Sergejs Lavrovs

Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem

98
(atjaunots 18:22 15.10.2020)
Doma par to, ka mums nav jāorientējas uz to, kā mūs vērtē rietumos, nav jauna – nedz valsts politiskajai vadībai, nedz sabiedrības viedoklim.

Krievijas un Rietumu attiecības ir sasniegušas jaunu krituma līmeni – Krievijas ārlietu ministrs paziņoja, ka, ja Eiropa nevēlas normālu dialogu, tad mēs varam pārstāt komunicēt ar tās vadītājiem, raksta RIA Novosti komentētājs Pjotrs Akopovs. Tieši tā arī pateica.

"Pēdējos 20 gadus mums vienmēr ir bijusi pašcieņas izjūta. Taču tie cilvēki, kuri atbild par ārpolitiku Rietumos, nesaprot savstarpēji cienīgas sarunas nepieciešamību. Laikam mums uz kādu laiku jāpārstāj ar viņiem sarunāties. Turklāt Urzula fon der Leiena (Eiropas Komisijas priekšsēdētāja) paziņo, ka ar esošo Krievijas varu nesanāk ģeopolitiska partnerība. Tā tam arī būt, ja viņi to vēlas."

Nesen fon der Leienas sacīto par to, ka ir svarīgi atvadīties no ilūzijas, it kā Krievija pie esošās vadības spēj atjaunot Eiropas Savienības ģeopolitiskā partnera statusu, Sergejs Lavrovs nosauca par "ļoti nopietnu paziņojumu no Eiropas Komisijas augstākās oficiālās personas lūpām". Un tas nav pārspīlējums: Eiropa liek noprast, ka to neapmierina Krievijas vadība – turklāt neapmierina gan tāpēc, ka tā rosina Eiropas skatījumā nepareizu iekšpolitiku ("indē Navaļniju"), gan tāpēc, ka iejaucas Eiropas iekšlietās ("uzlauza Bundestāga serveri"), un vispār ir noskaņota ārkārtīgi destruktīvi.

Tātad Eiropa pati pāriet uz personībām, aizmiglojot valsts intereses un starpvalstu attiecības ar pretenzijām pret Krievijas varu, turklāt ar tāda rakstura pretenzijām, kuras viennozīmīgi liecina par dziļu Eiropas pārākuma izjūtu (morālā – bet ne tikai) attiecībā pret Krieviju. Mēs sapratām, ka jūs esat nelabojami, un vairs nevēlamies uzskatīt jūs par partneriem. Jūs – tie nav Putins ar Lavrovu, bet gan Krievija. Līdz tam brīdim, kamēr to vada Putins un Lavrovs? Nu jā – bet pēc tam paskatīsimies, jau nu viņu nomainīs ne Navaļnijs.

Taču pašai Eiropai šāda uzvedības līnija attiecībā uz Krieviju ir ārkārtīgi neizdevīga, bet ko lai padara, ja nepietiek nedz prāta, nedz politiskās patstāvības? Krievija noteikti nevar ielikt savas smadzenes un redzējumu par izdevīgu (arī Eiropas Savienībai) pasaules kārtību ES vadītāju galvās. Tomēr tā var paziņot par to, ka šādā tonī mēs nerunāsim: nevēlaties komunicēt cienīgi un vienlīdzīgi, tad nekomunicēsim vispār.

Par to Sergejs Lavrovs pateica otrdien kluba "Valdaj" ziņojuma prezentācijā, savukārt trešdien turpināja domu intervijā trim Krievijas radiostacijām (ieskaitot radio Sputnik). Žurnālisti sāka precizēt iepriekš izskanējušo paziņojumu: kā tas ir – pārstāsim sarunāties?

Lavrovs precizēja, ka mums "rodas jautājums nevis vienkārši par to, vai ir iespējams "bizness kā parasti", bet par to, vai ar Eiropas Savienību vispār ir iespējams bizness", kura "nevis vienkārši no augšas, bet visnotaļ augstprātīgi raugās uz Krieviju, pieprasot no mums atskaitīties par visiem grēkiem, kurus mēs, pēc Eiropas Savienības domām, esam pastrādājuši": "Es uzskatu, ka mums ne par ko nav jāatskaitās."

Taču runa nav par ekonomiskajām attiecībām – to sabrukšanas iespējai Lavrovs netic. Runa ir par politisko dialogu, kurš, starp citu, taču skar ne tikai Krievijas un Eiropas attiecības, bet arī starptautiskas lietas kopumā, ieskaitot nozīmīgākos krīzes punktus. Šādu dialogu Krievija, protams, saglabās ar atsevišķām Eiropas valstīm, taču var atteikties no tā ar Eiropas Savienību, kura paziņo mums:

"Ka mēs principā neesam vēl izauguši līdz tam, lai būtu Eiropas Savienības ģeopolitiskais partneris. Skraidīt un pazemoties – es uzskatu, tas ir zemāk par mūsu pašcieņu. Es nedomāju, ka mums pastāvīgi ir jāskatās uz to, ko par mums saka Rietumi."

Doma par to, ka mums nav jāorientējas uz to, kā mūs vērtē rietumos, nav jauna – nedz valsts politiskajai vadībai, nedz sabiedrības viedoklim.

Sen ir pagājuši tie neprātīgie laiki, kad Krievija tīrīja sevi "civilizētās pasaules" stingrā uzraudzībā, cerībā uz to, ka mūs "uzņems ģimenē". Šobrīd runa vairs neiet par to – Krievija ir pilnībā atjaunojusi savu suverenitāti – turklāt ne tikai pasaules arēnā, bet, kas ir vēl svarīgāk, pie sevis. Runa nav vienkārši par kārtības ieviešanu valstī un strādājošas varas vertikāles, bet par atgriešanos pie patstāvīga pasaules redzējuma, tai skaitā arī ģeopolitiskā redzējuma.

Tātad mēs – un cilvēki, kuri vada mūsu ārpolitiku, – nevis vienkārši vadāmies pēc mūsu nacionālajām interesēm, bet arī apzināmies un formulējam tās patstāvīgi, balstoties uz mūsu pašu vēsturi un tradīcijām, uz mūsu vērtībām un pieredzi. Tā ir nevis tikai lielvalsts, bet arī patstāvīgas valsts galvenā pazīme.

Bet Krievija taču slikti definē savas intereses, pārāk nedroši uzvedas, visu laiku apelē pie starptautiskajām tiesībām – šādi pārmetumi bieži skan attiecībā uz mūsu ārpolitiku un tās autoriem. Un arī intervijas laikā Lavrovam piedāvāja rīkoties skarbāk, atklātāk, uzstājīgāk – ja jau Rietumi vienalga mūs lamās, tad sitīsim pirmie, pārstāsim atsaukties uz starptautiskajām tiesībām, visiem šiem ANO…

Lavrovs iebilda, ka "mēs tomēr esam pieklājīgi cilvēki".

"Un esmu pārliecināts, ka mūsu atsvešināšanās pozīcijai no situācijas, kad mēs atskatāmies uz Rietumiem, ko tie par mums tur domā, tai tomēr ir jāpaliek starptautisko tiesību rāmjos."

Nu, protams, kad nav spēka, runā par tiesībām, un ir tikai spēcīgā tiesības… Nē, tur jau tā lieta, ka nekāda spēcīgā tiesību vairs nav – tātad vecā, rietumu pasaule aiziet, ASV (un Rietumi kopumā) vairs nav spējīgas ne vien uzraudzīt tautas, bet arī vienkārši uzturēt savu esošo statusu. Tieši tāpēc Lavrovs atgādina par to, ka galvenais pasaules pārdzīvojamo dziļo transformāciju, globālā spēku līdzsvara pārdalīšanas saturs "ir objektīvs demokrātiskākas, multipolāras pasaules kārtības veidošanās process". Turklāt Lavrovs uzskata, ka tas aizņems veselu ēru, tātad runa ir par desmitgadēm.

Taču tieši šādā laikā ir svarīgi rosināt sarežģītu, vairāku līmeņu spēli, neieslīkstot avantūrās, necensties primitīvi diktēt savu gribu pārējiem spēles dalībniekiem. Ir jāsaglabā seja – ne jau nejauši Lavrovs atcerējās par pokeri un par to, kurš pamirkšķinās pirmais – un nedrīkst ļauties provokācijām. Lavrovs, līdzīgi Putinam, ļoti labi to saprot.

"Taču izvest mūs no līdzsvara, tajā skaitā ne tikai ar tiešiem izlēcieniem Krievijas Federācijas virzienā visās iespējamās un iedomājamās jomās ar negodprātīgu konkurences, neleģitīmu sankciju palīdzību un tamlīdzīgi, bet arī destabilizējot situāciju apkārt mūsu robežām, neļaujot mums koncentrēties uz attīstošām lietām, – šī vēlme viņiem, protams, ir absolūti acīmredzama. Taču, neskatoties uz visiem šiem cilvēciskajiem instinktiem, visiem šiem kārdinājumiem atbildēt pēc principa "pats esi muļķis", esmu pārliecināts, ka mums ir jāpaliek stāvam uz starptautisko tiesību pamatiem."

Vārdus par "starptautiskajām tiesībām" te var aizstāt ar "saglabāt mieru, stratēģisku aprēķinu un turpināt vilkt savu līniju". Jā, rosināt spēli, kura bieži notiek bez skaļiem vārdiem, vai pat bez vārdiem – ne jau nejauši, atbildot uz jautājumu par to, ka, ja "kautiņš ir neizbēgams, sit pirmais", tad "varbūt jau izdarām kaut ko, lai mums nav tik žēl, kad pret mums kārtējā sankciju pakete būs", Lavrovs ļoti maigi pateica:

"Man nav tiesību iedziļināties detaļās, bet man tā liekas, ka pēdējo gadu laikā mēs tā arī rīkojamies veselā virknē gadījumu."

Nedz Sergejs Lavrovs, nedz Vladimirs Putins nevar tikt nosaukti nedz par vājiem ģeopolitiskiem spēlētājiem, nedz par atrautiem no reālijām sapņotājiem, nedz par taktiskiem pielāgošanās cienītājiem – viņi spītīgi velk ārpolitisku līniju, kura atgriež Krievijai tai piederoši vietu pasaulē, pie tam pasaulē, kura pārformatējas un veidojas mūsu acu priekšā (ar viņu neredzamo dalību).

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Jā, viņi sāka ar ļoti sliktām kārtīm uz rokām – un arī tagad vēl ļoti daudz nākas spēlēt savā, pēcpadomju teritorijā. Taču Krievijas starptautiskais svars ir krietni pieaudzis – kas, jāsaka, neapreibināja galvu nedz Lavrovam, nedz Putinam. Jo viņi ir optimisti: turklāt gan tajā nozīmē, par kuru pajokoja ĀM vadītājs - "ja pesimists saka, ka sliktāk nebūs, bet optimists saka: var būt vēl sliktāk," – gan pārliecības ziņā par viņu veiktā darba, nemainīgās stratēģijas un elastīgās taktikas veiksmīgumu. Savukārt "sava pārākuma izjūtas ir ļoti bīstamas", sacīja Lavrovs, runājot par ASV politiku, – taču mums tās dažkārt pietrūkst, iebilda viņa teiktajam. Bet mums pietiek ar pašcieņas izjūtu, atcirta Lavrovs – un tā tas arī ir.

Jo viss sākas ar skaidru savu iespēju izvērtēšanu, savukārt tie, kas sāk ticēt savam pārākumam, sāk to ļaunprātīgi izmantot un zaudē realitātes izjūtu, palaižot garām brīdi, kad viņu spēki izsīkst, bet reputācija brūk kopā. Tikmēr pašcieņas izjūta balstās uz sevis un savu spēku saprašanas, uz atmiņas par to ceļu, kas ir noiets pirms tevis, un sekošanas tam mērķim, kuru tev ir noteicis liktenis. Tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan uz lielvalstīm.

98
Tagi:
Lavrovs, Krievija, Eiropas Savienība
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

3
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

3
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

10
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

10
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas