Т-80

"Viņi ir tik stipri, vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku

64
(atjaunots 19:28 17.10.2020)
Mūsdienīga, labi ekipēta, profesionāla un motivēta – tā Krievijas armija raksturota Londonas Stratēģisko pētījumu institūta pārskatā.

IISS eksperti secinājuši, ka Kremļa militārā mašīna sasniegusi cīņas spējas augstāko punktu kopš PSRS sabrukuma. Par modernizācijas procesa stimulu kļuva operācija 2008. gada augustā ar mērķi piespiest Gruziju ievērot mieru. Par IISS analītiķu galvenajiem slēdzieniem portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Mobilās raķetes

Pēc PSRS sabrukuma Krievijai izdevās saglabāt nacionālās drošības svarīgāko līdzekli – kodolsavaldīšanas spēkus, atzīmēja pārskata autori. IISS objektīvi norāda, ka NATO paplašināšanos uz austrumiem un PRA elementu dislokāciju Eiropā Maskava uzskata par tiešiem militāriem draudiem. Ņemot vērā NATO vispārējo pārspēku konvencionālā bruņojuma un personālsastāva skaita ziņā, Kremlis pievērsis uzmanību kodolarsenāla modernizācijai.

"Sauszemes bāzes sistēmas vēl joprojām ir Krievijas stratēģiskā arsenāla bāze, tomēr pēdējo 30 gadu laikā Maskava būtiski mainījusi savu pieeju, - teikts pārskatā. – Šodien krievi vairāk izdara likmi uz mobilajām iekārtām, nekā uz šahtām. Kara gadījumā tās ir daudz grūtāk fiksēt un likvidēt. Stratēģiskie zemūdens kreiseri - otrais svarīgākais kodolsavaldīšanas spēku elements, neskatoties uz grūtībām, ar ko Krievija saskārās, izstrādājot raķeti "Bulava". Domājams, gaisa komponente ir visvākājā: bumbvedēji Tu-95 kalpo kopš pagājušā gadsimta vidus. Tomēr arī tie pastāvīgi tiek modernizēti."

IISS eksperti uzsvēra, ka, līdztekus tradicionālajiem kodolieroču nogādes līdzekļiem, Krievija strādā arī pie novatoeiskiem tehniskajiem risinājumiem. Spārnotās raķetes "Burevestnik" izmēģinājumus pagaidām grūti dēvēt par veiksmīgiem, bet raķešu komplekss "Avangards" ar hiperskaņas kaujas bloku drīz vien uzņems bruņojumā.

Briti ir pārliecināti, ka "Avangard" saņems smagā SBR RS-28 "Sarmat" un tas būtiski cels Stratēģisko raķešu spēku cīņas spējas.

Lielāks skaits līgumdienesta karavīru

Britu speciālisti vērtē, ka Krievijas sauszemes spēki un gaisa desants kopš 2008. gada ir spēruši lielu soli uz priekšu. Tagad to kodols ir līguma karavīri, iesaucamo skaits ar katru gadu samazinās.

Galvenā struktūrvienība – mobilas un labi bruņotas bataljonu taktiskās grupas. Sauszemes spēki un desantnieki pastāvīgi demonstrē augošo profesionālismu regulārās mācībās.

"Sauszemes spēku un GDS bruņojums un ekipējums ir būtiski uzlabojies, - vēsta pārskata autori. – Iespējams, ne tik radikāli, kā daudziem šķita 2015. gadā, kad Krievija pirmo reizi demonstrēja jaunās paaudzes militāro tehniku, ieskaitot tankus T-14 uz platformas "Armata". Šie jaunumi vēl nav nonākuši armijā. Tuvākajā nākotnē Sauszemes spēku pamatā joprojām būs modernizētie tanki T-72BZ".

Tomēr, briti atzīst, pašgājēju modernizācija un operatīvo taktisko raķešu kompleksu "Iskander M" uzņemšana brunojumā ir palielinājuši Sauszemes spēku "darbīas rādiusu". Līdz ar tīklcentriskā kara tehnoloģijām un izlūkošanas bezpilota lidaparātiem šī tehnika nepiekāpjas rietumu analogu priekšā.

Pieredze Sīrijā

Pēc IISS ekspertu domām, Krievijas Bruņoto spēku modernizācija īpaši labi saskatāma Gaisa kosmiskajos spēkos. 2000. gadu beigās karaspēki saņēma pāris jaunas lidmašīnas gadā, bet 2010. gadu vidū – simtiem. GKS iespējas būtiski pieaugs, kad tie saņemz 76 piektās paaudzes iznīcinātājus Su-57. Tos plānots nodot GKS līdz 2027. gadam.

"Kamēr Su-57 vēl tiek izstrādāti, GKS aktīvi iepērk modernos iznīcinātājus Su-35S, - precizēja analītiķi. – Tiek atjaunota arī tālā aviācija. Krievija atsākusi stratēģisko bumbvedēju Tu-160 būvi un efektīvi modernizē vecās lidmašīnas. Vienlaikus rit darbi pie tālās aviācijas perspektīvā aviācijas kompleksa. Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai valsts finansiāli izturēs šo programmu, paralēli būvējot jaunos Tu-160."

IISS uzsvēra, ka Krievijas gaisa flotes modernizācijas plānu pamatā liela mērā ir Sīrijā gūtā kauju pieredze. Piemēram, pērn tika parakstīti līgumi par frontes bumbvedēju Su-34 un helikopteru Mi-28 un Ka-52 atjaunošanu.

Jūras kara flotei klājas sliktāk. Britu eksperti stāsta, ka Krievija saskaras ar grūtībām, būvējot lielus karakuģus, vienīgais aviācijas bāzes kuģis ir remontā un nav zināms, kad atgriezīsies ierindā. Vienlaikus Maskava pamazām, bet droši atjauno zemūdens floti.

Cita starpā tiek aktīvi būvētas 636.3 projekta dīzeļelektriskās zemūdeneks un stratēģiskie "Borei". Visbeidzot, Krievija ir paveikusi lielu darbu kuģu pārapbruņošanā ar lielā darbības rādiusa precīzo ieroču kompleksiem.

"Protams, Krievijas JKF vairāk piemērota piekrastes operācijām nekā ilgiem pārgājieniem atklātā okeānā, - lasām pārskatā. – Tomēr spārnotās raķetes "Kalibr", kā arī to nesēju, parasti – nelielu kuģu – būve ļauj Krievijas flotei satriekt mērķus lielā attāumā."

Apturējuši sabrukumu

Angļi secināja, ka Krievijas Bruņotie spēki ir pārvērtušies par iedarbīgu militāro instrumentu un Maskava ir nodemonstrējusi gatavību to izmantot. Militārās reformas rezultāti ir acīmredzami. Lai arī Bruņotajos spēkos vēl vērojama virkne problēmu, tā vairs nav armija, kas nepieļāva Gruzijas agresiju 2008. gadā.

"Šis gadu desmits bija ļoti nozīmīgs mūsu Bruņoto spēku attīstībai, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra direktors Aleksejs Podberezkins. – Es gribu nekavējoties piebilst par Krievijas jaunākajām sistēmām, kas tiek piegādātas bruņotajiem spēkiem. Karo nevis tehnoloģijas, ne bruņojuma paraugi, bet gan vienības, grupējumi. Ja jūs esat lieliski izstrādājuši tanku T-14, vēl vajag, lai armijā būtu pietiekams skaits šo tanku, bet pie mums masveida ražošana sākās tikai šogad. Tāpēc es gribētu izteikties piesardzīgāk: mums izdevies pielikt punktu sabrukuma tendencei un sākt atjaunošanu."

Atgādināsim: forumā "Armija 2020" Aizsardzības ministrija paziņoja, ka parakstīts 41 līgums par militārās tehnikas piegādēm un modernizāciju par kopsummu vairāk nekā 1,16 triljonu rubļu apmērā. Rezultātā armija saņems vairāk nekā 500 jaunus tehnikas paraugus, vairāk nekā 80 tūkstošus raķešu un munīcijas.

64
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, Krievija, NATO
Pēc temata
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Krievijā top jauna flote: 16. jūlijā tiks sākta sešu kuģu būve
Krievijas "Cirkon" padarījis bezjēdzīgu ASV globālā trieciena koncepciju
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

3
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

3
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

10
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

10
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas