ASV armijas kareives, foto no arhīva

Desmitiem tūkstošu incidentu: ASV armija saskārusies ar jaunu nelaimi

54
(atjaunots 19:48 19.10.2020)
Apdraudēta amerikāņu armijas saliedētība un cīņas gars – aizvien biežāki ir seksuālās vardarbības gadījumi.

Pentagona analītiķu atskaites rāda, ka ik gadus uzmākšanos un ņirgāšanos pārcieš desmitiem tūkstošu karavīru, visbiežāk – jaunākās pakāpes un jaunkareivji, gan sievietes, gan vīrieši. Par ASV militārās mašīnas sāpīgāko un kutelīgāko problēmu portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Slaktiņš Teksasas stilā

Pagaidām par izvarošanu uzdrīkstējušās atklāti ziņot tikai piecas sievietes no Huda forta (Teksasa) bāzes karavīru un civilā personāla. Viņas to slēpušas ilgus gadus, bīstoties no priekšniecības un pašu varmāku puses. Tagad ASV armijas aprindās, iespējams, radīsies #MeToo līdzīga kustība.

Iemeslu pastāstīt par senajiem noziegumiem deva Huda forta 20 gadus vecās kareives Vanesas Gilēnas slepkavība. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka ar meiteni šī gada pavasarī nežēlīgi izrēķinājies viņas dienesta biedrs. Gilēnas izkropļotais līķis tika atrasts netālu no bāzes tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Tas satrieca visu valsti. Cilvēki mītiņos pauda sašutumu pat to, ka bāzes vadība ievilkusi garumā izmeklēšanu un mēģinājusi slēpt nozieguma detaļas. Bojāgājušās meitenes radinieki apgalvoja, ka Vanesa regulāri saskārusies ar seksuālu uzmākšanos, gribējusi sūdzēties, un, domājams, pat to samaksājusi ar savu dzīvību.

Tagad arī ierindniece Marija Valentaina beidzot uzdrīkstējusies atzīt, ko viņai nācies pārdzīvot. Vispirms sociālajos tīklos, vēlāk arī izdevuma Associated Press žurnālistiem viņa pastāstīja, ka jau 2006. gadā viens no seržantiem viņai rupji pieskāries plānveida svēršanas procedūras laikā.

2014. gadā tas pats seržants izvarojis kareivi Deboru Urkidesu (Deborah Urquidez). Vēl vairāk, bīstoties no atklātības, viņš vajāja meiteni un draudēja viņai. Debora uzrakstīja iesniegumu, seržants tika tiesāts, taču viņu atzina par nevainīgu, un viņš turpina dienestu citā armijas objektā.

Ne tikai sievietes

Seksuālās vardarbības problēma amerikāņu armijā turpinās jau gadiem ilgi. Eksperti uzskata, ka galvenais iemesls ir sieviešu masveida uzņemšana bruņotajos spēkos.

Tiesības noslēgt līgumu par dienestu armijā sievietes saņēma 70. gadu vidū. Vestpointas kara akadēmijā tika uzņemtas pirmās kursantes. Daudziem armijā tas nepatika, līdz izlaidumam tika ne vairāk kā puse jaunkareivju, tomēr sieviešu skaits armijā auga, viņām uzticēja komandieru posteņus un piešķīra virsnieku pakāpes līdz pat ģenerālim. Tagad ASV armijā dien aptuveni 200 tūkstoši sieviešu – apmēram 15% personālsastāva.

Drīz sākās izvarošanas. Bruņoto spēku feminizāciju nopietni aptumšoja skandāls Aberdīnas poligonā 1996. gadā. Tiesas priekšā stājās 12 instruktori, arī vairāki virsnieki līdz pat ģenerālim. Visiem tika piespriests cietumsods no 6 mēnešiem līdz 25 gadiem par jaunkareivju-sieviešu sistemātisku izvarošanu, ņirgāšanos, pazemošanu un mocīšanu.

Tomēr ar seksuālu vardarbību ASV armijā saskaras ne tikai sievietes. Piemēram, seržantu Elderu Fernandesu (Elder Fernandes) no Huda forta bāzes dienesta biedri burtiski nomocīja pēc viņa sūdzībām par vardarbību. Viņa mirstīgās atliekas tika atrastas augustā.

Maijā Fernandess ziņoja par vecāka oficiera uzmākšanos. Seržantu pārveda uz citu vienību, taču dienesta biedri sāka par viņu ņirgāties, fiziski un morāli pazemoja. Viena no versijām liecina, ka Elders nav izturējis ņirgāšanos un izdarījis pašnāvību.

Tūkstošiem cietušo

Izvarošanas un uzmākšanās problēma ir saasinājusies tiktāl, ka Pentagons vairs nespēj noklusēt – resors izveidojis speciālu departamentu, kas kontrolē un analizē šādu gadījumu statistiku.

Aizsardzības ministrijas dati liecina, ka ASV armijā ik gadus no "harasmenta" cieš tūkstošiem karavīru un civilo darbinieku. Atskaite liecina, ka 2018. gadā no uzmākšanās un izvarošanas cietuši 13 tūkstoši sieviešu un 7,5 tūkstoši vīriešu. Atzīmēts, ka šis skaits ir daudz lielāks nekā agrāk. Noskaidrojies, ka tikai katrs trešais karavīrs vai virsnieks ziņo par vardarbību no biedru puses. Pārējie to nedara, jo baidās no problēmām dienestā vai vienkārši kaunas.

Lielākais cietušo skaits ir ASV jūras kājniekos, taču daudz ir arī Jūras kara spēkos un Sauszemes spēkos. GKS situācija ir mierīgāka. Upuri pārsvarā ir jaunkareivji, kuri to uzskata par "dedovščinas" izpausmēm. Atskaitē uzsvērts: lielākā daļa varmāku uzbrukuma brīdī bija piedzērušies.

Pentagona analītiķi ir pārliecināti, ka neveselīgā atmosfēra bruņotajos spēkos veidojusies ne tikai tāpēc, ka armijā parādījies liels skaits sieviešu, bet arī tādēļ, ka armijā pielaisti LGBT pārstāvji. Atgādināsim, ka Baraks Obama jau 2010. gadā atļāva dienēt armijā atklātiem gejiem, lesbietēm un biseksuāļiem.

2016. gadā viņiem pievienojās transpersonas – cilvēki, kuri uzskata sevi par cita dzimuma pārstāvjiem. Viņu skaits ASV bruņotajos spēkos jau sasniedzis aptuveni 2,5 tūkstošus.

Prezidents Donalds Tramps mēģināja mainīt tendenci, un 2017. gada augustā aizliedza pieņemt dienestā transpersonas. Savu lēmumu viņš pamatoja ar augošajiem veselības aprūpes izdevumiem, jo Pentagons tērē miljoniem dolāru gadā hormonālajai terapijai un dzimuma maiņas operācijām. Tomēr, kā redzams, pagaidām stāvoklis neuzlabojas.

54
Tagi:
vardarbība, drošība, LGBT, armija, ASV
Cilvēki aizsargmaskās Ženēvas ielās, foto no arhīva

Eiropa noskaidrojusi, kas vainojams tās problēmās

41
(atjaunots 21:15 06.03.2021)
Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis.

Uzstājoties Eiropas Parlamenta īpašās komitejas sanāksmē, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels apsūdzēja Krieviju dezinformācijas kampaņā. Viņa ieskatā tās mērķis esot nomelnot Eiropas Savienības demokrātiju un vājināt starptautisko sadarbību. Plašāk par situāciju stāsta Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Eiropa ir slēgta: varasiestādes sper ārkārtas soļus. Vai vakcīna neglābj?
Ruptly / instagram.com/vkikilias / lv.wikipedia.org / New Media Department of Nowon-Gu District Office, Seoul

Borels norādīja, cik bīstama ir nepatiesa vai maldīga informācija nerimstošās pandēmijas apstākļos. "Mēs redzējām, kā prokremliskie kanāli apgalvoja, ka masku valkāšana ir bezjēdzīga, vai arī karsēja balsis pret lokdaunu," viņš paziņoja. Tagad, pēc diplomāta domām, pirmajā plānā iznāk Maskavas vakcīnu diplomātija, kura, no vienas puses, cenšas diskreditēt Rietumu preparātus un to ražotājus, bet no otras – liela un aktīvi virza savas vakcīnas.

Ierēdņa raizes var saprast. Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis. Somijā ir ieviests ārkārtējais režīms. Čehijā pasaulē visaugstākā saslimstības līmeņa dēļ iedzīvotājiem ir aizliegts pamest mītnes rajonus. Arī Itālijā ir pastiprināti ierobežojumi.

Eiropas iedzīvotāji, kurus jau teju gadu moka ar dažādiem aizliegumiem un mājsēdi, arvien sliktāk uztver varas argumentus, ka tas viss notiek viņu pašu labā. Masveida protesti pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Sputnik V
© Sputnik / Виталий Тимкив

Situācija ir tik sarežģīta, ka Eiropas saliedētība sabrūk acu priekšā. Čehija vērsās pie Krievijas ar lūgumu par "Sputnik V" piegādēm, un tā ir valsts prezidenta un premjerministra saskaņotā nostāja. Slovākija devās vēl tālāk un sekoja Ungārijas, Serbijas un citu valstu pēdās, proti, paātrinātā kārtā reģistrējusi Krievijas preparātu, negaidot Eiropas regulatora atzinību. Poļi, kuriem epidemioloģiskā situācija tāpat ir sarežģīta, pie Krievijas griezties nevar objektīvu iemeslu dēļ, tāpēc viņi sāka pārrunas ar Ķīnu par Covid-19 vakcīnas iegādi.

Situācija arvien vairāk atgādina to, kas notika pirms gada, kad Eiropas Savienība demonstrēja savu nevarību ārkārtas situācijā un tās dalībvalstis bija spiestas patstāvīgi tikt galā ar savām problēmām.

Atšķirība ir tāda — un tas patiešām ir svarīgi — ka tolaik izraisījās globāla mēroga force majeure. Tā gaitā noskaidrojās, ka Brisele pēc būtības ir rīcībnespējīga situācijā, kad ir nepieciešama operatīva reakcija ārkārtas apstākļos. Eiropai tas, bez šaubām, sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, taču tolaik ES nevarīgumu varēja vismaz izskaidrot ar problēmas plašo mērogu un pēkšņo parādīšanos.

Tagad situācija ir citāda.

Kad pagaisa pandēmijas pēkšņuma efekts, Eiropas Savienība sarosījās, jo kļuva pieprasīts tas, kas vienmēr tiek uzskatīts par tās stiprajām pusēm: stratēģiskā plānošana, sarežģīto procesu organizēšana, līdzekļu akumulācija un sadale. Visās nesenajās Eiropas valstu darbībās, sākot ar grandiozo ekonomikas atjaunošanas plānu, varēja saskatīt augstprātīgu solījumu parādīt pārējai pasaulei, kā jācīnās ar šāda veida draudiem.

Patiešām, parādīja gan.

Rezultātā – izgāšanās svarīgākajos rīcības virzienos. Eiropas izvēlētā lokdaunu stratēģija pārvērtās par fiasko, bet iedzīvotāju vakcinācijas aprakstam labāk būtu piemērot vārdu "katastrofa".

Ainas patētiskums ir īpaši redzams daudz labākās situācijas fonā tajās valstīs, kurām Eiropa bija iecerējusi pasniegt pandēmijas apkarošanas mācību.

Visa pamatā ir Eiropas varasiestāžu kļūdainie lēmumi. Tas kaitē Eiropas Savienības reputācijai daudz vairāk nekā tās apjukums un nevarīgums pirms gada.

Šādā situācijā nozīmīgi kļūst Austrumeiropas valstu mēģinājumi rīkoties patstāvīgi. Tās, protams, apzinās savu otršķirību ES sastāvā, kā arī to, ka jebkādu palīdzību koronavīrusa apstākļos tās saņems pēc atlikuma principa. Rezultātā arvien vairāk valstu pārstāj pacietīgi gaidīt savu kārtu, un tā vietā sāk izrādīt Briseles nesankcionētu aktivitāti.

Brexit, kā arī poļu un ungāru varas iestāžu augošā eiroskepticisma fonā, paplašinās valstu saraksts, kas nesliecas atskatīties uz Briseli, pat ne force majeure apstākļos. Tā Eiropas Savienībai ir visai nelabvēlīga zīme.

Pirms sešiem gadiem Eiropa ar entuziasmu sarīkoja sev migrācijas krīzi, kuras sekas izstrebj vēl joprojām. Cīņa ar pandēmiju noveda pie Eiropas politikas nākamās izgāšanās. Diezgan īsā laika periodā sanāk padaudz stratēģisku pārrēķināšanos ar smagām sekām.
Pie tam Briseles principiālā nevēlēšanās atzīt savas kļūdas, skaidrot tās ar ārējā ienaidnieka intrigām, kas grauj Eiropas demokrātiju un solidaritāti, garantē: kļūdas nebūt nav pēdējās.

41
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropas analītiķi nosauca divas ES kļūdas Covid-19 vakcīnas iegādē
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

37
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

37
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

0
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

0
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla