PGA spēku komandpunkts, foto no arhīva

Iespēja aizsargāt suverenitāti: kas plāno iegādāties Krievijas PGA sistēmu S-500

74
(atjaunots 12:54 11.10.2020)
Zenītraķešu sistēma S-500 "Prometei", kuru efektīvais mērķu likvidācijas attālums sasniedz 600 km, ierindā Krievijā stāsies 2021. gadā. Taču jau tagad ir vērojams kompleksa nopietnais eksporta potenciāls.

Sistēmas S-500 "Prometei" izmēģinājumi KF Aizsardzības ministrijas poligonos tuvojas noslēgumam, raķešu izmēģinājumi apstiprinājuši visas kompleksa īpatnības, rūpniecība gatava sērijveida ražošanai. Pēc izmēģinājuma ekspluatācijas BS sāksies masveida iegādes. S-300 un S-400 ārvalstu pasūtītāju vidū ir ļoti pieprasītas, tāpēc, domājams, arī S-500 gaidāms sekmīgs starts starptautiskajā tirgū, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Amerikāņu analītiskais izdevums Kmilitary Watch jau noskaidrojis "Prometei" pirmos piecus potenciālos pasūtītājus: Alžīra, Baltkrievija, Ķīna, Indija, Irāna. Kāpēc tieši viņi? ASV un dažu citu rietumvalstu militarizācija, NATO agrāko militāro operāciju pieredze.

Tādas perspektīvas satrauc daudzus (ne tikai Krieviju un Ķīnu) un liek stiprināt nacionālās pretgaisa aizsardzības sistēmas. Pats par sevi saprotams, ārvalstu pasūtītāju interese aug par Krievijā ražotajām sistēmām S-300, S-400 un S-500, kas spēj efektīvi stāties pretī plaša spektra draudiem autonomi un mijiedarbībā.

Neatkarības paraugi

Alžīra pērk Krievijā ražotās bruņojuma sistēmas kopš aukstā kara laikiem, un patlaban tās rīcībā ir jaunas PGA sistēmas: ZRLK "Pancirj" un, saskaņā ar dažiem datiem, arī S-400. Military Watch uzskata, ka speciālisti Alžīrā īpaši augstu novērtēja iespēju iegādāties Krievijas jaunās PGA sistēmas, ņemot vērā NATO plašos uzlidojumus neaizsargātajai Lībijai 2011. gada vasarā un rudenī. Vienlaikus Rietumi sāk aktīvi izmantot piektās paaudzes iznīcinātājus un hiperskaņas lidmašīnas perspektīvā (20. gadu beigās). Augošo militāro draudu apstākļos Alžīra interesējas par iespējām iegādāties Krievijā ražotās sistēmas S-500 un lidmašīnas Su-57.

Baltkrievijas aizsardzības budžets šogad ir relatīvi pieticīgs – aptuveni 623 miljoni dolāru. Tomēr, ņemot vērā militāri politisko turbulenci Austrumeiropā un NATO spēku sarosīšanos pie Baltkrievijas robežām, Minska var cerēt uz sistēmas S-500 piegādēm par "draudzīgām" cenām viena no  pirmajām. Krievijas acīs stratēģiski izdevīga ir Baltkrievijas iespēja izdarīt uzbrukumus pret lidmašīnām un aviācijas uzbrukuma līdzekļiem "NATO teritorijas" dziļumā.

Ķīna viena no pirmajām iegādājās Krievijas mūsdienīgās PGA sistēmas – ZRK S-300PMU-2, ZRS S-400, kā arī "gaiss-gaiss" tipa raķetes R-77, kas paredzētas iznīcinātājiem Su-27 un Su-35. Ķīnas speciālisti izstrādājuši virkni efektīvu PGA līdzekļu, tomēr Krievija joprojām ieņem līdera vietu pasaulē gaisa kosmiskās aizsardzības sistēmu jomā. "Prometei", kas spēj likvidēt mērķus pie kosmosa telpas robežas, vairāk nekā 100 km augstumā, protams, būs vērtīgs ieguvums Ķīnas Tautas atbrīvošanās armijai. Pekina nopietni vērtē draudus, ko nes amerikāņu jaunās paaudzes bruņojuma sistēmas.

Indija jau gadu desmitiem ir lielākais Krievijas bruņojuma sistēmu pasūtītājs: starp iepirkumiem ir vairāki ZRS S-400 "Triumf" divizioni (2018. gadā noslēgts līgums par kopsummu virs 5 miljardiem dolāru). Ņūdeli centienus izstrādāt stratēģiskās raķetes varētu efektīvi papildināt sistēmas S-500, kas būs neaizvietojamas karstajos punktos (kur jau parādījusies Ķīnas hiperskaņas kara lidmašīna ar bezpilota lidaparātu WZ-8). ASV vairākkārt draudējušas Indijai ar ekonomiskajām sankcijām, ja valsts iegādāsies augstas klases bruņojumu Krievijā, taču tas nekad nav mulsinājis Indijas valdību, un diezin vai ietekmēs jaunās sistēmas S-500 "Prometei" iegādes.

Taktiskās mācības poligonā Ašuluk Astrahaņas apgabalā
© Sputnik / Руслан Кривобок

Irāna interesējas par PSRS un Krievijas PGA sistēmām kopš Irānas-Irākas kara noslēguma 1988. gadā. Irānas armija bruņota ar modernizētām tālā darbības rādiusa sistēmām S-200, ZES S-300PMU-2. Teherāna tiek uzskatīta par sistēmas S-400 "Triumf" vadošo potenciālo pasūtītāju – tā nepieciešama, lai pretotos ASV un NATO "neredzamo" lidmašīnu augošajai klātbūtnei Tuvajos Austrumos. Perspektīvā Irānu varētu ieinteresēt arī jaunā sistēma S-500 "Prometei". Atgādināšu, ka oktobrī noslēdzās ANO Drošības Padomes bruņojuma pārdošanas embargo periods, un Krievija, par ASV ekonomisko sankciju draudos – neplāno atteikties no ieroču piegādēm Irānas Islāma Republikai.

Kosmiskās iespējas

Sistēmai S-500 nav analogu, to atzīst militārie eksperti Krievijā un citās valstīs. Jāpiebilst, ka "Prometei" nav "Triumf" aizvietotājs (tā strādā augstumā no 5 metriem līdz 60 kilometriem) un paredzēta stratēģisko mērķu prioritārai likvidācijai ekstremālā attālumā (satelīti zemā orbītā, hiperskaņas spārnotās raķetes, starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kosmiskās lidmašīnas, radiolokācijas lidmašīnas, smagie bumbvedēji). Sistēma S-400 arī spēj likvidēt visus minētos mērķus, tikai mazākā augstumā un attālumā, taču ešelonētā (integrētā) PGA-PRA sistēmā "Triumf" būs efektīvās izmantot mazāku un mazāk vērtīgu objektu: "neredzamu" iznīcinātāju, taktisko ballistisko un spārnoto raķešu neitralizācijai.

Izcilās taktiski tehniskās īpašības ļauj iekļaut S-500 pretkosmiskās aizsardzības sistēmu pirmajā paaudzē. "Prometei" ir 600 km neitralizācijas rādiuss, un šajā attālumā tas vienlaikus spēj likvidēt līdz 10 virsskaņas mērķus (spārnotās un ballistiskās raķetes), kas pārvietojas ar ātrumu līdz 25 tūkst. km/h, līdz 200 km augstumā. Tas ļoti nervozē speciālistus ASV, kuri šaubās, vai lidmašīnas F-22, F-35 un B-2 palikšot nemanāmas S-500 radaros.

Krievijas ZRK S-400 Triumf, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Savienotās Valstis izstrādā kosmiskos uzbrukuma līdzekļus, un perspektīvā var likt tos lietā preventīvā uzbrukumā Krievijai, izmantojot armijas bāzes Eiropā. Tomēr sistēma S-500 "Prometei" būtiski apsteidz amerikāņu izstrādes no tehnoloģiskā viedokļa. Jāņem vērā: 600 km – tā ir mērķu likvidācijas robeža, S-500 "redz" daudz tālāk. Tādas tehnoloģijas paplašina militāro iespēju robežas. Piemēram, no Krimas pussalas teritorijas "Prometei" varēs kontrolēt gaisa telpu virs visas Melnās jūras un Marmora jūras, aptvers debesis virs Bulgārijas un Rumānijas (ieskaitot Bukaresti). No Kaļiņingradas apgabala S-500 kaujas apstākļos sasniegs spārnotās raķetes un "neredzamos" F-35 Skageraka šaurumā, kas savieno Baltijas un Ziemeļjūru. Nepieciešamības gadījumā iespējams sasniegt gaisa mērķus virs Berlīnes un Drēzdenes un visas Polijas, nerunājot jau par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas kompakto gaisa telpu.

Un tomēr S-500 – tas ir vairogs, kas spēj piesegt Krievijas Rietumu kara apgabala bruņoto spēku, dažāda darbības attāluma raķešu kompleksu un bāzes sistēmu izvēršanu.

Pirmos "Prometei" paraugus Krievijas Bruņotie spēki saņems 2021. gadā. Zenītraķešu sistēmas S-500, S-400 un S-300 iekļausies integrētā gaisa kosmiskās aizsardzības sistēmā, kas efektīvi aizsargās Krieviju no dažādākajiem draudiem, padarīs stabilāku situāciju valstīs un reģionos. Pēc tam Maskava atbalstīs ar sabiedrotos un partnerus ar jaunām aizsardzības iespējām.

Iepriekšminētais S-500 pasūtītāju saraksts noteikti būs garāks. Jaunais supertālais "Prometei" ir pietiekami interesants, jo tādas PGA-PRA sistēmas klātbūtne neapšaubāmi atvēsinās ikvienu agresīvu karstgalvi.

74
Tagi:
S-500 "Prometei", Krievija, krievu ierocis, PGA
Pēc temata
NATO tas ne sapņos nerādās: 150 tūkstoši Krievijas karavīru pārbauda cīņas gatavību
Patriot to nespēj: eksperts paskaidroja, kāpēc Turcija izvēlējusies S-400
Kāpēc Indija gatava atvēlēt 2 miljardus par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30
Krievijas speciālisti veikuši S-500 izmēģinājumus Sīrijā
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Slānekļa noliktava, foto no arhīva

ASV slānekļa ražotājus glābj naftas milži. Ka tik tie paši nenoslīkst

7
(atjaunots 17:39 30.10.2020)
Esošais stāvoklis un naftas ieguves prognozes ASV joprojām ir novērojumiem aktuāla tēma. Jo lielākā daļa tās ir saistīta ar slānekļa naftu, kura, ar zināmām atrunām, ir lokana pasaules naftas tirgus svira.

Kopējā aina, kas tiek publicēta Amerikas Enerģētikas ministrijas iknedēļas pārskatos, ir skaidra: visnotaļ ass, trīs mēnešu garumā, kritums no marta augstākajiem punktiem 13 miljonu barelu dienā līdz 10,5 miljoniem (tātad par 20%). Tālāk sākās vērā ņemamas svārstības šajā rādītāja (pluss-mīnuss pusmiljons barelu), kas saistītas arī ar sezonālajām viesuļvētrām. Saskaņā ar aktuālākajiem skaitļiem, summārā ieguve ASV ir noslīdējusi pat zemāk, nekā 10 miljoni barelu dienā, taču, atkārtosim, nedēļas dati bieži tiek koriģēti, tādēļ tie drīzāk rāda vispārīgu tendenci.

Kas būs tālāk? Tradicionāls nākotnes ieguves indikators ir strādājošo urbšanas iekārtu skaits. Šeit mēs arī redzējām strauju kritumu pēc marta notikumiem – no maksimālajām 682 vienībām līdz minimumam 172 vienību apmērā augustā, pēc kā notika vāja atkopšanās līdz 205 vienībām šobrīd.

Svarīgs ieguvi ietekmējošs faktors ir tā saucamie nepabeigtie urbumi, kuri jau ir izurbti, taču tajos nav veikts slāņa hidropārrāvums . Tādi jau ir 7,7 tūkstoši – tas ir samērā nopietns apjoms, kurš ilgstošākā laika periodā var uzturēt ieguvi pat pie zema jauno urbumu apjoma. Šobrīd nepabeigto urbumu skaits sācis nedaudz samazināties, un, kas ir galvenais, savā aktuālākajā prognozē Amerikas Enerģētikas ministrija tieši norāda: tagad tie veido ieguves uzturēšanas rezervi mazā strādājošo urbšanas iekārtu skaita fonā. Starp citu, novembrī šis pārskats paredz jaunu slānekļa naftas ieguves kritumu ASV.

Vienvārdsakot, vesels lērums nenoteiktību, kā rezultātā cienījamas organizācijas sniedz daždažādas prognozes: no summārās ieguves izaugsmes līdz 11,5-12 miljoniem līdz noslīdēšanai uz 10 miljoniem barelu dienā ap 2021. gada vidu.

Vēl pirms krīzes divi lielākie Amerikas naftas un gāzes milži – ExxonMobil un Chevron – jau investēja slānekļa ieguvē. Rezultātā radās iespaids, ka neparedzētā gadījumā parādus vai pat slānekļa izstrādātāju bankrotus izpirks lielās kompānijas.

Daļēji tā arī notiek. Pirms dažām dienām ConocoPhillips paziņoja par slānekļa izstrādātāja Concho Resources iegādi par 9,7 miljardiem dolāru. Tādējādi, vēl viens Amerikas naftas milzis kļūst arī par lielu slānekļa milzi. Tiesa, interesanti, ka pirkums notika nevis naudas formā, bet gan akciju maiņas veidā.

Līdzīga situācija notika oktobra sākumā, kad Chevron nopirka Noble Energy (un tie nav tikai slānekļi, bet arī gāzes ieguve jūrā Vidusjūras austrumos).

Savukārt vidēja izmēra kompānijās situācija ir tāda: Devon Energy nopirka WPX Energy, savukārt Pioneer Natural Resources apspriež Parsley Energy pārņemšanu. Vēl daži slānekļa izstrādātāji no veiksmīgāku vai lielāku kompāniju puses tiek izskatīti kā kandidāti uz iegādi vai pārņemšanu.

Tātad konsolidācija un pārņemšana sektorā ir acīmredzamas. Kompānijas sagaida ieguvumus no ekonomijas uz apjomu rēķina, apvienojot blakus esošos ieguves rajonus un tā tālāk. Un, protams, šādas pārņemšanas, sevišķi no milžu puses, ļauj pastumt malā parādu sloga problēmu.

Jāsaka, viss notiek aptuveni tā, kā arī bija domāts gada sākumā – nozares izdzīvošana uz pārņemšanas rēķina no transnacionālo kompāniju (TNK) puses. Pandēmija tikai paātrināja visus šos procesus. Taču krīze naftas nozarē ir novedusi arī pie citām sekām: slānekļa izstrādātājus pārņemošo kompāniju finanšu stabilitāte sāk šķobīties, un tas nozīmē, ka "sagremot" problemātiskās kompānijas bez sekām būs grūtāk.

Visspilgtākais piemērs, laikam, ir ExxonMobil. Gada sākumā kompānijas akciju cenas bija par divām reizēm augstākas, nekā šobrīd, turklāt tā, atšķirībā no daudziem Eiropas kolēģiem, nesamazināja ceturkšņa dividendes. Šobrīd ceturkšņa dividendes attiecība pret pašreizējām akciju cenām sastāda milzīgus 10% gadā, attiecīgi gada sākumā tā bija divas reizes mazāka. Skaidrs, ka akciju cenu kritums divas reizes pie nemainīga dividenžu apjoma nozīmē tikai vienu – pieaugušos riskus un bažas, ka kompānija nespēs turpmāk uzturēt to pašu izmaksu un finanšu stabilitātes līmeni kopumā. Līdzīga situācija vērojama arī citās lielākās kompānijās.

Būtībā, lielākās TNK vēlējās izvilkt slānekļa ieguvi ar savu mērogu un finanšu stabilitāti – šis uzdevums turpina būt aktuāls, taču sasniegt to kļūst grūtāk. Un tas nozīmē, ka finanšu disciplīnas jautājumi atkal iziet priekšplānā, un nav vērts gaidīt izaugsmi izaugsmes labad, kā mēs nesen redzējām slānekļa sektorā.

Piebildīsim arī to, ka "zaļā programma" radīja spiedienu uz visām naftas un gāzes kompānijām, tai skaitā lielākajām no tām. Ārkārtīgi sasteigti būtu runāt par to, ka bankas nekreditēs naftas kompānijas ne ar kādām procentu likmēm, taču nekļūs par pārsteigumu tas, ja "zaļā programma" kopā ar slānekļa izstrādātāju iegādēm palielinās jaunā parāda vērtību arī lielākajām nozares kompānijām.

Apkoposim. Slānekļa nozares sabrukumu nav vērts gaidīt, taču var gaidīt, ka jaunie slānekļa lauku īpašnieki stingrāk ievēros finanšu disciplīnu, atbildīgāk izturēsies pret ieguldījumu rentabilitāti. Savukārt, vai konsolidācija sektorā palīdzēs samazināt pašizmaksas un tādā veidā vismaz saglabāt ieguves apjomus esošajā līmenī – to rādīs laiks.

7
Tagi:
ASV, nafta, naftas tirgus
Kiberuzbrukumi, foto no arhīva

Londona apstiprina: notiek netīrs karš pret Krieviju

66
(atjaunots 19:00 29.10.2020)
Lielbritānija atzinusies, ka uzbrūk Krievijai kibertelpā. Augstākā līmeņa amatpersonas atklāti paziņo, ka "Lielbritānija veikusi slepenu uzbrukumu sēriju pret Krievijas līderiem un viņu interesēm", kā arī "medī Krievijas oligarhu īpašumus un kontus".

Lielbritānija atklāti atzinusies, ka sākusi informatīvo un kiberkaru pret Krieviju. Protams, pats par sevi šīs fakts nevienu nepārsteidz: neviens par to nekādas iluzijas nelolo. Taču lorda Marka Sedvila atzīšanās ir pirmais publiskais apliecinājums Londonas diversijām pret Krieviju no Lielbritānijas augstu stāvošas amatpersonas puses. Līdz šim ko tādu kautrējās runāt skaļi.

Domājams, Sedvils ir informēts par tādām operācijām – vēl nesen viņš bija premjerministra padomnieks nacionālās drošības lietās un vienlaikus vadīja visu Vaitholas birokrātisko aparātu. Savukārt avīze The Times, kam intervijā viņš nāca klajā ar interesantajām ziņām, pamatoti pieņēma, ka līdz ar oficiālo diplomātisko karjeru Sedvils esot bijis MI-6 virsnieks.

Tātad, ko īsti atzina bijušais ierēdnis, kurš cer līdz šī gada beigām ieņemt vietu Lordu palātā? Viņš pastāstīja, ka Lielbritānija uzbrūk Krievijai kibertelpā. "Fakts, ka jūs neredzat, kā mēs to izmantojam, nenozīmē, ka mēs to nedarām," apgalvoja Sedvils, pie tam paziņoja, ka "Lielbritānija veikusi slepenu uzbrukumu sēriju Krievijas līderiem un viņu interesēm". Un piebilda, ka Londona medī Krievijas oligarhu īpašumus un kontus.

Pēdējā punktā Krievija pat paldies pateiks. Vladimirs Putins jau vairākkārt brīdināja biznesmeņus par tādu risku un aicināja "turēt savus kapitālus tur, kur tie ir nopelnīti". Tādēļ tamlīdzīgi izteikumi un Rietumu specdienestu darbības tikai pamudinās Krievijas biznesu sekot sava prezidenta aicinājumam. Briti apstiprina: Krievijā kapitāli saglabājas drošāk.

Savukārt, runājot par kiberuzbrukumiem un kaitnieciskām kampaņām pret Krieviju, lords Sedvils acīmredzami samelojās – viņš klāstīja, ka Londona tos uzsākusi pēc skaļā incidenta ar Skripaļu saindēšanu Solsberijā, "atbildes triecienam". Kā nu ne, pirms tam MI-6 pat neskatījās uz Krievijas pusi.

Atgādināsim, ka Skripaļi sajutās slikti 2018. gada 4. martā. Savukārt britu specdienesta netīrās lietas Krievijā vairākkārt fiksētas ilgi pirms šiem notikumiem. Atsauksim atmiņā, piemēram, britu firmas Strategic Communications Laboratory (SCL Group) darbību, kuras specializācija ir psiholoģiskais un informācijas karš. Tā nekad nav slēpusi, ka savās dezinformācijas kampaņās izpilda Lielbritānijas, ASV, kā arī NATO militāro un izlūkošanas struktūru pasūtījumus un dara to jau kopš 90. gadu sākuma.

SCL netīrās darba metodes nāca gaismā tajā pašā 2018. gada martā saistībā ar skandālu ar tās meitas struktūru Cambridge Analytica. Arī tas notika tāpēc, ka rietumu elite sadumpojās pret firmu par tās piedalīšanos vēlēšanu kampaņā ASV Donalda Trampa pusē. Citādi to vēl šobaltdien neviens nebūtu aizticis.

Toreiz šīs struktūras pārstāvji, domājot, ka sarunājas ar potenciālajiem pasūtītājiem (patiesībā tie bija žurnālisti, kuri strādāja aizsegā), pastāstīja, ka specializējas viltus profilu veidošanā sociālajos tīklos, dezinformācijas iemešanā Internetā, darbā ar mērķauditoriju, kam stāsta melus, un tā tālāk. Tātad, pēc būtības, atzina, ka sen un plaši nodarbojas ar to pašu informācijas karu.

Jau 2015. gadā NATO nolīga SCL darbam "Krievijas virzienā". Savā portfolio kompānija neslēpa, ka to nolīga "oranžās revolūcijas" organizācijai Kijevā jau 2004. gadā. Toreiz "oranžo" uzvara tika panākta ar Viktora Juščenko mistiskās "saindēšanas" palīdzību. Kā jau atzīst arī Kijevā, nekādas saindēšanas nebija. Neviļus uzrodas domas par to pašu speciālistu saikni ar mazāk mistisko Skripaļu noindēšanas mēģinājumu un ar citām atsevišķu Krievijas personu "saindēšanām".

SCL atzina arī, ka to noalgojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija un Kijevas varasiestādes, "lai sagrautu un novājinātu Doņeckas Tautas Republiku".

Uzsvērsim, ka tas viss notika ilgi pirms incidenta Solsberijā. Un lordam Sedvilam, kurš kopš 2017. gada aprīļa ieņēma padomnieka drošības lietās amatu, neapšaubāmi, tas labi zināms. Vienkārši viņš vēl naivi domā, ka džentlmeņiem joprojām tic uz vārda.

Visi, saprot, ka mūsu laikos visur tiek pielietoti kiberieroči un kiberizsekošana. Ne tikai pret pretiniekiem, bet arī attiecībā uz sabiedrotajiem. Kādu troksni sacēla viens skandāls ar vairākus gadus ilgušo Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefona noklausīšanos, ko īstenoja amerikāņu specdienesti. Ir smieklīgi uzskatīt, ka viņi necentās daudz aktīvāk izsekot Krieviju jau pirms gadījuma ar Skripaļiem.

Atsevišķi rietumu specdienesti pat lepojas ar to, kā viņi "klausās krievus". Tā, Nīderlandes mediji ar entuziasmu stāsta par to, ka vietējā specdienesta AIVD hakeri 2014. gada vasarā ierastas Krievijas valsts iestāžu uzlaušanas operācijas ietvaros iekļuvuši kādas Maskavas augstskolas tīmeklī un, pateicoties tās pastāvīgajai novērošanai, esot atklājuši hakeru tīklu Cozy Bear. Pievērsiet uzmanību, nekādu skandālu saistībā ar "krievu hakeriem" tobrīd vēl nebija, bet Nīderlandes oficiālie kiberspiegi jau uzlauza Krievijas tīmekļus. Turklāt ļoti lepojas ar to.

Tagad britu lordi iegalvo, ka mēģinājums uzlauzt Kremļa iekšējo tīmekli (tieši par to raksta The Times, komentējot Sedvila interviju) – ir tikai atbilde uz nezināmu personu pastrādāto saindēšanu netālu no Portondaunas, Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas slepenās ķīmiskās laboratorijas.

Jaunais lords lielās, ka atbildes kārtā uz Skripaļu lietu Londona iznīcinājusi "visu Krievijas izlūkošanas tīklu Apvienotajā Karalistē". Interesanti, no kurienes tad britu prese ņem svaigākās "sensācijas" par to, ka "Putina spiegi cenšas izsekot karalieni"?

Ja tic avīzei The Sunday Express, "GIP hakeri" centās iegūt informāciju par Elizabetes II vizīti tajā pašā slepenajā laboratorijā Portondaunā. Žēl, ka avīze nepaskaidroja, kādiem mērķiem "Putina spiegiem" (kuru tīkls Lielbritānijā it kā jau likvidēts) jāpieliek tādas pūles un ko viņi var uzzināt no 94 gadus vecās karalienes vizīšu grafika. Kādā kleitā viņa apmeklēja laboratoriju? Vai arī nopietni cerēja atrast mūžīgā eliksīra recepti, ko tur izstrādā pēc viņas pasūtījuma? Tādus jautājumus britu prese neuzdod, kad runa ir par nepamatotām apsūdzībām pret Krieviju.

Protams, visi lieliski zināja, ka Rietumu specdienesti jau sen sākuši slepenu un ļoti netīru karu pret Krieviju, izmantojot dezinformāciju, kiberuzbrukumus, spiegošanu un atklātas diversijas, un saprata, ka britiem šajā karā nebūt nav pēdējā loma.

Tomēr līdz šim visi noliedza šo faktu un apgalvoja, ka Krievijas apsūdzības radījusi "paranoja" – sak, tā esot "reliģija Putina Krievijā". Paldies lordam Sedvilam par pārlieko atklātību. Tagad Maskavai ir uz ko atsaukties, kad runa būs par kārtējo pret Krieviju vērsto provokāciju, un mēs varēsim pieņemt, kas saistīts ar kārtējām viltus ziņām par Krieviju vai kārtējo mistisko "saindēšanu".

66
Tagi:
kiberuzbrukums, informācijas kari, Krievija, Lielbritānija
Protesta akcija Rīgā, foto no arhīva

Naudas sodu ražas nebūs: Rīgas policisti sola nerīkot masku reidus

0
(atjaunots 17:32 30.10.2020)
Rīgas policisti apsolīja, ka nerīkos speciālus masku režīma pārkāpēju atklāšanas reidus. Atgādinām, ka par sejas maskas nelietošanu paredzēts naudas sods no 10 līdz 50 eiro.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Latvijas Saeima iepriekš atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuri paredz naudas sodu ieviešanu par masku režīma neievērošanu publiskās vietās. Naudas sods par atteikšanos lietot sejas masku sastādīs no 10 līdz 50 eiro, tiesa, pārkāpējs varēs iztikt arī ar brīdinājumu. Policijas darbinieki uz vietas lems, ko lai dara ar pārkāpēju. Tiks vērtēta viņa rīcības bīstamības pakāpe.

Bet policisti sola, ka speciāli nemedīs šādus pārkāpējus. Masku reidi sabiedriskās vietās netiek plānoti, vēsta Mixnews.lv.

Taču masku režīma ievērošanu policija tomēr uzraudzīs, bet tas būs ierastās patrulēšanas laikā, pastāstīja Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Pēc viņa sacītā, policisti nesodīs visus pēc kārtas. Katrs šāds pārkāpums tiks vērtēts individuāli – laiks, notikuma vieta, apstākļi, tai skaitā subjektīvie.

Tāpat policijā atzīmēja, ka viņu kadru resursi nav neierobežoti, lai būtu iespēja piešķirt atsevišķus cilvēkus reidu rīkošanai. Ja pavasarī policijai vēl bija iespēja īstenot šādas speciālās pārbaudes, tad tagad, kad skolās notiek mācības, policistiem nākas nodarboties arī ar patrulēšanu pie mācību iestādēm.

Atgādināsim, ka, saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, Latvijas iedzīvotājiem ir jālieto sejas aizsargmaska (vienreizējā lietojuma vai daudzreizējā lietojuma) sabiedriskajā transportā, kultūras un tirdzniecības iestādēs, citās pakalpojumu sniegšanas vietās (DUS, pasts utt.). Lakati un šalles, kurus pavasarī bija ļauts lietot maskas vietā, rudens viļņa laikā tika atzīti par nepiemērotu aizsardzību pret Covid-19. No sejas masku lietošanas ir atbrīvoti bērni vecumā līdz 13 gadiem, kā arī personas, kuras nevar valkāt sejas masku veselības apsvērumu dēļ.

0
Tagi:
koronavīruss, maska, policija, Latvija
Pēc temata
No Rīgas transporta katru dienu izsēdina piecdesmit cilvēkus bez sejas maskām
Vajag 600 000 masku nedēļā: cik ilgam laikam Latvijas slimnīcām pietiks aizsarglīdzekļu
Policijas funkcijām ir jābūt apmaksātām: veikali nevēlas uzraudzīt sejas masku režīmu
Latvijā ieviesīs naudas sodus par masku nelietošanu: apmēru policija noteiks uz vietas