Naftas urbšanas tornis

Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam

77
(atjaunots 18:23 15.10.2020)
Pavasarī notikušais naftas kotējumu kritums strauji novājināja urbšanas aktivitāti pirmām kārtām Savienotajās Valstīs.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Naftas cenu kritums, milzīgie parādi un finansējuma trūkums izraisīja virkni bankrotu ASV slānekļa industrijā. Pandēmiju nepārdzīvoja lielākie spēlētāji. Taču sliktākais, spriežot pēc visa, ir tikai priekšā: investīcijas nozarē šogad riskē sarukt par divām reizēm. Tas nozīmē,  ka vairums kompāniju vienkārši neizdzīvos. Turklāt slānekļa kompānijas, kuras izveda ASV naftas ieguves līderos, šodien knapi spēj savilkt kopā galus, raksta Nataļja Dembinska RIA Novosti materiālā.

Zemas cenas

Pavasarī notikušais naftas kotējumu kritums strauji novājināja urbšanas aktivitāti pirmām kārtām Savienotajās Valstīs. Izejvielas cena kritās par gandrīz 50%. Teksasā izrādījās absolūti nesagatavoti šādai situācija. Rezultātā Parsley Energy slēdza 150 urbumus, Continental Resources samazināja ieguvi par trešdaļu, Texland Petroleum – pilnībā.

Aprīlī bankrotēja viens no lielākajiem slānekļa izstrādātājiem – Whiting Petroleum, tam sekoja apkalpojošā kompānija Hornbeck Offshore Services. Maijā par darbības izbeigšanu investoriem paziņoja California Resources un slānekļa milzis Chesapeake Enеrgy. Analītiķi brīdināja: tas ir tikai bankrotu viļņa sākums, kurš drīzumā ieskaus nozari. Saskaņā ar Pickering Energy Partners, izputēšana šogad draud gandrīz 40% kompāniju šajā sektorā.

Esošie kotējumi joprojām neļauj slānekļa kompānijām saņemt peļņu. Ražošanas pašizmaksas tām ir 50-60 dolāri par barelu. Ar 40 ir acīmredzami par maz. Un nozare ir arvien mazāk pievilcīga investoriem. Iznāk slēgts loks: lai noturētos virs ūdens, ir nepieciešama nauda, taču šādā situācija nav neviena, uz ko varētu cerēt.

Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (SEA) vērtējumu, investīcijas slānekļa izstrādē šogad saruks vairāk nekā divas reizes – līdz 45 miljardiem dolāru. 2019. gadā bija gandrīz 100 miljardi.

SEA World Energy Outlook ziņojumā tiek minēts, ka maksimums bija 2014. gadā: 125 miljardi. Šajā desmitgadē sagaida par 30% mazāk – aptuveni 85 miljardus gadā.

Starptautiskās konsultāciju aģentūras Rystad Energy prognoze ir aptuveni 67 miljardi dolāru šogad.

Rūgta vilšanās

Jāatzīmē, ka investori ir kļuvuši vēsāki pret slānekļa kompānijām ne šodien. Jau 2018. gada beigās vairumam kompāniju nācās samazināt budžetus miljardiem dolāru apmērā investīciju trūkuma dēļ. Viss ir ļoti vienkārši: nav peļņas.

Tas, ka ASV kļuva par lielāko naftas ražotāju pasaulē, ir tieši slānekļa kompāniju nopelns. Taču tām pastāvīgi ir jāveic jauni urbumi, jo ieguves teritorijas ātri izsmeļas. Nākas līst parādos.

Slānekļa desmitgades beigās investori saprata: šis bizness joprojām ir tāls no rentabilitātes, kompānijas joprojām sūknē naftu ar zaudējumiem, finansējot līdzekļu deficītu uz jaunu aizdevumu rēķina. Desmit gadu laikā 40 vadošie nozares pārstāvji iztērēja gandrīz par 200 miljardiem vairāk, nekā nopelnīja.

Tikai atsevišķi spēlētāji pierādīja, ka ir spējīgi ģenerēt peļņu, konstatē analītiķi. Tūkstošiem urbumu slānekļa atradnēs izsūknē daudz mazāk, nekā solīja investoriem. Rezultātā kompāniju akcijas tiek izpārdotas. Problēmas redz arī paši spēlētāji. "Nozare pilnībā sagrāvusi investoru uzticību pēdējās dekādes laikā," apgalvo Lī Tilmans, Amerikas naftas un gāzes kompānijas Marathon Oil, ceturtās valstī ieguves ziņā, ģenerāldirektors.

Investoriem slānekļa kompānijas izrādījās "melnā aita", norāda FactSet, starptautiskā kompānija, kura specializējas finanšu datu tirgū. Kopš 2007. gada Amerikas slānekļa ražotāju akciju indekss pazaudēja 31%, kamēr S&P 500 pieauga par 80%.

Netīrais noslēpums

Saskaņā ar SEA prognozi, līdz gada beigām tieši ASV veiks lielāko pienesumu pasaules naftas piegāžu samazināšanā. Ražošana septiņos galvenajos ASV slānekļa baseinos nokritīs līdz 7,632 miljoniem barelu dienā, tostarp Permas baseinā, kurš veido vairāk nekā pusi slānekļa ieguves, – līdz 4,5 miljoniem, Īglfordā – līdz 1,3 miljoniem.

Naftas ieguve, foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

Lai cik paradoksāli tas nebūtu, perspektīvas sev atņem pati tehnoloģija, uz kuru izdarīja likmi visa Amerikas naftas rūpniecība. Pēc viena no vadošajiem nozares investoriem sacītā, slāņa hidropārrāvums nopietni samazinājis ogļūdeņražu krājumus valstī. Tas norok zemē cerības uz ieguves atjaunošanos un ASV enerģētisko neatkarību.

Vils Vanlohs, privātas investīciju kompānijas Quantum Energy Partners vadītājs, kuras portfeļa uzņēmumi ražo vien nedaudz mazāk par lielāko urbēju ExxonMobil, atzina: hidropārrāvumi "iznīcināja lielu daļu krājumu Ziemeļamerikā".

"Tas ir slānekļa netīrais noslēpums," paziņoja Vanlohs Financial Times, atzīmējot, ka urbumi bieži vien tiek veikti tuvu viens otram. "Pēdējo piecus gadus mēs to vien darījām, ka iztukšojām dzīles."

Tālāk – vēl vairāk

Financial Times norāda, ka pirmajā ceturksnī lielākās neatkarīgās slānekļa kompānijas piefiksēja rekordlielus kopējos zaudējumus 26 miljardu dolāru apmērā. Jāsāk gatavoties neizbēgamajam – bankrotiem, uzsver izdevums.

Turklāt būs sliktāk, nekā 2016. gada naftas krīzes laikā. Toreiz 70 kompānijas paziņoja par finanšu nepietiekamību, tomēr tās bija sīkas un atstāja aiz sevis kopumā 56 miljardus dolāru parāda. Taču tagad sākuši brukt milži. Jūnijā no spēles izgāja vēl viens liels slānekļa ražotājs – Extraction Oil & Gas.

Saskaņā ar juridiskās firmas Haynes and Boone datiem, šī gada astoņos mēnešos 36 firmas ar kopējiem parādiem 51 miljarda dolāru apmērā paziņoja par bankrotēšanu. Savukārt kopējais 25 lielu kompāniju parāds sastāda 150 miljardus.

"Būtība ir tajā, ka tirgū gaidāmi bankroti un restrukturizācija," izteica nemierinošu prognozi Regīna Mēra, reitingu aģentūras KPMG Enerģētikas nodaļas vadītāja. Saskaņā ar analītiķu prognozi, līdz nākamā gada beigām izputēs 250 kompānijas, ja naftas cenas nepievilksies līdz nepieciešamajam līmenim. Taču pandēmija atkal uzņem apgriezienus, kas sola energonesēju pieprasījuma kritumu ar attiecīgām kotējumu perspektīvām. Taču saskaņā ar neseno konsultāciju un auditu kompānijas Deloitte pētījumu, aptuveni trešā daļa ASV slānekļa ražotāju jau ir maksātnespējīgi.

77
Tagi:
nafta
Pēc temata
ASV: pietiek ekonomisko karu ar pasauli. Karosim pa īstam
Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Mītiņš pret krievu izglītības nodrošināšanu vienīgi latviešu valodā, foto no arhīva

Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?

12
(atjaunots 15:28 28.02.2021)
Krievu un latviešu attiecības Latvijā var raksturot īsi – "pieņemoša atsvešināšanās". Savukārt Latvijas valdība nepalaiž garām iespēju pieliet eļļu ugunī ar vispārējas saliedēšanas lozungu.

Nesen, 21. februārī, Starptautiskajā valodas dienā, Latvijas prezidents Egils Levits uzrunāja skolēnus un latviešu valodas un literatūras skolotājus. No viņa izteiktā izriet, ka šajā dienā prezidents svinējis nevis kādu abstraktu valodu, bet gan ļoti konkrētu – valsts valodu. Tā kā pasaule pagaidām vēl nesvin Starptautisko latviešu valodas dienu, kāpēc gan to neieviest Latvijā un aizliegt šajā dienā runāt jebkādā citā, it īpaši krievu valodā?

Galvenā nostāde uzrunā, ko, starp citu, jau iesaka noklausīties nodarbībās skolās (iespējams, drīz tā būs akmenī kalta līdz ar Levita sacerēto Satversmes preambulu), ir tāda: latviešu valoda spēj saliedēt Latvijā dažādu tautību cilvēkus. Protams! Kā gan mums tas agrāk neienāca prātā?!

Viņš lika sevi iemīlēt. Vai neko labāku izdomāt nevarēja?

Neviens jau to neapstrīd. Ir tikai viena finese. Mazākumtautības – vairāk nekā trešā daļa valsts iedzīvotāju – labprāt un ar cieņu atzītu latviešu valodas priekšroku Latvijā, ja ne viena krievu tautas gudrība – "Ar varu mīļš nebūsi". Nē, saprotiet mani pareizi, – var piespiest baidīties, var sodīt, var padzīt no darba. Tomēr nevar piespiest iemīļot un pie tam aizliegt mīlēt to, kas tev dārgs un tuvs.

Var izdzēst kirilicu no ielu nosaukumu plāksnītēm pilsētās un ciemos. Te, biedri latvieši, jūs esat vinnējuši, jums ir administratīvais resurss. Var likvidēt bukletu krievu valodā ar aicinājumu sievietēm pārbaudīt iespējamu krūts vēzi. Bravo, cēlsirdības kalngali! Apstāties nedrīkst, jāiznīdē krievu valoda skolās un augstskolās. Vieds gājiens. Visbeidzot jāaizliedz telekanāli krievu valodā – patiešām, nosvērts solis. Sirmgalvji, kas līdz šim skatījās "teļuku", tagad skries uz latviešu kanāliem integrēties un saliedēties zem lielās un varenās latviešu valodas karogiem. Nu, ja arī kāda vecenīte skriedama iekritīs grāvī, pie kā būs rakstīts tikai valsts valodā: "Uzmanību, notiek remonts", pati vien vainīga – vajadzēja integrēties agrāk. Tikai pēc tādiem gājieniem neliekuļoti pieprasīt mīlu un cieņu – vai nu tie ir muļķības kalngali, vai cinisma apogejs.

Šķiršanās un krievu uzvārds!

Veltos mēģinājumus saliedēt sabiedrību ar vardarbīgām metodēm teicami ilustrē kādas manas paziņas ģimene. Katja ir krieviete, viņas vīrs – latvietis, kopā dzīvo jau ilgi, viņu dēlam ir 15 gadi. Pēdējā laikā vīrs tīši mājās skaļi slēdz iekšā latviešu dziesmas, lai viņa "ātrāk integrētos". Lai arī latviešu valodu Katja zina ļoti labi. Skatoties uz tādu eksperimentu, tik līdzīgu izmēģinājumiem, ko īsteno Latvijas valdība, dēls mammai teica: "Laikam tētis tevi vairs nemīl..."

Nē, skaidrs, ka mazākumtautības, proti, krievus Latvijā nemīl pārlieku stipri. Tikai neprasiet atbildei kaut kādas siltas krievu jūtas, ja ieslēdzat savu mūziku visā skaļumā, bet krievu dziesmas vienkārši izslēdzat.

Nesen Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, starpkultūru stereotipiem veltītā pētījuma līdzautors, krievu un latviešu attiecības raksturoja – pieņemoša atsvešināšanās. Tas ir, nav skaidrs, no kura gala ķerties klāt. It kā atsvešināšanās ir slikta lieta. Bet tā nav vienkārša atsvešināšanās, tā ir pieņemoša... Tomēr atsvešināšanās.

Svētā vientiesība – latviešu medijos lasāmas izbrīnītas piezīmes. Piemēram, kāda latviete stāsta, ka izaugusi vesela valstij naidīga paaudze. To viņa redzējusi pašvaldību vēlēšanās – ir liels skaits balsstiesīgu jauniešu ar latviešu uzvārdiem, kuri ļoti labi runā latviski, bet balso par "Saskaņu" un principiāli nerunā latviski, lai arī prot. Viņa uzskata, ka ne velti latviešu vidū valda pārliecība: latviešu puišiem nevajag precēt citu tautību meitenes, jo mazdūšības dēļ jauktajās ģimenēs bērnus audzinot krievu garā, lai izpatiktu sievai.

Bet kāpēc tad viņi balso nepareizi, runā nepareizajā valodā? Varbūt tās ir blaknes pēc pārlieku skaļas latviešu mūzikas? Aū, prezidenta kungs!

Starp citu, pēdējā laikā latviešu pusaudži ne īpaši ciena dzimto valsts valodu un dod priekšroku angļu mēlei, tāpēc vispār nav skaidrs, uz kāda pamata mēs varētu saliedēties. Varbūt ņemsim par pamatu vietējo alu?

12
Tagi:
politika, Egils Levits, latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
ASV GS iznīcinātāji F-15 Eagle

"Pavisam citas iespējas": ko ASV vēlas izmantot cīņām gaisā

27
(atjaunots 22:21 27.02.2021)
ASV sekmīgi izmēģinājušas dziļi modernizētā iznīcinātāja F-15EX prototipu. Šim notikumam ir liela nozīme amerikāņu aizsardzības kompleksā – pēdējais F-15 nonācis bruņotajos spēkos gandrīz pirms 20 gadiem.

Pentagons atzinīgi vērtē atjaunoto lidmašīnu un apgalvo, ka programma neietekmēs piektās paaudzes lidmašīnu iepirkumus. Par F-15EX portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Jauna vecā lidmašīna

Jau 1976. gadā bruņojumā pieņemtā iznīcinātāja-veterāna jaunās modifikācijas prototips februāra sākumā pacēlās gaisā no aviobāzes Misūri štatā. Lidojums ilga 90 minūtes un neradīja nekādus iebildumus. Marta beigās ASV GKS saņems vēl divas šī tipa mašīnas tālākiem izmēģinājumiem. Pentagons plāno līdz 2030. gadam pasūtīt aptuveni 200 F-15EX. Domājams, sērijveida iznīcinātāju piegādes GKS sāksies no 2023. gada. programma izmaksās 23 miljardus dolāru.

"Pirmais sekmīgais lidojums parādīja, ka mašīna ir droša un gatava pievienoties valsts gaisa flotei, - žurnālistiem paziņoja korporācijas Boeing viceprezidents Prats Kumars. – F-15EX mēs īstenojām jaunākos sasniegumus vadības sistēmu, sensoru, bruņojuma, elektronikas sistēmu jomā. tā ir absolūti jauna lidmašīna, kas būtiski atšķiras no F-15 agrākajām versijām."

Modernizētā lidmašīna ir divvietīgā iznīcinātāja-bumbvedēja F-15E Strike Eagle tālākais attīstības posms. Tā paredzēta, lai iegūtu pārsvaru gaisā un izdarītu triecienu mērķiem uz zemes. Saņēmusi mūsdienīgas iekārtas, kuru pamatā ir "digitālās maģistrāles" koncepcija un Open Mission Systems arhitektūra – tā ļauj bez īpašām pūlēm integrēt konstrukcijā mūsdienīgās tehnoloģijas.

Lidmašīna saņems spēcīgu radioelektroniskas cīņas sistēmu, pilnveidotu pilotu kabīni, sērijas Raytheon AN/APG-82 radiolokācijas staciju ar aktīvu fāzēto antenu režģi. Jaunie dzinēji GE F110 garantē plašas iespējas gaisā ar uzlabotu nestspēju. Zināms, ka kravas celtspēja pieaugusi no 10,4 līdz 13,4 tonnām.

Plānots, ka F-15EX uzņems līdz 22 vadāmās "gaiss-gaiss" klases raķetes vai gandrīz 7 m garās un 3 t smagās hiperskaņas raķetes.

Apsteigt hiperskaņu

Pentagons cenšas visnotaļ vecīgajam mašīnām piešķirt iespēju efektīvi likvidēt mērķus, ko piesedz mūsdienīgas PGA sistēmas. ASV izstrādā trīs gaisa bāzes hiperskaņas raķetes – projektus Tactical Boost Glide (TBG), Hypersonic Air-breathing Weapon Concept (HAWC) un Air-launched Rapid Response Weapon (ARRW). To sērijveida ražošana nesāksies līdz 2024.-2025. gadam.

"F-15EX ir mūsdienīgākā F-15 versija. Nepārspēts lidojuma attālums, cena un savā klasē labākā kravas celtspēja padara mašīnu ļoti pievilcīgu ASV GKS, - atzīmēja programmas vadītāja Lorija Šnaidere. – F-15EX uzņem vairāk bruņojuma nekā jebkurš cits šīs kategorijas iznīcinātājs, arī visas perspektīvās raķetes, kas vēl tiek izstrādātas."

Lēmums par 4. paaudzes lidmašīnu ražošanu ASV tika pieņemts pirms diviem gadiem. Iznīcinātāji F-15 nav piegādāti GKS kopš 2001. gada, bet vieglie F-16 – kopš 2004. gada. Pentagons cerēja pievērsties mūsdienīgajiem un tehnoloģiski attīstītajiem F-35 Lightning. Tomēr 5. paaudzes "neredzamo" lidmašīnu programma vēl aizvien buksē, bet cena – pastāvīgi pieaug. Izrādījies, ka ir par agri sūtīt veterānus atpūtā.

ASV GKS un Nacionālajā gvardē pašlaik ir aptuveni 230 iznīcinātāji F-15C un F-15D no aukstā kara laikiem, taču arī tie savu īpatnību ziņā piekāpjas, piemēram, Krievijas iznīcinātājiem-bumbvedējiem Su-34 un iznīcinātājiem Su-35. vispirms F-15EX saņems Nacionālās gvardes lidotāji, kuri izmanto vienīgi novecojušos F-15C un F-15D.

"Klusais ērglis"

Pentagons jau vairākkārt centies dāvāt F-15 jaunu dzīvi. 2000. gadu beigās korporācija Boeing iepazīstināja ar iznīcinātāja F-15SE Silent Eagle prototipu. Amerikāņu konstruktori centās pacelt novecojušo lidmašīnu līdz 5. paaudzes lidaparātiem. "Klusajam ērglim" bija jābūt mazāk pamanāmam gaisā: konstrukcijā plaši pielietoja radioviļņus absorbējošus materiālus, bruņojumu izvietoja fizelāžā, tāpat kā F-35 un F-22.

Lidmašīnas uzlabotajās tilpnēs pāros izvietoja dažādas nozīmes raķetes "gaiss-zeme" un "gaiss-gaiss". Iznīcinātājs varēja uzņemt divas vadāmās raķetes AIM-120 AMRAAM, divas koriģējamās aviobumbas JDAM vai četras JDAMS. Iekšējās piekares izturēja līdz 450 kg smagus lādiņus. Lidmašīna saņēma principiālu jaunu radioelektroniskās cīņās kompleksu un mūsdienīgu digitālo vadības sistēmu.

Pārsvarā "Kluso ērgli" gatavoja eksportam. Valdīja uzskats, ka cena – 100 milj. dolāru – padarīs to pievilcīgu. Amerikāņi piedāvāja iznīcinātāju Izraēlai, Saūda Arābijai, Japānai un Dienvidkorejai, kas labi pazīstamas ar F-15. Taču tās deva priekšroku mūsdienīgajiem F-35. Tāpēc programma tika slēgta – uzbūvēts tika tikai viens F-15SE prototips.

27
Tagi:
F-35, F-15, pretgaisa aizsardzība, gaisa kara spēki, ASV GS, ASV
Pēc temata
Alianses nelaimes. Kā NATO sabrūk no iekšienes
"Mēs zaudējam tehniku!" Kas noticis ar ASV kara aviāciju
Krievijas iznīcinātājs Su-57 iekaro pasauli. Kas notiks tālāk?
"Runa nav tikai par iznīcinātājiem": ASV parādījušais Eiropai savu patieso seju
Alus veikals, foto no arhīva

Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

0
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.

No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).

VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.

Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.

0
Tagi:
akcīzes nodoklis, Latvija
Pēc temata
Latvijas alus darītāji raizējas par "akcīzes kara" iespējamību ar Lietuvu
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā