Naftas urbšanas tornis

Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam

78
(atjaunots 18:23 15.10.2020)
Pavasarī notikušais naftas kotējumu kritums strauji novājināja urbšanas aktivitāti pirmām kārtām Savienotajās Valstīs.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Naftas cenu kritums, milzīgie parādi un finansējuma trūkums izraisīja virkni bankrotu ASV slānekļa industrijā. Pandēmiju nepārdzīvoja lielākie spēlētāji. Taču sliktākais, spriežot pēc visa, ir tikai priekšā: investīcijas nozarē šogad riskē sarukt par divām reizēm. Tas nozīmē,  ka vairums kompāniju vienkārši neizdzīvos. Turklāt slānekļa kompānijas, kuras izveda ASV naftas ieguves līderos, šodien knapi spēj savilkt kopā galus, raksta Nataļja Dembinska RIA Novosti materiālā.

Zemas cenas

Pavasarī notikušais naftas kotējumu kritums strauji novājināja urbšanas aktivitāti pirmām kārtām Savienotajās Valstīs. Izejvielas cena kritās par gandrīz 50%. Teksasā izrādījās absolūti nesagatavoti šādai situācija. Rezultātā Parsley Energy slēdza 150 urbumus, Continental Resources samazināja ieguvi par trešdaļu, Texland Petroleum – pilnībā.

Aprīlī bankrotēja viens no lielākajiem slānekļa izstrādātājiem – Whiting Petroleum, tam sekoja apkalpojošā kompānija Hornbeck Offshore Services. Maijā par darbības izbeigšanu investoriem paziņoja California Resources un slānekļa milzis Chesapeake Enеrgy. Analītiķi brīdināja: tas ir tikai bankrotu viļņa sākums, kurš drīzumā ieskaus nozari. Saskaņā ar Pickering Energy Partners, izputēšana šogad draud gandrīz 40% kompāniju šajā sektorā.

Esošie kotējumi joprojām neļauj slānekļa kompānijām saņemt peļņu. Ražošanas pašizmaksas tām ir 50-60 dolāri par barelu. Ar 40 ir acīmredzami par maz. Un nozare ir arvien mazāk pievilcīga investoriem. Iznāk slēgts loks: lai noturētos virs ūdens, ir nepieciešama nauda, taču šādā situācija nav neviena, uz ko varētu cerēt.

Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (SEA) vērtējumu, investīcijas slānekļa izstrādē šogad saruks vairāk nekā divas reizes – līdz 45 miljardiem dolāru. 2019. gadā bija gandrīz 100 miljardi.

SEA World Energy Outlook ziņojumā tiek minēts, ka maksimums bija 2014. gadā: 125 miljardi. Šajā desmitgadē sagaida par 30% mazāk – aptuveni 85 miljardus gadā.

Starptautiskās konsultāciju aģentūras Rystad Energy prognoze ir aptuveni 67 miljardi dolāru šogad.

Rūgta vilšanās

Jāatzīmē, ka investori ir kļuvuši vēsāki pret slānekļa kompānijām ne šodien. Jau 2018. gada beigās vairumam kompāniju nācās samazināt budžetus miljardiem dolāru apmērā investīciju trūkuma dēļ. Viss ir ļoti vienkārši: nav peļņas.

Tas, ka ASV kļuva par lielāko naftas ražotāju pasaulē, ir tieši slānekļa kompāniju nopelns. Taču tām pastāvīgi ir jāveic jauni urbumi, jo ieguves teritorijas ātri izsmeļas. Nākas līst parādos.

Slānekļa desmitgades beigās investori saprata: šis bizness joprojām ir tāls no rentabilitātes, kompānijas joprojām sūknē naftu ar zaudējumiem, finansējot līdzekļu deficītu uz jaunu aizdevumu rēķina. Desmit gadu laikā 40 vadošie nozares pārstāvji iztērēja gandrīz par 200 miljardiem vairāk, nekā nopelnīja.

Tikai atsevišķi spēlētāji pierādīja, ka ir spējīgi ģenerēt peļņu, konstatē analītiķi. Tūkstošiem urbumu slānekļa atradnēs izsūknē daudz mazāk, nekā solīja investoriem. Rezultātā kompāniju akcijas tiek izpārdotas. Problēmas redz arī paši spēlētāji. "Nozare pilnībā sagrāvusi investoru uzticību pēdējās dekādes laikā," apgalvo Lī Tilmans, Amerikas naftas un gāzes kompānijas Marathon Oil, ceturtās valstī ieguves ziņā, ģenerāldirektors.

Investoriem slānekļa kompānijas izrādījās "melnā aita", norāda FactSet, starptautiskā kompānija, kura specializējas finanšu datu tirgū. Kopš 2007. gada Amerikas slānekļa ražotāju akciju indekss pazaudēja 31%, kamēr S&P 500 pieauga par 80%.

Netīrais noslēpums

Saskaņā ar SEA prognozi, līdz gada beigām tieši ASV veiks lielāko pienesumu pasaules naftas piegāžu samazināšanā. Ražošana septiņos galvenajos ASV slānekļa baseinos nokritīs līdz 7,632 miljoniem barelu dienā, tostarp Permas baseinā, kurš veido vairāk nekā pusi slānekļa ieguves, – līdz 4,5 miljoniem, Īglfordā – līdz 1,3 miljoniem.

Naftas ieguve, foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

Lai cik paradoksāli tas nebūtu, perspektīvas sev atņem pati tehnoloģija, uz kuru izdarīja likmi visa Amerikas naftas rūpniecība. Pēc viena no vadošajiem nozares investoriem sacītā, slāņa hidropārrāvums nopietni samazinājis ogļūdeņražu krājumus valstī. Tas norok zemē cerības uz ieguves atjaunošanos un ASV enerģētisko neatkarību.

Vils Vanlohs, privātas investīciju kompānijas Quantum Energy Partners vadītājs, kuras portfeļa uzņēmumi ražo vien nedaudz mazāk par lielāko urbēju ExxonMobil, atzina: hidropārrāvumi "iznīcināja lielu daļu krājumu Ziemeļamerikā".

"Tas ir slānekļa netīrais noslēpums," paziņoja Vanlohs Financial Times, atzīmējot, ka urbumi bieži vien tiek veikti tuvu viens otram. "Pēdējo piecus gadus mēs to vien darījām, ka iztukšojām dzīles."

Tālāk – vēl vairāk

Financial Times norāda, ka pirmajā ceturksnī lielākās neatkarīgās slānekļa kompānijas piefiksēja rekordlielus kopējos zaudējumus 26 miljardu dolāru apmērā. Jāsāk gatavoties neizbēgamajam – bankrotiem, uzsver izdevums.

Turklāt būs sliktāk, nekā 2016. gada naftas krīzes laikā. Toreiz 70 kompānijas paziņoja par finanšu nepietiekamību, tomēr tās bija sīkas un atstāja aiz sevis kopumā 56 miljardus dolāru parāda. Taču tagad sākuši brukt milži. Jūnijā no spēles izgāja vēl viens liels slānekļa ražotājs – Extraction Oil & Gas.

Saskaņā ar juridiskās firmas Haynes and Boone datiem, šī gada astoņos mēnešos 36 firmas ar kopējiem parādiem 51 miljarda dolāru apmērā paziņoja par bankrotēšanu. Savukārt kopējais 25 lielu kompāniju parāds sastāda 150 miljardus.

"Būtība ir tajā, ka tirgū gaidāmi bankroti un restrukturizācija," izteica nemierinošu prognozi Regīna Mēra, reitingu aģentūras KPMG Enerģētikas nodaļas vadītāja. Saskaņā ar analītiķu prognozi, līdz nākamā gada beigām izputēs 250 kompānijas, ja naftas cenas nepievilksies līdz nepieciešamajam līmenim. Taču pandēmija atkal uzņem apgriezienus, kas sola energonesēju pieprasījuma kritumu ar attiecīgām kotējumu perspektīvām. Taču saskaņā ar neseno konsultāciju un auditu kompānijas Deloitte pētījumu, aptuveni trešā daļa ASV slānekļa ražotāju jau ir maksātnespējīgi.

78
Tagi:
nafta
Pēc temata
ASV: pietiek ekonomisko karu ar pasauli. Karosim pa īstam
Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

30
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

30
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos

Amerikāņiem pietrūkst naudas degvielai: vainīgi krievi

61
(atjaunots 10:05 13.05.2021)
Laikam tas izklausās kā slikts joks, bet Amerikā atkal atrasti krievu hakeri. Šoreiz viņi esot apturējuši naftas vadu "Colonial Pipeline", kas stiepjas no Teksasas līdz Ņujorkai un piegādā vairāk nekā 2,5 miljonus barelu dienā.

Saskaņā ar datiem, ko nenosauktie FIB avoti nopludinājuši Associated Press, kāda ļaunprātīga datorprogramma piespiedusi "Colonial Pipeline" īpašniekus apturēt naftas piegādi. Stāsta, ka patlaban hakeri tirgojas par izpirkuma naudu ar uzņēmuma vadību. Pēdējās trīs dienas naftas vads faktiski nedarbojas, tāpēc benzīns kļūst arvien dārgāks. Situāciju skaidro Viktorija Ņikiforova RIA Novosti portālā.

Demokrātiskās partijas televīzijas kanāls "CNN" izplatīja versiju, saskaņā ar kuru kiberuzbrukumu īstenoja hakeri no "Darkside" grupējuma, un šis grupējums ir saistīts - jā, protams, jūs uzminējāt – ar krieviem.

Vai ir pierādījumi? Kā nu ne! "Darkside" tulkojumā nozīmē "tumšā puse", un kas dzīvo demokrātiskās pasaules tumšajā pusē? Protams, krievi. "Darkside" ir sava oficiālā vietne un kontakti, ko izmanto amerikāņu žurnālisti, cenšoties ar to sazināties. Kas tie tādi par hakeriem, kam ir sava vietne un kontaktu dati? Laikam tāda ir tā noslēpumainā krievu dvēsele.

© Sputnik / Владимир Трефилов

Galvenais "pierādījums" ir tas, ka "tumšie hakeri" nestrādāja postpadomju telpā. Saskaņā ar šādu loģiku, ja kāds hakeris neuzlauž, piemēram, Luksemburgas kompāniju, tad viņš noteikti dzīvo Luksemburgā. Diemžēl amerikāņu partneri jau sen necenšas pamatot savus argumentus.

Patiesībā pasaciņas par hakeriem ir domātas Baidena ēras nepatīkamās ekonomiskās realitātes attaisnošanai. Lieta tāda, ka Trampa prezidentūras laikā benzīns valstī vidēji maksāja divus dolārus par galonu (aptuveni pusdolārs litrā). Šodien galona cenas pieaugušas līdz trīsarpus - četriem dolāriem. Kalifornijas štatā galona cena pārliecinoši tuvojas pieciem dolāriem. Tas nozīmē, ka ierindas kalifornietim benzīns izmaksā nedaudz vairāk par vienu eiro.

Nesaprašanas ar "Colonial Pipeline" (vispār nav svarīgi, kas tur tiešām noticis) kļūs par lielisku attaisnojumu turpmākajam degvielas cenu pieaugumam. Nav grūti paredzēt, pie kā tas novedīs. Braucienu, pārvadājumu sadārdzināšanas, cenu kāpums praktiski visās jomās - no aviobiļetēm līdz pārtikai. Īsāk sakot, nāks gaismā inflācija, ko amerikāņi agrāk centušies iedzīt akcijās un nekustamajos īpašumos.

Īpaši pikanti ir tas, ka krīze ir pašu rokām taisīta. Knapi iebraucis Baltajā namā, Baidens ierobežoja slānekļa naftas ieguvi, slēdza naftas vada "Keystone XL" projektu, apsolīja ieguldīt zaļajā enerģētikā. Tā ieguvei neizdevies atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Plāni iznīcināt krievu naftas ieguvējus, krasi samazinot melnā zelta cenas, panākumiem nav vainagojušies. Par spīti plānam, 2020. gadā pašiznīcinājās vien amerikāņu slānekļa naftas ražotāji. Tagad, pandēmijai rimstoties, pieprasījums pēc degvielas pieaug, valstī sākas atvaļinājumu sezona, bet nodrošināt pieprasījumu nav iespējams. Nav brīnums, ka degvielas cenas uzlido līdz debesīm.

Civilizētajās valstīs pastāv dažādi finanšu instrumenti degvielas cenu bremzēšanai. Krievija, piemēram, daudzus gadus veiksmīgi izmanto bremzēšanas mehānismu un var lepoties ar zemākajām degvielas cenām pasaulē.

Bet progresīvajās Savienotajās Valstīs izvēlas īstenot Grētas Tūnbergas sapņus: amerikāņi sēž mājās, jo viņiem nav naudas degvielai, nelido atvaļinājumā, jo biļete izmaksās pārāk dārgi, un audzē zaļumus uz palodzes, jo ēdiens maksā traku naudu.

Tādu zaļo dienas kārtību visiem spēkiem lobē Demokrātu partija. Pirms gada, kad naftas ieguve nokrita līdz vēsturiskajam minimumam, Aleksandrija Okasio-Kortesa savā tviterī uzrakstīja: "Šis jums noteikti patiks. Fosilās naftas ieguvē iestājies strukturālais kritums..."

Tolaik ieguves rūpniecībā cilvēki zaudēja darbu, bankrotēja lieli un mazi uzņēmumi, un drīz kongresmene bija spiesta šo tvītu izdzēst. Taču internets visu atceras: amerikāņu naftas rūpniecības iznīcināšana ir Demokrātu partijas sponsoru-oligarhu mērķis.

Uzreiz pēc kiberuzbrukuma "Colonial Pipeline" biržas analītiķi ieteica klientiem iegādāties interneta gigantu akcijas, kas specializējas kiberdrošības jomā. Viena šāda milža CEO — Ēriks Šmits no Google — šodien ir īsts Baltā nama pelēkais kardināls, kas virza savus cilvēkus uz vairāk vai mazāk ievērojamiem amatiem.

Amerikāņu oligarhiem, kuriem pieder digitālās korporācijas, ir izdevīgi izpostīt amerikāņu naftas ražotājus. Tas, ka tiem līdzi bez iztikas paliek miljoniem ierindas pilsoņu, ir korporatīvā ekonomiskā kara "blakuszaudējumi". "Ciparnieki" pret ieguves rūpniecību, elektromobiļi pret benzīna dzinējiem, sojas gaļas ražotāji pret lopkopību. Par karadarbības teātri kļuvusi Amerikas Savienoto Valstu teritorija, bet visās pasaules katastrofās Vašingtona vainos krievus.

Protams, klaji meli nav labākais prologs Krievijas prezidenta un Baltā nama saimnieka sarunām. Taču to var mēģināt izmantot spiedienam. "Mums būs saruna, es plānoju tikties ar prezidentu Putinu, - nesen paziņoja Džo Baidens. - Pagaidām mūsu specdienesti nav atraduši pierādījumu Krievijas saistībai (ar kiberuzbrukumu "Colonial Pipeline"), tomēr ir pierādījumi, ka izspiedējprogramma atrodas Krievijā. Viņiem (krieviem) nāksies atbildēt..."

"Krievu hakeri" sen jau ir kļuvuši par memu, ko amerikāņu varas iestādes velk dienas gaismā ikreiz, kad viņiem kaut kas iet greizi. Par ko tik neapsūdzēja viltīgos krievu programmētājus! Gan par Demokrātiskās partijas datoru uzlaušanu, gan par bezgalīgu iejaukšanos vēlēšanās, gan par kļūmēm amerikāņu valsts iestāžu datortīklos pagājušā gada decembrī, un tagad - par dārgu benzīnu. Pa šo laiku tā arī nav bijis uzradīts neviens reāls hakeris, neviens pierādījums.

Tikmēr tieši šajos gados ASV kļuva par absolūtu pasaules līderi datornoziedzībā. Amerikāņi ir pazīstamāko kiberuzbrukumu autori pēdējo desmitgažu laikā. Daži no šiem uzbrukumiem izskatījās kā pilnvērtīga militārā diversija. Piemēram, datorvīruss "Stuxnet", kas kritiski apdraudēja Irānas infrastruktūru.

Krievija pastāvīgi piedāvā Savienotajām Valstīm uzsākt darbu starptautiskās kiberdrošības nodrošināšanā. Taču katru reizi amerikāņi atsakās, jo viņiem arī būs jāspēlē pēc noteikumiem. Daudz vieglāk uzlikt vainu par valsts sabrukumu un pilsoņu nabadzību uz visuresošajām krievu hakeriem.

61
Tagi:
degviela, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Te karsts, te auksts: kā amerikāņi ar klimata kārti groza pasauli
Stratēģiskais konkurents – tas, kuram viss izdodas. Bet tev – ne
"Krievu hakeri", Saakašvili un Tramps: Rietumu paranojai nav ne gala, ne malas

Kara kinohronika vairs nav melnbalta, neirotīkli to padarījuši krāsainu

0
(atjaunots 08:48 15.05.2021)
Parāde Berlīnē, mājupceļš, tikšanās uz sliekšņa – Lielā Tēvijas kara beigu vēsturiskie kadri tagad ir krāsaini.

Svinīgais maršs pie Reihstāga un Brandenburgas vārtiem ir pilnveidots ar kolorizācijas tehnoloģijas palīdzību. Telekanāls RT publicējis ekskluzīvu video ierakstu par godu Uzvaras svētkiem.

Marša solī un bruņutehnikas kolonnās Sarkanās armijas spēki tūlīt pēc kapitulācijas nosoļoja pa Berlīnes ielām 1945. gada 4. maijā. Ilgu laiku kadri palika melnbalti, taču elektroniskās iekārtas un programmas ļauj paskatīties uz tālaika notikumiem no jaunas puses. Redzams, ka karavīri nēsā lauka formu, to pašu, kurā pirms dažām nedēļām uzbruka Vācijas galvaspilsētai. Un viņi maršē pa ielām, ko vēl nesen bloķēja iznīcinātā tehnika un barikādes.

Tagad, pateicoties mūsdienu iekārtām un mākslīgajam intelektam, mēs redzam, kā tas notika. Interesanti, ka neirotīkli nav paredzēti kinohroniku restaurēšanai. Eksperti skaidro, ka mašīnas paredzētas, lai parādītu, "kā  varēja būt". Realitāte atkarīga no robotiem-analītiķiem.

Ļoti satraucošs bija arī uzvarētāju mājupceļš. Tas lasāms viņu sejās. Daudziem nākotne nav zināma. No kara nekad neatgriezās vairāk nekā 26 miljoni karavīru. Izdzīvojušie nezina, vai kāds tuvinieks viņus vēl gaida. Tāpēc pat iestudētajos kadros redzams neliekuļotais priekš.

Pavēle par 1945. gada 9. maija svētkiem saņēma 369. numuru. Pēc Staļina rīkojuma tika apstiprināts apbalvojums "Par Uzvaru pār Vāciju". Maskavā bija salūts – 30 artilērijas zalves no tūkstoš lielgabaliem. Dārdus un uzliesmojumus pavadīja 160 prožektoru stari un daudzkrāsainas raķetes.

0