An-24

Biļete vienā virzienā: no PSRS aizdzina pirmo pasažieru lidmašīnu

55
(atjaunots 10:48 17.10.2020)
Parasts reiss... Apšaude salonā, sprādziena draudi, stjuartes nāve. Pirms 50 gadiem divi lietuvieši – Prans un Aļģirds Brazinski sagrāba pasažieru lidmašīnu An-24.

Tēvs un dēls pieprasīja nogādāt viņus Turcijā. Ekipāža paklausīja. Ļaundari nesaņēma pelnīto sodu un dažus gadus vēlāk pat aizmuka uz ASV. Padomju valdībai neizdevās panākt viņu ekstradīciju. Par to, kas norisinājās lidmašīnā un kā tālāk veidojās bēgļu dzīve, portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

"Oficieris" un pusaudzis

1970. gada 15. oktobrī An-24 devās ierastā pusstundu garā reisā no Batumi uz Suhumi. Lidmašīnā bija 44 pasažieri un 5 ekipāžas locekļi. Pēkšņi virsnieka formas tērpā ģērbts vīrietis, kurš lidoja kopā ar pusauga dēlu, pasauca pavadoni – 19 gadus veco Nadeždu Kurčenko – un iedeva viņai aploksni gaisa kuģa komandierim.

Staļins
© Sputnik / РИА Новости

Meitene nojauta kaut ko nelabu. Viņa atplēsa aploksni un izlasīja zīmīti: terorists pavēlēja pilotiem mainīt maršrutu un pārtraukt radiosakarus ar virszemes dienestiem. Pretējā gadījumā visi iešot bojā. Tolaik vēl nebija instrukciju, kā rīkoties tamlīdzīgās situācijās. Nadežda skriešus metās uz pilotu kabīni.

"Virsnieks" un viņa dēls izrāva apzāģētas bises un pistoles. Nadežda nostājās viņiem ceļā un mēģināja atņemt šaujamos. Atskanēja šāvieni. Meitene nokrita. Pusaudzis izšāva uz pasažieru pusi, kuri metās palīgā stjuartei. Par laimi, lodes nevienu neķēra, zēns trāpīja apšuvumā. Cilvēki apsēdās vietās. Lai visus iebiedētu vēl vairāk, pusaudzis parādīja pie jostas piesietās granātas.

Brazinskis, vecākais, pa to laiku iebruka pilotu kabīnē un atklāja uguni. Vēlāk lidmašīnas apšuvumā tika saskaitītas aptuveni 20 šāvienu vietas. Lidmašīnas komandierim Georgijam Čahrakijam lode trāpīja mugurkaulā, arī stūrmanis un borta mehāniķis bija ievainoti. Otrajam pilotam paveicās: lode iestrēga krēsla atzveltnē. Brazinski pavēlēja ekipāžai doties uz Turciju un piedraudēja uzspridzināt lidmašīnu.

Piloti vilcinājās, - viņi plānoja nolaisties padomju armijas aerodromā, taču bandīti plānus noprata un piespieda ekipāžu palielināt augstumu. Lai Turcijas PGA lidmašīnu neapšaudītu, lidotāji noraidīja SOS signālu. Lidmašīna šķērsoja robežu nelielā augstumā no piezemējās Trabzonas pilsētā.

Mediķi sniedza palīdzību ievainotajiem, nākamajā dienā visus PSRS pilsoņus un bojāgājušo stjuarti nogādāja dzimtenē. Meitene pēc nāves saņēma Sarkanā Karoga ordeni, viņu apglabāja Suhumi. 20 gadus vēlāk pēc Nadeždas mātes lūguma viņu pārapbedīja dzimtajā Udmurtijā.

Bēgšana uz ASV

Brazinski padevās vietējai policijai. Pat pēc ilgām pārrunām Ārlietu ministriju līmenī Turcija neizdeva viņus padomju valdībai. Turki nolēma paši izmeklēt incidentu un sodīt noziedzniekus pēc saviem likumiem.

Lidmašīnas sagrābšana, tika atzīta par veiktu bez iepriekšēja nodoma, kjo Brazinskis uzstājīgi apgalvoja: An-24 viņš esot aizdzinis tāpēc, ka baidījies vajāšanas, jo atbalstījis sacelšanos Lietuvā Lielā Tēvijas kara laikā un pēc tam. Par stjuartes slepkavību viņš vainoja kaut kādus bruņotus apsargus lidmašīnā, kuri esot sākuši apšaudi. Brazinskim, vecākajam, tika piespriesta brīvības atņemšana uz astoņiem gadiem, viņa dēlam Aļģirdam – divi gadi cietumā.

Tomēr Prans nosēdēja tikai pusi piespriestā. 1974. gadā uz viņu tika attiecināta amnestija, un viņš panāca cietumsoda nomaiņu pret mājas arestu. Brazinski apmetās Stambulā, bet 1976. gadā vērsās ASV vēstniecībā ar lūgumu piešķirt politisko patvērumu. Lūgumu noraidīja.

Tomēr viņi devās uz Kanādu caurs Itāliju un Venecuēlu. Degvielas uzpiuldes laikā Ņujorkā abi izkāpa jno lidmašīnas un nelegāli palika ASV. Viena no versijām pauž, ka bēgšanu inscenēja Turcijas varasiestādes, kas nevēlējās saasināt attiecības ar Maskavu.

Jaunā dzīve

Amerikāņi aizturēja nelegālos imigrantus, tomēr PSRS neizdeva, gluži pretēji, palīdzēja iekārtoties jaunajā dzimtenē. Padomju valstij naidīgi noskaņotos Brazinskus aktīvi atbalstīja arī vietējā lietuviešu diaspora. Drīz vien Prans un Aļģirds saņēma uzturēšanās atļaujas un jaunus vārdus – Frenks un Alberts Viktors Vaiti.

Viņi apmetās saulainajā Kalifornijā, pievienojās pretpadomju kustībai un sarakstīja grāmatu par "padomju okupāciju Lietuvā". Tomēr drīz vien viņus piemirsa. Sponsori vairs nepalīdzēja, ģimenes fonds patukšojās. Lai apmaksātu nelielu dzīvoklīti Santamonikā, abiem nācās sākt palīgstrādnieku gaitas.

Tomēr Prans turpināja karot ar padomju varu. Sākās psihiski traucējumi. Garāmgājējos viņš saskatīja VDK aģentus, bija agresīvs pret kaimiņiem, metās virsū cilvēkiem ar dūrēm un ieročiem.

Lielā Tēvijas kara gados Brazinskis sadarbojās ar vāciešiem. Tiesa, karadarbībā nepiedalījās, dienēja pontonu brigādē. Iespējams, tāpēc viņam izdevās izvairīties no nopietnām apsūdzībām pēc kara. Pārvācies ar dēlu uz Uzbekistānu, Brazinskis nodarbojās ar spekulācijām: pirka Lietuvas PSR deficīta preces un pārdeva par trīskāršu cenu tālāk. No PSRS nolēma bēgt, kad bija iesitis pamatīgu kapitālu un nokļuva VDK uzmanības lokā.

Prans gāja bojā no paša dēla rokām 2002. gadā. Strīda karstumā Aļģirds pārsita tēvam galvu ar hanteli. Tiesa piesprieda slepkavam cietumsodu uz 20 gadiem.

55
Tagi:
lidmašīna, ASV, Turcija, PSRS
Pēc temata
Bezvīzu režīms ar ES: ukraiņu politiķu gadsimta afēra
Kijevas sarkofāgs un kodolrotaļas
Džo Baidens

Kāpēc jātiekas ar Baidenu?

47
(atjaunots 10:35 19.04.2021)
Jaunākos notikumus Krievijas un ASV attiecībās varētu nosaukt par absurda teātri - turklāt ar Vašingtonas aktieriem galvenajās lomās.

Sākumā ASV prezidents Džo Baidens nosauc Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par slepkavu (atbildē seko veselības novēlējums un Krievijas vēstnieka atsaukšana no Vašingtonas), tad notiek situācijas kurināšana ap "Krievijas iebrukuma draudiem Ukrainā", pēc tam ASV prezidents zvana Putinam un piedāvā satikties tuvākajā laikā, bet nākamajā dienā paraksta rīkojumu par jaunajām sankcijām pret Krieviju, konstatēja analītiķis Pjotrs Akopovs.

Pēc tam Baidens dodas pie preses un stāsta par savu nevēlēšanos "pieļaut kārtējo vakcin... eskalācijas un konflikta ar Krieviju ciklu", par to, ka ASV ir ieinteresēta darbā ar Krieviju, un ka viņš vēlas stabilas prognozējamas attiecības, kuru uzlabošanai vasarā kaut kur Eiropā jāsatiekas ar "prezidentu Klutinu.... Putinu". Priekškars.

Baltais nams Vašingtonā
© Sputnik / Natalia Seliverstova

Tas nav smieklīgi? Protams, taču godīgi sakot, nav jau nemaz, par ko smieties. Pat jokot par Baidena pārteikšanos vairs nav interesanti. Būtu nepareizi arī uzskatīt, ka Vašingtonā nezina, ko darīt ar Krieviju, tāpēc piemēro pātagas un burkāna metodi. Tā nebūt nav, Baltajā namā un tā apkaimē muļķu nav - viņiem ir pietiekami skaidrs priekšstats par to, ko viņi vēlas panākt, tostarp arī Krievijas virzienā.

Vai viņiem ir tādas iespējas? Cik pareiza ir stratēģija no amerikāņu interešu viedokļa (un tas jau ir tieši atkarīgs no adekvāta ASV pasaulē ieņemamās pozīcijas vērtējuma)? Nē, taču Kremlim izpratne par to ir svarīga no stratēģiskā viedokļa, pie tam taktikas aspektā ir interesanti: kā Putinam vajadzētu reaģēt uz notikušo? Vienkāršāk sakot: vai viņam būtu jātiekas ar Baidenu?

Šķiet, ka amerikāņiem patlaban tikšanās ir vajadzīgāka nekā Krievijai, tāpēc pat rodas doma, ka Baidens ar savu pretrunīgo rīcību apzināti mudina, pat piespiež Putinu tikties. Tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst piekāpties amerikāņiem, jāatsakās un jāpagaida.

Amerikāņiem tiešām nepatīk, ka viņiem atsaka, tostarp arī sarunās. Jāatzīmē, ka reizēm šāda taktika ir pilnīgi attaisnojama – līdzīgi sen jau uzvedas Irāna un KTDR. Ziemeļkoreja pēc ASV kārtējās nedraudzīgās rīcības jau gadu nepiekrīt nekādiem kontaktiem ar amerikāņiem, nebūt ne karantīnas ierobežojumu dēļ.

Irāņi ne reizi vien atteikušies no tiešiem kontaktiem ar amerikāņiem, arī augstākajā līmenī. Tā ir godīga, saprātīga, turklāt pilnīgi attaisnojama uzvedības līnija konkrēto valstu gadījumā, to attiecību kontekstā ar Savienotajām Valstīm. Krievijas gadījumā atšķiras gan mērogs, gan konteksts.

© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ne jau tāpēc, ka Putins pirmais piedāvāja Baidenam satikties, lai arī viņš aicināja ASV līderi aprunāties atklāti, atbildot uz skandalozo interviju. Putins ir gatavs runāt ar jebko - nekā personīga, tikai valsts intereses.

Un kādas patlaban ir Krievijas intereses? Vienoties ar Ameriku par konfrontācijas mīkstināšanu? Atrast kopīgu valodu kādā no nozīmīgākajām reģionālajām problēmām – Tuvie Austrumi, Afganistāna, Irānas kodoldarījums, Ziemeļkorejas kodolprogramma? Apzīmēt amerikāņiem sarkanās līnijas Ukrainas virzienā?

Nē, visi šie uzdevumi ir lokāli. Irānas virzienā Maskava jau 2015. gadā panāca maksimālu vienošanos ar ASV, un tagad nekādā veidā nespiedīs uz irāņiem. Korejas jautājumā vispār neko nevar padarīt, un runa pat nav par to, ka būtu iespējams pierunāt Kimu atteikties no kodolieroču programmas (tas principā nav reāli), bet par vienkāršāko — par sarunām. Kamēr Savienotās Valstis nepiekritīs mīkstināt sankciju spiedienu uz Phenjanu, sarunāties ar KTDR nebūs iespējams.

Pamēģināt vienoties ar amerikāņiem par "Ziemeļu straumi 2"? Nav jēgas, jo eiropieši pastāvīgi veiksmīgi tiek (un tiks) galā ar savu interešu aizstāvēšanu.

Ukraina? Bet te nav iespējams sarunāties, kamēr Vašingtonā nesapratīs, ka kaitināt Krieviju ar Ukrainas atlantizāciju ir labākais veids zaudēt "nezaļežnuju" vēl ātrāk.

Aprunāties ar Baidenu par Ķīnu? Paklausīties viņa stāstus par to, kā Ķīna ir bīstama Krievijai un ka Brežņevs gan to saprata (Baidenam, kurš nekad nav ticies ar Brežņevu, pietiks prāta pastāstīt to Putinam)? Lai vēlāk pasmieties par to kopā ar Sji Dzjiņpinu.

Maskavas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Visas šīs problēmas, pat ņemot vērā to svarīgumu, nav iemesls sarunai ar Baidenu. Daudz svarīgāka ir cilvēciskā interese – Putinam tas ir jau piektais amerikāņu prezidents, kuru klātienē viņš saticis vēl pirms desmit gadiem, turklāt tā bija ļoti neilga (un ļoti neveiksmīga) tikšanas. Toreiz Baidens gan deva Putinam labu iespēju analizēt savu personību, tādu iespaidu nekad nemēdz būt daudz. Un tie ir ļoti svarīgi – nevis pasaules līderu raksturu kolekcijai, bet praktiskajam darbam pasaules arēnā.

Krievijas ģeopolitiskā stratēģija, ārpolitiskā spēle – lūk, kādēļ tikšanās augstākajā līmenī ir vēlama. Krievija ne tikai pretendē uz dalību pasaules XXI gadsimta pasaules sistēmas veidošanā — tā jau aktīvi ar to nodarbojas. Turklāt tā nespēlē pēc amerikāņu noteikumiem, bet būvē principiāli jaunu daudzpolārās pasaules struktūru.

Jā, valsts strādā kopā ar Ķīnu, to intereses šajā jautājumā pilnīgi sakrīt. Jā, mēs ļoti rūpīgi analizējam ASV rīcību un reaģējam uz to, bet vai varētu citādi rīkoties situācijā, kad tieši kārtīgā pasaules dekonstrukcija amerikāņu gaumē ir visu revizionisko spēku (no amerikāņu viedokļa) galvenais uzdevums?

Baidenam ir taisnība, ka Krievija iejaucas amerikāņu darīšanās, tikai tās nebūt nav vēlēšanas. Starp citu, ir bezjēdzīgi strīdēties par to ar "Vašingtonas purvu": tā iemītniekiem tas sen jau kļuvis par nozīmīgu iekšpolitiskās un ārpolitiskās stratēģijas elementu. Turklāt no pasaules sabiedriskā viedokļa lielākoties tas ir izdevīgāk mums pašiem, jo Krievijai veido superietekmīgas valsts tēlu, kas ne tikai izstumj no pasaules arēnas aizejošo hegemonu, bet arī grauj to no iekšpuses.

Jā, Krievija patiešām iejaucas un "pārkāpj ASV intereses" - tikai runa ir par to globālajām interesēm, par to pašpasludinātajām tiesībām "ganīt tautas", ko Amerikas Savienotās Valstis nevar īstenot ne tikai morāli (runa nav par to, ka pasaule tām vairs neuzticas — ASV tas neuztrauc, runa ir par amerikāņu attieksmi pret savu vispasaules misiju), bet arī fiziski. Krievijai, kas finansiāli ir daudz vājāka par Ameriku, tomēr ir viena no svarīgākajām priekšrocībām.

Tā ir vēstures pareizajā pusē, proti, veido savu taktiku, ņemot vērā stratēģiski predestinētas pasaules spēku līdzsvara un visas globālās arhitektūras attīstības tendences. Būtībā Krievija uzstājas kā pārmaiņu līdere, kā atlantiskās pasaules kārtības nepabeigtā Bābeles torņa demontāžas galvenais virzītājspēks. Un šajā lomā ir jēga satikties kaut vai ar Baidenu, kaut arī ar Kamalu Harisu, kaut arī ar jebkuru pasaules spēcīgākās, bet nolemtās "kalna pilsētas" pārstāvi.

47
Tagi:
Džo Baidens, Putins, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja Baidena izteikumus par Krieviju
Zemākais punkts attiecībās: Krievija un ASV nonākušas uz sakaru saraušanas sliekšņa
Putins novēlēja Baidenam veselību un atbildēja ar bērnu parunu
ASV pilsoņi atvainojas Krievijai par savu valdību
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

50
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

50
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu

MiG-31 "gaisa cīņa" virs Klusā okeāna

0
(atjaunots 06:53 21.04.2021)
Piloti izspēlēja manevrēšanas elementus ar lielu pārsveres un sānsveres leņķi. "Ienaidnieka iznīcināšanai" tika izmantotas "gaiss-gaiss" tipa raķetes.

Iznīcinātāju MiG-31BM ekipāžas izspēlēja "gaisa cīņas" ar nosacītā pretinieka lidmašīnām mācībās virs Klusā okeāna akvatorijas. Video savā YouTube kanālā publicēja Krievijas Aizsardzības ministrija.  

Ierakstā redzams, kā Klusā okeāna flotes lidmašīnas paceļas gaisā un pilnveido gaisa tuvcīņas taktiskos paņēmienus.

AM atzīmēja, ka piloti izspēlējuši arī manevrēšanas elementus ar lielu pārsveres un sānsveres leņķi.

"Ienaidnieka iznīcināšanai" tika izmantotas "gaiss-gaiss" tipa raķetes.

Lidmašīna MiG-31 paredzēta gaisa mērķu pārtveršanai un likvidācijai minimālā, vidējā un lielā augstumā, jebkurā diennakts laikā, jebkādos meteoroloģiskajos apstākļos, aktīvo un pasīvo radiolokācijas traucējumu un termisko viltus mērķu pielietošanas apstākļos.

0