Kalnu Karabaha

"Šeit slepkavo". Kas sagaida miernešus no KF Kalnu Karabahā

105
(atjaunots 10:33 19.10.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja, ka Kalnu Karabahā vajadzīgi militārie novērotāji no Krievijas, tomēr galigais lēmums par to ir konfrontācijā iesaistīto pušu ziņā.

Par to, ar kādām grūtībām var saskarties miernešu misija un kādi bija centieni novērst konfliktu 90. gadu sākumā, portālā RIA Novosti stāsta Antons Ļisicins.

Atbilde nav dzirdēta

Par "zilajām ķiverēm" vispirms ir jāvienojas Azerbaidžānai un Armēnijai. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uzsvēra: "Jebkādu miernešu, novērotāju – vienalga, kā – dislokācija ir iespējama tikai ar abu pušu piekrišanu," un piebilda, ka pagaidām atbilde nav saņemta.

14. oktobrī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs intervijā Turcijas telekanālam Haber Turk norādīja: "Ja viena no pusēm noteiks veto, tas būs neiespējami. Otrs aspekts – visiem ir jāsaprot, ka runa ir par Azerbaidžānas suverēno teritoriju. Neviens nevienu nevar atsūtīt bez mūsu piekrišanas. Tas būtu starptautisko tiesību pārkāpums."

Azerbaidžānas prezidents atgādināja: novērotāju ievešanu paredz mierīgas noregulēšanas pamata principi. "Taču tas ir pats pēdējais punkts. Jautājums pagaidām tiek apspriests, jo nopietnu pārmaiņu nav," precizēja Alijevs.

Viņš uzskata, ka pārrunās jāiesaista Turcija un apšauba EDSO Minskas grupas efektivitāti, kas nodarbojas ar konfliktu Karabahā kopš 1992. gada. Tās līdzpriekšsēdētāji ir Krievija, Francija un ASV, tāpat līdz ar Azerbaidžānu un Armēniju grupā strādā Baltkrievija, Vācija, Itālija, Zviedrija, Somija un Turcija.

"Šajā grupā ir valstis, kam nav izejas uz reģionu un nav nekādas ietekmes, - paskaidroja Alijevs. – Ja mēs vēlamies atrisināt konfliktu, vajadzīgas valstis, kas spēj panākt reālu samierināšanos. Protams, šajā lomā mēs redzam Turciju."

Militārais konflikts Kalnu Karabahā, foto no arhīva
Минобороны Азербайджана

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans atzīmēja, ka variantu ar Krievijas miernešiem ir jāizskata. "Tomēr tādi jautājumi jāpārrunā plašākā kontekstā EDSO Minskas grupas ietvaros," viņš norādīja sarunā ar kanālu Al Jazeera.

Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) ģenerālsekretārs Staņislavs Zasjs informēja, ka KDLO pastāvīgā padome saņēmusi Armēnijas premjerministra Nikola Pašiņana un ārlietu ministra Zograba Mnacakaņana paziņojumu par situāciju Kalnu Karabahā. "Miera panākšana reģionā tiek aktīvi apspriesta," atzīmēja Zasjs un precizēja: "Mēs atzinīgi vērtējam EDSO Minskas grupā strādājošo valstu dalību un tikai tām piešķirto pilnvaru ietvaros.

9. oktobrī Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri Zograbs Mnacakaņans un Džeihuns Bairamovs ar Sergeja Lavrova starpniecību vienojās par pamieru. Bija plānots pārtraukt apšaudes nākamajā dienā, tomēr karadarbība atsākās.

Viedokļu bezdibenis

Kaukāza valstu eksperts, politoloģijas zinātņu kandidāts Arturs Atajevs pastāstīja, ka miernešus gaida grūtības. "Reģions ir ļoti sarežģīts no ģeogrāfijas viedokļa. Pagaidām nav saprotams, kur novilkt saskarsmes līniju. Viena puse uzskata, ka Kalnu Karabaha un septiņi tuvējie rajoni pieder KKR (neatzītajai kalnu Karabaha republikai – red.). Otras puses acīs gan pati Karabaha, gan tuvējie rajoni ir Azerbaidžānas teritorija. Starp šiem viedokļiem ir bezdibenis," viņš paskaidroja.

Politologs ir pārliecināts: nav objektīvu priekšnoteikumu nopietnai sarunai par miernešu misiju, kamēr turpinās karadarbība. "Toties ir priekšnoteikumi jaunai eskalācijai. Acīmredzot, konflikta zonā rīkojas paramilitārās vienības, kas gatavas lauzt jebkādas vienošanās. To, ka uz Kaukāzu pārsviesti kaujinieki no Tuvajiem Austrumiem, minēja Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins. Tāpat vien neko tamlīdzīgu neapgalvo," uzsvēra Atajevs.

No vienas puses, Krievijai ir pieredze miernešu spēku izvēršanas jautājumā Kaukāzā – Dienvidosetijā un Abhāzijā. Tur palīdzēja tas, ka konflikta dalībnieki organizēja vismaz minimālu dialogu. Tomēr Gruzijas armijas uzbrukums novērotājiem no Krievijas Chinvalā lielā mērā diskreditēja ieceri nošķirt pretiniekus ar trešo spēku. "Karavīri, kuri pilda tādus uzdevumus, ir apmācīti jebkādā situācijā veicināt pārrunas. Dienvidosetijā un Abhāzijā darbojās vienošanās par uguns līniju, bezkontakta zonu un tā tālāk. Tomēr no trieciena mugurā gāja bojā 68 Krievijas karavīri un virsnieki. Tātad Maskava rūpīgi apsvērs visu par un pret, atbildot uz jautājumu, vai ir vērts ievest kontingentu kārtējā karstajā punktā," norādīja eksperts.

Iespējamā izeja – KDLO spēku dalība pušu nošķiršanā. "Tas dotu izaugsmes punktu pašai organizācijai," uzskatīja Atajevs.

80. gados un 90. gadu sākumā konfliktējošās puses reģionā nošķīra Padomju armijas un PSRS IeM iekšējo spēku vienības. Tomēr daudzi neuzskatīja viņus par miernešiem – gan armēņi, gan azerbaidžāņi pārmeta viņiem – sak, viņi palīdzot pretiniekam.

Sergejs Šatko dienēja valdības sakaru pulka apakšvienībā Kalnu Karabahas autonomajā apgabalā. Par karadarbības veterānu viņš sevi neuzskata – Karabahā pabijušajiem karavīriem nav tāda statusa. Viņš novilka paralēles starp tālaika "miernešu" nesaprotamo tiesisko statusu un haotisko politisko situāciju 90. gadu sākumā.

"Pret konflikta dalībniekiem izturējāmies kā pret tautiešiem, kurus vajag samierināt un aizsargāt no vardarbības, - atceras Satko. – PSRS IeM skolas kursantu bataljona virsnieks Sumgaitā teica: "Notiek grautiņi, slepkavo cilvēkus, un mūsu uzdevums ir parādīt, ka padomju vara te ir bijusi, ir un būs." Tomēr nekas neiznāca. Acīmredzot, centrā toreiz nesaprata, kā noregulēt situāciju. Cilvēki bija dažādi, gadījās veselīgi domājoši, tomēr bija arī tādi, kas mūs no mugurpuses apspļaudīja, pārmeta, ka mēs atbalstām pretējo pusi. Viņiem nebija vajadzīgs miers, viņiem vajadzēja mūsu automātus, lai šautu vienam uz otru."

Pēdējās armijas daļas pameta Stepanakertu 1992. gada pavasarī, puses faktiski karoja, tāpēc toreiz jau vairs neesošās valsts armijas izvešanai tika organizēta militāra operācija.

"Politiķi abās pusēs tiecās pēc varas, ne pēc miera. Toreiz uz kara viļņa pie varas nāca nacionālisti, - atceras Šatko. – Viņi gribēja tikai vienu – uzvaru ar saviem noteikumiem. Neko citu. Karabahu pameta iekšējie spēki, bijušās Padomju armijas vienības, un viss sabruka. Neviens vairs necentās nošķirt naidīgās puses. Pēc Sarkankarogotā Aizkaukāza kara apgabala mantības sadales puses saņēma ieročus un kara tehniku. Sākās īsts karš."

Iekšējo spēku ģenerālmajors Vladimirs Vorožcovs 90. gadu sākumā braukāja uz Aizkaukāzu komandējumos. Tagad ar rūgtu ironiju atceras: viņa dienesta biedri saņēma te "Armēnijas Varoni", te "Azerbaidžānas Varoni" – skatoties, kurā pusē pildīja uzdevumus. "Gadījās, karavīri, atrodoties Armēnijas vai Azerbaidžānas teritorijā, tik dziļi uztvēra vietējo iedzīvotāju noskaņojumu, ka teju vai uzskatīja sevi par konflikta pusi, - viņš atzina. – Tāpēc bija pārmetumi, ka Padomju armija atbalstīja tos vai citus. Tomēr pārsvarā karavīri aizsargāja civilos iedzīvotājus. Daži tālab ziedoja dzīvību.

Vorožcovs konstatēja, ka Krievijai ir gan miernešu misiju pieredze, gan vajadzīgie kadri. "Tehnoloģijas ir izstrādātas. Visefektīvākā, lai arī grūti realizējama, ir kopīga patrulēšana: konfliktējošo pušu karavīri un vidutājs kopā pārbauda saskarsmes līniju. Pirmkārt, cilvēku kontakti, otrkārt, pa savējiem nešaus," viņš paskaidroja.

Jautājums, kam jāuzņemas mierneša pienākums, pēc Vorožcova domām, ir atkarīgs ne tikai no vietējo iedzīvotāju attieksmes. "Uzticību pelna ar darbiem. Tomēr galvenais noteikums – naidīgo pušu piekrišana konkrēto miernešu klātbūtnei," teica ģenerālis. Tas ir politisks jautājums. Kontingentu ir vērts ievest, kad ir skaidro tā uzdevumi. To saprot gan Baku un Erevāna, gan arī Maskava.

105
Tagi:
Kalnu Karabaha, Krievija
Pēc temata
"Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši": Putins par konfliktu Karabahā
Kalnu Karabaha ziņo: cīņas ir noklusušas visur, izņemot Gadrutu
Korolyev

Kāpēc Krievija savelk Melnajā jūrā kuģus no Kaspijas flotiles, Baltijas un Ziemeļu flotes

7
(atjaunots 07:46 21.04.2021)
Kaspijas flotiles, Baltijas un Ziemeļu flotes raķešu, artilērijas un desanta kuģu pārvietošana uz Melno jūru – Krievija demonstrē gatavību operatīvi atbildēt uz jebkādiem draudiem dienvidrietumu stratēģiskajā virzienā.

Militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko salīdzināja Melno jūru ar šaha dēli – "figūru" Krievijai ir vairāk, tās ir daudz efektīvākas Rietumu piedāvātajā militāri stratēģiskajā spēlē.

17. aprīļa rītā 15 Kaspijas flotes kuģi izgāja zem Krimas tilta pa Kerčas šaurumu un devās uz noteikto Melnās jūras rajonu. Vienība pārgājienā pārvarēja 13 slūžas Volgas-Donas kanālā un pārgāja Melnās jūras flotes operatīvajā pakļautībā.

Tajā pašā dienā no Bosforas šauruma Melnajā jūrā iegāja divi lielie desanta kuģi jno Ziemeļu flotes – "Aleksandr Otrakovsky" un "Kondopoga", vēlāk – divi tāda paša tipa kuģi no Baltijas flotes: "Kaliningrad" un "Korolyev". Līdz ar septiņiem lielajiem desanta kuģiem MJF sastāvā Krievijas LDK grupējums Melnajā jūrā sasniedzis 11 vienības un spēj uzņemt aptuveni trīs tūkstošus jūras kājnieku ar bruņojumu un bruņutehniku (vairāk nekā 100 tankus). Pie tam nevajag noniecināt arī desanta kuterus.

Kaspijas flotiles, Baltijas un Ziemeļu flotes spēki mijiedarbībā ar MJF piedalās plašos manevros, kas organizēti sarežģītajos apstākļos atbildības zonā. Tie spēj ar spārnotajām raķetēm "Kalibr" realizēt "Lībijas scenāriju" un "Tuksneša vētru" 2000 km rādiusā, tas ir, likvidēt agresoru jebkuras Eiropas valsts teritorijā. Iesaistītas arī Melnās jūras flotes un kaspijas flotiles jūras kājnieku un krasta spēku vienības. Krievijas dienvidrietumu robežu tuvumā parvietotas arī divas armijas un trīs gaisa desanta divīzijas, Dienvidu kara apgabala trieciena aviācija. Krimas spēku grupējums uz sauszemes, jūrā un gaisā izspēlē "sirsnīgu uzņemšanu" domājamā pretinieka jūras un gaisa desantam.

Atbilde uz Rietumu spiedienu

Austrumeiropā izvēršas ASV armijas mācības "Defender Europe 21", kurās iesaistīti 30 tūkstoši karavīru no 26 valstīm. Manevru aktīvā fāze Melnās jūras reģionā ieplānota maijā. Tajā piedalīsies britu kara kuģi – eskadras kuģis un pretzemūdeņu fregate - bruņoti  ar amerikāņu pretkuģu raķetēm "Harpune", zenītraķešu kompleksiem "Sea Wolf" ar aerodinamisko mērķu likvidācijas rādiusu līdz 80 km. Zināms, ka britu JKS kuģus Melnās jūras akvatorijā gatavi atbalstīt daudzfunkcionālie iznīcinātāji F-35 no aviācijas bāzes kuģa "Queen Elizabeth" Vidusjūrā.

Ņemot vērā nopietno spriedzi Donbasā, Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs iepriekš konstatēja, ka ASV un to sabiedrotie mudina Ukrainu uz provokācijām arī Krimas virzienā.

Krievijas Bruņotie spēki preventīvi nogriež domājamiem "Eiropas aizstāvjiem" jebkādu piekļuvi Krimas piekrastei un Kerčas šaurumam (tiltam). Sakarā ar plānotajiem militārajiem manevriem Krievija laikā no 2021. gada 21. aprīļa līdz 31. oktobrim slēgusi vairākas zonas Melnajā jūrā ārvalstu karakuģiem. Runa ir par trim kuģniecības iecirkņiem: pie Krimas dienvidu piekrastes (no Sevastopoles līdz Gurzufai), pie Kerčas pussalas krastiem un nelielā jūras iecirknī pie Krimas rietumu krasta. Jāpiebilst, ka visi ierobežojumi ir spēkā Krievijas teritoriālajos ūdeņos, noteikti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem un nekavē civilo kuģošanu Kerčas šaurumā.

Uz Ukrainas un NATO standarta mācībām, kurās tiek izspēlēts desants "krīzes reģionā" Krievija atbild, veidojot pie Krimas krastiem spēcīgu kuģu trieciena grupējumu ar precīzām spārnotajām raķetēm, Melnās jūras flotes un Dienvidu kara apgabala "gaisa armādu" un ļoti pārliecinoši demonstrē savas iespējas desantēties neiekārtotā piekrastē.

Iepriekš Melnās jūras piekrastē sākās plašas mācības: Dienvidu kara apgabala aviācijas un Melnās jūras flotes frontes bumbvedēji Su-24M un Su-34, daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-27SM un Su-30SM izspēlē raķešu startus un uzlidojumus mērķiem jūrā minimālā augstumā, kā arī risina MJF kuģu piesegšanas un eskorta uzdevumus.

Krievijas Bruņoto spēku stingrā pārspēka apstākļos "Eiropas aizstāvju" spēki un līdzekļi Melnajā jūrā ir ļoti ierobežoti. "Defender Europe 21" plānos noteikti nāksies koriģēt. Šajā gadījumā noteikti cietīs NATO "vecāko partneru" autoritāte. Līdz ar to kļūs saprotami Pentagona satrauktie izteikumi par "kuģošanas brīvības" sabrukumu. Acīmredzot, oktobrī situācija reģionā normalizēsies.

7
Tagi:
Defender Eirope, flote, NATO
Pēc temata
Kā Krievija atbildēja uz NATO un Rumānijas Jūras spēku mācībām
Krievija iesaka ASV atturēties no divu kara kuģu reisa uz Melno jūru
Krievijas iznīcinātāji gatavojas bombardēt jūras mērķus
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām
Džo Baidens

Kāpēc jātiekas ar Baidenu?

48
(atjaunots 10:35 19.04.2021)
Jaunākos notikumus Krievijas un ASV attiecībās varētu nosaukt par absurda teātri - turklāt ar Vašingtonas aktieriem galvenajās lomās.

Sākumā ASV prezidents Džo Baidens nosauc Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par slepkavu (atbildē seko veselības novēlējums un Krievijas vēstnieka atsaukšana no Vašingtonas), tad notiek situācijas kurināšana ap "Krievijas iebrukuma draudiem Ukrainā", pēc tam ASV prezidents zvana Putinam un piedāvā satikties tuvākajā laikā, bet nākamajā dienā paraksta rīkojumu par jaunajām sankcijām pret Krieviju, konstatēja analītiķis Pjotrs Akopovs.

Pēc tam Baidens dodas pie preses un stāsta par savu nevēlēšanos "pieļaut kārtējo vakcin... eskalācijas un konflikta ar Krieviju ciklu", par to, ka ASV ir ieinteresēta darbā ar Krieviju, un ka viņš vēlas stabilas prognozējamas attiecības, kuru uzlabošanai vasarā kaut kur Eiropā jāsatiekas ar "prezidentu Klutinu.... Putinu". Priekškars.

Baltais nams Vašingtonā
© Sputnik / Natalia Seliverstova

Tas nav smieklīgi? Protams, taču godīgi sakot, nav jau nemaz, par ko smieties. Pat jokot par Baidena pārteikšanos vairs nav interesanti. Būtu nepareizi arī uzskatīt, ka Vašingtonā nezina, ko darīt ar Krieviju, tāpēc piemēro pātagas un burkāna metodi. Tā nebūt nav, Baltajā namā un tā apkaimē muļķu nav - viņiem ir pietiekami skaidrs priekšstats par to, ko viņi vēlas panākt, tostarp arī Krievijas virzienā.

Vai viņiem ir tādas iespējas? Cik pareiza ir stratēģija no amerikāņu interešu viedokļa (un tas jau ir tieši atkarīgs no adekvāta ASV pasaulē ieņemamās pozīcijas vērtējuma)? Nē, taču Kremlim izpratne par to ir svarīga no stratēģiskā viedokļa, pie tam taktikas aspektā ir interesanti: kā Putinam vajadzētu reaģēt uz notikušo? Vienkāršāk sakot: vai viņam būtu jātiekas ar Baidenu?

Šķiet, ka amerikāņiem patlaban tikšanās ir vajadzīgāka nekā Krievijai, tāpēc pat rodas doma, ka Baidens ar savu pretrunīgo rīcību apzināti mudina, pat piespiež Putinu tikties. Tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst piekāpties amerikāņiem, jāatsakās un jāpagaida.

Amerikāņiem tiešām nepatīk, ka viņiem atsaka, tostarp arī sarunās. Jāatzīmē, ka reizēm šāda taktika ir pilnīgi attaisnojama – līdzīgi sen jau uzvedas Irāna un KTDR. Ziemeļkoreja pēc ASV kārtējās nedraudzīgās rīcības jau gadu nepiekrīt nekādiem kontaktiem ar amerikāņiem, nebūt ne karantīnas ierobežojumu dēļ.

Irāņi ne reizi vien atteikušies no tiešiem kontaktiem ar amerikāņiem, arī augstākajā līmenī. Tā ir godīga, saprātīga, turklāt pilnīgi attaisnojama uzvedības līnija konkrēto valstu gadījumā, to attiecību kontekstā ar Savienotajām Valstīm. Krievijas gadījumā atšķiras gan mērogs, gan konteksts.

© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ne jau tāpēc, ka Putins pirmais piedāvāja Baidenam satikties, lai arī viņš aicināja ASV līderi aprunāties atklāti, atbildot uz skandalozo interviju. Putins ir gatavs runāt ar jebko - nekā personīga, tikai valsts intereses.

Un kādas patlaban ir Krievijas intereses? Vienoties ar Ameriku par konfrontācijas mīkstināšanu? Atrast kopīgu valodu kādā no nozīmīgākajām reģionālajām problēmām – Tuvie Austrumi, Afganistāna, Irānas kodoldarījums, Ziemeļkorejas kodolprogramma? Apzīmēt amerikāņiem sarkanās līnijas Ukrainas virzienā?

Nē, visi šie uzdevumi ir lokāli. Irānas virzienā Maskava jau 2015. gadā panāca maksimālu vienošanos ar ASV, un tagad nekādā veidā nespiedīs uz irāņiem. Korejas jautājumā vispār neko nevar padarīt, un runa pat nav par to, ka būtu iespējams pierunāt Kimu atteikties no kodolieroču programmas (tas principā nav reāli), bet par vienkāršāko — par sarunām. Kamēr Savienotās Valstis nepiekritīs mīkstināt sankciju spiedienu uz Phenjanu, sarunāties ar KTDR nebūs iespējams.

Pamēģināt vienoties ar amerikāņiem par "Ziemeļu straumi 2"? Nav jēgas, jo eiropieši pastāvīgi veiksmīgi tiek (un tiks) galā ar savu interešu aizstāvēšanu.

Ukraina? Bet te nav iespējams sarunāties, kamēr Vašingtonā nesapratīs, ka kaitināt Krieviju ar Ukrainas atlantizāciju ir labākais veids zaudēt "nezaļežnuju" vēl ātrāk.

Aprunāties ar Baidenu par Ķīnu? Paklausīties viņa stāstus par to, kā Ķīna ir bīstama Krievijai un ka Brežņevs gan to saprata (Baidenam, kurš nekad nav ticies ar Brežņevu, pietiks prāta pastāstīt to Putinam)? Lai vēlāk pasmieties par to kopā ar Sji Dzjiņpinu.

Maskavas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Visas šīs problēmas, pat ņemot vērā to svarīgumu, nav iemesls sarunai ar Baidenu. Daudz svarīgāka ir cilvēciskā interese – Putinam tas ir jau piektais amerikāņu prezidents, kuru klātienē viņš saticis vēl pirms desmit gadiem, turklāt tā bija ļoti neilga (un ļoti neveiksmīga) tikšanas. Toreiz Baidens gan deva Putinam labu iespēju analizēt savu personību, tādu iespaidu nekad nemēdz būt daudz. Un tie ir ļoti svarīgi – nevis pasaules līderu raksturu kolekcijai, bet praktiskajam darbam pasaules arēnā.

Krievijas ģeopolitiskā stratēģija, ārpolitiskā spēle – lūk, kādēļ tikšanās augstākajā līmenī ir vēlama. Krievija ne tikai pretendē uz dalību pasaules XXI gadsimta pasaules sistēmas veidošanā — tā jau aktīvi ar to nodarbojas. Turklāt tā nespēlē pēc amerikāņu noteikumiem, bet būvē principiāli jaunu daudzpolārās pasaules struktūru.

Jā, valsts strādā kopā ar Ķīnu, to intereses šajā jautājumā pilnīgi sakrīt. Jā, mēs ļoti rūpīgi analizējam ASV rīcību un reaģējam uz to, bet vai varētu citādi rīkoties situācijā, kad tieši kārtīgā pasaules dekonstrukcija amerikāņu gaumē ir visu revizionisko spēku (no amerikāņu viedokļa) galvenais uzdevums?

Baidenam ir taisnība, ka Krievija iejaucas amerikāņu darīšanās, tikai tās nebūt nav vēlēšanas. Starp citu, ir bezjēdzīgi strīdēties par to ar "Vašingtonas purvu": tā iemītniekiem tas sen jau kļuvis par nozīmīgu iekšpolitiskās un ārpolitiskās stratēģijas elementu. Turklāt no pasaules sabiedriskā viedokļa lielākoties tas ir izdevīgāk mums pašiem, jo Krievijai veido superietekmīgas valsts tēlu, kas ne tikai izstumj no pasaules arēnas aizejošo hegemonu, bet arī grauj to no iekšpuses.

Jā, Krievija patiešām iejaucas un "pārkāpj ASV intereses" - tikai runa ir par to globālajām interesēm, par to pašpasludinātajām tiesībām "ganīt tautas", ko Amerikas Savienotās Valstis nevar īstenot ne tikai morāli (runa nav par to, ka pasaule tām vairs neuzticas — ASV tas neuztrauc, runa ir par amerikāņu attieksmi pret savu vispasaules misiju), bet arī fiziski. Krievijai, kas finansiāli ir daudz vājāka par Ameriku, tomēr ir viena no svarīgākajām priekšrocībām.

Tā ir vēstures pareizajā pusē, proti, veido savu taktiku, ņemot vērā stratēģiski predestinētas pasaules spēku līdzsvara un visas globālās arhitektūras attīstības tendences. Būtībā Krievija uzstājas kā pārmaiņu līdere, kā atlantiskās pasaules kārtības nepabeigtā Bābeles torņa demontāžas galvenais virzītājspēks. Un šajā lomā ir jēga satikties kaut vai ar Baidenu, kaut arī ar Kamalu Harisu, kaut arī ar jebkuru pasaules spēcīgākās, bet nolemtās "kalna pilsētas" pārstāvi.

48
Tagi:
Džo Baidens, Putins, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja Baidena izteikumus par Krieviju
Zemākais punkts attiecībās: Krievija un ASV nonākušas uz sakaru saraušanas sliekšņa
Putins novēlēja Baidenam veselību un atbildēja ar bērnu parunu
ASV pilsoņi atvainojas Krievijai par savu valdību
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
Mere

Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: iztērēja 500 eiro pabalstu

0
(atjaunots 08:44 21.04.2021)
Lielākā daļa vecāku iztērējuši valsts atvēlēto pabalstu ikdienas vajadzībām, tomēr bijuši arī izņēmumi.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Martā vecāki saņēma no valsts ārkārtas pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu, vēsta Press.lv.

Diskusijā par šo pasākumu skanēja arī bažas – vai tik vecāki to naudu nenodzers? Šie izteikumi radīja vispārēju sašutumu, tomēr sociālie darbinieki patiešām sāka gatavot pabalsta saņemšanai ģimenes, kas līdz šim nekad nav turējušas rokās tādu summu. Kad pabalsti bija izsniegti, dažādos reģionos tikai organizētas sabiedriskās aptaujas par to, kā vecāki iztērējuši vai plāno iztērēt minēto naudu.

Gandrīz puse aptaujāto pastāstīja, ka nopirks bērniem apģērbu, ceturtā daļa aptaujāto atzina, ka centīsies segt neparedzētus izdevumus, mazāk nekā ceturtā daļa vēlas izmantot naudu mājokļa labiekārtošanai vai remontam.

Citi pastāstīja, ka līdzekļus plāno iztērēt sporta inventāra iegādei, aizvest bērnu pie laba stomatologa, apmaksāt mājskolotājus, atlikt vasaras nometnes apmaksai, nākamajam mācību gadam un tā tālāk.

Daudzi vēlējās ar šīs summas palīdzību segt parādus, bet ģimenes, kur finanšu jautājums nav tik akūts, nolēmušas atlikt naudu bērna nākotnei, cita starpā – atvērt krājkontu vai ieguldīt mājokļa iegādē.

Tāpat 17% vecāku pastāstīja, ka naudu iztērēs tehnikas iegādei bērna tālmācībām, lai arī, kā jau atzīmēts ne vienu vien reizi, šos izdevumus jāsedz valstij.

Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice atzīmēja, ka nav saņēmusi ziņas par situācijām, kad vecāki būtu iztērējuši pabalstus ar bērnu vajadzībām nesaistītām lietām.

Tiesa, sociālā darbiniece, kas strādā ārpus Rīgas, sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka daļa vecāku tomēr izmantojuši pabalstu tam neparedzētām vajadzībām.

Viņa atklāja, ka runa ir par neformāliem signāliem no ģimenēm, piemēram, dažas dienas pēc atbalsta saņemšanas vecāki "uzsēdušies uz korķa". Protams, viņi nelielījās sociālajiem darbiniekiem, ka naudu nodzēruši, drīzāk gan centās šo faktu slēpt un uz tālruņa zvaniem neatbildēja.

Oficiāli neviena iestāde, neviens speciālists nav pārbaudījis, kā izmantoti piešķirtie 500 eiro, tāpēc ir grūti nosaukt precīzu ģimeņu skaitu, kurā nauda līdz bērniem nenonāca.

Sociālā darbiniece atzina, ka viņai nav datu par to, ka visa nauda tādās ģimenēs būtu nodzera – būtu pareizāk teikt, ka daži vecāki pabalstu izmantojuši savām vajadzībām. Viņai pašai bija zināmi vairāki gadījumi, kuros pieaugušie, pērkot sev alkoholu, nopirka bērnam šokolādīti vai citus sīkumus.

Pēc viņas vārdiem, lielās pilsētās neviens ārpus ģimenes neuzzinās, ka pabalsts iztērēts vecāku vajadzībām. Tomēr mazpilsētās un laukos situācija ir citāda.

Sociālā darbiniece pastāstīja: ja cilvēks ilgu laiku bijis bez darba un dzīvo gandrīz bez naudas, pēkšņi ierodas veikalā ar vairākām 50 eiro banknotēm, nav jābūt ģēnijam, lai aptvertu, kādu naudu viņš tērē.

Pie tam daudzām ģimenēm šis atbalsts bija ļoti vajadzīgs un tika iztērēts lietderīgi.

Viņa atzina, ka ļoti priecājas par bērniem, kam, pateicoties šim pabalstam, parādījušies jauni velosipēdi. Daudzas ģimenes apdomāja iespēju iegādāties jaunu tālruni, datoru, printeri vai citas iekārtas. Pēc sociālās darbinieces domām, tas viss būs ļoti noderīgs skolēniem.

0
Tagi:
pabalsts, bērni, valdība
Pēc temata
Vairāk nekā 25% Latvijas iedzīvotāju ar grūtībām sedz ikdienas izdevumus
Vairāk nekā 35% Latvijas mājsaimniecību nav uzkrājumu
Naudu no helikoptera neizmētās: Petraviča par pabalstu izmaksām pensionāriem
Sola pabalstu 500 eiro apmērā: Rīgā aktivizējušies viltus sociālā dienesta darbinieki