Термоядерная установка Токамак-15 в Институте атомной энергии им. И.В.Курчатова

Pasaule bez naftas un urāna. Krievijas ieguldījums svarīgā pasaules enerģētikas projektā

32
(atjaunots 10:47 26.10.2020)
Zinātnieki ir pārliecināti, ka kodoltermiskā eksperimentālā reaktora projekts ļaus cilvēcei iegūt jaunu ekoloģiski nekaitīgu un drošu enerģijas avotu, kas izmanto gandrīz neizsīkstošas degvielas rezerves – viens tās grams līdzinās vismaz desmit tonnām ogļūdeņražu.

2020. gada vasarā dalībvalstu vadītāji lika pamatus nākamā reaktora – tokamaka, tas ir, plazmas noturēšanas un uzkarsēšanas sistēmas – pamatelementa būvdarbiem. Par krievu zinātnieku ieguldījumu vienā no cilvēces vērienīgākajiem projektiem enerģētikas nozarē stāsta portāls RIA Novosti.

Kodoltermiskās enerģijas pasaule

Kodoltermisko reakciju laikā izdalās milzīgs enerģijas apjoms, taču reakcija notiek plazmā, kuras temperatūra sasniedz desmitiem un simtiem miljonu grādu, bet siltumnoturīgākie materiāli iztur ne vairāk kā 3-4 tūkstošus grādu.

Kodoltermisko enerģiju var izmantot, ja "atraut" plazmu no reaktora ar spēcīgu magnētisko lauku palīdzību, paskaidroja zinātnieki. Labāko magnētisko slazdu kodoltermiskajai plazmai – tokamaku – piedāvāja padomju akadēmiķi Saharovs un Tamms jau 50. gadu sākumā. Pirmo reizi to izstrādāja Kurčatova institūtā.

Atšķirībā no kodolreaktora, kodoltermiskajā reaktorā notiek nevis kodolu dalīšana, bet gan sintēze, pie tam plazmas blīvums ir simt tūkstošus reižu mazāks nekā gaisa blīvums. Šī iemesla dēļ sprādziens nav iespējams, uzsvēra zinātnieki, tāpēc reaktors ir principiāli drošs. Tāda reaktora darbības produkti būs nekaitīgais hēlijs un tritijs, kas vēlāk tiek izmantots pašas reakcijas uzturēšanai.

"SKER ir ceļš uz kodoltermisko enerģētiku, pa ko pasaulei jāiet." To teicis projekta iniciators, Kurčatova institūta goda prezidents, akadēmiķis Jevgeņijs Veļihovs. SKER tika iecerēts 80. gadu vidū, tā ideja ir demonstrēt iespēju izmantot kodoltermisko enerģiju rūpnieciskos mērogos.

Patlaban projektā iesaistījušies septiņi dalībnieki: Eiropas Savienība, Indija, Ķīna, Korejas Republika, Krievija, ASV un Japāna. SKER galvenā mītne atrodas Kadarašā, Francijā, netālu no būvlaukuma. Zinātnieki stāsta, ka līdztekus fundamentālajam idejiskajam un inženiertehniskajam ieguldījumam, SKER var pateikties Krievijai par virkni pamatelementu, kuru vidū ir arī vislabākais supervadītājkabelis un labākie žirotroni pasaulē – iekārtas plazmas sakarsēšanai ar superaugstas frekvences elektromagnētisko starojumu.

Grūts uzdevums ar tritiju

Kā degviela SKER tiks izmantots ūdeņraža izotopu – deiterija un tritija sajaukums.  Deiteriju iespējams relatīvi viegli iegūt no ūdens, bet tritijs tiks sintezēts pašā kodoltermiskajā reaktorā. SKER, kā eksperimentāla iekārta, vēl neražos elektroenerģiju, tomēr zinatnieki lēš, ka komerciālajos kodoltermiskajos reaktoros viens grams degvielas dos tikpat daudz enerģijas, cik patlaban iespējams saražot no 10-20 tonnām ogļūdeņražu.

Vienu no riskiem reaktora darbā radīs radioaktīvā tritija uzkrāšanās tokamaka izlādes kamerā, tāpēc tā daudzums ierobežots ar drošības standartiem. Kameras iekšējās sienas materiāli – volframs un berilijs – neuzkrāj lielu daudzumu tritija, tomēr, skaidro zinātnieki, reaktora stabilai darbībai nepieciešamas metodes tritija līmeņa regulārai attālinātai kontrolei.

Šī izotopa kopējo daudzumu kamerā iespējams aprēķināt no ienākušās un atsūknētās gāzes daudzuma. Tā satura precīzākiem lokālajiem mērījumiem reaktora sienās zinātnieki nolēmuši izmantot lāzera starojumu: tā ietekmē notiks sienas virsslāņa savdabīga "izgarošana", kam sekos veidojušos daļiņu satveršana un analīze.

Svarīgo problēmu risinās Maskavas Inženierijas un fizikas institūta Nacionālajā kodolpētījumu universitātē īpaši šiem nolūkiem 2020. gadā izveidotā laboratorija, ko vada jaunais zinātnieks, plazmas fizikas katedras docents Jurijs Gasparjans.

"Mūsu uzdevums ir iemācīties izmērīt vieglo un ļoti kustīgo ūdeņraža izotopu koncentrāciju ar minimālo iespējamo iedarbību uz reaktora sienu. Izmēģinājumi ieplānoti gan laboratorijas iekārtās, gan tokamakā "Globus M2" Joffes vārdā nosauktajā Fizikas un tehnikas institūtā," pastāstīja zinātnieks.

Bīstamie putekļi

Ideja par plazmas magnētisko termoizolāciju toroidālā magnētiskajā laikā, kas likta tokamaka pamatos, tomēr pieļauj daļiņu un izstarojuma nokļūšanu uz reaktora sienām, paskaidroja MIFI NKPU zinātnieki. To ietekmē no sienām atdalīsies makroskopiski erozijas produkti – putekļi.

Fiziķu aprēķini liecina, ka putekļu daļiņas krāsies tokamaka izlādes kameras dibenā un apdraudēs reaktoru – putekļi paši par sevi ir ugunsbīstami, turklāt aktīvi uzkrāj radioaktīvo tritiju.

Lai kontrolētu putekļu daudzumu un sastāvu, neapturot reaktoru, NKPU zinātnieku grupa ar profesoru Leonu Begrambekovu vadībā ierosināja izmantot īpašu zondi ar elektrisko potenciālu.

Elektriskajā laukā starp zondi un sienas virsmu putekļu daļiņas elektrizēsies, tās pievilks speciāls uztvērējs. Pārvietojoties zonde kā putekļusūcējs savāks putekļus un pēc tam pārvietos tos no reaktora caur īpašām slūžām.

Zinātnes avangards

Projekta centrālajā komandā Kadarašā strādā 1100 speciālisti no visām projekta dalībvalstīm, kā arī vairāki desmiti tūkstošu zinātnieku un inženieru – pašu mājās.

"MIFI NKPU un tās plazmas fizikas katedra ir aktīvs projekta dalībnieks, tostarp – arī kadru sagatavošanas jomā. Vairāk nekā pusgadsimtu mūsu katedra gatavo speciālistus karstās plazmas fizikas un vadāmās kodoltermiskās sintēzes jomā. Mūsu absolventi strādā gan SKER centrālajā, gan māju komandās, bet mūsu sadarbības ģeogrāfija plešas gandrīz pa visu planētu," pastāstīja MIFI NKPU plazmas fizikas katedras vadītājs Valērijs Kurnajevs.

Katedras pastāvēšanas laikā tās speciālisti izstrādāja iekārtas, kas ļauj izpētīt plazmas un tās komponentu (jonu, elektronu, neitrālo atomu) ietekmi uz dažādiem materiāliem. Izstrādātas teorijas un kodi šo procesu aprakstīšanai un sagatavots liels skaits zinātnieku.

Cita starpā katedras speciālisti SLKER vajadzībām izstrādājuši spektroskopisko metodi, kas ļauj konstatēt  ūdens noplūdes plazmā no reaktora pirmās sienas dzesējamajiem elementiem, metodiku, kas ļauj izpētīt tīrošā gruzdošā lādiņa ietekmi uz diagnostisko lāzersistēmu pirmajiem spoguļiem, kā arī drošības ekrānus elektromagnētiskā starojuma kolektoriem.  

32
Pēc temata
Naftas cenas un alternatīvās enerģētikas krahs. Kurš gūst labumu?
"Ēra tuvojas galam": eksperti sola milzīgu naftas šoku
Grētas Tūnbergas līdzgaitnieki atstājuši Kaliforniju bez gaismas. Nākamā – Vācija
Kūrorts Bulgārijā, foto no arhīva

Asimetrisks pasākums: Bulgārijā nobijās no Krievijas atbildes uz savu izlēcienu

22
(atjaunots 23:42 16.05.2021)
Vispirms darīt, pēc tam domāt – tā izdodas Bulgārijai. Apsūdzēja Maskavu bez pierādījumiem, izraidīja diplomātus, un tikai pēc tam viņiem ienāca prātā, ka Krievija var atbildēt, un ļoti sāpīgi.

Maijā Bulgārija atklāja tūrisma sezonu, 5. maijā sāka izsniegt vīzas arī Krievijas pilsoņiem. Ceļotāju labad Sofija pat atzina vakcināciju ar "Sputnik V", lai tikai brauc. Tikai Bulgārijas kūrortu pieprasījums joprojām ir zems, atzīmēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova.

Krievijas pilsoņi, uz kuru rēķina labajos laikos pirms pandēmijas vienmēr tik labi pelnījis Bulgārijas tūrisma sektors, var neatgriezties nemaz. Runa nav tikai par koronavīrusu, valūtas cenu pieaugumu un pašmāju kūrortu apgūšanu Krasnodaras novadā un Krimā, bet arī par politiku. Vispirms – par Sofijas politiku.

Izdevums "Duma" pauda bažas par to, ka, atbildot uz bulgāru nedraudzīgajām darbībām ar visiem viņu "spiegu skandāliem", apsūdzībām kaut kādiem "Kremļa aģentiem" sprādzienos militārajās noliktavās (patapināja ideju Čehijā) un pārējiem lēmumiem, Maskava var iekļaut Bulgāriju nedraudzīgo valstu sarakstā un pieteikt tai boikotu tūrismā.

Tā sakot, nodot aizmirstībai. Ko tad republika iesāks? Tas nav skaidrs, jo vajag taču kaut kā celt valsts ekonomiku no ceļiem.

Raksta autors atgādina, ka pat saviem pilsoņiem vietējās pludmales un viesnīcas neko daudz nevar piedāvāt, tāpēc turīgāki cilvēki dod priekšroku atpūtai ārzemēs. Arī Krievijas tūristu acīs Bulgārija nav pasaules naba, pat tagadējos, koronavīrusa dēļ "daļēji aizslēgtajos" laikos: Melnkalne laipni lūdz tūristus no Krievijas, Kipra, Grieķija, drīz sarakstam varētu pievienoties Ēģipte un citas valstis.

Tātad izvēle ir, pat neskaitot savus kūrortus. Jā, pagaidām Bulgārijā par krievu ceļotāju naudas zudumu un tūrisma sektora stāvokli bīstas tikai žurnālisti. Valdība nevēlas kardināli mainīt izteikumus, lai arī jaunu uzbrukumu Maskavai pagaidām nav.

Lai jau, pašiem vien būs sliktāk, jo tūrisma nestās peļņas zudums viņiem var sagādāt pēkšņu un ļoti nepatīkamu pārsteigumu. Tāpēc labāk gan būtu vispirms padomāt, bet pēc tam runāt vai darīt – visam ir savas sekas.

22
Tagi:
tūrisms, Krievija, Bulgārija
Pēc temata
Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES
Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, kā piesaistīt tūristus
Ne visi varēs ceļot: ES stāsta, kādas prasības tiek izvirzītas tūristiem

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

70
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

70
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības