Ugunskurs pēc apšaudēm Kalnu Karabahā, foto no arhīva

Septiņi tūkstoši eiro par nāvi Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"

72
(atjaunots 12:32 12.10.2020)
Kalnu Karabaha bruņotā konflikta saasināšanas izraisījusi jaunu parādību – reģionā sarosījušies starptautisko teroristisko grupējumu kaujinieki, kuri spēj no kara gūt finansiālu labumu un izvērst ekspansiju.

Tādu "speciālistu" migrācija uz Dienvidkaukāzu nozīmē, ka karadarbības zona augs augumā un terorisma draudi pāries hroniskā kara formā saskaņā ar Afganistānas, Lībijas vai Sīrijas scenāriju, uzskata militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.  

6. oktobrī Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins informēja, ka konflikta zonā Kalnu Karabahā ierodas tūkstošiem kaujinieku no Tuvajiem Austrumiem – no starptautiskajām teroristiskajām organizācijām "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultlan Murad", kā arī kurdu ekstrēmistiskajiem grupējumiem. Algotņi cer nopelnīt jaunajā karā Kaukāzā. Pirmo reizi konfliktu tik atklāti un viennozīmīgi atbalsta Turcija, kas nostājusies Azerbaidžānas pusē.

Nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja: "Notikumi Karabahā – tā ir traģēdija, mēs ļoti pārdzīvojam, jo gan Azerbaidžāna, gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha ir teritorijas, kurās dzīvo mums tuvi cilvēki."

Putins atgādināja, ka Krievijā dzīvo azerbaidžāņu un armēņu diasporas, un uzvēra: liels skaits Krievijas pilsoņu uztur ciešas draudzīgas un pat radniecīgas attiecības ar abām republikām.

Maskava ar bažām uztver eskalāciju Kalnu Karabahā ar trešo valstu un spēku destruktīvo dalību. Informācijas avoti Sīrijas opozīcijā atklāja RIA Novosti, ka līdz oktobra sākumam Kalnu Karabahā nogalināti 93 no 322 Sīrijas algotņiem, 53 cilvēku mirstīgās atliekas nogādātas Sīrijā.

Ārvalstu kaujinieki

Krievijai nav vajadzīgs karš Dienvidkaukāzā, tomēr Kremlis saprot, ja bruņotais konflikts iegūs hipertrofētu formu. Krievijas ĀM dati liecina, ka Kalnu Karabahā nogādā algotņus no Sīrijas un Lībijas dalībai karā.

Iepriekš Sīrijas prezidents Bašars Asads intervijā RIA Novosti pauda pārliecību: Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir galvenais konflikta jaunā pavērsiena iniciators. Tā ir smaga apsūdzība, un diezin vai tajā galvenais ir personiskais aizvainojums vai atriebība par Turcijas armijas nelikumīgajām darbībām SAR teritorijā. Ankaras pārliekā iesaiste Azerbaidžānas un Armēnijas konfliktā draud ar destabilizāciju visā Dienvidkaukāzā, vairākās Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīs.

Ne velti Kanāda apturējusi bruņojuma eksportu uz Turciju, ieskaitot bezpilota lidaparātu Bayraktar ražošanai paredzētās rezerves daļas. Ukraina jau nolēmusi nopirkt pussimtu Turcijā ražoto dronu, ko Azerbaidžāna aktīvi izmanto Kalnu Karabahā. Tāds pirkums var novest pie jauna spriedzes pieauguma Ukrainas iekšējā konfliktā Donbasā.

Lai cik ieinteresēta ir Francija sadarbībā ar Azerbaidžānu enerģētikas un aizsardzības rūpniecības jomās, valsts prezidents Emanuels Makrons atklāti paziņoja, ka 300 kaujinieki no džihādistu grupējuma, kas darbojas Alepo rajonā, ir pārvietot no Sīrijas uz Baku caur Turciju. Iespējams, pirms vēlēšanām Makrons ir pārlieku atkarīgs no ietekmīgās armēņu diasporas, tomēr fakti ir spītīgi.

Amerikāņu žurnāls Foreign Policy vēsta, ka Turcija izmanto Kalnu Karabahā algotņu armiju no Sīrijas – marionetes. Azerbaidžānas un Armēnijas konfliktā gājuši bojā desmitiem sīriešu bruņoto vienību locekļi, kas agrāk karoja Sīrijas ziemeļos un Lībijā. Izdevuma informācijas avoti Sīrijas nacionālajā armijā (opozīcijā esošo bruņoto formējumu apvienība, ko atbalsta Turcija) ziņoja, ka uz Dienvidkaukāzu pārvietoti aptuveni 1500 algotņi no Sīrijas. Kaujiniekiem piedāvāti četrus mēnešus gari līgumi ar algu 1500 dolāru apmērā mēnesī (Turcijas lirās), tomēr daudzi nožēlojuši lēmumu ierasties Kalnu Karabahā, 55 algotņi gājuši bojā sadursmēs. Bojāgājušo ģimenēm apsolīta kompensācija – 60 tūkstoši Turcijas liru (apmēram 7800 ASV dolāri), ne īpaši augsta maksa par dzīvību.

Auglīga augsne terorismam

Turcijas Aizsardzības ministrija noliedz, ka uz Azerbaidžānu būtu nosūtīti kaujinieki (tāpat kā dažādi resori Baku), un klāsta, ka Armēniju atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujinieki, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Arī Baku apgalvo, ka Armēnijas pusē karo algotņi no Sīrijas un Libānas. Tīri tehnoloģiski "simetriska atbilde" ir iespējama – daudzās pasaules valstīs ietekmīgās armēņu diasporas finansiālie resursi ļauj savākt "savējo" algotņu armiju. Mostas tikai šaubas par to, vai tādi algoritmi ir lietderīgi.

Tālāka eskalācija ap Kalnu Karabahu nozīmē drūmu, asiņainu strupceļu gan Baku, gan Erevānai, izdedzinātu zemi neatzītās KKR mierīgajiem iedzīvotājiem un jaunu "sili", kas pievilinās Dienvidkaukāzā desmitiem teroristisku grupējumu, tūkstošiem džihādistu, no kuriem nākotnē būs grūti tikt vaļā pašiem "darba devējiem". Starp citu, vēl nesen Azerbaidžānā un Armēnijā valdīja relatīva labklājība, vērtējot no starptautiskā terorisma draudu viedokļa.

ASV kompānijas "Soufan Group" dati liecina, ka aptuveni 900 Azerbaidžānas pilsoņu (no sunnītiem) iesaistīti karadarbībās teroristisko organizāciju rindās Tuvajos Austrumos. Tomēr pēc Azerbaidžanas Valsts drošības dienesta četrām skaļajām kontrteroristiskajām operācijām (likvidācijām) valstī bija mierīgi. No Sīrijas atbraukušos "džihāda veterānus" specdienesti saņem paklusām. Un nekādi lieli mērķi nevar attaisnot "lietderīgu" kaujinieku domājamo importu no Sīrijas.

Līdz 27. septembrim Armēnijā transnacionālā terorisma draudi bija vēl mazāki. Kopā ar Krieviju tā likvidēja ISIS (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegts teroristisks grupējums) un citu džihādistu grupējumu agresijas sekas Sīrijas teritorijā. Protams, KDLO dalībvalstij lietderīgāk ir cīnīties pret starptautisko terorismu tālākās teritorijās, nevis uzaicināt "palīgā" KDP kaujiniekus.

72
Tagi:
Turcija, teroristi, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā (25)
Pēc temata
Neatzītās Kalnu Karabahas republikas ĀM uzrunājusi pasauli
Erdogans pauda cerību, ka Azerbaidžāna turpinās uzbrukumu Karabahā
Krievija pauž bažas: saņemta informācija par algotņiem Karabahā
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

24
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

24
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

69
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

69
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

0
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

0
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari