ASV karavīri, foto no arhīva

"Pietiks ar pāris triecieniem": Pentagonam paskaidroja, karot ar Krieviju un Ķīnu

225
(atjaunots 13:09 12.10.2020)
ASV Kongresa analītiķi ir pārliecināti: mākslīgā intelekta attīstība, kvantu datori, kosmiskās sistēmas, kiberieroči ātri novedīs tiktāl, ka tradicionālās karadarbības metodes atkāpsies pagātnē.

Attīstīt mākslīgo intelektu, pilnveidot kiberieročus, aizsargāties no bioloģiskajiem draudiem – ASV Kongresa speciālā komisija Future of Defense Task Force (FDTF) 87 lappuses lielā pārskatā iezīmējusi valsts militārās attīstības perspektīvos virzienus tuvākajiem gadu desmitiem. FDFT tika izveidota pērnā gada oktobrī ar mērķi izstrādāt stratēģiju konfrontācijai ar Krieviju un Ķīnu. Kongresmeņi atklāti apgalvo, ka Maskava un Pekina neseksistenciālus draudus ASV, un sniedz Pentagonam rekomendācijas to neitralizācijai. Kam amerikāņi pievērsuši lielāko uzmanību? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Nākotne pieder robotiem

Kongresa analītiķi ir pārliecināti: mākslīgā intelekta attīstība, kvantu datori, kosmiskās sistēmas, kiberieroči, biotehnoloģijas un radioelektroniskās cīņas metodes ātri novedīs tiktāl, ka tradicionālās karadarbības metodes atkāpsies pagātnē.

Bruņoti konflikti nesāksies ar uzlidojumiem, desanta izsēdināšanu krastā un plašiem uzbrukumiem uz sauszemes, bet gan no precīziem hakeru uzbrukumiem pretinieka vitālajai infrastruktūrai, elektrotīkliem, finanšu un veselības aprūpes sistēmām. Cīņas vērsīsies plašumā kosmosā un kibertelpā. Sekmes šajās frontēs spēj paralizēt valsti, pret ko vērsts uzbrukums.

Kongresa komisijas locekļi ir pārliecināti: tādas metodes ir pa spēkam ASV pretiniekiem, kuri nevis sacentīsies ar amerikāņu spēcīgo aizsardzības mašīnu, bet gan mēģinās to neitralizēt ar dažiem precīziem un ne īpaši dārgiem triecieniem.

Kongresmeņi uzskata, ka aizsardzībai no jaunajiem draudiem vajadzīgas plašas investīcijas zinātnē. Cita starpā viņi iesaka tērēt vismaz 3,4% militārā budžeta perspektīvām tehnoloģijām un uzdot visu veidu bruņotajiem spēkiem nežēlot resursus to integrācijai bruņotajos spēkos.

Kongress iesaka īpašu uzmanību veltīt mākslīgā intelekta attīstībai. "Tas ietekmēs burtiski visus sabiedrības dzīves aspektus, - teikts pārskatā. – MI integrācija bruņotajos spēkos un nacionālās drošības sistēmā fundamentāli mainīs kara metodes. Valsts, kas uzvarēs MI radīšanas sacensībās, saņems vitālu un, iespējams, neapstrīdamu militāro un ekonomisko pārsvaru. Datori jau būtiski apsteidz cilvēku informācijas apstrādes un lēmumu pieņemšanas ātrumā. Karavīri izmantos MI autonomu kaujas platformu radīšanai, kas bez cilvēka klātbūtnes varēs patstāvīgi meklēt un iznīcināt pretinieka mērķus. Īpaši efektīvs šis ierocis ir "spieta" taktikā, kuras ietvaros liels skaits mazu robotu uzbrūk vienam mērķim."

Bioloģiskie draudi

Pārskatā atzīmēts, ka MI iespējams izmantot izlūkošanai, ienaidnieka tīklu monitoringam, kaujas operāciju plānošanai un daudzām citām darbībām. Globālā aspektā pilnvērtīgs mākslīgais intelekts būtiski veicinās komerciju, transportu, veselības aprūpi, izglītību, finanšu tirgus. Kongresmeņi secināja: valsts, kas pirmā radīs MI, faktiski iegūs varu pār visu pasauli. Tāpēc viņi iesaka paredzēt dziļu MI integrāciju  visu veidu perspektīvajā militārajā tehnikā, ko iegādājas Pentagons.

Dokumenta autori pievērsa uzmanību arī biotehnoloģiju nozīmei un aizsardzībai no riskiem, kas ar tām saistītas. Kongresmeņi uzskata, ka šodien šajā jomā līdera vietu ieņem Ķīna. Militārajā jomā biotehnoloģijas iespējams izmantot, piemēram, karavīru militārās efektivitātes celšanai.

Progress sintētiskās bioloģijas jomā ļaus radīt ģenētiskos kodus, kas nepastāv dabā, tomēr var kļūt par draudīgu un efektīvu ieroci. Runa ir par selektīvajiem jaunās paaudzes militārajiem vīrusiem, kas, piemēram, skar tikai noteikta etnosa pārstāvjus. Vai par kaitniecisku lauksaimniecības kultūru, kas iztukšos laukus un radīs badu pretinieka pusē.

Komisijas eksperti atgādināja, ka valsts ieņem līdera vietu koronavīrusa izplatības ziņā. Tātad veselības aprūpes sistēma un visa nacionālā drošība ir ļoti ievainojama. Tiesa, ASV arī pašas labprāt paeksperimentētu ar neredzamo ieroci. Daudzās bijušajās padomju republikās strādā liels skaits amerikāņu biolaboratoriju, kas slēgtas vienkāršajiem mirstīgajiem. Daži Krievijas militārie speciālisti uzskata, ka tajās top kaujas vīrusi.

Hakeri un hiperskaņa

Pārskata autori pievērš lielu uzmanību arī operācijām kibertelpā un radioelektroniskās cīņas metodēm. Nākotnes pasaulē labi apmācīti hakeri militārā operācijā paveiks vairāk nekā karavīri. Darbības kibertelpā iespējams pielietot politiskam vai ekonomiskam spiedienam, spiegošanai, uzbrukumiem vitāliem infrastruktūras elementiem.

Kongresmeņi ne tikai iesaka paplašināt ASV iespējas šajā jomā, bet arī gatavoties aizsardzībai, jo amerikāņu bruņojuma datorizācija un saslēgšana tīklā padara to ievainojamu. Pārskata autori uzskata, ka jāizstrādā jaunas metodes aizsardzībai no mūsdienu radioelektroniskās cīņas kompleksiem. Cita starpā viņi iesaka veidot alternatīvu globālās pozicionēšanas satelītu sistēmai GPS, kas bīstas no traucēkļiem.

Pie tam pārskatā pastāvīgi ir runa par kosmosu. Autori apgalvo, ka Krievija un Ķīna pēdējos gados nopietni uzlabojušas savas iespējas Zemes orbītā. Eksperti ir pārliecināti, ka Maskava un Pekina izstrādā pret satelītiem paredzētas sauszemes bāzes raķetes, kas spēj būtiski paretināt ASV kosmisko grupējumu, un uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt pašiem savas orbitālās militārās platformas.

Visbeidzot, pārskata autori iesaka paātrināt nacionālo hiperskaņas ieroču programmu, atsaucoties uz bruņojumu, kas jau ir Krievijas un Ķīnas rīcībā. Analītiķi bīstas, ka bez tamlīdzīgām uzbrukuma sistēmām ASV nespēs pilnā mērā īstenot ātrā globālā trieciena (Prompt Global Strike) stratēģiju.

225
Tagi:
drošība, Krievija, ASV, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Pentagons noraizējies par Krievijas un Ķīnas darbu Arktikā
"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu
"Kaut kas neredzēts": kāpēc Japāna liedz ASV bruņojuma dislokāciju
Pentagona vadītājs atskaitījās par Krievijas sekmīgu "savaldīšanu"
Mītiņš pret krievu izglītības nodrošināšanu vienīgi latviešu valodā, foto no arhīva

Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?

12
(atjaunots 15:28 28.02.2021)
Krievu un latviešu attiecības Latvijā var raksturot īsi – "pieņemoša atsvešināšanās". Savukārt Latvijas valdība nepalaiž garām iespēju pieliet eļļu ugunī ar vispārējas saliedēšanas lozungu.

Nesen, 21. februārī, Starptautiskajā valodas dienā, Latvijas prezidents Egils Levits uzrunāja skolēnus un latviešu valodas un literatūras skolotājus. No viņa izteiktā izriet, ka šajā dienā prezidents svinējis nevis kādu abstraktu valodu, bet gan ļoti konkrētu – valsts valodu. Tā kā pasaule pagaidām vēl nesvin Starptautisko latviešu valodas dienu, kāpēc gan to neieviest Latvijā un aizliegt šajā dienā runāt jebkādā citā, it īpaši krievu valodā?

Galvenā nostāde uzrunā, ko, starp citu, jau iesaka noklausīties nodarbībās skolās (iespējams, drīz tā būs akmenī kalta līdz ar Levita sacerēto Satversmes preambulu), ir tāda: latviešu valoda spēj saliedēt Latvijā dažādu tautību cilvēkus. Protams! Kā gan mums tas agrāk neienāca prātā?!

Viņš lika sevi iemīlēt. Vai neko labāku izdomāt nevarēja?

Neviens jau to neapstrīd. Ir tikai viena finese. Mazākumtautības – vairāk nekā trešā daļa valsts iedzīvotāju – labprāt un ar cieņu atzītu latviešu valodas priekšroku Latvijā, ja ne viena krievu tautas gudrība – "Ar varu mīļš nebūsi". Nē, saprotiet mani pareizi, – var piespiest baidīties, var sodīt, var padzīt no darba. Tomēr nevar piespiest iemīļot un pie tam aizliegt mīlēt to, kas tev dārgs un tuvs.

Var izdzēst kirilicu no ielu nosaukumu plāksnītēm pilsētās un ciemos. Te, biedri latvieši, jūs esat vinnējuši, jums ir administratīvais resurss. Var likvidēt bukletu krievu valodā ar aicinājumu sievietēm pārbaudīt iespējamu krūts vēzi. Bravo, cēlsirdības kalngali! Apstāties nedrīkst, jāiznīdē krievu valoda skolās un augstskolās. Vieds gājiens. Visbeidzot jāaizliedz telekanāli krievu valodā – patiešām, nosvērts solis. Sirmgalvji, kas līdz šim skatījās "teļuku", tagad skries uz latviešu kanāliem integrēties un saliedēties zem lielās un varenās latviešu valodas karogiem. Nu, ja arī kāda vecenīte skriedama iekritīs grāvī, pie kā būs rakstīts tikai valsts valodā: "Uzmanību, notiek remonts", pati vien vainīga – vajadzēja integrēties agrāk. Tikai pēc tādiem gājieniem neliekuļoti pieprasīt mīlu un cieņu – vai nu tie ir muļķības kalngali, vai cinisma apogejs.

Šķiršanās un krievu uzvārds!

Veltos mēģinājumus saliedēt sabiedrību ar vardarbīgām metodēm teicami ilustrē kādas manas paziņas ģimene. Katja ir krieviete, viņas vīrs – latvietis, kopā dzīvo jau ilgi, viņu dēlam ir 15 gadi. Pēdējā laikā vīrs tīši mājās skaļi slēdz iekšā latviešu dziesmas, lai viņa "ātrāk integrētos". Lai arī latviešu valodu Katja zina ļoti labi. Skatoties uz tādu eksperimentu, tik līdzīgu izmēģinājumiem, ko īsteno Latvijas valdība, dēls mammai teica: "Laikam tētis tevi vairs nemīl..."

Nē, skaidrs, ka mazākumtautības, proti, krievus Latvijā nemīl pārlieku stipri. Tikai neprasiet atbildei kaut kādas siltas krievu jūtas, ja ieslēdzat savu mūziku visā skaļumā, bet krievu dziesmas vienkārši izslēdzat.

Nesen Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, starpkultūru stereotipiem veltītā pētījuma līdzautors, krievu un latviešu attiecības raksturoja – pieņemoša atsvešināšanās. Tas ir, nav skaidrs, no kura gala ķerties klāt. It kā atsvešināšanās ir slikta lieta. Bet tā nav vienkārša atsvešināšanās, tā ir pieņemoša... Tomēr atsvešināšanās.

Svētā vientiesība – latviešu medijos lasāmas izbrīnītas piezīmes. Piemēram, kāda latviete stāsta, ka izaugusi vesela valstij naidīga paaudze. To viņa redzējusi pašvaldību vēlēšanās – ir liels skaits balsstiesīgu jauniešu ar latviešu uzvārdiem, kuri ļoti labi runā latviski, bet balso par "Saskaņu" un principiāli nerunā latviski, lai arī prot. Viņa uzskata, ka ne velti latviešu vidū valda pārliecība: latviešu puišiem nevajag precēt citu tautību meitenes, jo mazdūšības dēļ jauktajās ģimenēs bērnus audzinot krievu garā, lai izpatiktu sievai.

Bet kāpēc tad viņi balso nepareizi, runā nepareizajā valodā? Varbūt tās ir blaknes pēc pārlieku skaļas latviešu mūzikas? Aū, prezidenta kungs!

Starp citu, pēdējā laikā latviešu pusaudži ne īpaši ciena dzimto valsts valodu un dod priekšroku angļu mēlei, tāpēc vispār nav skaidrs, uz kāda pamata mēs varētu saliedēties. Varbūt ņemsim par pamatu vietējo alu?

12
Tagi:
politika, Egils Levits, latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
ASV GS iznīcinātāji F-15 Eagle

"Pavisam citas iespējas": ko ASV vēlas izmantot cīņām gaisā

27
(atjaunots 22:21 27.02.2021)
ASV sekmīgi izmēģinājušas dziļi modernizētā iznīcinātāja F-15EX prototipu. Šim notikumam ir liela nozīme amerikāņu aizsardzības kompleksā – pēdējais F-15 nonācis bruņotajos spēkos gandrīz pirms 20 gadiem.

Pentagons atzinīgi vērtē atjaunoto lidmašīnu un apgalvo, ka programma neietekmēs piektās paaudzes lidmašīnu iepirkumus. Par F-15EX portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Jauna vecā lidmašīna

Jau 1976. gadā bruņojumā pieņemtā iznīcinātāja-veterāna jaunās modifikācijas prototips februāra sākumā pacēlās gaisā no aviobāzes Misūri štatā. Lidojums ilga 90 minūtes un neradīja nekādus iebildumus. Marta beigās ASV GKS saņems vēl divas šī tipa mašīnas tālākiem izmēģinājumiem. Pentagons plāno līdz 2030. gadam pasūtīt aptuveni 200 F-15EX. Domājams, sērijveida iznīcinātāju piegādes GKS sāksies no 2023. gada. programma izmaksās 23 miljardus dolāru.

"Pirmais sekmīgais lidojums parādīja, ka mašīna ir droša un gatava pievienoties valsts gaisa flotei, - žurnālistiem paziņoja korporācijas Boeing viceprezidents Prats Kumars. – F-15EX mēs īstenojām jaunākos sasniegumus vadības sistēmu, sensoru, bruņojuma, elektronikas sistēmu jomā. tā ir absolūti jauna lidmašīna, kas būtiski atšķiras no F-15 agrākajām versijām."

Modernizētā lidmašīna ir divvietīgā iznīcinātāja-bumbvedēja F-15E Strike Eagle tālākais attīstības posms. Tā paredzēta, lai iegūtu pārsvaru gaisā un izdarītu triecienu mērķiem uz zemes. Saņēmusi mūsdienīgas iekārtas, kuru pamatā ir "digitālās maģistrāles" koncepcija un Open Mission Systems arhitektūra – tā ļauj bez īpašām pūlēm integrēt konstrukcijā mūsdienīgās tehnoloģijas.

Lidmašīna saņems spēcīgu radioelektroniskas cīņas sistēmu, pilnveidotu pilotu kabīni, sērijas Raytheon AN/APG-82 radiolokācijas staciju ar aktīvu fāzēto antenu režģi. Jaunie dzinēji GE F110 garantē plašas iespējas gaisā ar uzlabotu nestspēju. Zināms, ka kravas celtspēja pieaugusi no 10,4 līdz 13,4 tonnām.

Plānots, ka F-15EX uzņems līdz 22 vadāmās "gaiss-gaiss" klases raķetes vai gandrīz 7 m garās un 3 t smagās hiperskaņas raķetes.

Apsteigt hiperskaņu

Pentagons cenšas visnotaļ vecīgajam mašīnām piešķirt iespēju efektīvi likvidēt mērķus, ko piesedz mūsdienīgas PGA sistēmas. ASV izstrādā trīs gaisa bāzes hiperskaņas raķetes – projektus Tactical Boost Glide (TBG), Hypersonic Air-breathing Weapon Concept (HAWC) un Air-launched Rapid Response Weapon (ARRW). To sērijveida ražošana nesāksies līdz 2024.-2025. gadam.

"F-15EX ir mūsdienīgākā F-15 versija. Nepārspēts lidojuma attālums, cena un savā klasē labākā kravas celtspēja padara mašīnu ļoti pievilcīgu ASV GKS, - atzīmēja programmas vadītāja Lorija Šnaidere. – F-15EX uzņem vairāk bruņojuma nekā jebkurš cits šīs kategorijas iznīcinātājs, arī visas perspektīvās raķetes, kas vēl tiek izstrādātas."

Lēmums par 4. paaudzes lidmašīnu ražošanu ASV tika pieņemts pirms diviem gadiem. Iznīcinātāji F-15 nav piegādāti GKS kopš 2001. gada, bet vieglie F-16 – kopš 2004. gada. Pentagons cerēja pievērsties mūsdienīgajiem un tehnoloģiski attīstītajiem F-35 Lightning. Tomēr 5. paaudzes "neredzamo" lidmašīnu programma vēl aizvien buksē, bet cena – pastāvīgi pieaug. Izrādījies, ka ir par agri sūtīt veterānus atpūtā.

ASV GKS un Nacionālajā gvardē pašlaik ir aptuveni 230 iznīcinātāji F-15C un F-15D no aukstā kara laikiem, taču arī tie savu īpatnību ziņā piekāpjas, piemēram, Krievijas iznīcinātājiem-bumbvedējiem Su-34 un iznīcinātājiem Su-35. vispirms F-15EX saņems Nacionālās gvardes lidotāji, kuri izmanto vienīgi novecojušos F-15C un F-15D.

"Klusais ērglis"

Pentagons jau vairākkārt centies dāvāt F-15 jaunu dzīvi. 2000. gadu beigās korporācija Boeing iepazīstināja ar iznīcinātāja F-15SE Silent Eagle prototipu. Amerikāņu konstruktori centās pacelt novecojušo lidmašīnu līdz 5. paaudzes lidaparātiem. "Klusajam ērglim" bija jābūt mazāk pamanāmam gaisā: konstrukcijā plaši pielietoja radioviļņus absorbējošus materiālus, bruņojumu izvietoja fizelāžā, tāpat kā F-35 un F-22.

Lidmašīnas uzlabotajās tilpnēs pāros izvietoja dažādas nozīmes raķetes "gaiss-zeme" un "gaiss-gaiss". Iznīcinātājs varēja uzņemt divas vadāmās raķetes AIM-120 AMRAAM, divas koriģējamās aviobumbas JDAM vai četras JDAMS. Iekšējās piekares izturēja līdz 450 kg smagus lādiņus. Lidmašīna saņēma principiālu jaunu radioelektroniskās cīņās kompleksu un mūsdienīgu digitālo vadības sistēmu.

Pārsvarā "Kluso ērgli" gatavoja eksportam. Valdīja uzskats, ka cena – 100 milj. dolāru – padarīs to pievilcīgu. Amerikāņi piedāvāja iznīcinātāju Izraēlai, Saūda Arābijai, Japānai un Dienvidkorejai, kas labi pazīstamas ar F-15. Taču tās deva priekšroku mūsdienīgajiem F-35. Tāpēc programma tika slēgta – uzbūvēts tika tikai viens F-15SE prototips.

27
Tagi:
F-35, F-15, pretgaisa aizsardzība, gaisa kara spēki, ASV GS, ASV
Pēc temata
Alianses nelaimes. Kā NATO sabrūk no iekšienes
"Mēs zaudējam tehniku!" Kas noticis ar ASV kara aviāciju
Krievijas iznīcinātājs Su-57 iekaro pasauli. Kas notiks tālāk?
"Runa nav tikai par iznīcinātājiem": ASV parādījušais Eiropai savu patieso seju
Alus veikals, foto no arhīva

Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

0
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.

No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).

VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.

Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.

0
Tagi:
akcīzes nodoklis, Latvija
Pēc temata
Latvijas alus darītāji raizējas par "akcīzes kara" iespējamību ar Lietuvu
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā