KF prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps

Tramps un Putins sagatavojuši "oktobra pārsteigumu"

111
(atjaunots 16:07 13.10.2020)
Jo tuvāk ir ASV prezidenta vēlēšanas, jo svarīgāks top pēkšņuma faktors. ASV mīl runāt par "oktobra pārsteigumu" – notikumiem vai informāciju, kas spēj izmainīt priekšvēlēšanu izkārtojumu par labu vienam no kandidātiem.

"Pārsteigums" var būt gan iepriekš sagatavots, gan stihisks – spilgta kandidāta rīcība, jauns atmaskojošs materiāls, ārpolitisks solis. Šobrīd šāds "pārsteigums" ir nepieciešams abiem kandidātiem – taču kompromitējošā materiāla jau ir izliets tik daudz, ka nekās jauns nepiebildīs neko principiālu "bīstami trakajam Trampam" vai "miegainajam Baidenam ar viņa korumpēto ģimeni".

Savukārt ārpolitika, lai gan izvēloties prezidentu, amerikāņi to ne īpaši ņem vērā, var paaugstināt reitingu. Prezidents var par kaut ko vienoties ar citu valstu vadītājiem – kļūt par miera nesēju, piemēram. Tramps pēdējā mēneša laikā jau divas reizes izspēlēja šādu kārti: sākumā ar arābu un izraēliešu izlīgumu, pēc tam ar Serbijas un Kosovas vienošanos. Taču tas viss nekādā veidā tieši neskar amerikāņu vēlētāju – kāda viņam ir daļa gar Balkāniem un Tuvajiem Austrumiem?

Taču Tramps steidzina arī karaspēka izvešanu no Afganistānas, solot izvest visus amerikāņus jau nevis līdz pavasara beigām, bet gan līdz Ziemassvētkiem. Taču ir viena lieta, kas skar visus amerikāņus, – ieroču sacīkstes, tai skaitā kodolieroču sacīkstes. Drošība un nauda – kodolkara (lai arī hipotētiskā) drauds un nepieciešamība tērēt ieročiem arvien lielākus līdzekļus. Te kā reiz var parādīt savas rūpes par mierīgajām debesīm virs galvas – to Tramps arī mīl.

Un, spriežot pēc visa, Tramps ir nolēmis, ka ir atradis risinājumu: viņš vēlas darījumu ar Putinu. Jā, ar to pašu Putinu, par saikni ar kuru viņu apsūdz jau četrus gadus – turklāt pēdējo nedēļu laikā parādās arvien vairāk apliecinājumu tam, ka viss šis stāsts ar "krievu pēdām" bija Baltā nama un Klintones štāba demokrātu specoperācija. Tādēļ tagad Tramps sit demokrātus un "Vašingtonas purvu" ar viņu pašu "krievu tematu" – tieši jūs esat īstie sazvērestības dalībnieki, nevis izdomātā sasaiste Tramps – Putins! Savukārt ar reālo Putinu Tramps noslēdz darījumu, jo viņš dižs un Putins viņu ciena – aptuveni šādi Tramps grasās "pārdot" amerikāņiem savu vienošanos ar krieviem.

Par ko ir runa? Par ilgi mocīto un jau mazāk nekā pēc četriem mēnešiem spēku zaudējošo New START līgumu – to, starp citu, jau ir praktiski apglabāja. Bet vai tas nebija Tramps, kas to apglabāja? Jā, Krievija vienmēr uzstājās par tā pagarināšanu – uz paredzētajiem 5 gadiem, savukārt Vašingtonā teica, ka tas tai neesot izdevīgs un tas ir jāpārraksta, jāpapildina un vispār jāpadara par trīspusēju. Tātad jāiekļauj tajā Ķīna, kas nav paudusi nekādu vēlmi pievienoties Līgumam par tālāku stratēģiskā uzbrukuma ieroču skaita samazināšanas un ierobežošanas pasākumiem, norādot uz to, ka tai šādu ieroču ir krietni mazāk, nekā Krievijai un ASV. Maskava pilnībā atbalstīja šādu Pekinas nostāju – un uz visām Savienoto Valstu piezīmēm attiecībā uz Ķīnu atbildēja, ka nenodarbosies ar Padebešu valsts piespiešanu piedalīties pārrunās.

Bija arī citas Amerikas, nu jau divpusēja rakstura prasības, kuru liela daļa Krievijai bija kategoriski nepieņemama. New START līgums lēni tuvojās savai nāvei, un tikai pirms dažiem mēnešiem amerikāņi it kā attapās un uzsāka konsultācijas ar Krieviju. Taču visu šo laiku viņi izlikās, ka līgums vairāk ir nepieciešams Krievijai, nekā viņiem, un vispār, ja Maskava nepasteigsies piekrist Amerikas prasībām līdz 3. novembrim, pēc tam pagarinājuma (proti jauna līguma noslēgšanas) nosacījumi kļūs vēl bargāki.

Krievija mierīgi reaģēja uz šiem lētajiem paņēmieniem – galu galā, līgums ir nepieciešams abām pusēm. Mudināt Trampu parakstīt Kremlis negrasījās, taču pagājušajā nedēļā Vladimirs Putins atgādināja, ka Džo Baidens jau apsolīja pagarināt New START vai noslēgt jaunu līgumu – un "tas jau ir ļoti nopietns iespējamās nākotnes mijiedarbības elements".

Pēc tam vairākos Amerikas izdevumos parādījās informācijas noplūdes no Baltā nama un Kongresa: "ASV prezidents Donalds Tramps cer līdz vēlēšanām saņemt Krievijas piekrišanu START līguma noslēgšanai".

Lai gan Kremlī, protams, reaģēja atturīgi: "Uz informācijas avotiem nereaģēsim, pārāk daudz viltus ziņu. Šī tēma ir karsta, tā mums ir prioritāra kontaktos ar amerikāņiem. Ekspertu līmenī kontakti turpinās." Tramps acīmredzami gatavo pārsteigumu: vienošanos ar Putinu – turklāt viņam nenāksies lidot uz Maskavu, savukārt Krievijas prezidentam – doties uz Vašingtonu. Nē, viss iztiks ar savstarpējiem abu prezidentu paziņojumiem – vai ar to, ko pārrunu dalībnieks no Amerikas puses Maršals Bilingslijs nosauca par prezidentu memoranda parakstīšanu, kas paredz New START pagarināšanu. Tātad tā būs vispusīga vienošanās, kurā tika nospraustas jaunā līguma aprises un paziņots par New START pagarināšanu uz kaut kādu laiku (mazāku, nekā 5 gadiem, – iespējams, diviem vai trim gadiem).

Vai tiešām Vašingtona ir gatava spert šādu soli? Jo, kad Bilingslijs paziņoja, ka 5. oktobra pārrunās ar ārlietu ministra vietnieku Sergeju Rjabkovu Helsinkos tika panākts "svarīgs progress" un puses pietuvinājās vienošanai, Rjabkovu izbrīnīja amerikāņu optimisms.

Vladimira Putina un Donalda Trampa tikšanās Osakā 2019. gada 28. jūnijā
© Sputnik / Илья Питалев

Tiesa, Bilingslija un Rjabkova tikšanās kļuva par sava veida citas tikšanās turpinājumu – 2. oktobrī Ženēvā notikušo Krievijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa un ASV prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos Roberta Obraiena pārrunu turpinājumu. Tā bija viņu pirmā tikšanās klātienē (iepriekš Trampa padomnieks bija Džons Boltons) – un tieši tās rezultāti arī izraisīja amerikāņu optimismu. Var droši pieņemt, ka tas ir saistīts nevis ar kaut kādu Krievijas piekāpšanos, bet gar ar to, ka tika panākta politiska, principiāla vienošanās par vispārīga dokumenta par New START pagarināšanu, par to pašu abu prezidentu savstarpējo paziņojumu. Pēc kā jau Bilingslija un Rjabkova pārrunās Helsinkos amerikāņi (ieraduma pēc) turpināja spiediena taktiku: bet ja nu izdosies panākt no krieviem kaut kādas piekāpšanās? Neizdosies – politiskā piekrišana no mūsu puses jau ir, taču tā ir dota ar stingriem nosacījumiem: nekādas Ķīnas, līguma pagarināšana uz laiku, kas ir nepieciešams jauna līguma izstrādei. Ja Tramps piekrīt, tad mēs esam gatavi palīdzēt viņam ar "oktobra pārsteigumu".

Tuvākajās dienās mēs uzzināsim Trampa domas – un kaut kas saka priekšā, ka viņš nepalaidīs garām iespēju parakstīt savstarpēju dokumentu ar Putinu, kurš palīdz viņam tikt pārvēlētam, – tātad, ne pēdējo viņa karjerā.

111
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, NEW START līgums, Donalds Tramps, Vladimirs Putins
Pēc temata
Putins: New START līguma likvidācijas gadījumā pasaule kļūs bīstamāka
Donalds Tramps vēlas pirms vēlēšanām tikties ar Vladimiru Putinu
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
Kļuvis zināms, kā Tramps reaģējis pēc Vladimira Putina garām palaistā tālruņa zvana
Trašu radiolokācijas komplekss (TRK) Sopka 2

Baltkrievijas armijas jaunās iespējas: "Sopka 2" redz debesis virs Rīgas

13
(atjaunots 16:29 27.01.2021)
Minska ir gatava dialogam ar Rietumu "partneriem", tomēr Austrumeiropas atklātā militarizācija neatstāj nekādas izvēles iespējas.

NATO militārās aktivitātes pieaugums pie Baltkrievijas robežām rada simetrisku reakciju – Baltkrievijas armija dinamiskāk nomaina bruņojumu un paplašina Gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības mūsdienīgo potenciālu, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Baltkrievijas Aizsardzības ministrija informēja par jaunā radiolokācijas kompleksa "Sopka 2" darbības sākumu Baranoviču pilsētas apkaimē. Krievijā ražotais komplekss jau sācis kaujas dežūras. Ik dienas te strādā 150-200 speciālisti. Galvenie uzdevumi – radiolokācijas izlūkošana un informācijas nosūtīšana augstākajiem komandpunktiem.

Trašu radiolokācijas komplekss (TRK) "Sopka 2" ir paredzēts informācijas saņemšanai un analīzei par situāciju gaisa telpā 450 kilometru rādiusā. Augstā izšķirtspēja ļauj precīzi noteikt objektu attālumu un augstumu, identificēt atsevišķus objektus grupas sastāvā, fiksēt lidmašīnu un citu lidaparātu piederību.

Ņemot vērā Austrumeiropas ģeogrāfiju un mūsdienu tehnoloģijas, spēcīgais komplekss "Sopka 2" no Baranovičiem spēj pilnībā kontrolēt Baltkrievijas gaisa telpu un debesis virs kaimiņvalstu galvaspilsētām – Varšavas (350 km), Viļņas (190 km), Rīgas (450 km) un Kijevas (430 km).

Nepieciešamības gadījumā kontroli iespējams pārveidot par bezlidojumu zonu, jo Baltkrievijas PGA spēki plāno nomainīt bruņojumu pret labākajām zenītraķešu sistēmām pasaulē – S-400. Tomēr Baltkrievijas militārās doktrīnas pamatā ir aizsardzības koncepcija, labus kaimiņus jaunie radiolokācijas kompleksi un bruņojuma sistēmas neapdraud.

Analoģiski kompleksi "Sopka 2" teicami parādījuši savas iespējas skarbākajos klimatiskajos apstākļos Krievijā – Tālajos Austrumos (Primorje) un Arktikā (Vrangeļa salā). TRK ir antenas kupols, kas var strādāt vējā līdz 40 m/sek. un salā līdz -40 grādiem. Līgumu par kompleksa piegādi Baltkrievijas AM un Krievijas gaisa kosmiskās aizsardzības koncerna "Almaz Antei" pārstāvji parakstīja starptautiskā foruma "Armija 2018" laikā.

Трассовый радиолокационный комплекс Сопка-2
Trašu radiolokācijas komplekss (TRK) "Sopka 2"

Aizsardzības spēju parametri

Baltkrievija negrozāmi palielina Gaisa kara spēku un PGA iespējas: bruņojumā tiek pieņemtas jaunākās paaudzes radiolokācijas stacijas "Protivnik G" (ražotas Krievijā), "Vostok D" un “Rosa RB" (ražotas Baltkrievijā), kas spēj operatīvi identificēt visus mūsdienīgos gaisa uzbrukuma līdzekļus un sniegt datus zenītraķešu spēkiem un GKS.

Piemēram, mobilā, kompaktā, uzticamā daudzfunkcionālā radiolokācijas stacija "Protivnik G" var pavadīt līdz 200 mērķus aptuveni 450 km attālumā un līdz 150 km augstumā. Tai ir paplašināta aerodinamisko un ballistisko mērķu atrašanas zona. Iepriekš Baltkrievijā sākts darbs pie jaunas mobilas radiolokācijas stacijas "Nebosklon" mērķu atrašanai un informācijas nosūtīšanai. Mūsdienu PGA sistēmas nodrošina asimetrisku pretdarbību potenciālajiem draudiem un ir daudz lētākas nekā lielās RLS.

Nesen iegādātā daudzfunkcionālo iznīcinātāju Su-30SM eskadriļa ļāva paplašināt GKS trieciena iespējas un efektīvāk nodrošināt sauszemes spēku aizsardzību no pretinieka aviācijas triecieniem. Baltkrievijas BS tālākās attīstības prioritātes – vadības, pretgaisa aizsardzības, izlūkošanas un radioelektroniskās cīņas, raķešu spēku sistēmas. Ik gadus bruņojumā tiek uzņemti vidēji 25 jaunākās tehnikas paraugi. Krievijā ražoto divizionu S-300 un "Tor M2" vienības ik gadus sekmīgi veic praktiskās šaušanas mācības, kurās izmanto spārnoto un ballistisko raķešu imitatorus un citus mērķus Ašuluka poligonā Krievijā.

Global Firepower miliārā spēka reitingā Baltkrievija 2021. gadā ierindojusies 50. vietā no 138, apsteidzot Uzbekistānu, Portugāli, Maroku (jāpiebilst, ka šo valstu militārie budžeti daudzkārt pārsniedz Baltkrievijas budžetu). Augustā tā ieņēma 53. vietu, reintinga pieaugums liecina, ka Rietumu analītiķi atzīst Baltkrievijas militārās jomas sekmīgo attīstību un augošo aizsardzības jomu.

Darbs turpinās, un amerikāņu analītiskais izdevums Military Watch uzskata, ka tuvākajā nākotnē Baltkrievija varētu iegādāties Krievijas taktiskos raķešu kompleksus "Iskander", kuri "ļaus apšaudīt NATO aviobāzes kara agrīnā posmā". Interesanti, kāpēc tādas runas vispār ir vajadzīgas?

Augoši draudi

Neskatoties uz Baltkrievijas un NATO ilggadējo konstruktīvo mijiedarbību Eiroatlantiskās partnerības padomes un programmas "Partnerība miera labad" ietvaros, attiecības ar bloku nepārprotami ir sabojātas. Baltkrievija saskata draudus alianses darbībās tuvāko kaimiņu teritorijā un plānos krasi palielināt ASV militāro klātbūtni Polijā (ASV 5. armijas korpusa dislokācija un taktisko raķešu sistēmu domājamā izvēršana). Bez tam Varšava plāno iegādāties amerikāņu iznīcinātājus-bumbvedējus F-35A (uzbrukuma ierocis), bet Baltijas valstis aizcina ASV pāriet pie jauna posma militārajā konfrontācijā ar Krieviju – pie amerikāņu bruņoto spēku pastāvīgas dislokācijas reģionā.

Jau vairākus gadus pie Baltkrievijas robežām dārd amerikāņu un franču tanku dzinēji, regulāri izlūkošanas lidojumos dodas Pentagona stratēģiskie bezpilota lidaparāti. Pundurmanevri reģionā izaug līdz starpkontinentālu karaspēka operāciju līmenim, tādām kā Defender Europe. Pie tam ASV plāno piešķirt Igaunijai, Latvijai un Lietuvai jaunu militārās palīdzības porciju 168,7 miljonu dolaru apmērā.

Rietumu "partneru" destruktīvā dalība protestos deva iespēju saskatīt "demokratizatoru" patiesās sejas un mērķus. Republikas suverenitātes un neatkarības pārbaudi ļāva izturēt nelokāmie Bruņotie spēki – to klātbūtne pie rietumu robežām sagrāva kaimiņu tumšos plānus. Tagad jau visiem ir skaidrs, ka valsts apvērsums pēc Valsts departamenta metodikas Baltkrievijā nenotiks.

Minska vēl joprojām ir gatava dialogam ar "partneriem", tomēr Austrumeiropas atklātā militarizācija tai neatstāj izvēli. Savu interešu aizsardzībai Baltkrievij radījusi kompaktu, mobilu, labi sagatavotu un ekipētu armiju, kas spēj stāties pretī mūsdienu izaicinājumiem un draudiem.

13
Tagi:
armija, Krievija, Baltkrievija, NATO
Pēc temata
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Minska uzskata, ka NATO gatavojas pielietot spēku pret Baltkrieviju
"Kā darbojās Sorosa fonds": deputāta pētījums
Neatkarības dienai veltītais lāpu gājiens

"Nolēmuši necīnīties ar krieviem". Nacionālistiem radies jauns pretinieks

24
(atjaunots 11:55 27.01.2021)
Jautājums par viendzimuma laulībām radījis dziļu plaisu Latvijas valdošajā koalīcijā. Premjers Krišjānis Kariņš brīdināja, ka vīrieša un sievietes savienības pieminēšana Satversmē likšot valstij atgriezties padomju pagātnē.

Kaimiņu Igaunijā tāda pati problēma radījusi skandālu: opozīcija ierosināja apspriest PSRS atjaunošanu un pievienošanos Krievijai. Kāpēc politiķi Baltijā tā satraukušies? Par to portālā RIA Novosti stāsta Antons Ļisicins.

Atpakaļ PSRS nevajag

Kariņš uzskata, ka Saeimā iesniegtie grozījumi ir atgriešanās pagātnē. Premjers aicināja nepieļaut Satversmes grozījumus un nostiprināt Latvijas attīstību inkluzīvas valsts ceļā.

Likumprojektu par konstitucionālo ģimenes jēdzienu iesniedza Nacionālā apvienība. Stāsts par laulībām sākās novembrī, kad Satversmes tiesa uzdeva Saeimai noregulēt likumdošanu viendzimuma pāru aspektā. Tagad valdošajā koalīcijā radušās domstarpības.

NA pārmet koalīcijas līguma pārkāpumu, saskaņā ar kuru Satversmes grozījumus var iesniegt tikai ar vispārēju atbalstu. Kariņš rāja "homofobos" nacionālistus: sak, valstij nevajag skatīties pagātnē, nevajag tiekties atgriezties PSRS režīmā. Nacionālistiem ir pašiem sava pieeja: balotējoties Rīgass domē, viņi ierosināja organizēt geju parādi 9. maijā.

Viendzimuma laulības apsprieda arī valdībā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka būtu labi apstiprināt Satversmi kā vērtību, nepieļaujot Eiropas cilvēktiesību tiesas ārējo iejaukšanos un tamlīdzīgas lietas. Par to, vai vajadzētu Satversmi pasargāt no pārliekas tolerances, Bordāns izteicās miglaini. Pēc viņa domām, rezultātam jābūt tādam, lai nerastos šaubas: katram cilvēkam patiešām ir nozīme, tomēr ģimene nodrošina latviešu nācijas stabilu pastāvēšanu. Šķiet, viendzimuma laulības viņš neatbalsta.

Nacionālisti un populisti

Tomēr valdībai bija arī citas problēmas, piemēram, cīņa ar koronavīrusu. Janvāra sākumā premjers apstiprināja veselības ministres Ilzes Viņķeles atkāpšanos, ņemot vērā vakcinācijas neskaidrās perspektīvas.

Atlaistajai ministrei radās iespaids, ka viņas atlaišana faktiski ir premjera mēģinājums uzkraut atbildību citu plecos un sameklēt vaininieku. Valdības soļus viņa nosauca par ne īpaši koordinētu krīzes pārvaldi. Valdības sekmes zemu vērtēja arī republikas pilsoņi – aptaujas liecina, ka Ministru kabinetu veidojošo partiju atbalsts kopumā sasniedz apmēram 20%.

Pētījumu aģentūras SKDS direktors Arnis Kaktiņš, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Nekādu citādu domstarpību deputātiem nebija – iespējams, tāpēc, ka valdošā koalīcija juta, cik trauslas ir tās pozīcijas. Arī Ministru kabinets pārsvarā strādāja saskaņoti ar parlamentu.

Tomēr valdošā koalīcija ir nedabiska, uzskata Rīgas bijušais mērs, partijas "Saskaņa" loceklis Nils Ušakovs. "No vienas puses – liberāļi un seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvji, no otras – ksenofobi, nacionālisti, konservatori un populisti," viņš uzskaitīja.

"Liberāļi atbalstīja ksenofobus un nacionālistus, kuri ienīst absolūti visus - krievus, ebrejus, musulmaņus, Krieviju, Briseli, krievu skolas, angļu skolas, saraksts ir bezgalīgs," atgādināja Ušakovs.

Viņš ir pārliecināts, ka patiesībā koalīcijas politiķi pūlas novērst uzmanību no neveiksmēm veselības aprūpē: "Katastrofa ar atbalstu krīzes upuriem, neloģiski un novēloti ierobežojumi, nepatikšanas ar vakcināciju, medicīnas sabrukums kopumā.

Šajā situācijā nacionālisti izmanto vienīgo viņiem saprotamo instrumentu - mēs nezinām, kā strādāt, mēs sākam histēriju. Mēs nevaram pārvarēt vīrusu, mums jāsāk cīnīties ar kādu. Šoreiz viņi nolēma cīnīties nevis ar krieviem, bet ar seksuālajām minoritātēm."

Pierādiet, ka esat gejs

Dīvainas apstākļu sakritības dēļ kaimiņos – Igaunija – politiskā konfrontācija tāpat sākusies viendzimuma laulību jautājuma dēļ. Tur valdošā koalīcija ierosināja referendumu par to, vai laulībām Igaunijā vēl joprojām ir jābūt vīrieša un sievietes savienībai. Opozīcijas partijas apsolīja bloķēt iniciatīvu un izjauca parlamenta komisijas darbu, pārplūdinot to ar neskaitāmiem labojumiem.

To vidū bija arī provokatīvi vai absurdi jautājumi, piemēram: "Vai Igaunijā dzīve būtu labāka, ja tā būtu Krievijas sastāvā? Vai laulību jēdzienam Igaunijā ir jāsakrīt pēc satua ar laulību jēdzienu Uzbekistānas Republikā? Vai vajag Igaunijā aizliegt nažus un dakšiņas?" Starp ierosinājumiem izskanēja arī ideja atjaunot Padomju Savienību.

Galu galā referendumu atcēla, premjerministrs Jiri Ratass demisionēja, tiesa, korupcijas skandāla dēļ. Pagaidām jaunā koalīcija strīdas par vairākiem jautājumiem, arī par krievu skolām, tomēr jau vienojusies par bērnudārzu pāreju pie igauņu valodas.

Savukārt Igaunijas tiesiskā prakse attiecībās ar seksuālo minoritāšu pārstāvjiem joprojām ir pretrunīga. Piemēram: uz Igauniju no Ugandas atbraucis vīrietis cenšas saņemt bēgļa statusu, pamatojot lūgumu ar to, ka viņš ir gejs. Tomēr policisti pēc afrikāņa nopratināšanas noraidīja lūgumu saukties par homoseksuālistu. Tiesa nostājās policijas pusē: noteica, ka prasītāja pienākums ir pārliecinoši pierādīt savu seksuālo orientāciju.

Saglabājis ASV pilsonību

Nacionālās stratēģijas institūta direktora vietnieks Aleksandrs Kostins atzīmēja, ka Baltijas politiķu diskusijās tiek noklusētas nacionālās minoritātes, tostarp arī lielākā – krievi. "Latvijā viņiem ar likumu ierobežotas fundamentālās pilsoniskās tiesības, piemēram, atņemtas balsstiesības. Analogs mūsdienu vēsturē var būt tikai aparteīda režīms DĀR," piebilda politologs.

Latvijā nav pat spilgti izteiktas diskusijas mazākumtautības jautājumā. "Politikā dominē mīts par to, ka sak, viņiem krievi nesuši nelaimes. Un trīsdesmit gadu laikā nekas nav mainījies," piezīmēja Kostins.

Viņš pauda cerību, ka jaunā starpresoru komisija starptautiskās attīstības veicināšanas jautājumos, kuras vadītāja pienākumus uzņēmies Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks, strādās pietiekami efektīvi. Pēc eksperta domām, Maskavai neapšaubāmi jāsaista ārvalstu sadarbības jautājumi ar cilvēktiesību problēmām. Krievijas politologs, speciālists Baltijas valstu lietās Aleksandrs Nosovičs ir pārliecināts: patiesībā Latvijas valdošajā koalīcijā domstarpību nav. "Ne tā saucamie liberāļi, ne nacionālisti robežas nepārkāpj: koalīcija neuzņem krievus, par ko tiek uzskatīta Ušakova partija "Saskaņa", - viņš paskaidroja. – Tāpēc Nacionālā apvienība var "zīgot", maršēt ar esesiešiem, nākt klajā ar radikāliem izteikumiem. Valdošās koalīcijas un premjera Kariņa, ASV pilsoņa, acīs viņi ir savējie."

Nosovičs uzskata, ka gan Igaunijā, gan Latvijā konflikts viendzimuma laulību dēļ slēpj citus politiskos procesus. "Iespējams, tā ir izrāde Briselei: austrumu perifērijas valstīm jāparāda atbilstība Eiropas vērtībām. Tāpēc nacionālisti tēlo sliktos puišus, ko vajag uzvarēt, lai Rīga nodemonstrētu uzticību ES standartiem. Tad Latvijai iedos vairāk naudas, bet tādiem nolūkiem var arī izrādi sarīkot," atzīmēja politologs.

Pie tam valdošā koalīcija saskārusies ar leģitimitātes krīzi. Latvijas premjera partija nespēj pārvarēt pat 5% barjeru, visu valdību atbalsta apmēram 20% pilsoņu. Skandālam vajadzētu novērst iedzīvotāju uzmanību no Ministru kabineta kļūdām, pārvarēt vilšanos par valdības soļiem epidēmijas laikā, piezīmēja eksperts. Igaunijā šim nolūkam izmantoja referendumu, Lietuvā – aizliegumu iebraukt Krievijas māksliniekam Filipam Kirkorovam.

24
Tagi:
LGBT, Nacionālā apvienība, Latvija, Igaunija
Pēc temata
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu
Kā kārtīgi oktobrēni: Lembergs par valdību un ES dubultajiem standartiem krīzes laikā
Kirils Višinskis

Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu

0
(atjaunots 16:35 27.01.2021)
Nekur citur Eiropā, tikai Latvijā un Igaunijā žurnālistus cenšas saukt pie kriminālatbildības par sadarbību ar Sputnik – tas liecina par aizspriedumainu attieksmi pret Krieviju.

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes loceklis, mediju grupas "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un no amerikāņu cietuma atbrīvotā Krievijas pilsone, Sabiedriskās palātas locekle Marija Butina organizēja individuālos piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā, protestējot pret Krievijas mediju darbinieku vajāšanu Latvijā un Baltijas valstīs.

"Latvijā tiek rupji pārkāptas ne tikai mūsu kolēģu – žurnālistu, bet arī mūsu tautiešu tiesības. Šiem cilvēkiem aizliedz strādāt tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu, pārkāpjot žurnālista galveno noteikumu – iespēju izvēlēties redakciju, kas atbilst viņa iekšējai pārliecībai," Višinskis uzsvēra piketa laikā.

Žurnālists norādīja: Latvijai, kas tagad svin sava neatkarības statusa juridisko atzīšanu, ir jāievēro llikums.

"To, ka Latvijā manipulē ar tādiem jēdzieniem, kā Eiropas sankcijas, esam fiksējuši ne tikai mēs, ne tikai Krievijas ĀM, bet arī organizācija, ko grūti turēt aizdomās par simpātijām pret mūsu valsti, – "Reportieri bez robežām". Tā nāca klajā ar speciālu paziņojumu par represijām, ko Latvija izmanto pret mūsu žurnālistiem un krievvalodīgajiem medijiem," atgādināja Višinskis.

Viņš uzsvēra, ka tādas darbības pret Sputnik žurnālistiem izrādījušās iespējamas tikai Latvijā un Igaunijā.

"Nevienā citā Eiropas valstī mūsu žurnālistus necenšas saukt pie kriminālatbildības pēc tāda sadomāta iegansta. Tas liecina, ka Baltijā valda aizspriedumi ne tikai pret Krieviju, bet arī pret Krievijas tautiešiem," secināja Višinskis.

Decembra sākumā Latvijā tika aizturēti žurnālisti, kas cita starpā sadarbojas ar portāliem Baltnews un Sputnik Latvija. Viņus nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu no valsts un informācijas neizpaušanu. Viņiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar pantu par ES sankciju režīma pārkāpumu, kas paredz sodu no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras vadītājs Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju sarakstā. Sankcijas ir individuālas un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar holdingu.

Krievijas ĀM nosauca situāciju par demokrātiskās sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – pārkāpumu skandalozu gadījumu. Resors atzīmēja, ka Latvijas varasiestāžu soda akcija neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu.

Латвия должна уважать закон: Вышинский осудил преследование русских журналистов
0
Tagi:
Kirils Višinskis, žurnālistu vajāšana
Pēc temata
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Krievija aizsargās žurnālistus: Butina pastāstīja par kampaņu #Своихнебросаем
"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā