Naftas urbšanas tornis

Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam

69
(atjaunots 18:23 15.10.2020)
Pavasarī notikušais naftas kotējumu kritums strauji novājināja urbšanas aktivitāti pirmām kārtām Savienotajās Valstīs.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Naftas cenu kritums, milzīgie parādi un finansējuma trūkums izraisīja virkni bankrotu ASV slānekļa industrijā. Pandēmiju nepārdzīvoja lielākie spēlētāji. Taču sliktākais, spriežot pēc visa, ir tikai priekšā: investīcijas nozarē šogad riskē sarukt par divām reizēm. Tas nozīmē,  ka vairums kompāniju vienkārši neizdzīvos. Turklāt slānekļa kompānijas, kuras izveda ASV naftas ieguves līderos, šodien knapi spēj savilkt kopā galus, raksta Nataļja Dembinska RIA Novosti materiālā.

Zemas cenas

Pavasarī notikušais naftas kotējumu kritums strauji novājināja urbšanas aktivitāti pirmām kārtām Savienotajās Valstīs. Izejvielas cena kritās par gandrīz 50%. Teksasā izrādījās absolūti nesagatavoti šādai situācija. Rezultātā Parsley Energy slēdza 150 urbumus, Continental Resources samazināja ieguvi par trešdaļu, Texland Petroleum – pilnībā.

Aprīlī bankrotēja viens no lielākajiem slānekļa izstrādātājiem – Whiting Petroleum, tam sekoja apkalpojošā kompānija Hornbeck Offshore Services. Maijā par darbības izbeigšanu investoriem paziņoja California Resources un slānekļa milzis Chesapeake Enеrgy. Analītiķi brīdināja: tas ir tikai bankrotu viļņa sākums, kurš drīzumā ieskaus nozari. Saskaņā ar Pickering Energy Partners, izputēšana šogad draud gandrīz 40% kompāniju šajā sektorā.

Esošie kotējumi joprojām neļauj slānekļa kompānijām saņemt peļņu. Ražošanas pašizmaksas tām ir 50-60 dolāri par barelu. Ar 40 ir acīmredzami par maz. Un nozare ir arvien mazāk pievilcīga investoriem. Iznāk slēgts loks: lai noturētos virs ūdens, ir nepieciešama nauda, taču šādā situācija nav neviena, uz ko varētu cerēt.

Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (SEA) vērtējumu, investīcijas slānekļa izstrādē šogad saruks vairāk nekā divas reizes – līdz 45 miljardiem dolāru. 2019. gadā bija gandrīz 100 miljardi.

SEA World Energy Outlook ziņojumā tiek minēts, ka maksimums bija 2014. gadā: 125 miljardi. Šajā desmitgadē sagaida par 30% mazāk – aptuveni 85 miljardus gadā.

Starptautiskās konsultāciju aģentūras Rystad Energy prognoze ir aptuveni 67 miljardi dolāru šogad.

Rūgta vilšanās

Jāatzīmē, ka investori ir kļuvuši vēsāki pret slānekļa kompānijām ne šodien. Jau 2018. gada beigās vairumam kompāniju nācās samazināt budžetus miljardiem dolāru apmērā investīciju trūkuma dēļ. Viss ir ļoti vienkārši: nav peļņas.

Tas, ka ASV kļuva par lielāko naftas ražotāju pasaulē, ir tieši slānekļa kompāniju nopelns. Taču tām pastāvīgi ir jāveic jauni urbumi, jo ieguves teritorijas ātri izsmeļas. Nākas līst parādos.

Slānekļa desmitgades beigās investori saprata: šis bizness joprojām ir tāls no rentabilitātes, kompānijas joprojām sūknē naftu ar zaudējumiem, finansējot līdzekļu deficītu uz jaunu aizdevumu rēķina. Desmit gadu laikā 40 vadošie nozares pārstāvji iztērēja gandrīz par 200 miljardiem vairāk, nekā nopelnīja.

Tikai atsevišķi spēlētāji pierādīja, ka ir spējīgi ģenerēt peļņu, konstatē analītiķi. Tūkstošiem urbumu slānekļa atradnēs izsūknē daudz mazāk, nekā solīja investoriem. Rezultātā kompāniju akcijas tiek izpārdotas. Problēmas redz arī paši spēlētāji. "Nozare pilnībā sagrāvusi investoru uzticību pēdējās dekādes laikā," apgalvo Lī Tilmans, Amerikas naftas un gāzes kompānijas Marathon Oil, ceturtās valstī ieguves ziņā, ģenerāldirektors.

Investoriem slānekļa kompānijas izrādījās "melnā aita", norāda FactSet, starptautiskā kompānija, kura specializējas finanšu datu tirgū. Kopš 2007. gada Amerikas slānekļa ražotāju akciju indekss pazaudēja 31%, kamēr S&P 500 pieauga par 80%.

Netīrais noslēpums

Saskaņā ar SEA prognozi, līdz gada beigām tieši ASV veiks lielāko pienesumu pasaules naftas piegāžu samazināšanā. Ražošana septiņos galvenajos ASV slānekļa baseinos nokritīs līdz 7,632 miljoniem barelu dienā, tostarp Permas baseinā, kurš veido vairāk nekā pusi slānekļa ieguves, – līdz 4,5 miljoniem, Īglfordā – līdz 1,3 miljoniem.

Naftas ieguve, foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

Lai cik paradoksāli tas nebūtu, perspektīvas sev atņem pati tehnoloģija, uz kuru izdarīja likmi visa Amerikas naftas rūpniecība. Pēc viena no vadošajiem nozares investoriem sacītā, slāņa hidropārrāvums nopietni samazinājis ogļūdeņražu krājumus valstī. Tas norok zemē cerības uz ieguves atjaunošanos un ASV enerģētisko neatkarību.

Vils Vanlohs, privātas investīciju kompānijas Quantum Energy Partners vadītājs, kuras portfeļa uzņēmumi ražo vien nedaudz mazāk par lielāko urbēju ExxonMobil, atzina: hidropārrāvumi "iznīcināja lielu daļu krājumu Ziemeļamerikā".

"Tas ir slānekļa netīrais noslēpums," paziņoja Vanlohs Financial Times, atzīmējot, ka urbumi bieži vien tiek veikti tuvu viens otram. "Pēdējo piecus gadus mēs to vien darījām, ka iztukšojām dzīles."

Tālāk – vēl vairāk

Financial Times norāda, ka pirmajā ceturksnī lielākās neatkarīgās slānekļa kompānijas piefiksēja rekordlielus kopējos zaudējumus 26 miljardu dolāru apmērā. Jāsāk gatavoties neizbēgamajam – bankrotiem, uzsver izdevums.

Turklāt būs sliktāk, nekā 2016. gada naftas krīzes laikā. Toreiz 70 kompānijas paziņoja par finanšu nepietiekamību, tomēr tās bija sīkas un atstāja aiz sevis kopumā 56 miljardus dolāru parāda. Taču tagad sākuši brukt milži. Jūnijā no spēles izgāja vēl viens liels slānekļa ražotājs – Extraction Oil & Gas.

Saskaņā ar juridiskās firmas Haynes and Boone datiem, šī gada astoņos mēnešos 36 firmas ar kopējiem parādiem 51 miljarda dolāru apmērā paziņoja par bankrotēšanu. Savukārt kopējais 25 lielu kompāniju parāds sastāda 150 miljardus.

"Būtība ir tajā, ka tirgū gaidāmi bankroti un restrukturizācija," izteica nemierinošu prognozi Regīna Mēra, reitingu aģentūras KPMG Enerģētikas nodaļas vadītāja. Saskaņā ar analītiķu prognozi, līdz nākamā gada beigām izputēs 250 kompānijas, ja naftas cenas nepievilksies līdz nepieciešamajam līmenim. Taču pandēmija atkal uzņem apgriezienus, kas sola energonesēju pieprasījuma kritumu ar attiecīgām kotējumu perspektīvām. Taču saskaņā ar neseno konsultāciju un auditu kompānijas Deloitte pētījumu, aptuveni trešā daļa ASV slānekļa ražotāju jau ir maksātnespējīgi.

69
Tagi:
nafta
Pēc temata
ASV: pietiek ekonomisko karu ar pasauli. Karosim pa īstam
Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

6
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

6
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

13
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

13
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas