzskata eksperts. "Jaunu objektu būvdarbus pussalā Kijeva pozicionē kā kārtējos draudus transatlantijas drošībai. Ukrainas vadība joprojām uzstājīgi apgalvos, ka Krievijas militāro sistēmu dislokācija Krimā prasa īpašu uzmanību," pieļāva Kortunovs.

Atvadas no ilūzijām

NATO uzmanību Melnās jūras reģionam atbalsta arī Tbilisi, ir pārliecināts Gruzijas Sabiedrisko lietu universitātes profesors Tornike Šarašanidze. Viņš uzskata, ka tas saistīts ar Krievijas karavīru klātbūtni Dienvidosetijā.

"Gruzija jau sen nelolo ilūzijas, ka vidēja termiņa perspektīvā iestāsies NATO. Tomēr cenšas paplašināt sadarbību ar bloku," atzīmēja Šarašenidze.

Viņš atzina, ka karš Kalnu Karabahā pastiprinājusi Krievijas pozīcijas Aizkaukāzā, un piebilda: "Armēnijai ir sabiedrotais – Krievija. Azerbaidžānai – Turcija. Faktiski starp abām valstīm izveidojusies militāra alianse. Gruzijai tāda sabiedrotā nav, atliek paļauties uz NATO."

Neskatoties uz izskanējušajiem apgalvojumiem, ne Gruzija, ne viss Melnās jūras reģions nav prioritāras problēmas, uzskata eksperts. Tagad aliansei pats galvenais ir sakārtot dialogu ar Baidenu. Samits nākamā gada sākumā būs pirmais pārbaudījums.

24
Tagi:
Krima, NATO, Krievija, ASV
Pēc temata
Gluži kā kasīt lāci aiz auss: eksperti uzskata, ka NATO nelīdīs Azovā
Mediji: ASV flotes mācības Melnajā jūrā draud ar militāru konfliktu ar Krieviju

Kāpēc Armēnija zaudēja konfliktā tik lielu skaitu militārās tehnikas vienību?

33
(atjaunots 11:47 04.12.2020)
Kalnu Karabahas konflikta aktīvā posma periodā ekspertu aprindās un medijos sākās diskusijas par Armēnijas bruņoto spēku izmantotā Krievijā ražotās tehnikas efektivitāti.

Sputnik militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko pacentās noskaidrot, vai vaina meklējama bruņojumā, vai tomēr karavīru iemaņās un aizsardzības organizācijas jautājumos.

Šodien vērojami daži mēģinājumi attaisnot armēņu zaudējumus ar Krievijā ražotajiem "nederīgajiem" iznīcinātājiem Su-30SM, "pusaklajiem" zenītraķešu kompleksiem S-300, "neefektīviem" REC kompleksiem un "nepareizas sistēmas" tankiem. It kā Armēnija nekad nebūtu pirkusi bruņojumu citās valstīs (piemēram, radarus Swathi no Indijas), bet azerbaidžāņu spēki būtu bruņoti tikai ar Izraēlā un Turcijā tapušu produkciju (tādu, kā Bayraktar), kas izšķīrusi "lielo lūzuma punktu". Vispārējais diskurss: Karabaha koriģēs Krievijas bruņojuma piegādes sabiedrotajiem un partneriem. Tamlīdzīgas runas slēpj militāri politiskās vadības stratēģiskās kļūdas un aso konkurences cīņu pasaules bruņojuma tirgū. Labāk tomēr būtu atgriezties realitātē.

Maskava piešķīra Armēnijai vairākus militāros kredītus. Tālākie militārie projekti ir pašu armēņu ziņā. Ja Krievijā ražotie ZRK S-300 piedalījās karadarbībā Karabahā un guva bojājumus tāpēc, ka nebija nodrošināta uzticama, ešelonēta PGA sistēma, tad iepriekš pieminētie Indijā tapušie pretbateriju radari Swathi par 40 miljoniem dolāru nekādas aktivitātes pēdas neatstāja. Lai arī būtu varējuši, saskaņā ar reklāmām, fiksēt mīnmetēju šāvienus līdz 20 km, artilērijas – līdz 30 km, raķešu – līdz 40 km attālumā (katra iekārta it kā spējot fiksēt līdz 7 mērķus vienlaikus). Iespējams, karavīri nepaspēja apgūt jauno radaru ekspluatāciju. Armēņu speciālistu prasmes, iespējams, ir izšķirošais (vājais) posms arī Krievijā ražotās militārās tehnikas ekspluatācijā (paši no sevis ieroči nešauj). Un, protams, kaujās absolūti nepieņemams ir organizētības trūkums un pašpaļāvība.

Zaudējumi un trofejas

1. decembrī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs uzrunā nācijai detalizēti pastāstīja, kādi bija Armēnijas zaudējumi Kalnu Karabahā. Garā sarakstā – simtiem dažāda bruņojuma vienību, iznīcinātu vai saņemtu trofejās. Azerbaidžānas prezidents pieminēja gan raķešu kompleksus un zalves reaktīvās sistēmas, gan tankus un radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

Šos datus var uztvert dažādi, tāpat kā pārdomāto lēmumu noklusēt Azerbaidžānas armijas zaudējumus (noteikti tie ir būtiski), taču pašreizējā situācijā, kad valsts atguvusi septiņus rajonus, prezidentam nav iemesla radikāli pārspīlēt datus par pretinieka zaudējumiem. Likumsakarīgi rodas jautājums par armēņu grupējuma militārās organizācijas līmeni 44 diennaktis ilgajās cīņās Kalnu Karabahā.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Armēņu spēku iznīcinātās tehnikas lielo skaitu iespējams skaidrot ar nežēlīgo konfrontāciju, tomēr pie tam pārsteidz pamestie 79 tanki, 47 kājnieku mašīnas, 104 artilērijas vienības (lielgabali un mīnmetēji), 5 zenītiekārtas "Šilka", 93 speciālās automašīnas, 270 kravas automašīnas (iespējams, trofejas tiks nodemonstrētas Baku, lai apliecinātu valsts vadītāja vārdus). Jāpiebilst: 79 cīņasspējīgi tanki – tas ir divarpus tanku bataljonu bruņojums, liels spēks gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Domāju, armēņu neticamajam "dāsnumam" ir tikai divi iemesli: militārā tehnika pamesta neorganizētas (stihiskas) atkāpšanās laikā, vai arī nav piegādāta degviela (sagādes problēmas), un mašīnas vienkārši vairs nespēja pārvietoties.

Jebkurā gadījumā ir vajadzīgi organizatoriski secinājumi, tomēr tā ir Armēnijas Ģenerālštāba un valsts militāri politiskās vadības prerogatīva.

33
Tagi:
aizsardzība, militārā tehnika, Armēnija, Krievija
Pēc temata
Miers Kalnu Karabahā: kas un par ko cīnījās
Kalnu Karabaha: jau gatavojāmies cīņām ielās
Armēnijas kļūdas Kalnu Karabahā
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
Dmitrijs Kiseļovs

"Nekrītiet kaunā!" Kiseļovs aicina Latviju pārtraukt savu pilsoņu vajāšanu

0
(atjaunots 08:42 05.12.2020)
Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs uzskata: Latvijas soļi pret krievvalodīgajiem žurnālistiem atgādina "sīku dūrienu Krievijai", - jāsaprot, ka inidividuālas sankcijas un ierobežojumi pret organizācijām nav analogs.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas valsts drošības dienests 3. decembrī organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu, kuri cita starpā publicē materiālus portālos Baltnews un Sputnik Latvija. VDD darbinieki aizturēja, nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu un ziņu neizpaušanu sešus autorus. Viņu vidū ir portāla Baltnews.lv bijušais galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs, publicists Vladimirs Lindermans, žurnālisti Andrejs Solopenko  un Alla Berezovska.

Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu. Runa ir par individuālajām sankcijām, kas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu 2014. gadā.

Latvijā nez kāpēc nolemts, ka šīs sankcijas attiecas ne tikai personīgi uz Kiseļovu, bet arī uz viņa vadīto mediju grupu, ar ko saistīti portāli Baltnews un Sputnik (to pašu "triku" pastrādāja igauņu varasiestādes ar portālu Sputnik Igaunija). Taču patiesībā tāda situācijas interpretācija ir kļūdaina pašos pamatos.

"Lieciet mierā cilvēkus Rīgā"

Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs, komentējot situāciju intervijā RIA Novosti, uzsvēra, ka pret konkrētu personu vērstas sankcijas un ierobežojumi pret Krievijas organizācijām un kompānijām – nepavisam nav viens un tas pats.

Viņš apstiprināja, ka ES sankcijas attiecas uz viņu personiski, kā pret privātpersonu. Taču pret "Rossija segodņa", kuras paspārnē strādā arī ziņu aģentūra Sputnik, sankcijas nav vērstas.

"Varētu domāt, elementāri. Latvija, tā sakot, grib būt svētāka par pāvestu un individuālās sankcijas interpretē kā sankcijas pret organizāciju. Te meklējams kaut kāds ļauns nodoms," atzīmēja Kiseļovs.

Viņš aicināja Latvijas varasiestādes nevajāt savus pilsoņus, kuri neko sliktu nav darījuši. Iznāk, ka žurnālistus un sabiedriskos darbiniekus soda vienkārši par to, ka viņi īsteno savas pašizpausmes tiesības.

Kiseļovs uzskata, ka tamlīdzīgus soļus var uzskatīt par sīku dūrienu Krievijai, taču no pašas Krievijas puses "tas viss izskatās mazliet mežonīgi".

"Kāpēc pie tam aizturēt Latvijas pilsoņus un draudēt viņiem ar kriminālvajāšanu? Viņi neko sliktu nav darījuši. Tie ir brīvi žurnālisti, autori, stringeri, sabiedriskie darbinieki, kuri, nebūdami aģentūras Sputnik štatā, vienkārši rakstījuši tai materiālus vai sūtījuši fotogrāfijas, īstenojot savas pašizpausmes tiesības. Kas tur slikts? Par ko vajāt cilvēkus? Mums Krievijā tas viss šķiet mežonīgi. Nekas tamlīdzīgs pie mums netiek izmantots. Visi raksta, kur grib un ko grib. Nevienam ne prātā neienāks cilvēkus par to vajāt. Lieciet mierā cilvēkus Rīgā un nekrītiet kaunā! Tas viss izskatās muļķīgi," uzsvēra Kiseļovs.
0
Tagi:
Dmitrijs Kiseļovs, sankcijas, žurnālists, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā
"Visus neiesēdināsiet": LKS organizēja piketu pret žurnālistu aizturēšanu
Astoņas stundas: aizturētie Baltnews žurnālisti pastāstīja par nopratināšanām