ASV karavīri, foto no arhīva

"Pietiks ar pāris triecieniem": Pentagonam paskaidroja, karot ar Krieviju un Ķīnu

193
(atjaunots 13:09 12.10.2020)
ASV Kongresa analītiķi ir pārliecināti: mākslīgā intelekta attīstība, kvantu datori, kosmiskās sistēmas, kiberieroči ātri novedīs tiktāl, ka tradicionālās karadarbības metodes atkāpsies pagātnē.

Attīstīt mākslīgo intelektu, pilnveidot kiberieročus, aizsargāties no bioloģiskajiem draudiem – ASV Kongresa speciālā komisija Future of Defense Task Force (FDTF) 87 lappuses lielā pārskatā iezīmējusi valsts militārās attīstības perspektīvos virzienus tuvākajiem gadu desmitiem. FDFT tika izveidota pērnā gada oktobrī ar mērķi izstrādāt stratēģiju konfrontācijai ar Krieviju un Ķīnu. Kongresmeņi atklāti apgalvo, ka Maskava un Pekina neseksistenciālus draudus ASV, un sniedz Pentagonam rekomendācijas to neitralizācijai. Kam amerikāņi pievērsuši lielāko uzmanību? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Nākotne pieder robotiem

Kongresa analītiķi ir pārliecināti: mākslīgā intelekta attīstība, kvantu datori, kosmiskās sistēmas, kiberieroči, biotehnoloģijas un radioelektroniskās cīņas metodes ātri novedīs tiktāl, ka tradicionālās karadarbības metodes atkāpsies pagātnē.

Bruņoti konflikti nesāksies ar uzlidojumiem, desanta izsēdināšanu krastā un plašiem uzbrukumiem uz sauszemes, bet gan no precīziem hakeru uzbrukumiem pretinieka vitālajai infrastruktūrai, elektrotīkliem, finanšu un veselības aprūpes sistēmām. Cīņas vērsīsies plašumā kosmosā un kibertelpā. Sekmes šajās frontēs spēj paralizēt valsti, pret ko vērsts uzbrukums.

Kongresa komisijas locekļi ir pārliecināti: tādas metodes ir pa spēkam ASV pretiniekiem, kuri nevis sacentīsies ar amerikāņu spēcīgo aizsardzības mašīnu, bet gan mēģinās to neitralizēt ar dažiem precīziem un ne īpaši dārgiem triecieniem.

Kongresmeņi uzskata, ka aizsardzībai no jaunajiem draudiem vajadzīgas plašas investīcijas zinātnē. Cita starpā viņi iesaka tērēt vismaz 3,4% militārā budžeta perspektīvām tehnoloģijām un uzdot visu veidu bruņotajiem spēkiem nežēlot resursus to integrācijai bruņotajos spēkos.

Kongress iesaka īpašu uzmanību veltīt mākslīgā intelekta attīstībai. "Tas ietekmēs burtiski visus sabiedrības dzīves aspektus, - teikts pārskatā. – MI integrācija bruņotajos spēkos un nacionālās drošības sistēmā fundamentāli mainīs kara metodes. Valsts, kas uzvarēs MI radīšanas sacensībās, saņems vitālu un, iespējams, neapstrīdamu militāro un ekonomisko pārsvaru. Datori jau būtiski apsteidz cilvēku informācijas apstrādes un lēmumu pieņemšanas ātrumā. Karavīri izmantos MI autonomu kaujas platformu radīšanai, kas bez cilvēka klātbūtnes varēs patstāvīgi meklēt un iznīcināt pretinieka mērķus. Īpaši efektīvs šis ierocis ir "spieta" taktikā, kuras ietvaros liels skaits mazu robotu uzbrūk vienam mērķim."

Bioloģiskie draudi

Pārskatā atzīmēts, ka MI iespējams izmantot izlūkošanai, ienaidnieka tīklu monitoringam, kaujas operāciju plānošanai un daudzām citām darbībām. Globālā aspektā pilnvērtīgs mākslīgais intelekts būtiski veicinās komerciju, transportu, veselības aprūpi, izglītību, finanšu tirgus. Kongresmeņi secināja: valsts, kas pirmā radīs MI, faktiski iegūs varu pār visu pasauli. Tāpēc viņi iesaka paredzēt dziļu MI integrāciju  visu veidu perspektīvajā militārajā tehnikā, ko iegādājas Pentagons.

Dokumenta autori pievērsa uzmanību arī biotehnoloģiju nozīmei un aizsardzībai no riskiem, kas ar tām saistītas. Kongresmeņi uzskata, ka šodien šajā jomā līdera vietu ieņem Ķīna. Militārajā jomā biotehnoloģijas iespējams izmantot, piemēram, karavīru militārās efektivitātes celšanai.

Progress sintētiskās bioloģijas jomā ļaus radīt ģenētiskos kodus, kas nepastāv dabā, tomēr var kļūt par draudīgu un efektīvu ieroci. Runa ir par selektīvajiem jaunās paaudzes militārajiem vīrusiem, kas, piemēram, skar tikai noteikta etnosa pārstāvjus. Vai par kaitniecisku lauksaimniecības kultūru, kas iztukšos laukus un radīs badu pretinieka pusē.

Komisijas eksperti atgādināja, ka valsts ieņem līdera vietu koronavīrusa izplatības ziņā. Tātad veselības aprūpes sistēma un visa nacionālā drošība ir ļoti ievainojama. Tiesa, ASV arī pašas labprāt paeksperimentētu ar neredzamo ieroci. Daudzās bijušajās padomju republikās strādā liels skaits amerikāņu biolaboratoriju, kas slēgtas vienkāršajiem mirstīgajiem. Daži Krievijas militārie speciālisti uzskata, ka tajās top kaujas vīrusi.

Hakeri un hiperskaņa

Pārskata autori pievērš lielu uzmanību arī operācijām kibertelpā un radioelektroniskās cīņas metodēm. Nākotnes pasaulē labi apmācīti hakeri militārā operācijā paveiks vairāk nekā karavīri. Darbības kibertelpā iespējams pielietot politiskam vai ekonomiskam spiedienam, spiegošanai, uzbrukumiem vitāliem infrastruktūras elementiem.

Kongresmeņi ne tikai iesaka paplašināt ASV iespējas šajā jomā, bet arī gatavoties aizsardzībai, jo amerikāņu bruņojuma datorizācija un saslēgšana tīklā padara to ievainojamu. Pārskata autori uzskata, ka jāizstrādā jaunas metodes aizsardzībai no mūsdienu radioelektroniskās cīņas kompleksiem. Cita starpā viņi iesaka veidot alternatīvu globālās pozicionēšanas satelītu sistēmai GPS, kas bīstas no traucēkļiem.

Pie tam pārskatā pastāvīgi ir runa par kosmosu. Autori apgalvo, ka Krievija un Ķīna pēdējos gados nopietni uzlabojušas savas iespējas Zemes orbītā. Eksperti ir pārliecināti, ka Maskava un Pekina izstrādā pret satelītiem paredzētas sauszemes bāzes raķetes, kas spēj būtiski paretināt ASV kosmisko grupējumu, un uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt pašiem savas orbitālās militārās platformas.

Visbeidzot, pārskata autori iesaka paātrināt nacionālo hiperskaņas ieroču programmu, atsaucoties uz bruņojumu, kas jau ir Krievijas un Ķīnas rīcībā. Analītiķi bīstas, ka bez tamlīdzīgām uzbrukuma sistēmām ASV nespēs pilnā mērā īstenot ātrā globālā trieciena (Prompt Global Strike) stratēģiju.

193
Tagi:
drošība, Krievija, ASV, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Pentagons noraizējies par Krievijas un Ķīnas darbu Arktikā
"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu
"Kaut kas neredzēts": kāpēc Japāna liedz ASV bruņojuma dislokāciju
Pentagona vadītājs atskaitījās par Krievijas sekmīgu "savaldīšanu"
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

2
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

2
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

10
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

10
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas