Deniels Redklifs filmā Harijs Poters un Jauktasiņu Princis

Var mācīties latviešu valodu, bet ar ko runāt? Valodas maniaki sagaidījuši savu bumerangu

127
(atjaunots 12:46 12.10.2020)
Latviešu valodu Latvijā nomaina... angļu valoda! Tātad valodas maniaki velti nīdēja krievu valodu? Totalitāro diktātu nāksies rakstīt tik un tā.

Ziniet, es neesmu ļauns cilvēks. Tomēr mūsu politiskā virtuve ir tik pliekana un sāja, ka mazdrusciņ ļauna prieka var paglābt ēdienu gluži kā šķipsna piparu vai koriandra.

Dzejnieces vaimanas

Dzejnieki un citas daiļradošas personības Latvijā ir kā speciālo uzdevumu vienība, kas sargā latviešu valodu no  uzbrukumiem, pārsvarā no "lielās un varenās" puses.

Tā nu latviešu dzejniece Liāna Langa ceļ trauksmi "Latvijas Avīzē". Nelaime nākusi negaidīta, prettanku grāvji rakti un eži uzstādīti pavisam nepareizi. Lieta tāda, ka latviešu bērni jau ar "mātes pienu" iesūc angļu valodu no interneta un pusaudži pat kautrējas savā starpā runāt dzimtajā un dziedošajā!

Naidnieka karavadoņiem nav vārdā ne Fjodors Mihailovičs, ne Aleksandrs Sergejevičs, pat ne Čeburaška un Gena. Tos sauc Youtube, Tik-tok, Google. Vārds tiem ir leģions.

"Kamēr noņēmāmies ar valsts valodas pozīciju stiprināšanu, jūtūbs, tiktoks, gūgle un virtuālās spēles masīvi, baidos, ka neatgriezeniski, pārangliskojušas jauno paaudzi," spiesta atzīt kapitulāciju dzejniece. Viņa latviešu valodai nākotnē zīmē apokalipsi un cita starpā sūkstas, kāpēc latviski nav uzrakstīts nekas Harijam Poteram līdzīgs.

Nu, kas tad īsti par lietu? Jums tak visi vārti ir vaļā! Uzrakstiet poēmu, tādu, lai jūsu bērni nicīgi mestu pie malas gadžetus un zubrītu latviešu atskaņas no galvas!

Paši jūs esat mankurti

Nē, neņemiet ļaunā, man latviešu valoda ļoti patīk, tā ir jauka, tāda skanīga. Taču manu ļauno prieku jums vajadzētu saprast. Valstī, kas ar maniaka cienīgu spītu 30 gadus mēģina iznīdēt izglītību valodā, ko par dzimto uzskata katrs trešais iedzīvotājs, padzīt to no visām dzīves jomām, asimilēt un iznīcināt krievvalodīgo kopienu, jūs diezin vai sagaidīsiet šausmīgu līdzjūtību par valsts valodas nāvi.

Dzejniece ir nobijusies, ka latviešus pārvērtīs par angļvalodīgiem mankurtiem. Redziet, par mankurtiem jūs mēģināt pārvērst krievus. Jūsu palaistais bumerangs ir atgriezies un iemaucis pa pieri.

Tagad, kad latviešu valodas nākotnes satraucošās aprises iezīmētas, es gribētu šo to pajautāt. Vai tie nav cinisma kalngali un izsmalcināta ņirgāšanās – piespiest mācīties latviešu valodu pilsētās un reģionos, kur tā ir dzimtā 10-12% iedzīvotāju? Tagad, kad aizvien biežāk latviešu jaunieši novēršas no dzimtās valodas?

Teorētiski jau var iemācīties. Ar ko runāt latviski? Vai galu galā neveidosies paradoksāla situācija, kad krievu jaunieši aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt latviski, kļūstot par vienīgajiem mūsu valsts valodas nesējiem? Bet latviešu pusaudži runās Šekspīra un Mikimauša valodā...

Totalitārais diktāts

Ziniet, ir vēl viens iemesls ļauni nopriecāties. Nesen latviešu mediju inteliģence satrūkās: tieslietu ministrs Jānis Bordāns bīda grozījumus, kas ļauj sadalīt žurnālistus pareizajos un nepareizajos, kaitīgajos un lietderīgajos, kam piešķirta piekļuva informācijai un kam tā nav dota. Valdība grib piespiest žurnālistus rakstīt nevis totālo, bet totalitāro diktātu. Un pati diktēs. Tēma – "Par ko es mīlu Latvijas valdību".

"Jumts dodas arvien tuvāk totalitāru valstu izpratnei par mediju darbu. Ko tālāk palūgsim? Izziņu no bd audzinātājas, ka grupiņā labi uzvedāmies? Raksturojumu no skolas direktora? Izziņu no psihiatra? Ko vēl?" bija sašutusi Re:Baltica vadītāja Sanita Jemberga.

Ha-ha-ha! – gribas teikt līdzjūtības vietā. Pikanta nianse: neatkarīgie krievu mediji Latvijā jau sen ieskaitīti starp neuzticamajiem, starp Kremļa ruporiem un piektās kolonnas balsīm. Tas nekas, mēs jau esam pieraduši, tik jūtīgi neesam.

Uz mediju letes mēs esam kā atbaidoša spēļmantiņa ar kaudzi etiķešu: "ienaidnieks", "prokrievisks goblins", "toksiski, neņemt rokās". Starp citu, lielāko tiesu etiķešu mēģina piekārt tā pati Re:Baltica, viņi pat neniecina sūdzības par krievvalodīgajiem kolēģiem, kuri droši izsaka savu viedokli, lai arī tas atšķiras no domām, ko pauž pie valsts siles pielaistie mediji.

Spļāviens sejā valstiskumam

Nesen, kad Latvijas medijiem piešķīra valsts atbalstu pēc dīkstāves epidēmijas laikā. Lai ceturtā vara nenomirtu badā, vispirms Sabiedriskās integrācijas fonds, neiedziļinoties detaļās, nolēma piešķirt naudu arī krievu presei un elektroniskajiem medijiem.

Operatīvi reaģēja Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars: viņš paziņoja, ka naudas piešķiršana krievvalodīgajiem medijiem esot kā spļāviens sejā nacionālajai pašapziņai un valstiskumam. Pie tam vēl kultūras ministra krēslā ir NA loceklis, operdziedātājs Nauris Puntulis...

Pēc tāda uzbrukuma solists un viņa vadītā ministrija nobijās un nobremzēja: nolēma noskaidrot apstākļus un pieprasīt informāciju kompetentām iestādēm – līdz ar specdienestiem apjautāties arī sterilajām un neuzpērkamajām žurnālistu organizācijām, tādām, kā Re:Baltica.

Starp citu, Facebook, iejuties globālā policista lomā, tai uzticējis godpilnu funkciju – cenzēt sociālos tīklus Latvijā.

Skaidrs, ka krievvalodīgie mediji naudu nedabūja: lai situācija, tā sakot, neraisītu negatīvas sekas ne sabiedrībā, ne mediju sfērā, Padome uzdeva Sabiedriskās integrācijas fonda sekretariātam atlikt līgumu slēgšanu ar atsevišķiem medijiem.

Kad pie durvīm klauvē totalitārisms

Mīļie kolēģi. Vēsture, ko mūsdienu latviešu skolās noteikti vairs nemāca, stāsta, ka vispirms totalitārisms it kā pieklauvē pie sētas durvīm. Represijām pakļauti tie, kas nepatīk klusējošajam vairākumam. Čigāni, komunisti, homoseksuālist, republikāņi (demokrāti), mediji, Baltijas valstu krievvalodīgā minoritāte.

Tomēr totalitārisma raksturs līdzinās metastāzēm, tas neapstājas pie sasniegtā. Ātri vien tā redzeslokā nonāk ne īsti lojālie, tie, kuri kaut kad kaut ko pateikuši ne tā un ne tur, kuri spītīgi kritizē esošo kārtību vai vienkārši nepareizi sasien kaklasaiti.

Tātad patiesībā nav jau par ko dusmoties. Ko gribējāt, to dabūjāt. Lai veicas arī turpmāk būvēt demokrātisku sabiedrību un stiprināt valsts valodu.

P.s. Starp citu, tādu "gribētāju" Latvijā ir vairāk nekā blusu kašķainam sunim. Gribējāt liberālo kapitālismu un nacionāli vienotu valsti – saņemiet demogrāfisko krīzi un sabiedrības daļas naidu. Sapņojāt par pareizu un "ideoloģiski tīru" tranzītu – iztieciet bešā. Cīnījāties par tīriem ieguldījumiem un investīcijām – saņemiet tīrību. Un tā tālāk visos punktos.

127
Tagi:
krievu valoda, latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Sāksim ar latviešu valodu: kā reanimatologs pamācīja krievu apmeklētāju
"Greizs valsts tēls": par Lidl pasūdzējās sakarā ar prasību zināt krievu valodu
Latviešu valoda ir, bet vietu nav: NA domā, kā atrisināt Rīgas bērnudārzu problēmu
Latviešu Twitter: nepilsoņiem vajag palīgskolu, nevis balsstiesības
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

34
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

34
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

21
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

21
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā