KF prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps

Tramps un Putins sagatavojuši "oktobra pārsteigumu"

99
(atjaunots 16:07 13.10.2020)
Jo tuvāk ir ASV prezidenta vēlēšanas, jo svarīgāks top pēkšņuma faktors. ASV mīl runāt par "oktobra pārsteigumu" – notikumiem vai informāciju, kas spēj izmainīt priekšvēlēšanu izkārtojumu par labu vienam no kandidātiem.

"Pārsteigums" var būt gan iepriekš sagatavots, gan stihisks – spilgta kandidāta rīcība, jauns atmaskojošs materiāls, ārpolitisks solis. Šobrīd šāds "pārsteigums" ir nepieciešams abiem kandidātiem – taču kompromitējošā materiāla jau ir izliets tik daudz, ka nekās jauns nepiebildīs neko principiālu "bīstami trakajam Trampam" vai "miegainajam Baidenam ar viņa korumpēto ģimeni".

Savukārt ārpolitika, lai gan izvēloties prezidentu, amerikāņi to ne īpaši ņem vērā, var paaugstināt reitingu. Prezidents var par kaut ko vienoties ar citu valstu vadītājiem – kļūt par miera nesēju, piemēram. Tramps pēdējā mēneša laikā jau divas reizes izspēlēja šādu kārti: sākumā ar arābu un izraēliešu izlīgumu, pēc tam ar Serbijas un Kosovas vienošanos. Taču tas viss nekādā veidā tieši neskar amerikāņu vēlētāju – kāda viņam ir daļa gar Balkāniem un Tuvajiem Austrumiem?

Taču Tramps steidzina arī karaspēka izvešanu no Afganistānas, solot izvest visus amerikāņus jau nevis līdz pavasara beigām, bet gan līdz Ziemassvētkiem. Taču ir viena lieta, kas skar visus amerikāņus, – ieroču sacīkstes, tai skaitā kodolieroču sacīkstes. Drošība un nauda – kodolkara (lai arī hipotētiskā) drauds un nepieciešamība tērēt ieročiem arvien lielākus līdzekļus. Te kā reiz var parādīt savas rūpes par mierīgajām debesīm virs galvas – to Tramps arī mīl.

Un, spriežot pēc visa, Tramps ir nolēmis, ka ir atradis risinājumu: viņš vēlas darījumu ar Putinu. Jā, ar to pašu Putinu, par saikni ar kuru viņu apsūdz jau četrus gadus – turklāt pēdējo nedēļu laikā parādās arvien vairāk apliecinājumu tam, ka viss šis stāsts ar "krievu pēdām" bija Baltā nama un Klintones štāba demokrātu specoperācija. Tādēļ tagad Tramps sit demokrātus un "Vašingtonas purvu" ar viņu pašu "krievu tematu" – tieši jūs esat īstie sazvērestības dalībnieki, nevis izdomātā sasaiste Tramps – Putins! Savukārt ar reālo Putinu Tramps noslēdz darījumu, jo viņš dižs un Putins viņu ciena – aptuveni šādi Tramps grasās "pārdot" amerikāņiem savu vienošanos ar krieviem.

Par ko ir runa? Par ilgi mocīto un jau mazāk nekā pēc četriem mēnešiem spēku zaudējošo New START līgumu – to, starp citu, jau ir praktiski apglabāja. Bet vai tas nebija Tramps, kas to apglabāja? Jā, Krievija vienmēr uzstājās par tā pagarināšanu – uz paredzētajiem 5 gadiem, savukārt Vašingtonā teica, ka tas tai neesot izdevīgs un tas ir jāpārraksta, jāpapildina un vispār jāpadara par trīspusēju. Tātad jāiekļauj tajā Ķīna, kas nav paudusi nekādu vēlmi pievienoties Līgumam par tālāku stratēģiskā uzbrukuma ieroču skaita samazināšanas un ierobežošanas pasākumiem, norādot uz to, ka tai šādu ieroču ir krietni mazāk, nekā Krievijai un ASV. Maskava pilnībā atbalstīja šādu Pekinas nostāju – un uz visām Savienoto Valstu piezīmēm attiecībā uz Ķīnu atbildēja, ka nenodarbosies ar Padebešu valsts piespiešanu piedalīties pārrunās.

Bija arī citas Amerikas, nu jau divpusēja rakstura prasības, kuru liela daļa Krievijai bija kategoriski nepieņemama. New START līgums lēni tuvojās savai nāvei, un tikai pirms dažiem mēnešiem amerikāņi it kā attapās un uzsāka konsultācijas ar Krieviju. Taču visu šo laiku viņi izlikās, ka līgums vairāk ir nepieciešams Krievijai, nekā viņiem, un vispār, ja Maskava nepasteigsies piekrist Amerikas prasībām līdz 3. novembrim, pēc tam pagarinājuma (proti jauna līguma noslēgšanas) nosacījumi kļūs vēl bargāki.

Krievija mierīgi reaģēja uz šiem lētajiem paņēmieniem – galu galā, līgums ir nepieciešams abām pusēm. Mudināt Trampu parakstīt Kremlis negrasījās, taču pagājušajā nedēļā Vladimirs Putins atgādināja, ka Džo Baidens jau apsolīja pagarināt New START vai noslēgt jaunu līgumu – un "tas jau ir ļoti nopietns iespējamās nākotnes mijiedarbības elements".

Pēc tam vairākos Amerikas izdevumos parādījās informācijas noplūdes no Baltā nama un Kongresa: "ASV prezidents Donalds Tramps cer līdz vēlēšanām saņemt Krievijas piekrišanu START līguma noslēgšanai".

Lai gan Kremlī, protams, reaģēja atturīgi: "Uz informācijas avotiem nereaģēsim, pārāk daudz viltus ziņu. Šī tēma ir karsta, tā mums ir prioritāra kontaktos ar amerikāņiem. Ekspertu līmenī kontakti turpinās." Tramps acīmredzami gatavo pārsteigumu: vienošanos ar Putinu – turklāt viņam nenāksies lidot uz Maskavu, savukārt Krievijas prezidentam – doties uz Vašingtonu. Nē, viss iztiks ar savstarpējiem abu prezidentu paziņojumiem – vai ar to, ko pārrunu dalībnieks no Amerikas puses Maršals Bilingslijs nosauca par prezidentu memoranda parakstīšanu, kas paredz New START pagarināšanu. Tātad tā būs vispusīga vienošanās, kurā tika nospraustas jaunā līguma aprises un paziņots par New START pagarināšanu uz kaut kādu laiku (mazāku, nekā 5 gadiem, – iespējams, diviem vai trim gadiem).

Vai tiešām Vašingtona ir gatava spert šādu soli? Jo, kad Bilingslijs paziņoja, ka 5. oktobra pārrunās ar ārlietu ministra vietnieku Sergeju Rjabkovu Helsinkos tika panākts "svarīgs progress" un puses pietuvinājās vienošanai, Rjabkovu izbrīnīja amerikāņu optimisms.

Vladimira Putina un Donalda Trampa tikšanās Osakā 2019. gada 28. jūnijā
© Sputnik / Илья Питалев

Tiesa, Bilingslija un Rjabkova tikšanās kļuva par sava veida citas tikšanās turpinājumu – 2. oktobrī Ženēvā notikušo Krievijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa un ASV prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos Roberta Obraiena pārrunu turpinājumu. Tā bija viņu pirmā tikšanās klātienē (iepriekš Trampa padomnieks bija Džons Boltons) – un tieši tās rezultāti arī izraisīja amerikāņu optimismu. Var droši pieņemt, ka tas ir saistīts nevis ar kaut kādu Krievijas piekāpšanos, bet gar ar to, ka tika panākta politiska, principiāla vienošanās par vispārīga dokumenta par New START pagarināšanu, par to pašu abu prezidentu savstarpējo paziņojumu. Pēc kā jau Bilingslija un Rjabkova pārrunās Helsinkos amerikāņi (ieraduma pēc) turpināja spiediena taktiku: bet ja nu izdosies panākt no krieviem kaut kādas piekāpšanās? Neizdosies – politiskā piekrišana no mūsu puses jau ir, taču tā ir dota ar stingriem nosacījumiem: nekādas Ķīnas, līguma pagarināšana uz laiku, kas ir nepieciešams jauna līguma izstrādei. Ja Tramps piekrīt, tad mēs esam gatavi palīdzēt viņam ar "oktobra pārsteigumu".

Tuvākajās dienās mēs uzzināsim Trampa domas – un kaut kas saka priekšā, ka viņš nepalaidīs garām iespēju parakstīt savstarpēju dokumentu ar Putinu, kurš palīdz viņam tikt pārvēlētam, – tātad, ne pēdējo viņa karjerā.

99
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, NEW START līgums, Tramps, Vladimirs Putins
Pēc temata
Putins: New START līguma likvidācijas gadījumā pasaule kļūs bīstamāka
Donalds Tramps vēlas pirms vēlēšanām tikties ar Vladimiru Putinu
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
Kļuvis zināms, kā Tramps reaģējis pēc Vladimira Putina garām palaistā tālruņa zvana
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

24
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

24
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

69
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

69
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

0
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

0
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari