Iznīcinātāji F-35 Lighting, foto no arhīva

Nelaimīgie "Zibeņi". Kāpēc F-35 joprojām ir pats neveiksmīgākais iznīcinātājs

61
(atjaunots 13:36 11.10.2020)
Fizelāžas sabrukums, kontroles zudums gaisā, elektronisko iekārtu pastāvīgi traucējumi – Pentagons atkal konstatējis problēmas piektās paaudzes iznīcinātāju F-35 Lightning ekspluatācijā.

Šoreiz disfunkcijas konstatētas programmatūrā, kas kontrolē lidmašīnas mezglu amortizāciju un darbaspēju. Karavīru pretenzijas var izmaksāt kompānijai "Lockheed Martin" desmitiem miljonu dolāru. Par "zibeņa" nelaimēm portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Gribēja, lai būtu labāk

ASV Aizsardzības ministrijas un piektās paaudzes iznīcinātāju F-35 Lightning ražotāja kārtējais strīds sākās pirms dažiem mēnešiem. Militārpersonas pieprasa no kompānijas vairāk nekā 70 miljonus dolāru kompensācijai par programmatūras Electronic equipment logs (EEL) nekorekto darbu.

Šai programmatūrai vajadzētu sniegt atskaites par borta sistēmu kļūmēm un traucējumiem, kā arī kontrolēt F-35 elementu darbspēju un ekspluatācijas termiņu. Pēc būtības, tas ir digitāls žurnāls ar visu detaļu vēsturi kopš tās uzstādīšanas brīža līdz lidmašīnas utilizācijai. Bija plānots, ka tāda pieeja dāvās iespēju izstrādāt ekonomiskākas metodes jauno iznīcinātāju tehniskajai apkalpošanai.

Nesen noskaidrojās, ka dators parādījis kļūdainus datus par piecpadsmit tūkstošiem elementu, ko saņēmušas ASV Gaisa spēku vienības. Bija vajadzīgi būtiski izdevumi un ilgs laiks, lai pārbaudītu visas detaļas un radītu elektroniskās kopijas. Lieta tāda, ka saskaņā ar reglamentu elementus iespējams izmantot lidmašīnās vai nodot utilizācijai tikai pēc iekļaušanas katalogā.

Elektronikas izstrādātāji mēģina uzvelt atbildību militārpersonām, norāda, ka programmatūra izmantota  nepareizi. Pentagons apgalvo, ka problēma ir daudz nopietnāka. Piemēram, pārmetumus izpelnījusies iznīcinātāju pašdiagnostikas galvenā sistēma ALIS (Autonomic Logistics Information System), kuras elementu vidū ir arī EEL.

Lai nu būtu, kā būdams, grūtības ar programmu ALIS radās nekavējoties, pirmajās modifikācijās F-35B ar saīsināto pacelšanās un nolaišanās distanci. Analītiķi uzskata, ka diezin vai izdosies īsā laikā pilnveidot tik sarežģītu sistēmu. Pagaidām Pentagons iesaka karavīriem risināt automātikas kļūdas saviem spēkiem vai izpildīt dažas operācijas manuāli.

Cieš piloti

Tas nebūt nav vienīgais jaunā iznīcinātāja trūkums, lai arī lidaparāts pretendē uz ASV GS modernākās lidmašīnas titulu. Inženieri vēl joprojām nav izlabojuši virkni kļūdu. Pentagons norāda, ka rezultātā apdraudēta pat pilotu dzīvība un veselība, turklāt apšaubāmas ir pat iznīcinātāja spējas pildīt kaujas uzdevumus.

Problēmu skaits ir tik liels, ka tās sadalītas vairākās kategorijās un saskaitītas. Par kritiskākajām tiek uzskatītas trīspadsmit kļūdas. To starpā ir arī pēkšņa spiediena maiņa kabīnē, kuras rezultātā lidotājs gaisā var gūt barotraumu. Piloti saskārušies ar asām sāpēm ausīs un deguna dobumā. Informācija saņemta vismaz par diviem tādiem incidentiem. "Lockheed Martin" apliecina: risinājums jau esot atrasts, un sola pilnveidot spiediena regulēšanas sistēmu.

Pentagonam nopietnas raizes sagādā arī katapultēšanās sistēma – izmēģinājumi parādīja, ka pilots var viegli lauzt kakla skriemeļus, ja viņa svars nesasniedz 60 kilogramus.

ASV Gaisa spēkos galva sāk arī par klāja F-35 nestabilitāti pēc dažiem manevriem gaisā, piemēram, pēc izvairīšanās no raķetes. Kad F-35 dodas uzbrukumā vairāk nekā 20 grādu leņķī, ļoti liels ir kontroles zuduma risks. Piloti stāsta, ka iznīcinātājs kļūst nestabils un neprognozējams. Domājams, pie tā novedušas programmatūras kļūdas, kas steidzami jālabo, citādi F-35 ekspluatācija maksimālos režīmos nav iespējama.

Eksperti ir vienisprātis par to, ka lielākās problēmas rada modifikācija F-35B ar vertikālo pacelšanos un nosēšanos. Piemēram, nosēžoties 30 grādu karstumā, dzinējs bieži vien netiek galā ar slodzi un nenodrošina pietiekamu vilkmi drošai mašīnas nosēdināšanai. Piloti ir spiesti burtiski nomest mašīnas uz joslas vai kuģa klāja. Tādas apiešanās rezultātā pastāv fizelāžas sabrukuma un pat sprādziena risks.

Atzīmēsim, ka ASV GS jau zaudējuši vairākas "klāja lidmašīnas". Piemēram, 2018. gadā Jūras kājnieku korpusa F-35B nogāzās Dienvidkarolīnā. Nesen tāda pati lidmašīna gaisā sadūrās ar degvielas uzpildes lidmašīnu. Iznīcinātājs nogāzās, bet degvielas uzpildītāju tomēr izdevās nosēdināt.

Dārgas rotaļlietas

Amerikāņu konstruktoru galvenā kļūda ir F-35 pārlieku vājā fizelāža. "Zibeņi" nespēj ilgi lidot virsskaņas ātrumā – lidaparāts var sabrukt. Lielas slodzes apstākļos lūzt antenas, apšuvums un astes daļas elementi.

Pentagons nesteidz novērst trūkumus – tam būs vajadzīgi kolosāli līdzekļi, būs jāpārstrādā konstrukcija. Pilotiem ieteikts minimizēt lidojuma laiku liela ātrumā. Tātad viņi ir spiesti pašos pamatos mainīt F-35 pielietošanas taktiku un atteikties no tā galvenās priekšrocības – pārtveršanas virsskaņas ātrumā.

Te aprakstīti tikai daži trūkumi, kas fiksēti vienam no dārgākajiem militārajiem projektiem pasaulē. Atgādināsim: ASV programmas "Joint Strike Fighter" vērtība sasniedz gandrīz pusotru triljonu dolāru. Lielākā daļa līdzekļu paredzēta mašīnu tehniskajai apkalpošanai. Eksperti ir pārliecināti: F-35 joprojām sūknēs naudu no valsts budžeta, pārsvarā – tāpēc, ka tam pastāvīgi jālabo kļūmes.

Plānots, ka "Lockheed Martin" laidīs klajā aptuveni 2,5 tūkstošus 5. paaudzes lidmašīnu ASV un to sabiedroto gaisa spēku vajadzībām. Nepabeigtās, negatavās mašīnas tirgo pa visu pasauli – amerikāņi prot uzspiest preci, bieži vien pat piespiež pie sienas satelītu valdības.

Lielāko "neredzamo mašīnu" partiju, apmēram 140 lidaparātus saņems Lielbritānija, pa simtam – Japāna un Austrālija. Dienvidkoreja parakstījusi līgumu par 60 iznīcinātājiem, desmitiem F-35 ekspluatēs Norvēģija, Izraēla, Polija un citas Eiropas valstis.

61
Tagi:
ASV GS, ASV, Pentagons, F-35
Pēc temata
F-35 modernizācija – samaitātas reputācijas rezultāts
Mediji: Polija bīstas izvietot F-35 pie Krievijas robežām
"Aste nolūzīs": jauno F-35 pilotiem aizliegts pāriet pie virsskaņas ātruma
ASV gaisa spēku ģenerālis: izspēlējām F-35 ātru pārsviešanu uz Baltiju
Turcijas piloti ASV atstādināti no mācību lidojumiem ar F-35
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

13
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

13
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

17
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

17
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

0
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

0
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā