Dolāri, foto no arhīva

SVF izdomājis, izglābt pasauli: fonda metodes Krievijai draud ar nabadzību

133
Spriežot pēc SVF vadītājas paziņojumiem, lielākā pārnacionālā finanšu organizācija labprāt gribētu atgriezties 1944. gadā vai vismaz atkārtot to, aizbildinoties ar Covid-19 pandēmiju.

Aiz SVF vadības skaņajiem vārdiem par to, ka pasaulei jāpalīdz pārvarēt epidēmijas ekonomiskās un humānās sekas, domājams, slēpjas kaut kas vairāk, pie tam jaunattīstības valstīs pavisam negatīvu reputāciju guvušās finanšu struktūras līderu humānismam noticēs tikai pavisam naivs cilvēks, kurš nekad nav redzējis, kā Vašingtonas organizācijas kārtējie parādnieki apšņāpj sociālās programmas un par grašiem izpārdod valsts uzņēmumus, lai izpildītu "SVF prasības ekonomikas atveseļošanas mērķiem", portālā RIA Novosti konstatēja Ivans Daņilovs. 

Atliek noņemt cepuri amerikāņu priekšā: lai kā valstis, kas nav uzņemtas elitārajā neokoloniālajā klubā G7, censtos pārņemt kontroli pār Starptautisko Valūtas fondu, pagaidām tām neveicas. Zināmi panākumi vērojami – aug Ķīnas (vai pat Krievijas) ietekme lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr pārsvarā jaunattīstības posmā esošo valstu galvenais kreditors (patiesībā – planētas galvenais Šeiloks) vēl joprojām popularizē to pašu "globālisma" versiju, ko nekādi nevar nosaukt par taisnīgu.

Covid-19 epidēmijas sākumā Rietumu mediji un eksperti baidījās no deglobalizācijas, bet tagad "globālais Šeiloks" konstatē: tam vajadzīga vēl viena Bretonvudas konference, tātad pašreizējā (līdz ar paša fonda dibināšanu 1944. gadā tapusī) globalizācijas shēma mirusi epidēmijā, un, kamēr līķis vēl silts, pasaulē steigšus jāpalaiž jauna versija ar uzlabotu imidžu, liekot pamatā solījumus neizplatīt pavisam kanibālisku versiju.

Oficiālajā ziņojumā, kas formāli izskanēja par godu Andoras iekļaušanai fondā, SVF direktore Kristalina Georgijeva paziņoja, ka esot pienācis vēsturisks brīdis:

"Laikā, kad mēs nepacietīgi gaidām iespēju sveikt Andoru kā mūsu 190. locekli, SVF darbs parāda sadarbības un solidaritātes vērtības, uz kuru pamata celta cilvēces brālība. Šodien mūsu priekšā nostājies jauns Bretonvudas moments. Pandēmija, kas aiznesusi jau vairāk kā miljonu dzīvību. Ekonomiskā katastrofa, kas mazinās pasaules ekonomiku par 4,4% šogad un novedīs pie ražošanas lejupslīdes 11 triljonu dolāru apmērā nākamgad. Neaprakstāmais cilvēku izmisums par milzīgajiem satricinājumiem un augošo nabadzību pirmo reizi gadu desmitu laikā. Atkal mūs sagaida divi vērienīgi uzdevumi: cīnīties ar krīzi šodien un būvēt labāku rītdienu."

Tēze par to, ka šodien jācīnās ar globālo ekonomisko krīzi, nav apstrīdama, tomēr koncepcija, ka "labāku rītdienu" visai cilvēcei cels SVF, gan ir apšaubāma. Arī 1944. gada Bretonvudas konferences pieredze izskatās laba un pārliecinoša tikai ierēdņiem Vašingtonā. Pietiks ar vienu apokrifisku epizodi no tālaika konferences, kurā 44 dažādu valstu pārstāvji parakstīja SVF statūtus. Padomju diplomāti pameta konferenci, kad bija iepazinušies ar jaundzimušā globālā kreditora darba noteikumiem, - viņi paziņoja organizatoriem, ka tāda struktūra būs vienkārši "Volstrītas filiāle". Prognoze piepildījās, turklāt tādās formās, kas diezin vai varēja pat sapņos rādīties padomju diplomātiem.

Ir pamats aizdomām, ka "Bretonvuda 2.0" strādās saskaņā ar tiem pašiem principiem. Piemēram, epidēmijas un postošās ekonomiskās katastrofas fonā SVF direktorei nez kāpēc šausmīgi rūp valstu jau saņemto parādu pārskatāmība. Lai aptvertu bažu patieso iemeslu, nāksies patulkot no Vašingtonas birokrātu mēles cilvēciskā valodā un mazliet ieskatīties vēsturē.

Lūk, ko SVF piedāvā:

"Mums jāiet uz priekšu pie lielākas parāda pārskatāmības un jāpastiprina kreditoru koordinācija. Mūs iedvesmo G20 diskusijas par suverēnā parāda noregulēšanas kopējo pamatu un mūsu aicinājums uzlabot suverēnā parāda noregulēšanas arhitektūru, ieskaitot privāto sektoru. Mēs atbalstām šo politiku kopā ar savām dalībvalstīm."

It kā jau "par visu to labāko un pret visu to siltāko". Tomēr, tāpat kā frāze "uz noteikumiem balstītas pasaules kārtības ievērošana" amerikāņu diplomātu mutē nozīmē "Krievijai jāatdod Krima", tā arī šajā gadījumā šifrā "parāda pārskatāmība" runa ir par Ķīnu nevis pārskatāmību. Februārī Japānas ekonomiskais izdevums Quartz rakstīja par SVF un Pasaules bankas cīņu ar Ķīnas augošo ietekmi jaunattīstības valstīs:

"(SVF un Pasaules banka – red.) norūpējušies arī par Ķīnas ietekmi, kas, lai arī nebūdama lielākā kreditore, ir kļuvusi par ārkārtīgi ietekmīgu kapitāla avotu Āfrikas valstīs, kam variantu ir maz vājo ekonomikas parametru dēļ. (..) Ķīna piedāvā ērtu finansēšanas paketi un atbalstu savos valsts uzņēmumos nepieciešamajiem infrastruktūras projektiem visā kontinentā. Pasaules bankas prezidents Deivids Malpass paziņoja, ka problēmu rada pārskatāmības trūkums. "Viena no praktiskajām problēmām, ar ko tagad saskaramies, ir tā, ka daži jaunie kreditori nav Parīzes kluba locekļi, tāpēc, manuprāt, kad mēs par to runājam, cilvēkiem ar to jāsaprot Ķīna, - teica Malpass. – Viņi (Ķīnas struktūras – aut.) ir palielinājuši kreditēšanas apjomu. Zināmā mērā tas ir labi. Mēs gribam vairāk kreditēt jaunattīstības valstis. Taču (..) bieži vien viņu kontraktos ir punkts par neizpaušanu, kas liedz Pasaules bankai vai privātajam sektoram redzēt, kādi ir līguma noteikumi."

Patiesībā SVF gribētu, lai jautājumu par to, kam Ķīna - gan valsts struktūru vai banku, gan privāto kompāniju līmenī – atlaidīs parādus, lemtu nevis pati Ķīna divpusējās sarunās, bet gan kaut kādā daudzpusējā formātā, kopā ar SVF un rietumvalstīm. Tas nav mēģinājums būvēt jaunu vispasaules finansiālo brālību, bet gan vēlme par katru cenu aizsargāt pašreizējo jaunattīstības valstu kreditēšanas neokoloniālo shēmu, kam ļoti traucē Pekina. Vēl vairāk: kāpēc gan, ņemot vērā tos pašus apsvērumus,  fonda vadība nevarētu pieprasīt Krievijai "atlaist" tos trīs miljardus dolāru, ko tai parādā Ukraina? Apsūdzēt Maskavu par pārskatāmības trūkumu un nevēlēšanos palīdzēt epidēmijā smagi cietušai valstij? Tas patiešām būs Vašingtonas fonda stilā.

Vēl viens princips, ko SVF plāno likt gaišās globālās nākotnes pamatos, tieši apdraud Krievijas ekonomisko drošību un budžetu:

"Tieši tāpat kā pandēmija ir parādījusi, ka mēs vairs nevaram ignorēt drošības pasākumus veselības aprūpes jomā, mēs vairs nevaram atļauties ignorēt klimata pārmaiņas. Tas ir mūsu trešais imperatīvs.

Īpašu uzmanību mēs pievēršam klimata pārmaiņām, jo tām ir izšķiroša nozīme makrolīmenī un tās nopietni apdraud izaugsmi un labklājību. Tas ir ļoti nozīmīgi planētas iedzīvotājiem. (..)

Mūsu pētījumi liecina, ka, pareizi kombinējot zaļās investīcijas un augstākas ogļūdeņraža cenas, mēs varam panākt izmešu samazināšanu līdz nullei līdz 2050. gadam un palīdzēt radīt miljoniem jaunu darba vietu. Mums ir vēsturiska iespēja uzbūvēt ekoloģiski drošāku pasauli – plaukstošāku un darba vietām bagātu. Ar zemām procentu likmēm pareizās investīcijas šodien var nest četrkāršas dividendes rīt: novērst zaudējumus nākotnē, stimulēt ekonomiskos labumus, glābt dzīvības un nest sociālos un ekoloģiskos labumus visiem."

Lūk, ko tas nozīmē patiesībā: Rietumi, kam bijusi iespēja 150 gadus izbaudīt strauja tehnoloģiskā progresa rezultātus, kas bija iespējams, pateicoties plašajam ogļūdeņražu pielietojumam, saglabās savas bagātības, bet visa pārējā pasaule tiks pazemojoši piespiesta mūžīgi nīkt nabadzībā ar "klimata aizsardzības" lozungiem, kas patiesībā nozīmē aizliegumu iegūt lētu elektroenerģiju, pieejamu benzīnu, pieejamas cenas par apkuri ziemā un pat elementāru iespēju nodrošināt netraucētu elektroenerģijas apgādi.

Aktīvistu pikets pie Ukrainas prezidenta administrācijas ēkas
© Foto : Центр Противодействия коррупции

Vienīgās darba vietas, ko radīs zaļā enerģētika, ir darba vietas starptautiskajiem ierēdņiem, ekoaktīvistiem un peļņa Eiropas un Amerikas zaļās enerģētikas kompāniju akcionāriem, kuri var ar varu pārdot savu produkciju par augstākām cenām uz valsts un patērētāju rēķina. "Augstas ogļūdeņraža cenas", par ko runā SVF vadītāja, ir to pašu "ogļūdeņraža trafiku" priekšvēstnesis, ko Eiropas Savienība periodiski draud noteikt Krievijai atriebībā par to, ka tā ir pārāk nekaunīga – tai ir pašai sava lēta gāze un lēta nafta.

Ja tiks ieviesti ogļūdeņražu tarifi, Krievijas kompānijas (un Krievijas budžets līdz ar tā sociālajām programmām) zaudēs desmitiem miljardu dolāru gadā, toties Grētas Tūnbergas fani un zaļās ekonomikas piekritēji būs laimīgi. SVF tēlotā gaišā nākotne – tā ir Orvela valodas cienīga antiutopija: ekoloģija ir nabadzība, pārskatāmība – pakļaušanās Vašingtonai un SVF. Mūsu priekšā patiešām ir vēsturisks brīdis, taču ne "Bretonvudai 2.0", bet gan tam, lai galīgi piebeigtu globalizācijas monstru, kas dzimis ASV 1944. gadā.

133
Tagi:
koronavīruss, ekonomika, Ukraina, Eiropas Savienība, Krievija, Starptautiskais Valūtas fonds
Saūda Arābija

ASV nolēmušas sodīt saūdarābus. Vai tas nesīs labumu Krievijai un Irānai?

13
(atjaunots 09:35 03.03.2021)
Saūda Arābijas un Savienoto Valstu attiecībās iestājies sarežģīts posms, kopš ASV Nacionālais izlūkošanas dienests nācis klajā ar ziņojumu par žurnālista Džamala Hašogi slepkavību 2018. gadā.

Baltais nams izsludināja jaunu stratēģiju: amerikāņi pieprasa izbeigt karu Jemenā un cilvēktiesību ievērošanu. Cik tālu aizies Vašingtona un kā varētu atbildēt Rijāda? Par to – Sofjas Meļņičukas un Galijas Ibragimovas materiāls RIA Novosti portālā.

Nesankcionēts princis

Kā jau bija gaidāms, kārtējie izteikumi vien papildināja piektdien klajā nākušos Amerikas varasiestāžu nodomus. Valsts departamenta vadītājs Entonijs Blinkens ziņoja par vīzu ierobežojumiem - tā saucamo Hašogi aizliegumu - 76 saūdarābiem, kuri, pēc amerikāņu domām, "piedalījušies disidentu iebiedēšanā ārzemēs, tostarp Hašogi slepkavībā". Personālās sankcijas skars arī valsts izlūkdienesta vadītāju Ahmadu al Asiri.

Izlūkdienesta ziņojumā teikts, ka "The Washington Post" žurnālista un Saūda Arābijas varas kritiķa slepkavībā iejaukts kroņprincis Muhameds bin Salmans: pēc viņa rīkojuma žurnālists nolaupīts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, pēc tam Hašogi līķis tika sadalīts gabalos, un neviens vairs neredzēja mirstīgās atliekas. Karalistes Ārlietu ministrijā kategoriski noliedza apsūdzības.

Tomēr individuālās sankcijas pret kroņprinci netika ieviestas, lai gan jaunais prezidents Džo Baidens priekšvēlēšanu debatēs laikā solīja padarīt Rijādu par atstumto. Tas radīja zināmus jautājumus.

"Manuprāt, ir jāsaprot, ka prioritārākas ir attiecības ar visu valsti, nekā ar vienu cilvēku," šajā kontekstā skaidroja Blinkens. Pēc viņa vārdiem, administrācija pārskata attiecības ar Saūda Arābiju, tomēr tās ir svarīgas, un ASV tajās ir īpaši ieinteresētas. "Mēs esam uzticīgi karalistes aizstāvībai," piebilda Blinkens.

Valsts sekretārs uzsvēra: Baltajam namam ir principiāli, lai Rijāda norobežotu amerikāņu palīdzību no situācijas Jemenā, kur saūdarābi atbalsta prezidenta Abu Rabu Mansura Hadi valdību cīņā pret husītiem. Citiem vārdiem, Vašingtona grib pārliecināties, ka amerikāņu ieroči netiek izmantoti karadarbībā trešajās valstīs.

Ofensīva aizsardzība

Divu valstu attiecību pamatā ir amerikāņu piekļuve naftai apmaiņā pret apņemšanos nodrošināt karalistes aizsardzību. Saūda Arābija ir lielākais amerikāņu ieroču pircējs.

Partnerība nodrošina abu pušu stratēģiskās intereses. Taču vērtību jautājumos – demokrātija un cilvēktiesību aizsardzība – valstis nav vienisprātis.

Baraka Obamas prezidentūras pēdējos gados valstis saskārās ar "viedokļu atšķirību", kā to aprakstīja karaļa Salmana padomnieks. Domstarpības izraisīja ASV pieeja Irānai, kas ir galvenais Saūda Arābijas sāncensis reģionā. Turklāt, lai gan valstu izlūkdienesti veiksmīgi sadarbojās drošības jomā, Savienotās Valstis neatbalstīja Saūda Arābijas metodes cīņā ar monarhijas kritizētājiem. Piedevām parādījās Jemenas problēma. Balto namu satrauca kara upuru skaits, kur droši vien bija iesaistīti arī amerikāņu ieroči.

Līdz ar Donalda Trampa ierašanos Baltajā namā attiecības kļuva siltākas. Pirms stāšanās amatā viņš gan neizrādīja īpašas simpātijas pret Tuvo Austrumu partneri – mēdz teikt, ka "īsti nav karalistes fans" un ASV "nav jāpalīdz Saūda teroristiem". Lai nu kā, ar pirmo oficiālo vizīti Tramps tomēr ieradās Rijādā, bet viņa prezidentūras noslēgumā Valsts departaments atzina husītus par teroristisku organizāciju. Tuvas attiecības ar kroņprinci bijušais prezidents galvenokārt uzturēja ar znota un padomnieka Džareda Kušnera starpniecību. Ziņojums par Hašogi slepkavību bija gatavs jau iepriekšējas administrācijas laikā, tas tikai netika publicēts.

"Tramps izdarīja likmi uz investīcijām sabiedrotajos, lai samazinātu Vašingtonas saistības. Partneriem, tostarp Saūda Arābijai, bija jāiepērk vēl vairāk ieroču un jāuzņemas atbildība par reģionos notiekošo," skaidro eksperts Tuvo Austrumu jautājumos, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta zinātniskais līdzstrādnieks Maksims Sučkovs. Savienotās Valstis savukārt nodrošināja militāru un politisku aizsardzību, kā arī deva zaļo gaismu sabiedrotājiem svarīgajām iniciatīvām.

"Lai ko tagad teiktu Trampa pretinieki, šādu attiecību formulu atbalstīja abas partijas. Kad nogalināja Hašogi, demokrāti asi kritizēja republikāņus. Apsūdzēja cilvēktiesību pārkāpumos Saūda Arābijā, saūdarābu un viņu sabiedroto nežēlīgo operāciju ignoranci Jemenā, ko paši demokrāti atbalstīja Obamas laikā, un pārmeta republikāņiem "labo ķīmiju", kas izveidojusies starp prezidenta znotu Kušneru un kroņprinci," uzskaita Sučkovs. Pēc demokrātu domām, viņš piebilst, rezultātā Muhamedam bin Salmanam radās iespaids, ka viņam viss ir atļauts, un pārliecība par to, ka jebkuru jautājumu ar Vašingtonu var atrisināt ar naudu.

Kursa maiņa pēc jaunās administrācijas iecelšanas bija gaidāma, un pirmie soļi jau sperti. Baidens paziņoja, ka tiks izbeigts atbalsts uzbrukuma operācijām Jemenā, tostarp uz ieroču eksporta rēķina. Ziņoja, ka tas attiecināts uz 3 tūkstošiem precīzo bumbu GBU-39 par 290 miljoniem dolāru, kā arī 7 tūkstošiem bumbu Paveway IV par 478 miljoniem dolāru. Vašingtona paziņoja, ka grasās risināt Jemenas konfliktu diplomātiskā ceļā. Turklāt februārī husītus izsvītroja no teroristu grupējumu saraksta.

Jauns pagrieziens

Tomēr nevar runāt par pilnīgu abu valstu attiecību pārskatīšanu, uzskata eksperti. "Sarās, sados pa mici bet sadarbība pārvērtēta netiks," uzskata Tuvo Austrumu speciālists Aleksejs Hļebņikovs. Pēc viņa vārdiem, runa ir par "pārkalibrēšanu", proti, stratēģiskajā plānā nekas nemainīsies.

Viņam piekrīt Krievijas Starptautisko lietu padomes Tuvo Austrumu projektu menedžeris Ruslans Mamedovs. Korekcija jau sen prasījās, viņš atzīmē. Kopš Obamas laikiem amerikāņi pieauguši savas enerģētikas ziņā, ieņēma pirmo vietu pasaulē naftas ieguves ziņā, un Saūda Arābija viņiem vairs nav tik nepieciešama, - eksperts norāda. - Jaunajā administrācijā dažiem cilvēkiem ir cita valsts ārpolitikas vīzija. Runa ir par tās pārbalansēšanu: balstīties uz dažām reģionālajām lielvalstīm un mazliet atraisīt rokas.

Mamedovs uzsver, ka iekšreģionālajā dinamikā daudz kas ir atkarīgs no Irānas kodoldarījuma. Rijāda ir viens no galvenajiem ASV partneriem attiecībās ar Teherānu. Stingra attieksme pret Saūda Arābiju var automātiski nākt par labu Irānai. Par to Savienotās Valstis neizšķirsies, lai sodītu ar Hašogi slepkavību saistītos cilvēkus.

2015. gadā noslēgtais Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, Persijas līča monarhijām kļuva par savdabīgu "pēdējo pilienu", skaidro Aleksejs Hļebņikovs. Pēdējo desmit gadu laikā reģionā notika vairāki notikumi. Sacelšanās Tunisijā un Ēģiptē, kuru rezultātā prezidenti bez ASV atbalsta zaudēja savus amatus, tad apvērsums Ēģiptē, pēc kura amerikāņi apturēja militāro palīdzību Kairai. Un visbeidzot – darījums ar Irānu. Tas viss, pēc politologa vārdiem, "pamudināja karalistes, tostarp Saūda Arābiju, sākt diplomātisko portfolio diversifikāciju un kontaktu nostiprināšanai ar citām lielvalstīm, piemēram, Krieviju un Ķīnu".

Maskava tāpat pārdod Rijādai bruņojumu: 2019. gadā tika nogādātas pirmās partijas saskaņā ar 2017. gadā parakstītajiem līgumiem. Pēc tam karaliste noslēdza ar Krieviju memorandu par smago ugunsmetēju sistēmu TOS 1A, prettanku kompleksu "Kornet EM", granātmetēju AGS-30 un Kalašņikova automātu AK-103 iepirkšanu un ražošanas lokalizāciju. 2021. gada sākumā tika ziņots, ka saūdarābi varētu iegādāties arī Krievijas zenītraķešu kompleksus S-400 un iznīcinātājus Su-35.

Svarīgi ir arī tas, ka valstis koordinē politiku naftas tirgū, atgādina Mamedovs. "Rijādas attiecībās ar Maskavu ir svarīgi ņemt vērā arī OPEC+ darījuma ietekmi. Tas ļāva abām pusēm labi nopelnīt. Tā ir ļoti pragmatiska visiem izdevīga situācija: tu – man, es – tev." Tomēr viņš norāda, ka Vladimira Putina vizītes Saūda Arābijā vai karaļa Salmana ciemošanās Krievijā bieži tika uzskatītas par instrumentu spēlē ar Vašingtonu.

Monarhijai ir iespēja sagādāt amerikāņiem problēmas reģionā, uzskata Mamedovs. Tomēr galu galā visi saprot, ka ASV Rijādai ir ārkārtīgi svarīgas, un tādi manevri nav nekas vairāk, kā vien uzmanības piesaistīšana. Saūda Arābijā uzskata, ka attiecības ar ASV nav atkarīgas no tā, kurš šobrīd vada Balto namu, pēc saūdarābu domām, abu valstu kontakti ir fundamentāli, tie veidojās gadu desmitiem un izturēs jebkādas perturbācijas," norāda eksperts.

Partnerības desmitgades ietekmēja daudzas jomas: gandrīz visa Saūda Arābijas elite mācās ASV, Saūda Arābijas riāls ir saistīts ar dolāru, ar bruņojumu un militārpersonu apmācību nodarbojas, galvenokārt, amerikāņi. Lai to mainītu, ir vajadzīgi gadi. Tāpēc ārpolitisko kontaktu diversifikācija ir drīzāk taktisks gājiens, kas atbilst jaunās daudzpolārās pasaules prasībām.

13
Tagi:
Krievija, Irāna, ASV
Pēc temata
Iespēja aizsargāt suverenitāti: kas plāno iegādāties Krievijas PGA sistēmu S-500
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Sputnik V

Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā

41
(atjaunots 10:54 02.03.2021)
Kamēr Krievijas vakcīnas nav apstiprinātas ES, tās pilsoņi, visticamāk, nesaņems robežas šķērsošanai nepieciešamo sertifikātu.

Uzstājoties ar runu par ES diplomātisko resoru selektorsanāksmes rezultātiem, kanclere Angela Merkele informēja, ka sanākušie piekrituši tam, ka jāievieš vakcinēšanas sertifikāts, bez kura netiks atļauta iebraukšana ES, raksta Maksims Sokolovs vietnē RIA Novosti. Vienošanās pagaidām ir principiāla, detalizētu projektu iesniegs pēc trim mēnešiem.

Kā zināms, velns slēpjas detaļās. Tas attiecas arī uz vakcinēšanas pasi.

Pirmkārt nav skaidrs, ko iesākt cilvēkiem, kuriem ir pretindikācijas vakcinēšanai. Vairāk vai mazāk varētu saprast īslaicīgas kontrindikācijas gadījumu - piemēram, ja cilvēks nesen pārslimojis koronavīrusa infekciju. Tāpat kā ar citām infekcijas slimībām, arī šajā gadījumā jāpagaida kāds laiks un pēc tam droši var vakcinēties. Taču ir arī hroniskas slimības: ko darīt ar tām? Izskatās, jāierobežo tādu slimnieku pārvietošanas tiesības. Pie tam hroniskas kaites ir smagas, un to nesēji tik un tā drīz mirs. Nav cilvēka, nav problēmas. Hroniskajiem nekas Eiropā nav darāms.

Sputnik V
© Sputnik / Илья Питалев

Taču tas nav viss.

Pasaulē pašlaik ir daudz vakcīnu, iespējams, būs vēl vairāk. Kādas tieši vakcīnas dos tiesības saņemt ES sertifikātu?

Ar eiroatlantisko trijnieku Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca šķēršļu acīmredzami nebūs. "Vakcinējies ar "Pfizer" — saņem ausvaisu", citādi sanāk kāda disidentitāte.

Ar Krievijas ("Sputnik V" un "EpVakrona") un ķīniešu ("Sinovac Biotech", "CanSino Biologics", "CNBG — Sinopharm") vakcīnām viss varētu būt sarežģītāk. Tās var būt izcili efektīvas, bet, kamēr tās nav oficiāli apstiprinātas, ar tām vakcinēti pilsoņi, visticamāk, nesaņems nepieciešamo sertifikātu robežas šķērsošanai.

Lieta tāda, ka jautājums par nedemokrātiskas izcelsmes vakcīnas efektivitāti vai kaitīgumu ir ne tikai medicīnisks, bet arī politisks. Jau "Ziemeļu straumes 2" piemērs pietiekami spilgti ilustrē, kas notiek, kad lietā iejaucas politika - "demokrātijas izplatība pret totalitārismu", – krievu ogļūdeņradis izrādās bīstamāks nekā "Ciklons B". Kā zināms, "ja ģeometriskās teorēmas skartu cilvēku intereses, to dēļ rīkotu karus." Pie tam, ja var sarīkot nepatikšanas valstij, vienkārši neatzīstot nedemokrātisko vakcīnu, kāpēc gan to neizdarīt?

Ļoti daiļrunīgs ir nesenais (17. februāris) Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas izteikums: "Krievijas Covid-19 vakcinācijas stratēģija izraisa neizpratni. Kāpēc Krievija piedāvā teorētiski citām valstīm miljoniem devu, taču nav sasniegusi pietiekamu progresu pašu iedzīvotāju vakcinācijā? Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild."

Grūti pateikt, kas tas ir — pietiekams progress. Un vai Eiropas ierēdņi ir tiesīgi runāt par šo tēmu, kad pašā Eiropā progress ir acīmredzami nepietiekams? Citādi Ungārija nepirktu "Sputnik", tāpat Čehija, Austrija, Itālija neapsvērtu to pašu. "Kāpēc mums ir vajadzīgs "Sputnik", kad uz katra soļa ir vakcinācijas punkti ar "Pfizer"?"

Iespējams, Urzulas kundze ir sašutusi par XIX gadsimta beigu maizes eksporta prakses atdzīvināšanu – "Paši pietiekami neēdīsim, bet izvedīsim". Ir grūti pateikt, vai esošā Veselības ministrija rīkojas atbilstoši toreizējā finanšu ministra Višņegradska principiem. Bet vēl grūtāk ir saprast, kāds tam ir sakars ar Krievijas vakcīnas iedarbīgumu. Vai nu tā ir efektīva vai ne. Savukārt Krievijas panākumi savu iedzīvotāju vakcinācijā diez vai varētu būt Briseles galvenās rūpes.

Cita lieta, ja vajag par jebkādu cenu "atmaskot" Krievijas vakcīnu. Īpaši - neuzskatīt poti par pamatu vīzas sertifikāta izsniegšanai. Kad runa ir par dzelzs aizkara problēmām, tad, protams, jebkuri paņēmieni var noderēt.

Protams, ne jau viss ir atkarīgs no Urzulas un viņas domubiedriem. Izņemot tos, kuri vēlas jebkādu iemeslu un ieganstu piesegā norobežoties no Krievijas, ir arī grupas ar citām interesēm.

Piemēram, lai gan Krievijas iedzīvotāju ienākumi ir stipri krituši, tomēr nav ne runas par totālu nabadzību, kas padara neaktuālu izbraukuma tūrismu. Daudzas Eiropas valstis (Itālija, Francija, Grieķija, u tt.), kur tūrisms pirms pandēmijas nodrošināja 10-15% no IKP un deva darbu labai iedzīvotāju daļai – šīs valstis jau sapņos redz, kā varētu atgriezties pirmskovida laiki un Krievijas tūristu nauda. Fon der Leienas kundzes intereses tām ir vienaldzīgas – pašu plānais maciņš ir daudz svarīgāks.

Var, protams, iedvesmot eiropiešus, sak, "uz ideoloģijas rēķina mēs netaupām", attiecināt šo saukli uz vīzu sertifikāciju, bet tāda ilgtermiņa politika var beigties ar dažādiem pārsteigumiem. Neviens nav atcēlis principu "savs krekls tuvāks", un to pastāvīgi lamāt ir bīstami.

Tātad jautājums par to, kādas vakcīnas pēc trim mēnešiem apliecinās ieceļošanas vīzas prasītāja drošību, kļūs par asu strīdu tēmu starp fon der Leienas kundzi un sīkburžuāziskā principa "Manis pēc kaut vai suns, ka tik olas dētu" piekritējiem.

41
Tagi:
vakcīna, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
"Tikai ne krievu vakcīna". Lietuvas elitei nospļauties par cilvēku veselību
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem
Vakcinētajam ir 98 gadi: kā Latvijā izmanto vakcīnu, ko Vācijā sirmgalvjiem neiesaka
 COVID-19

Eiropas diplomātiem atļāva vakcinēties ar "Sputnik V"

0
(atjaunots 17:12 03.03.2021)
Eiropas ārpolitikas dienests piešķīra saviem darbiniekiem tiesības vakcinēties ar ES neapstiprinātajām vakcīnām.

RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.

Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.

"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.

Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.

"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.

Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.

Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".  

Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.

Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.

0
Tagi:
Sputnik V, vakcinācija, vakcīna, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam