Ugunskurs pēc apšaudēm Kalnu Karabahā, foto no arhīva

Septiņi tūkstoši eiro par nāvi Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"

87
(atjaunots 12:32 12.10.2020)
Kalnu Karabaha bruņotā konflikta saasināšanas izraisījusi jaunu parādību – reģionā sarosījušies starptautisko teroristisko grupējumu kaujinieki, kuri spēj no kara gūt finansiālu labumu un izvērst ekspansiju.

Tādu "speciālistu" migrācija uz Dienvidkaukāzu nozīmē, ka karadarbības zona augs augumā un terorisma draudi pāries hroniskā kara formā saskaņā ar Afganistānas, Lībijas vai Sīrijas scenāriju, uzskata militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.  

6. oktobrī Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins informēja, ka konflikta zonā Kalnu Karabahā ierodas tūkstošiem kaujinieku no Tuvajiem Austrumiem – no starptautiskajām teroristiskajām organizācijām "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultlan Murad", kā arī kurdu ekstrēmistiskajiem grupējumiem. Algotņi cer nopelnīt jaunajā karā Kaukāzā. Pirmo reizi konfliktu tik atklāti un viennozīmīgi atbalsta Turcija, kas nostājusies Azerbaidžānas pusē.

Nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja: "Notikumi Karabahā – tā ir traģēdija, mēs ļoti pārdzīvojam, jo gan Azerbaidžāna, gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha ir teritorijas, kurās dzīvo mums tuvi cilvēki."

Putins atgādināja, ka Krievijā dzīvo azerbaidžāņu un armēņu diasporas, un uzvēra: liels skaits Krievijas pilsoņu uztur ciešas draudzīgas un pat radniecīgas attiecības ar abām republikām.

Maskava ar bažām uztver eskalāciju Kalnu Karabahā ar trešo valstu un spēku destruktīvo dalību. Informācijas avoti Sīrijas opozīcijā atklāja RIA Novosti, ka līdz oktobra sākumam Kalnu Karabahā nogalināti 93 no 322 Sīrijas algotņiem, 53 cilvēku mirstīgās atliekas nogādātas Sīrijā.

Ārvalstu kaujinieki

Krievijai nav vajadzīgs karš Dienvidkaukāzā, tomēr Kremlis saprot, ja bruņotais konflikts iegūs hipertrofētu formu. Krievijas ĀM dati liecina, ka Kalnu Karabahā nogādā algotņus no Sīrijas un Lībijas dalībai karā.

Iepriekš Sīrijas prezidents Bašars Asads intervijā RIA Novosti pauda pārliecību: Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir galvenais konflikta jaunā pavērsiena iniciators. Tā ir smaga apsūdzība, un diezin vai tajā galvenais ir personiskais aizvainojums vai atriebība par Turcijas armijas nelikumīgajām darbībām SAR teritorijā. Ankaras pārliekā iesaiste Azerbaidžānas un Armēnijas konfliktā draud ar destabilizāciju visā Dienvidkaukāzā, vairākās Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīs.

Ne velti Kanāda apturējusi bruņojuma eksportu uz Turciju, ieskaitot bezpilota lidaparātu Bayraktar ražošanai paredzētās rezerves daļas. Ukraina jau nolēmusi nopirkt pussimtu Turcijā ražoto dronu, ko Azerbaidžāna aktīvi izmanto Kalnu Karabahā. Tāds pirkums var novest pie jauna spriedzes pieauguma Ukrainas iekšējā konfliktā Donbasā.

Lai cik ieinteresēta ir Francija sadarbībā ar Azerbaidžānu enerģētikas un aizsardzības rūpniecības jomās, valsts prezidents Emanuels Makrons atklāti paziņoja, ka 300 kaujinieki no džihādistu grupējuma, kas darbojas Alepo rajonā, ir pārvietot no Sīrijas uz Baku caur Turciju. Iespējams, pirms vēlēšanām Makrons ir pārlieku atkarīgs no ietekmīgās armēņu diasporas, tomēr fakti ir spītīgi.

Amerikāņu žurnāls Foreign Policy vēsta, ka Turcija izmanto Kalnu Karabahā algotņu armiju no Sīrijas – marionetes. Azerbaidžānas un Armēnijas konfliktā gājuši bojā desmitiem sīriešu bruņoto vienību locekļi, kas agrāk karoja Sīrijas ziemeļos un Lībijā. Izdevuma informācijas avoti Sīrijas nacionālajā armijā (opozīcijā esošo bruņoto formējumu apvienība, ko atbalsta Turcija) ziņoja, ka uz Dienvidkaukāzu pārvietoti aptuveni 1500 algotņi no Sīrijas. Kaujiniekiem piedāvāti četrus mēnešus gari līgumi ar algu 1500 dolāru apmērā mēnesī (Turcijas lirās), tomēr daudzi nožēlojuši lēmumu ierasties Kalnu Karabahā, 55 algotņi gājuši bojā sadursmēs. Bojāgājušo ģimenēm apsolīta kompensācija – 60 tūkstoši Turcijas liru (apmēram 7800 ASV dolāri), ne īpaši augsta maksa par dzīvību.

Auglīga augsne terorismam

Turcijas Aizsardzības ministrija noliedz, ka uz Azerbaidžānu būtu nosūtīti kaujinieki (tāpat kā dažādi resori Baku), un klāsta, ka Armēniju atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujinieki, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Arī Baku apgalvo, ka Armēnijas pusē karo algotņi no Sīrijas un Libānas. Tīri tehnoloģiski "simetriska atbilde" ir iespējama – daudzās pasaules valstīs ietekmīgās armēņu diasporas finansiālie resursi ļauj savākt "savējo" algotņu armiju. Mostas tikai šaubas par to, vai tādi algoritmi ir lietderīgi.

Tālāka eskalācija ap Kalnu Karabahu nozīmē drūmu, asiņainu strupceļu gan Baku, gan Erevānai, izdedzinātu zemi neatzītās KKR mierīgajiem iedzīvotājiem un jaunu "sili", kas pievilinās Dienvidkaukāzā desmitiem teroristisku grupējumu, tūkstošiem džihādistu, no kuriem nākotnē būs grūti tikt vaļā pašiem "darba devējiem". Starp citu, vēl nesen Azerbaidžānā un Armēnijā valdīja relatīva labklājība, vērtējot no starptautiskā terorisma draudu viedokļa.

ASV kompānijas "Soufan Group" dati liecina, ka aptuveni 900 Azerbaidžānas pilsoņu (no sunnītiem) iesaistīti karadarbībās teroristisko organizāciju rindās Tuvajos Austrumos. Tomēr pēc Azerbaidžanas Valsts drošības dienesta četrām skaļajām kontrteroristiskajām operācijām (likvidācijām) valstī bija mierīgi. No Sīrijas atbraukušos "džihāda veterānus" specdienesti saņem paklusām. Un nekādi lieli mērķi nevar attaisnot "lietderīgu" kaujinieku domājamo importu no Sīrijas.

Līdz 27. septembrim Armēnijā transnacionālā terorisma draudi bija vēl mazāki. Kopā ar Krieviju tā likvidēja ISIS (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums) un citu džihādistu grupējumu agresijas sekas Sīrijas teritorijā. Protams, KDLO dalībvalstij lietderīgāk ir cīnīties pret starptautisko terorismu tālākās teritorijās, nevis uzaicināt "palīgā" KDP kaujiniekus.

87
Tagi:
Turcija, teroristi, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā (47)
Pēc temata
Neatzītās Kalnu Karabahas republikas ĀM uzrunājusi pasauli
Erdogans pauda cerību, ka Azerbaidžāna turpinās uzbrukumu Karabahā
Krievija pauž bažas: saņemta informācija par algotņiem Karabahā
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

19
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

19
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā

Benzīna trūkums ASV ir Krievijas vaina? Jaunas apsūdzības no Savienotajām Valstīm

24
(atjaunots 12:36 15.05.2021)
Visi ceļi ved uz Krieviju. arī tagad, izmeklējot grupas "DarkSide" hakeru uzbrukumu lielākajam degvielas cauruļvadu operatoram ASV – "Colonial Pipeline", Vašingtona sameklējusi "krievu pēdas".

Vispirms Džo Baidens apliecina, ka iespējama "zināma Krievijas atbildība", konstatēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova. Pēc tam Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki brīfingā atkārto gandrīz to pašu, tiesa, paskaidrojot, ka īpaši apmācīti dienesti vēl izmeklē situāciju un nav pierādījumu tam, ka incidentā iesaistīta Krievijas vadība. Tomēr "DarkSide" lokācija ir viena vienīga - KF.

No vienas puses, jāpievērš uzmanība tam, ka šoreiz neskan pārsteidzīgas apsūdzības – tas Vašingtonai ir raksturīgi. Šajā gadījumā ASV administrācijas pārstāvji atklāti norāda, ka izmeklēšana turpinās un ticamu slēdzienu vēl nav.

No otras puses, nevar izslēgt, ka, iespējams, kaut kur kuluāros starp Ovālo kabinetu un visām pārējām Baltā nama telpām jau nopietni pārdomā: vai neieviest sankcijas pret Krieviju par hakeru darbību? Turklāt kiberuzbrukums nodarījis lielu kaitējumu: cauruļvada darbu, saskaņā ar prognozēm atjaunos nedēļas beigās, bet sistēma nefunkcionē no 7. maija.

Piemēram, šī iemesla dēļ Ziemeļkarolīnā ieviests ārkārtas stāvoklis, tāpat kā Floridā, cilvēki panikā metās pirkt benzīnu. Rezultātā daudzas DUS stāv tukšas nākas steidzami organizēt transporta piegādes, degvielas cenas būtiski pieaugušas. Protams, varasiestādes pūlas mierināt iedzīvotājus, aicina neizspiest DUS līdz pēdējam pilienam, bet vai tad viņus kāds klausīs?

Tādā situācijā ASV politiķiem būtu ļoti izdevīgi pavērst tautas dusmas pret ārējo ienaidnieku, turklāt abstrakti hakeri neder. Toties ierastā "ļaunā Krievija" ir itin labi piemērota.

Starp citu, grupa "DarkSide" publiski, teju vai "oficiāli" atvainojās par traucējumiem cauruļvada "Colonial Pipeline" darbā: sak, nevienam neesot gribējuši kaitēt, haosu sarīkot neplānoja – tikai nopelnīt. Un apsolīja turpmāk rūpīgāk izraudzīties uzbrukuma mērķus. Ļoti mīļi, tikai absolūti bezjēdzīgi, jo kaitējums ir milzīgs. Būtu labāl palīdzējuši atjaunot sabojāto, nevis publicējuši nevajadzīgas atvainošanās.

Bet bēdīgi slaveno "krievu pēdu" jautājumā varam būt droši: jau tuvākās dienas parādīs, ko lems ASV: agresīci pasliktināt attiecības ar Krieviju, ieviešot jaunas sankcijas un izsludinot boikotus, vai adekvāti novērtēt situāciju un lāpīt caurumus savās informācijas sistēmās, kuru vājo vietu dēļ kuru katru brīdī var "nobrukt" vitāli svarīga infrastruktūra.

24
Tagi:
degviela, hakeri, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
Moka "krievu troļļi": Lielbritānija aicina visus nogurdinošai cīņai
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību

Vasarā Latvijā valdīs cikloni: tveice atcelta

0
(atjaunots 17:09 16.05.2021)
Vasarā Baltijas valstis nemocīs nogurdinosā tveice, kas, saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, klās Dienvideiropu. Latviju, Lietuvu un Igauniju gaida vēsums un lietus.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Amerikāņu kompānijas "AccuWeather" meteorologu prognozes liecina, ka vasarā Baltijas valstis, Skandināvija un Polija nonāks ciklonu varā, tāpēc karstums nav sagaidāms, vēsta Mixnews.lv.

Laikā, kad Dienvideiropa cietīs no sausuma, cikloni ziemeļos bloķēs siltā gaisa plūsmas no dienvidiem un nesīs lielu daudzumu nokrišņu.

Meitenes bauda silto laiku Kopenhāgenā
© REUTERS / Liselotte Sabroe/Ritzau Scanpix

Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs Latvijā maijā un jūnijā sola nepavisam ne vasarīgas temperatūras, bieži vien – zem šiem mēnešiem atbilstošās normas. Tuvāko divu nedēļu laikā sagaidāms bagātīgs lietus. Jūlijā nokrišņu daudzums atbildīs ilggadējam vidējam rādītājam.

Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nesniedz nekādas optimistiskās prognozes. Tā speciālisti uzskata, ka jūnijs būs daudz vēsāks nekā pērn, toties jūlijs, iespējams, būs siltāks.

Atgādinasim, ka no šīsdienas Latvijā sākas peldsezona. Tomēr iedzīvotājus brīdina: būtu vērts pagaidīt, līdz ūdens temperatūra tilpēs pacelsies vismaz līdz +18 grādiem.

0
Tagi:
laiks, klimats
Pēc temata
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Meteoroloģe: ziema Latvijā kļūs īsāka
Katastrofāls megacunami: pie kā novedīs ledāju kušana Aļaskā
Sasilšanai beigas? Zinātnieks pastāstīja, kas notiek ar Golfa straumi