An-24

Biļete vienā virzienā: no PSRS aizdzina pirmo pasažieru lidmašīnu

51
(atjaunots 10:48 17.10.2020)
Parasts reiss... Apšaude salonā, sprādziena draudi, stjuartes nāve. Pirms 50 gadiem divi lietuvieši – Prans un Aļģirds Brazinski sagrāba pasažieru lidmašīnu An-24.

Tēvs un dēls pieprasīja nogādāt viņus Turcijā. Ekipāža paklausīja. Ļaundari nesaņēma pelnīto sodu un dažus gadus vēlāk pat aizmuka uz ASV. Padomju valdībai neizdevās panākt viņu ekstradīciju. Par to, kas norisinājās lidmašīnā un kā tālāk veidojās bēgļu dzīve, portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

"Oficieris" un pusaudzis

1970. gada 15. oktobrī An-24 devās ierastā pusstundu garā reisā no Batumi uz Suhumi. Lidmašīnā bija 44 pasažieri un 5 ekipāžas locekļi. Pēkšņi virsnieka formas tērpā ģērbts vīrietis, kurš lidoja kopā ar pusauga dēlu, pasauca pavadoni – 19 gadus veco Nadeždu Kurčenko – un iedeva viņai aploksni gaisa kuģa komandierim.

Staļins
© Sputnik / РИА Новости

Meitene nojauta kaut ko nelabu. Viņa atplēsa aploksni un izlasīja zīmīti: terorists pavēlēja pilotiem mainīt maršrutu un pārtraukt radiosakarus ar virszemes dienestiem. Pretējā gadījumā visi iešot bojā. Tolaik vēl nebija instrukciju, kā rīkoties tamlīdzīgās situācijās. Nadežda skriešus metās uz pilotu kabīni.

"Virsnieks" un viņa dēls izrāva apzāģētas bises un pistoles. Nadežda nostājās viņiem ceļā un mēģināja atņemt šaujamos. Atskanēja šāvieni. Meitene nokrita. Pusaudzis izšāva uz pasažieru pusi, kuri metās palīgā stjuartei. Par laimi, lodes nevienu neķēra, zēns trāpīja apšuvumā. Cilvēki apsēdās vietās. Lai visus iebiedētu vēl vairāk, pusaudzis parādīja pie jostas piesietās granātas.

Brazinskis, vecākais, pa to laiku iebruka pilotu kabīnē un atklāja uguni. Vēlāk lidmašīnas apšuvumā tika saskaitītas aptuveni 20 šāvienu vietas. Lidmašīnas komandierim Georgijam Čahrakijam lode trāpīja mugurkaulā, arī stūrmanis un borta mehāniķis bija ievainoti. Otrajam pilotam paveicās: lode iestrēga krēsla atzveltnē. Brazinski pavēlēja ekipāžai doties uz Turciju un piedraudēja uzspridzināt lidmašīnu.

Piloti vilcinājās, - viņi plānoja nolaisties padomju armijas aerodromā, taču bandīti plānus noprata un piespieda ekipāžu palielināt augstumu. Lai Turcijas PGA lidmašīnu neapšaudītu, lidotāji noraidīja SOS signālu. Lidmašīna šķērsoja robežu nelielā augstumā no piezemējās Trabzonas pilsētā.

Mediķi sniedza palīdzību ievainotajiem, nākamajā dienā visus PSRS pilsoņus un bojāgājušo stjuarti nogādāja dzimtenē. Meitene pēc nāves saņēma Sarkanā Karoga ordeni, viņu apglabāja Suhumi. 20 gadus vēlāk pēc Nadeždas mātes lūguma viņu pārapbedīja dzimtajā Udmurtijā.

Bēgšana uz ASV

Brazinski padevās vietējai policijai. Pat pēc ilgām pārrunām Ārlietu ministriju līmenī Turcija neizdeva viņus padomju valdībai. Turki nolēma paši izmeklēt incidentu un sodīt noziedzniekus pēc saviem likumiem.

Lidmašīnas sagrābšana, tika atzīta par veiktu bez iepriekšēja nodoma, kjo Brazinskis uzstājīgi apgalvoja: An-24 viņš esot aizdzinis tāpēc, ka baidījies vajāšanas, jo atbalstījis sacelšanos Lietuvā Lielā Tēvijas kara laikā un pēc tam. Par stjuartes slepkavību viņš vainoja kaut kādus bruņotus apsargus lidmašīnā, kuri esot sākuši apšaudi. Brazinskim, vecākajam, tika piespriesta brīvības atņemšana uz astoņiem gadiem, viņa dēlam Aļģirdam – divi gadi cietumā.

Tomēr Prans nosēdēja tikai pusi piespriestā. 1974. gadā uz viņu tika attiecināta amnestija, un viņš panāca cietumsoda nomaiņu pret mājas arestu. Brazinski apmetās Stambulā, bet 1976. gadā vērsās ASV vēstniecībā ar lūgumu piešķirt politisko patvērumu. Lūgumu noraidīja.

Tomēr viņi devās uz Kanādu caurs Itāliju un Venecuēlu. Degvielas uzpiuldes laikā Ņujorkā abi izkāpa jno lidmašīnas un nelegāli palika ASV. Viena no versijām pauž, ka bēgšanu inscenēja Turcijas varasiestādes, kas nevēlējās saasināt attiecības ar Maskavu.

Jaunā dzīve

Amerikāņi aizturēja nelegālos imigrantus, tomēr PSRS neizdeva, gluži pretēji, palīdzēja iekārtoties jaunajā dzimtenē. Padomju valstij naidīgi noskaņotos Brazinskus aktīvi atbalstīja arī vietējā lietuviešu diaspora. Drīz vien Prans un Aļģirds saņēma uzturēšanās atļaujas un jaunus vārdus – Frenks un Alberts Viktors Vaiti.

Viņi apmetās saulainajā Kalifornijā, pievienojās pretpadomju kustībai un sarakstīja grāmatu par "padomju okupāciju Lietuvā". Tomēr drīz vien viņus piemirsa. Sponsori vairs nepalīdzēja, ģimenes fonds patukšojās. Lai apmaksātu nelielu dzīvoklīti Santamonikā, abiem nācās sākt palīgstrādnieku gaitas.

Tomēr Prans turpināja karot ar padomju varu. Sākās psihiski traucējumi. Garāmgājējos viņš saskatīja VDK aģentus, bija agresīvs pret kaimiņiem, metās virsū cilvēkiem ar dūrēm un ieročiem.

Lielā Tēvijas kara gados Brazinskis sadarbojās ar vāciešiem. Tiesa, karadarbībā nepiedalījās, dienēja pontonu brigādē. Iespējams, tāpēc viņam izdevās izvairīties no nopietnām apsūdzībām pēc kara. Pārvācies ar dēlu uz Uzbekistānu, Brazinskis nodarbojās ar spekulācijām: pirka Lietuvas PSR deficīta preces un pārdeva par trīskāršu cenu tālāk. No PSRS nolēma bēgt, kad bija iesitis pamatīgu kapitālu un nokļuva VDK uzmanības lokā.

Prans gāja bojā no paša dēla rokām 2002. gadā. Strīda karstumā Aļģirds pārsita tēvam galvu ar hanteli. Tiesa piesprieda slepkavam cietumsodu uz 20 gadiem.

51
Tagi:
lidmašīna, ASV, Turcija, PSRS
Pēc temata
Bezvīzu režīms ar ES: ukraiņu politiķu gadsimta afēra
Kijevas sarkofāgs un kodolrotaļas
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

6
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

6
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
Термоядерная установка Токамак-15 в Институте атомной энергии им. И.В.Курчатова

Pasaule bez naftas un urāna. Krievijas ieguldījums svarīgā pasaules enerģētikas projektā

7
(atjaunots 10:47 26.10.2020)
Zinātnieki ir pārliecināti, ka kodoltermiskā eksperimentālā reaktora projekts ļaus cilvēcei iegūt jaunu ekoloģiski nekaitīgu un drošu enerģijas avotu, kas izmanto gandrīz neizsīkstošas degvielas rezerves – viens tās grams līdzinās vismaz desmit tonnām ogļūdeņražu.

2020. gada vasarā dalībvalstu vadītāji lika pamatus nākamā reaktora – tokamaka, tas ir, plazmas noturēšanas un uzkarsēšanas sistēmas – pamatelementa būvdarbiem. Par krievu zinātnieku ieguldījumu vienā no cilvēces vērienīgākajiem projektiem enerģētikas nozarē stāsta portāls RIA Novosti.

Kodoltermiskās enerģijas pasaule

Kodoltermisko reakciju laikā izdalās milzīgs enerģijas apjoms, taču reakcija notiek plazmā, kuras temperatūra sasniedz desmitiem un simtiem miljonu grādu, bet siltumnoturīgākie materiāli iztur ne vairāk kā 3-4 tūkstošus grādu.

Kodoltermisko enerģiju var izmantot, ja "atraut" plazmu no reaktora ar spēcīgu magnētisko lauku palīdzību, paskaidroja zinātnieki. Labāko magnētisko slazdu kodoltermiskajai plazmai – tokamaku – piedāvāja padomju akadēmiķi Saharovs un Tamms jau 50. gadu sākumā. Pirmo reizi to izstrādāja Kurčatova institūtā.

Atšķirībā no kodolreaktora, kodoltermiskajā reaktorā notiek nevis kodolu dalīšana, bet gan sintēze, pie tam plazmas blīvums ir simt tūkstošus reižu mazāks nekā gaisa blīvums. Šī iemesla dēļ sprādziens nav iespējams, uzsvēra zinātnieki, tāpēc reaktors ir principiāli drošs. Tāda reaktora darbības produkti būs nekaitīgais hēlijs un tritijs, kas vēlāk tiek izmantots pašas reakcijas uzturēšanai.

"SKER ir ceļš uz kodoltermisko enerģētiku, pa ko pasaulei jāiet." To teicis projekta iniciators, Kurčatova institūta goda prezidents, akadēmiķis Jevgeņijs Veļihovs. SKER tika iecerēts 80. gadu vidū, tā ideja ir demonstrēt iespēju izmantot kodoltermisko enerģiju rūpnieciskos mērogos.

Patlaban projektā iesaistījušies septiņi dalībnieki: Eiropas Savienība, Indija, Ķīna, Korejas Republika, Krievija, ASV un Japāna. SKER galvenā mītne atrodas Kadarašā, Francijā, netālu no būvlaukuma. Zinātnieki stāsta, ka līdztekus fundamentālajam idejiskajam un inženiertehniskajam ieguldījumam, SKER var pateikties Krievijai par virkni pamatelementu, kuru vidū ir arī vislabākais supervadītājkabelis un labākie žirotroni pasaulē – iekārtas plazmas sakarsēšanai ar superaugstas frekvences elektromagnētisko starojumu.

Grūts uzdevums ar tritiju

Kā degviela SKER tiks izmantots ūdeņraža izotopu – deiterija un tritija sajaukums.  Deiteriju iespējams relatīvi viegli iegūt no ūdens, bet tritijs tiks sintezēts pašā kodoltermiskajā reaktorā. SKER, kā eksperimentāla iekārta, vēl neražos elektroenerģiju, tomēr zinatnieki lēš, ka komerciālajos kodoltermiskajos reaktoros viens grams degvielas dos tikpat daudz enerģijas, cik patlaban iespējams saražot no 10-20 tonnām ogļūdeņražu.

Vienu no riskiem reaktora darbā radīs radioaktīvā tritija uzkrāšanās tokamaka izlādes kamerā, tāpēc tā daudzums ierobežots ar drošības standartiem. Kameras iekšējās sienas materiāli – volframs un berilijs – neuzkrāj lielu daudzumu tritija, tomēr, skaidro zinātnieki, reaktora stabilai darbībai nepieciešamas metodes tritija līmeņa regulārai attālinātai kontrolei.

Šī izotopa kopējo daudzumu kamerā iespējams aprēķināt no ienākušās un atsūknētās gāzes daudzuma. Tā satura precīzākiem lokālajiem mērījumiem reaktora sienās zinātnieki nolēmuši izmantot lāzera starojumu: tā ietekmē notiks sienas virsslāņa savdabīga "izgarošana", kam sekos veidojušos daļiņu satveršana un analīze.

Svarīgo problēmu risinās Maskavas Inženierijas un fizikas institūta Nacionālajā kodolpētījumu universitātē īpaši šiem nolūkiem 2020. gadā izveidotā laboratorija, ko vada jaunais zinātnieks, plazmas fizikas katedras docents Jurijs Gasparjans.

"Mūsu uzdevums ir iemācīties izmērīt vieglo un ļoti kustīgo ūdeņraža izotopu koncentrāciju ar minimālo iespējamo iedarbību uz reaktora sienu. Izmēģinājumi ieplānoti gan laboratorijas iekārtās, gan tokamakā "Globus M2" Joffes vārdā nosauktajā Fizikas un tehnikas institūtā," pastāstīja zinātnieks.

Bīstamie putekļi

Ideja par plazmas magnētisko termoizolāciju toroidālā magnētiskajā laikā, kas likta tokamaka pamatos, tomēr pieļauj daļiņu un izstarojuma nokļūšanu uz reaktora sienām, paskaidroja MIFI NKPU zinātnieki. To ietekmē no sienām atdalīsies makroskopiski erozijas produkti – putekļi.

Fiziķu aprēķini liecina, ka putekļu daļiņas krāsies tokamaka izlādes kameras dibenā un apdraudēs reaktoru – putekļi paši par sevi ir ugunsbīstami, turklāt aktīvi uzkrāj radioaktīvo tritiju.

Lai kontrolētu putekļu daudzumu un sastāvu, neapturot reaktoru, NKPU zinātnieku grupa ar profesoru Leonu Begrambekovu vadībā ierosināja izmantot īpašu zondi ar elektrisko potenciālu.

Elektriskajā laukā starp zondi un sienas virsmu putekļu daļiņas elektrizēsies, tās pievilks speciāls uztvērējs. Pārvietojoties zonde kā putekļusūcējs savāks putekļus un pēc tam pārvietos tos no reaktora caur īpašām slūžām.

Zinātnes avangards

Projekta centrālajā komandā Kadarašā strādā 1100 speciālisti no visām projekta dalībvalstīm, kā arī vairāki desmiti tūkstošu zinātnieku un inženieru – pašu mājās.

"MIFI NKPU un tās plazmas fizikas katedra ir aktīvs projekta dalībnieks, tostarp – arī kadru sagatavošanas jomā. Vairāk nekā pusgadsimtu mūsu katedra gatavo speciālistus karstās plazmas fizikas un vadāmās kodoltermiskās sintēzes jomā. Mūsu absolventi strādā gan SKER centrālajā, gan māju komandās, bet mūsu sadarbības ģeogrāfija plešas gandrīz pa visu planētu," pastāstīja MIFI NKPU plazmas fizikas katedras vadītājs Valērijs Kurnajevs.

Katedras pastāvēšanas laikā tās speciālisti izstrādāja iekārtas, kas ļauj izpētīt plazmas un tās komponentu (jonu, elektronu, neitrālo atomu) ietekmi uz dažādiem materiāliem. Izstrādātas teorijas un kodi šo procesu aprakstīšanai un sagatavots liels skaits zinātnieku.

Cita starpā katedras speciālisti SLKER vajadzībām izstrādājuši spektroskopisko metodi, kas ļauj konstatēt  ūdens noplūdes plazmā no reaktora pirmās sienas dzesējamajiem elementiem, metodiku, kas ļauj izpētīt tīrošā gruzdošā lādiņa ietekmi uz diagnostisko lāzersistēmu pirmajiem spoguļiem, kā arī drošības ekrānus elektromagnētiskā starojuma kolektoriem.  

7
Pēc temata
Naftas cenas un alternatīvās enerģētikas krahs. Kurš gūst labumu?
"Ēra tuvojas galam": eksperti sola milzīgu naftas šoku
Grētas Tūnbergas līdzgaitnieki atstājuši Kaliforniju bez gaismas. Nākamā – Vācija
SPbVU

Latvijā parādījusies bezmaksas izglītība krievu valodā

0
(atjaunots 15:55 26.10.2020)
Organizēja mītiņus, rakstīja pieprasījumus Latvijas Izglītības ministrijai, vērsās Krievijas vēstniecībā, Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs solīja bezmaksas papildu nodarbības krievvalodīgajiem skolēniem, bet galu galā palīdzējusi Sanktpēterburgas valsts universitāte.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Patlaban izglītība "krievu" skolās Latvijā ir kā čemodāns bez roktura – nest grūti, bet pamest žēl. Valsts valodas apguves metodikā izrāviens 10 gadu laikā nav panākts, valoda tiek apgūta, mācoties tajā citus priekšmetus. Nu, kā apgūta...

Spriežot pēc skolēnu vidējā rezultāta latviešu valoda padodas grūtāk nekā citas, sekmes visos priekšmetos ir kritušās.

Vecāki darīja visu iespējamo, lai uzlabotu situāciju un nodrošinātu bērniem papildu izglītību, kas ļautu kompensēt Latvijas izglītības sistēmas trūkumus. Arī mītiņos gāja, pieprasījumus IZM rakstīja, Krievijas vēstniecībā vērsās. Panākumu nebija.

Toreiz Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs solīja bezmaksas papildu nodarbības skolēniem, tomēr nepaspēja izpildīt solījumu. Tagad beidzot darbs ir sācies. Papildu izglītība krievu valodā ir pieejama. Tiesa, pagaidām ne visiem, apmēram vienam no 54 krievu skolēniem. Taču tas ir tikai sākums!

Paldies SPbVU

Pirms nedēļas skolēnu vecāku vidū izskanēja jaunums: ir iespēja pieslēgties Sanktpēterburgas valsts universitātes (SPbVU) bezmaksas papildu uzdevumiem. SPbVU jau trešo gadu izstrādā attālināto mācību programmu 10.-12. klašu krievu skolēniem visā pasaulē, šogad parādījusies programma 6.-9. klasēm.

SPbVU bezmaksas skolas darbības trijos gados par to ieinteresējušies skolēni no sešām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Spānijas, Kazahstānas, Kirgīzijas un Uzbekistānas. Pie tam citu valstu skolēni var pateikties ne tikai SPbVU – liela loma bija arī Latvijas vecāku aktivitātei.

Pirms trim gadiem SPbVU pēc palīdzības vērsās Rēzeknes aktīvists Vadims Gilis. Tagad programma 6.-9. klašu skolēniem tiek izstrādāta pēc Rīgas Vecāku biedrības pārstāves Jūlijas Sohinas lūguma. Ne velti vecāki mocījušies un klieguši par savām problēmām pa visu pasauli. SPbVU viņus ir sadzirdējusi. Vēlāk varbūt izdzirdēs vēl kāds.

Universitātes (starp citu, tā ir viena no trim labākajām augstskolām Krievijā) interese – sagatavot sev studentus, arī no ārvalstīm. Universitātes ietvaros – īsta humāna labdarība. Taču ir labums arī Krievijas valstij. Patiesībā tas ir atbalsts valsts imigrācijas politikai. Krievija bieži piedāvā iespējas iekārtoties darbā ārvalstu studentiem vietējās augstskolās.

Pašu krievvalodīgo ārvalstu skolēnu interese ir saprotama: uzlabot zināšanas dzimtajā valodā. Tomēr viņiem piedāvājas arī citu tautību skolēni, kas pievērš uzmanību studiju iespējām Krievijā, kur bez maksas ļoti kvalitatīva augstākā izglītība.

Varbūt kādu tas izbrīnīs, tomēr starp Krievijas augstskolu abiturientiem ir arī skolēni no Latvijas, latviešu skolu absolventi. Viņi bieži vien norāda, ka izvēles pamatā ir bezmaksas augstākā izglītība Krievijā un lētāka dzīve salīdzinājumā ar Eiropu. Un, protams, pašas izglītības augstā kvalitāte.

Ko profesori stāstīs skolēniem?

Pie tam SPbVU ir papilnam katedru. Var izraudzīties lekcijas bērniem un viņu vecākiem. Kopā ar pieteikumiem mācībām 6.-9. klašu skolēniem notika sākotnēja anketēšana, un vecākiem (vai skolēniem) tika piedāvāta iespēja izvēlēties interesējošos priekšmetus.

Protams, priekšmetu galīgajai izvēlei tika izmantotas vairākuma vēlmes. Priekšmeti sarindojās pēc popularitātes: matemātika, krievu valoda, vēsture, bioloģija, ķīmija, fizika, literatūra, ģeogrāfija.

Bērni skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Артем Житенев

Atzīmēšu, ka efektīvas imigrācijas politikas labad jāseko skolēnu vēlmēm (tas nodrošina interesentu plūsmu), taču jāpatur prātā arī tādi nācijas pašapziņai svarīgi priekšmeti kā vēsture un literatūra. Būt krievam – pats galvenais ir domāt kā krievam.

Starp papildu priekšmetiem jābūt gan literatūrai, gan vēsturei, jo tie liek pasaules uztveres un nacionālās morāles pamatus. 10.-12. klasēs viss sākās ar krievu valodas un literatūras (šiem priekšmetiem Latvijas izglītības reforma nodarījusi lielāko ļaunumu) un Krievijas vēstures (to Latvijā nemācās nemaz) mācībām. Pēc tam par projektu padzirdēja citu valstu skolēni un lūdza kaut ko līdzīgu, tikai papildināt priekšmetu sarakstu.

Augstskolas mācībspēki iztaujāja vecākus un papildināja programmu ar matemātiku, Krievijas ģeogrāfiju un dabas zinātnēm. Pēc tam sarakstā parādījās krievu valoda kā svešvaloda. Iespējams, nākotnē saraksts vēl pieaugs.

Tālmācības ļauj skolēniem noklausīties kvalificētu pasniedzēju kursus no Sanktpēterburgas universitātes un Fadejeva Agadēmiskās ģimnāzijas, saņemt unikālu pieredzi izglītībā un paplašināt redzesloku.

Profesūra bija pārsteigta

Uzsvēršu vēlreiz – projekts ir jauns. Pirms gada tajā piedalījās tikai 150 vecāko klašu skolēni. Šogad – 450. Interesanti, ka SPbVU skolā 6.-9. klasēm paredzētajiem kursiem, ko iniciēja Rīga, Latvijā vien pieteikušies aptuveni 1200 cilvēki.

Kas sagādāja pārsteigumu profesoriem? Pēterburga plānoja, ka ieinteresēsies aptuveni 100 cilvēki, bet pieprasījums acumirklī bija desmitkārt lielāks. Tagad reģistrācija ir slēgta – interesentu ir pārāk daudz.

Īpaši piezīmēšu, ka tāds skaits zinošu krievu nacionālistus nesatrauks. Runa ir apmēram par 2% no krievu skolēniem Latvijā. Esmu pārliecināts, ka vēlme gūt izglītību dzimtajā valodā ir daudz lielāka. Tomēr es ceru, ka SPbVU piemēram sekos arī citas Krievijas augstskolas, tāpēc krievu skolēniem Latvijā būs iespēja iegūt pienācīgu izglītību.

SPbVU mācības ritēs sestdienās. Viens priekšmets – 50 minūtes, 10 minūtes – pārtraukums. Nodarbības organizētas kā video lekcijas SPbVU platformā.

Skolēni redz skolotāju, skolotājs audzēkļus neredz. Skolēni var rakstiski uzdot jautājumus čatā, skolotājs iespēju robežās uz tiem atbild. Pēc lekciju kursa notiek pārbaudes darbi. Gada beigās tiek izsniegti sertifikāti. Vidusskolas skolēniem tie dāvā papildu punktus tālākajām studijām SPbVU.

Svarīgi ir arī tas, ka mācības dzimtajā valodā banāli dod iespēju labāk saprast priekšmetus, ko skolā māca svešā valodā.  

Pieteikties nenozīmē mācīties

Patiesībā gan jāsaka, ka ar mācībām tiešsaistē vienmēr ir vienas un tās pašas problēmas. Reālo skolēnu skaits vienmēr ir mazāks nekā pieteikušos audzēkņu skaits. Jautājums ir tikai par to, cik liela būs atšķirība. No vienas puses, vienmēr ir tie, kas priecātos par iespēju piedalīties programmā, taču nav paspējuši savlaicīgi pieteikties. Organizatori viņiem piedāvā pieteikties papildu komplektācijai>>>

Par mācību kvalitāti uztraucās ļoti daudzi krievu skolēnu vecāki. Dažkārt pēc noteiktu politiķu izteikumiem šķiet, ka Latvijas valstij vispār nevajag, lai krievu pilsoņi mācītos latviešu valodu. Vajag, lai viņi sliktāk mācītos un nevarētu masveidā pretendēt uz labu darbu.

Olimpiāžu dalībnieki un citi skolēni, kas spējīgi uz individuālām mācībām un individuālām sekmēm izglītībām Latvijai ir vajadzīgi (ja vien labi pieprot latviešu valodu). Krievu skolēnu vidējo masu daži politiķi uzskata par īstu balastu.

Statistika

Pagājušajā mācību gadā "krievu" skolās mācījās nepilni 55 tūkstoši audzēkņu – aptuveni ceturtā daļa no visiem skolēniem Latvijā.  Lai arī tādas skolas tiek uzskatītas par "krievu" skolām, patiesībā mācības lielākajā daļā priekšmetu notiek valsts valodā.

Patiesībā krievu valodā daļēji saglabājušās mācības jaunākajās klasēs. 4.-6. klasēs – krievu valodas, literatūras un vēl viena priekšmeta mācības pēc izvēles, 7.-9. klasēs proporcija samazināta līdz 80/20 – tikai 20% priekšmetu tiek mācīti dzimtajā valodā. 10.-12. klasēs dzimtajā valodā netiek pasniegts neviens priekšmets, krievu valodas nodarbību nav. Pat latviešu skolās, kur krievu valodu apgūst kā svešvalodu, tādas nodarbības ir, bet krievu bērniem tās uzskata par liekām. 

Cik lielā mērā tas sagādā problēmas krievu cilvēkiem? Daļa vecāku ir noraizējušies, viņi gribētu saglabāt savu nacionālo identitāti. Daļa, kam izglītība "krievu" skolās sagādājusi tikai vilšanos, pārved bērnus uz latviešu skolām.

Grūti nosaukt precīzu skaitu, taču, spriežot pēc IZM statistikas, sešu gadu laikā no pēdējās demogrāfiskās bedres skolās (2013.-2014.gg.) skolēnu skaits krievu skolās svārstījās divu tūkstošu robežās, bet latviešu skolās pieauga par sešiem tūkstošiem.

Daļa skolēnu, kas palielināja audzēkņu skaitu latviešu skolās, ir asimilēti krievi. Neviens nevar pateikt, cik liels ir viņu skaits. Taču gan tie, kas cīnās par krievu nacionālo identitāti, gan tie, kas cenšas asimilēties, ir mazākumā,

Lielāko daļu starp krievu skolēniem un viņu vecākiem sastāda padevīgā masa, kuri gatavi pieņemt jebkādus noteikumus un protestēt spēj tikai virtuvē. Ko lai saka...

Protams, var jau paust neapmierinātību virtuvē, Facebook vai ziņu komentāros kādā ziņu vietnē. Taču pat paši komentētāji apjēdz, ka tas neko nemaina.

Ko tad var darīt reāli? Piemēram, aizpildīt anketu prasības iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā pret valodu reformu skolās un dārziņos: Parents.lv.

0
Tagi:
skola, izglītība, krievu valoda
Pēc temata
Igaunijā - cilvēcīgāk: EP deputāts no Latvijas salīdzināja skolu reformas
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju