ES

Eiropa dārgi samaksās par jaunajām sankcijām pret Krieviju

153
(atjaunots 17:48 16.10.2020)
Briselē notiekošais ES samits publiskoja sankcijas attiecībā pret Krieviju sakarā ar Alekseja Navaļnija lietu.

Jaunajā melnajā sarakstā iekļauti sešas augstākās Krievijas specdienestu, Aizsardzības ministrijas un prezidenta administrācijas amatpersonas, kā arī Valsts organiskās ķīmijas un tehnoloģijas zinātniski pētnieciskais institūts. Informācijas avoti apgalvo, ka šīs personas "varēja zināt par saindēšanu vai tika iesaistīti tās plānošanā", raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.

Tādējādi, ja tic Eiropas Savienībai, Krievijas valsts nodarbojas ar politiskām slepkavībām (un slepkavības mēģinājumiem), pielietojot ķīmiskos ieročus cilvēku masveida pulcēšanās vietās. Un adekvāts sods par šādu noziegumu, pēc eiropiešu domām, ir aktīvu iesaldēšana un iebraukšanas aizliegums dažiem, iespējams, ar incidentu saistītiem Krievijas ierēdņiem.

Pārējā ziņā šādas darbības, kuras it kā veic Krievija, nekalpo Eiropai par pamatu kaut kā vēl transformēt sadarbību ar mūsu valsti. Turklāt Berlīne kā notiekošā iniciators un virzošais spēks ir ieinteresēta "labās vai vismaz saprātīgās attiecībās" ar Maskavu, jo, pēc VFR ĀM vadītāja Haiko Māsa sacītā, notikušais "nemaina ģeogrāfiju", bet viņa valsts ir ieinteresēta "tirdzniecībā un zinātniskā apmaiņā".

Tieši šo faktu kopumā ir vērts meklēt skaidrojumu pēdējā laikā nebijuši skarbai Krievijas retorikai.

Iesākumā tas var šķist dīvaini, bet ES ar savu šodienas lēmumu patiešām piešķīra pretestībai ar Krieviju kvalitatīvi jaunu raksturu. Lai saprastu, kāds tad tas ir, ir jāatceras nesena pagātne.

Šī epizode ir kļuvusi par trešo lielo saasinājumu attiecībās starp Rietumiem un Krieviju pēdējo gadu laikā. Pirmā bija 2014.-2015. gadā un ir saistīta ar toreizējiem straujajiem notikumiem. Otrais notika 2018. gadā Skripaļu lietas dēļ. Un tagad – incidents ar Navaļniju.

Uzskaitīto procesu organizatori un virzītāji vienmēr bijušas dažādas lielvalstis. Pirms pieciem gadiem par virzošo spēku kļuva ASV, kuras vadīja grandiozu spiediena kampaņu pret Krieviju tajā periodā. Savukārt skandālu ar Skripaļiem pilnībā un līdz galam inscenēja Lielbritānija.

Abos gadījumos Eiropa uzstājās vadāma spēka lomā, no kuras tostarp tika gaidīta galveno upuru sniegšana cīņai ar Maskavu. Pat vairāk, jāsaka, ka amerikāņiem pirmo reizi pilnībā izdevās: tieši Eiropas Savienība cieta visnopietnākos zaudējumu sektorālo sankciju un Krievijas atbildes sankciju apmaiņas rezultātā. Tiesa, tas bija absolūti prognozējami, jo Krievija priekš ES ir daudz nozīmīgāks ekonomiskais partneris, nekā Savienotajām Valstīm vai Apvienotajai Karalistei.

Eiropa guva mācību no sāpīgās pieredzes un visnotaļ ātri apcirta joprojām turpināto sankciju karu līdz visām pusēm ekonomiski nesāpīgiem pasākumiem bezgalīgo sarakstu papildināšanas un periodiskas diplomātu izsūtīšanas veidā.

Var pieņemt, ka Maskavas mierpilnā ārpolitiskā retorika, kura agrāk skanēja pat visasākā pret Krieviju vērstās Rietumu kampaņas saasinājuma periodos, bija arī adresēta pirmām kārtām tieši tai – kontinentālajai Eiropai. Uzdevums bija panākt Eiropas galvaspilsētu pragmatisma un saprātīgas domāšanas atmošanos, lai tās neļauj pārvērst sevi visam piekrītošā ierocī Vašingtonas un Londonas rokās.

Un tas izdevās.

Tagad Eiropa – un konkrēti Vācija – nolēma patstāvīgi izspēlēt to pašu kārti, ko pirms tam izdarīja tās kolektīvo Rietumu biedri: uzpūst uz visu pasauli grandiozu rusofobisku skandālu kaut kādu savu mērķu panākšanai.

Atšķirība ir tajā, ka, ja ASV un Lielbritānija patiešām cerēja uz jūtamu pret Krieviju vērstu efektu, tad šeit mērķis ir noteikti kaut kur citur – vienkārši tāpēc, ka anonsētajam "sodam" Krievijai atkal ir absolūti simbolisks raksturs. Toties visvērtīgāko un šobrīd trauslāko divpusējo attiecību objektu – "Ziemeļu straumi 2" – vācieši rūpīgi saudzē un izved no "trieciena zonas".

Visticamāk, ar šo kombināciju Berlīne, un pie reizes Parīze un Brisele risina savus iekšējos uzdevumus, izmantojot "krievu" tēmu kā ierasti ērtu instrumentu, savukārt Navaļniju – kā "āmurgalvu" preferansā.

Taču desmitgadēm atrodoties otrajās ģeopolitiskajās lomās, kā arī koncentrējoties uz ekonomikas, "tirdzniecības un zinātniskās apmaiņas", Eiropa pazaudējusi iemaņas sarežģītu politiski specdienestisku operāciju īstenošanā. No tā arī izriet arvien vairāk pārsteidzošie murgi Navaļnija stāstā, kur lieta jau ir aizgājusi līdz blogera dubultai saindēšanai. Briti Skripaļa lietā šajā fonā izskatās vienkārši par profesionālisma guru.

Aleksejs Navaļnijs
© Sputnik / Валерий Мельников

Un arī draudošais pirkstiņš, kuru eiropieši parādīja soda kārtā valstij, kuru viņi apsūdzēja ķīmiskā ieroča pielietošanā un politiskas slepkavības mēģinājumā, rada atsevišķu iespaidu.

Tādēļ, ja Eiropa nolēmusi patstāvīgi uzsākt spēli ar tik augstām likmēm, tai ir jābūt gatavai, ka arī maksāt nāksies kā pieaugušiem.

Jo lielajā politikā un ar attiecīgu Maskavas iztēli (un par to var būt pārliecība) Eiropas partneriem patiešām jūtīgu pasākumu klāsts slejas tālu aiz tīri ekonomisko ierobežojumu robežām, no kuriem viņi tik cītīgi izvairās.

153
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
Politologs: Tramps nevēlas ieķēpāties "miglainajā stāstā" par Navaļniju
Krievija pievienojusies Baltkrievijas sankcijām pret Rietumiem
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

6
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

6
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

14
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

14
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
Džila Baidena

Pēc Igaunijas prezidentes sarīkotās modes provokācijas "iekritusi" Baidena dzīvesbiedre

0
(atjaunots 16:01 26.10.2020)
ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre priekšvēlēšanu pēdējās debatēs izvēlējās tādu pašu kleitu, ko nēsāja ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras un radio Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana savā lapā

Facebook pastāstīja, ko interesantu pamanījusi.

Fināla debates pirms ASV prezidenta vēlēšanām kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre Džila Baidena izvēlējusies tādu pašu kleitu, ko Simoņana nēsāja, intervējot Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

"Es jau varu arī turpmāk muļķīgi noliegt mūsu iejaukšanos vēlēšanās ASV. Tomēr tagad, kad Džila Baidena ieradās fināla debates tajā pašā kleitā, kādā es intervēju Lavrovu, tam vairs nav nekādas jēgas," Simoņana komentēja publicēto kolāžu ar Džilas fotogrāfiju un viņas pašas attēlu vienā un tajā pašā kleitā.

Interesanti, ka oktobra sākumā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pārrunās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Berlīnē izraudzījās dzeltenu kleitu ar melnu trijstūra formas iešuvi uz jostasvietas, kas ļoti atgādināja Sputnik logotipu. Toreiz ziņu aģentūras "Rossija segodņa" preses dienests "pielaikoja" šo kleitu Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, bijušajai ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei un ASV prezidenta dzīvesbiedrei Melānijai Trampai.

Šķiet, kleita teicami piestāv visām šīm lēdijām.

0
Tagi:
Simoņana, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins
Simoņana ierosinājusi akciju #VaiKaunaNav Polijas politiķiem
Kā būtu ar BBC Russian? Simoņana atbildēja uz Lielbritānijas uzbrukumiem RT
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT