Stratēģisko raķešu spēku dežūras vienības vadības pults

Krievijas "Cirkon" padarījis bezjēdzīgu ASV globālā trieciena koncepciju

123
(atjaunots 12:25 10.10.2020)
Krievija sekmīgi noslēdz efektīva precīza ieroča izmēģinājumus, kam nav analoga visā pasaulē. 450 kilometri 4 minūšu laikā – tāda ir Krievijas atbilde ASV agresīvajiem plāniem.

Straujais trāpījums mērķī ar raķeti "Cirkon" Arktikas skarbajos apstākļos 7. oktobrī ir nākamais solis ceļā pie Krievijas Bruņoto spēku apbruņošanas ar jaunākajām ieroču sistēmām un kompleksiem.

No fregates "Admiral Gorshkov" Baltajā jūrā palaistā hiperskaņas raķete "Cirkon" pēc četrām ar pusi minūtēm likvidēja mērķi Barenca jūrā, 450 kilometru attālumā un parādīja, cik droši aizsargātas ir Krievijas arktiskās robežas. Raķetes ātrums pārsniedza 8 Mahus, maksimālais lidojuma augstums – 28 km. Projektā paredzēts raķetes ātrums līdz 9 Mahiem (vairāk nekā 10 789 km/h) un lidojuma attālums – virs 1000 km.

Sasniedzot ātrumu virs 8 Mahiem, raķetes kļūst neredzamas visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām PGA un PRA sistēmām. "Cirkon" cīņas spējas ļauj droši konkurēt ar kodolieročiem. Ar vienu hiperskaņas raķetes trāpījumu ar konvencionālo lādiņu pietiek, lai iznīcinātu pretinieka aviācijas bāzes kuģi vai lielu objektu uz zemes (raķetei ir arī kodollādiņi).

Viens no Krievijas jaunākajiem kara kuģiem – "Admiral Gorshkov" pirmo reizi izšāva hiperskaņas raķeti pret mērķi jūrā. Iepriekš izmēģinājumi nodemonstrēja "Cirkon" unikālās taktiski tehniskās īpašības no darbības attāluma un šaušanas precizītātes, kā arī hiperskaņas ātruma viedokļa. Pēc visa valsts izmēģinājumu cikla (aptuveni 10 starti no "Admiral Gorshkov" un atomzemūdenes "Severodvinsk") plānots līdz 2021. gada beigām apbruņot ar "Cirkon" kuģus un zemūdenes. Hiperskaņas pārapbruņošanās skars ne tikai kara floti. Iepriekš KF prezidents pastāstīja, ka turpinās darbs pie sauszemes bāzes "Cirkon".

Militārais pārsvars

Krievijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka "Cirkon" saņems kreiseris "Admiral Nahimov", "Admiral Gorshkov" tipa fregates, "Gremyashchiy" projekta korvetes, citi kuģi un atomzemūdenes. Jāpiebilst, ja "Cirkon" ieviešana neprasa starta iekārtu pārbūvi, kas pielāgotas "Kalibr" un "Oniks". Modernizācijas gaitā hiperskaņas raķetes var saņemt arī citi kara Kuģi. Tas nodrošinās Krievijas JKF spēka strauju pieaugumu. Minēsim dažus piemērus.

Kaujas apstākļos Krievijas JKF kuģu trieciena grupa (KTG), aprīkota ar hiperskaņas raķetēm, kuru darbības attālums pārsniedz 1000 km, spēs pirmā atrast un likvidēt pretinieka aviācijas bāzes trieciena grupu (ATG), palaižot 10-15 "Cirkon". Duelī ar "Cirkon" ASV un NATO pretkuģu raķetes nepārprotami cieš sakāvi, to efektīvais darbības attālums nepārsniedz 500 km (nerunājot jau par ātrumu). Domājamā pretinieka klāja lidmašīnu kaujas rādiuss nepārsniedz 800 km, tātad ATG būtu grūti organizēt plašu preventīvu uzbrukumu Krievijas kuģiem. Pat pretinieka klāja aviācijas darbības pāros vai posmos līdz 2000 km attālumā (ar degvielas uzpildi gaisā) būs tikpat neefektīvas – Krievijas KTG pretgaisa aizsardzības sistēmu šim posmam caursist neizdosies.

Taktiski vienkāršāka situācija: ar "Cirkon" bruņotas Krievijas KTG hipotētiskā sadursmē ar ASV Jūras spēku trieciena grupu, ko veido, piemēram, divi Ticonderoga tipa kreiseri vai Arleigh Burke tipa eskadras kuģi ar vadāmo raķešu ieročiem, ticamākais, tiks likvidēts vismaz viens no kuģiem. Četru hiperskaņas raķešu zalve garantēti likvidēs abus. Eskadras kuģa Arleigh Burke gaisa telpas kontroles radiolokācijas stacija, domājams, spēs fiksēt "Cirkon" ne vairāk kā 120 km attālumā, tātad no brīža, kad hiperskaņas raķete parādīsies radarā (ja parādīsies), līdz triecienam zem vaterlīnijas paies apmēram 90 sekundes. Ar šo laiku nepietiks pat kingstonu atvēršanai. Plazmas mākonī praktiski neredzamā "Cirkon" spēj dažu sekunžu laikā pārvarēt pretinieka PGA zonu.

KTG, ko veido divi kreiseri vai eskadras kuģi ar vadāmajām raķetēm, objektīvi nav izredžu atvairīt vienas hiperskaņas raķetes triecienu, un radioelektroniskās cīņas līdzekļiem, ar ko aprīkoti minētie kuģi, ir ļoti mazas cerības novērst "Cirkon" no mērķa. Hiperskaņas raķetes milzīgā kinētiskā enerģija ļauj "pārcirst" uz pusēm Arleigh Burke tipa eskadras kuģi.

Atgādināšu, ka Krievijas fregatēm un mazajiem raķešu kuģiem ir 16 un 8 nišas "Kalibr", "Oniks" un – perspektīvā – "Cirkon" palaišanai. Tātad relatīvi nelieli kuģi kļūst par nopietniek pretiniekiem aviācijas bāzes trieciena grupām. Piemēram, Lielbritānijas Karaliskās flotes kuģu mūsdienu PGA līdzekļi spēj notriekt gaisa mērķus, kas pārvietojas līdz 3700 km/h ātrumā, un Krievijas "Cirkon" tiem ir "neapturams" (unstoppable).

Krievijas jaunās hiperskaņas raķetes papildinās precīzo spārnoto "Kalibr" iespējas, kas paredzētas jūras un stacionāro objektu uz zemes (vadības punkti, arsenāli, objekti aerodromos un ostās) likvidācijai. "Cirkon" pieprasa principiāli mainīt Krievijai nedraudzīgo valstu JKS taktiku un tehnoloģijas. Krievijas hiperskaņas raķešu uzraudzībā domājamā pretinieka aviācijas trieciena grupas un vienības pat miera laikā var tikai imitēt efektivitāti okeāna plašumos. Perspektīvā pēc 2025. gada ar "Cirkon" bruņotās un vāji pamanāmās Krievijas zemūdenes padarīs domājamā pretinieka aviācijas bāzes trieciena grupas ārkārtīgi ievainojamas jebkurā Pasaules okeāna vietā.

Tehnoloģiskā pilnība

Hiperskaņas aparātu nav iespējams paātrināt ar tradicionālajiem reaktīvajiem dzinējiem. "Cirkon" raķešu dzinējs darbojas ar principiāli jaunu degvielu "Decilin M", kuras energoietilpība ir palielināta par 20%. Virsskaņas degšanai oksidanta lomā ir atmosfēras skābeklis. Jaunā ieroča izstrādes procesā nācās atrisināt virkni zinātniski tehnisku problēmu.

 Hiperskaņas raķete lido augstas temperatūras (virs 1500 grādi pēc Celsija skalas) plazmas mākonī. Šādā temperatūrā kūst alumīnijs un magnijs, termiski izturīgais tērauds zaudē īpašības. Pie tam raķetes tēmēšanas sistēmai un citām radioelektroniskajām iekārtām ir jāstrādā stabili. Lai saglabātu konstrukcijas "noturību", vadāmību sarežģītā trajektorijā un spārnotās raķetes manevrētspējas, tiek izmantoti berilija kausējumi, jauni ablācijas materiāli, kompozīti uz bora un oglekļa šķiedru pamata, grūtkūstošu materiālu plazmiskā uzsmidzināšāna un citas kosmiskās tehnoloģijas. Pie tam tas viss atradis vietu relatīvi nelielā korpusā. Atklāti pieejamā informācija liecina, ka raķete "Cirkon" (ZK-22) ir apmēram 6 metrus gara, lādiņš ir 300 kg smags. Kā jau teikts, "neapturamās" raķetes palaišanai tiek izmantots agrākais universālais kuģa komplekss ZS-14.

Amerikāņi ārkārtīgi intensīvi (un visnotaļ nesekmīgi) izstrādā stratēģiskos hiperskaņas gaisa uzbrukuma līdzekļus. ASV nav "Cirkon" līdzīgu pretkuģu raķešu. Speciālisti uzskata, ka Krievijas pārākums šajā jomā saglabāsies vismaz 10 gadus. Krievijas hiperskaņas ieročiem nav konkurentu pasaulē, to atzinis pat Rietumu pētījumu centrs Rand. Un tomēr "Cirkon" ir tikai Krievijas atbilde uz ārējiem militāriem draudiem, tehnoloģija miera saglabāšanai. Šodien Krievijai naidīgais kurss vēl joprojām ir Ziemeļatlantijas alianses prioritāte, taču iespēja vērst "Ātro globālo triecienu" (Prompt Global Strike) pret Krieviju rada lielas šaubas Pentagona speciālistu acīs. ASV manāmā atpalikšana no Krievijas bruņojuma jomā kavē Vašingtonas un Briseles gludeno militāro stratēģiju.

123
Tagi:
aizsardzība, bruņojums, hiperskaņas ieroči, Krievija
Pēc temata
Raķešu un bumbu reibums. Amerikāņu B52 imitējis uzbrukumu Krievijai
Apspēlēt Krieviju. Kādus hiperskaņas ieročus izstrādā ASV
Čau, NATO: visas RF raķešu brigādes saņēmušas "Iskander M"
Krievijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt hiperskaņas raķešu ātrumu
Ziemeļu straume 2

Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju

35
(atjaunots 13:23 15.04.2021)
Blinkenam nepatika, kā Kongresā viņu norāja par "Ziemeļu straumi 2". Tāpēc Valsts departamentam ievajadzējies grēkāzis, kura nebūs žēl.

ASV speciāli apmācīts cilvēks ķersies pie nepateicīga darba – mēģinās pierunāt Berlīni atteikties no "Ziemeļu straumes 2", atzīmēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Baltais nams iecels īpašo vēstnieku pārrunām par ienīstā gāzesvada būvdarbu pārtraukšanu, vēsta Politico, atsaucoties uz ASV administrācijas oficiālajām personām.

Sak, vispirms ar to pārsvarā nodarbojās diletanti no Drošības padomes un Valsts departamenta, bet tagad (kad projektā atlicis uzbūvēt nieka 120 km) jau vajadzīgs profesionālis. Tāds ir Amoss Hohšteins – viņš zina, kā tas darbojas. Tagad viņš ir viens no prezidenta padomniekiem. Šajā amatā viņš nonāca pēc darba "Naftogaz" novērošanas padomē. Tātad saprot: ja krieviem un vāciešiem darbs sekmēsies, Ukrainā vairs nebūs neviena, ko novērot.

Baraka Obamas prezidentūras laikā viņš bija Valsts departamenta koordinators enerģētikas jautājumos. Tagad statusa ziņā viņš var līdzināties savam kādreizējam bosam Džonam Kerijam. Arī viņš nodarbosies ar to, ko nespēj ietekmēt. Kerijs ir speciālais pārstāvis klimata jautājumos, bet Hohšteina uzdevums ir nepieļaut temperatūras celšanos. Vienīgi Eiropā un vienīgi ziemā.

Tomēr Kerijam omulīga vietiņa sagādā prieku, bet Hohšteins ir darbonis. Viņš drīzāk ir lobētājs nekā diplomāts. Viņam vajadzīgs rezultāts. Varbūt tāpēc viņš nesteidz pieņemt sava drauga – palīga nacionālās drošības jautājumos Džeika Sallivana – piedāvājumu (viņi strādāja kopā jau Hilarijas Klintones vadībā, kad viņa ieņēma valsts sekretāra posteni).

Taču arī tagadējai ārpolitikas vadībai viņš ir vērtīgs kadrs. Ne tajā ziņā, ka no viņa patiešām būs liels labums. Diezin vai diplomāti nopietni cer ar viņa palīdzību apturēt jau par 95% gatavu projektu.

Vienkārši Tonijs Blinkens apciemoja Kongresu ar atskaiti par darbu, kas veikts pie "Ziemeļu straumes", un rezultātks viņam nepatika: viņu norāja kā mazu puiku. Tāpēc viņam ievajadzējies štatā grēkāzis, kura nebūs žēl. Tiesa, "Amoss-iznīcinātājs" skan tīri labi. Tomēr pārrunas par sveša gāzesvada apturēšanu viņam vajadzētu sākt tikai ar Kapitolija iemītniekiem – Merkeli nespēja ietekmēt pat Baidens ar Blinkenu. Hohšteins viņas acīs pieder pie kategorijas "kas tu tāds esi?".

© Sputnik / Алексей Филиппов

Protams, tas nav pēdējais ASV arguments. Zemūdene un kara kuģis netālu no Krievijas cauruļvadu izbūves kuģa, lai arī Polijai piederoši, rāda, līdz kādām galējībām ASV var novest sakāves rūgtums. Tomēr cīņā ar gāzesvadu parādījies jauns vārds – speciālais pārstāvis. Skaidrs, ka neko jaunu viņš nepastāstīs, tomēr viņa parādīšanās jau rāda: amerikāņi gatavojas ilgai spēlei.

Tāpēc, kamēr Hohšteins domā par piedāvājumu – pieņemt vai ne, Baltais nams neko nedomā, tikai apstiprina. Kārtējo sankciju paketi. Pat stāsta, ka veselas divas uzreiz – lai visiem pietiek.

Te Amosam nekaitētu atsaukt atmiņā to, ka mamma un tētis viņam vārdu devuši par godu vienam no tā saucamajiem Bībeles "mazajiem praviešiem". Tiesa, lai pierādītu, ka vecākiem bijusi taisnība, viņam nāktos ne tikai noraidīt piedāvāto amatu, bet arī brīdināt, ka tā ir tukša iecere – kaitēt "Ziemeļu straumei 2".

35
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Karš par "Ziemeļu straumi 2" tuvojas beigām. Polija ir starp zaudētājiem?
Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"
"Ziemeļu straume 2": analītiķis paskaidroja, kādu taktiku izvēlējušās ASV
Politologs: "Ziemeļu straume 2" jautājumā Lietuva spēj tikai rukšķēt – piebalsot ASV
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Demonstratīva izgāšanās. Ko parādīja Baltijas izmēģinājuma atteikšanās no KF elektrības?

52
(atjaunots 12:56 15.04.2021)
Aizvadītajā nedēļā Latvija un Lietuva izmēģinājumu ietvaros pirmo reizi atteicās no elektroenerģijas importa no Krievijas.

Tomēr divas dienas ilgās atslēgšanās sekas izrādījās daudznozīmīgas: elektrības cenas Baltijas valstīs strauji pieauga, piedevām tām pat neizdevās pilnībā atteikties no Krievijas elektroenerģijas. Par Baltijas valstu apšaubāmajām "mācībām" – atslēgšanos no BRELL – stāsta Ņikita Čikunovs.

Negaidīti treniņi

Baltkrievijas energosistēmas plānveida pārbaudes ar pārrobežas elektrības padeves līniju atslēgšanu uz Lietuvas robežas, kas notika 8.-11. aprīlī, bija vērā ņemams notikums, taču ne savu rezultātu dēļ.

Šajās dienās Latvija, nepaskaidrojot iemeslus, pārtrauca elektroenerģijas komerciālo importu no Krievijas, informēts avots pastāstīja Krievijas izdevumam "Kommersant". Uz Sputnik jautājumu par to, vai šāds solis sperts tehniskas nepieciešamības labad, Latvijas sistēmas operatora (LST) pārstāvji atbildēt atteicās.

Plūsmu apturēšanas rezultātā elektrības cenas Krievijas rietumu daļā un Urālos 8. aprīlī kritās par 1% un sasniedza 1,37 tūkst. rubļu par MWh. Elektroenerģijas cena Baltijā savukārt manāmi pieauga: Lietuvā, kas bija spiesta palielināt iepirkumus no Polijas un Zviedrijas, tā pieauga par 4 eiro – līdz 51 eiro (gandrīz 4,7 tūkst. rubļu), precizēja "Kommersant".

Pie tam būtu nekorekti apgalvot, ka Baltijas valstis būtu pilnībā atteikušās no Krievijas elektroenerģijas. Krievijas elektroenerģijas eksporta operatora "Inter RAO" preses dienestā Sputnik korespondentam paziņoja, ka piegādes uz Lietuvu no Kaļiņingradas apgabala 8.-11. aprīlī nepārtrūka – turp joprojām nonāca reģiona ģenerācijas pārpalikumi.

Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas (BRELL) enerģētiskās sistēmas strādā sinhronā režīmā jau kopš padomju laikiem, tāpēc patlaban elektroenerģija šajā lokā tiek padota brīvi.

Baltijas valstis apņēmušās līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar ES tīkliem, lai "iegūtu enerģētisko neatkarību".

Šī iemesla dēļ Krievija un Baltkrievija šodien pārbauda savu energosistēmu stabilitāti. 2019. gadā Kaļiņingradas apgabals pārbaudīja savas energosistēmas izolētā režīmā, bet aizvadītajā nedēļā – Baltkrievijas-Lietuvas EPL testa atslēgšanu.

Pārbaužu rezultātā Krievijas un Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas informēja, ka pārbaudes bija sekmīgas, abu valstu energosistēmas ir stabilas. "Pārbaudes nodemonstrēja Baltkrievijas energosistēmas tehnisko iespēju strādāt bez sakariem ar Lietuvas sistēmu," atzīmēja Baltkrievijas resors.

Energodeficīts reģions

Patlaban Baltijas valstis nespēj pilnībā segt savu elektroenerģijas patēriņu un iegādājas to kaimiņvalstīs.

Lietuva, kas sedz lielāko daļu savu vajadzību uz importa rēķina, saņem elektrību no Krievijas un Baltkrievijas (apmēram 20% importa) un pa energotiltu LitPol Link (nominālā jauda – 500 MW) no Polijas (aptuveni 5%).  

Apjoma ziņā lielākās piegādes nāk no Zviedrijas pa energotiltu NordBalt (nominālā jauda – 700 MW) – līdz 45% no visa importa, kā arī no Krievijas (apmēram 30%).

Saskaņā ar kompānijas "Inter RAO" datiem, 2019. gadā Lietuvai piegādāti 6,286 miljardi kWh (no Smoļenskas apgabala tranzītā caur Baltkrieviju – 3,8 miljardi kWh, no Kaļiņingradas apgabala — 2,6 miljardi kWh). Šis apjoms veido mazāk nekā pusi no valstī 2019. gadā patērētās elektroenerģijas.

Aizvadītajā gadā Krievijas piegādes saruka divkārt – līdz 3,143 miljardiem kWh. Daļēji tas saistīts ar to, ka Lietuvas operators "Litgrid" noteicis caurlaidi nulles apjomā elektroenerģijas padevei no Baltkrievijas pēc BelAES pieslēgšanas BRELL sistēmai. Tā Lietuva turpināja tirdzniecību tikai ar Kaļiņingradas apgabalu.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

Latvija, kas saņem elektroenerģiju no Skandināvijas valstīm, 2020. gada novembrī atļāva tiešās piegādes no Krievijas (2013. gadā Baltijas valstu operatori piešķīra tikai divus pieslēgumus piegādēm no Krievijas: Kaļiņingrada-Lietuva un Baltkrievija-Lietuva). Šī gada janvārī un februārī "Inter RAO" pārdeva Latvijai 418 miljonus kWh. Krievijas kompānija norādīja, ka tas ir rekordliels rādītājs, saistīts ar aukstu ziemu un elektrības patēriņa strauju pieaugumu.

Igaunija savu elektroenerģijas patēriņu sedz ar piegādēm no Somijas pa zemūdens kabeļiem Estlink 1 un Estlink 2 (summārā nominālā jauda – 1000 MW). Skandināvijas valsts nodrošina aptuveni 60% Igaunijas importa. Tomēr padeves stabilitāte ir apšaubāma: no ekspluatācijas sākuma brīža 2014. gadā kabelis Estlink 2 divas reizes izgājis no ierindas. Krievijas un Baltkrievijas piegādes daļa nav liela – apmēram 3%, taču tā pieaug, ja rodas problēmas ar somu tīkliem.

Neuzticamas alternatīvas

BRELL nodrošina Baltijas valstis ar uzticamām maģistrālēm, kas garantē elektroenerģijas piegādi ārkārtas apstākļos, norādīja Krievijas Nacionālā enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Vienlaikus, viņš konstatēja, ar Eiropas valstīm izveidoto energotiltu darbspēja rada šaubas. Piemēram, NordBalt, strādājot ar pilnu jaudu pirmajā pusgadā, atslēdzās desmit reizes. Pēc tam energotilta jaudu samazināja.

"Zviedrijas piegādes Lietuvai ir nestabilas, jo skandināviem pārsvarā strādā hidroenerģētika. Kad ūdens ir daudz, hidrostacija izstrādā lielu apjomu elektrības un var to eksportēt. Zviedrijas elektrība apogeja periodos var konkurēt ar Krieviju cenas ziņā. Taču ziemā HES izstrādes Zviedrijā krītas – valsts no eksportētāja pārvēršas par importētāju. Pērn zviedri pirka elektrību Lietuvā, tā – Krievijā. Mums ir fundamentāla loma – nodrošinām piegāžu stabilitāti," turpināja eksperts.

Izmēģinājumi uzskatāmi parādīja, ka izstāšanās no BRELL acumirklī novedīs pie elektroenerģijas cenu pieauguma Baltijas valstīs (1000 kWh vidējā cena Krievijas vairumtirdzniecības tirgū – 20-25 eiro, Skandinācijas Nordpool – vairāk nekā 40 eiro).

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to ļoti labi saprot, taču ar runām par drīzu atslēgšanos no energoloka mēģina izsist ES finansējumu, uzskata Igors Juškovs.

"Atliekot savu izstāšanos no BRELL, balti var izvilināt no ES naudu jaunas infrastruktūras būvdarbiem. Vēl jāņem vērā, ka šis solis pats par sevi nenozīmē pilnīgu atteikšanos no Krievijas elektroenerģijas importa. Vienkārši nebūs automātiskas padeves – vajadzēs atsevišķi vienoties. Mijiedarbības sistēma mainīsies, tomēr nekur nav teikts, ka Krievija aizies no Baltijas tirgus," uzsvēra eksperts.

Kopumā izstāšanās no BRELL nenesīs Baltijas valstīm nekādu ekonomisko labumu, uzskata Enerģētiskās attīstības fonda direktors Sergejs Pikins.

"Dzīve BRELL ir izdevīga gan tehniski, gan ekonomiski. To apstiprina visi enerģētiķi, ne politiķi. Saražotās elektroenerģijas pārpalikumus iespējams operatīvi nodot starp valstīm, izstrādāt ekonomiskāku elektrostaciju darbu. Baltijā nonāk lētāka enerģija nekā no Eiropas. Ja valstis gribēs, pirks dārgo no Eiropas, ja negribēs – pirks Krievijā un Baltkrievijā," viņš secināja.

Atgādināsim, ka atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektrības noveda Baltijas valstis pie elektroenerģijas cenu nopietna pieauguma, tiklīdz pērn iestājās auksta ziema. Piemēram, 2021. gada janvārī elektrības vairumtirdzniecības cena Igaunijā un Latvijā pieauga par 35% (līdz 53,38 eiro par MWh), Lietuvā – par 36% (līdz 53,69 eiro).

Iepriekš KZA Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļeņčenko sarunā ar Baltnews atzīmēja, ka BRELL Baltijas valstīm ir izdevīgs – tas ir ideāls enerģijas rezerves avots, kad Igaunijā, Lietuvā vai Latvijā pēkšņi strauji aug pieprasījums.

"Pieņemsim, noticis kaut kāds traucējums vai pēkšņi iestājies sals. Tādā gadījumā elektrība no enerģētiskā loka sāks nonākt Baltijā burtiski 10 sekunžu laikā, - pastāstīja eksperts. – Vēl vairāk, enerģijas cena no BRELL ir jūtami mazāka šī reģiona valstīm, nekā ar piegādēm no ES. Salīdzinājumam: elektrība, kas nonāk Igaunijā no maģistrāles, kurā iekļauta Krievija un Baltkrievija, ir par 19% lētāka nekā iepirkums no Ziemeļeiropas."

52
Tagi:
cenas, elektroenerģija, BRELL, Krievija, Baltija
Pēc temata
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL

Krievijas AM video ierakstā redzama ASV izlūkošanas lidmašīnas pārtveršana

0
(atjaunots 10:00 16.04.2021)
Krievijas Nacionālais aizsardzības pārvaldes centrs informēja, ka fiksēts objekts, kas tuvojas Krievijas robežām. Pēc tam gaisā pacēlās MiG-31.

Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja video ierakstu, kurā redzams, kā Krievijas iznīcinātājs MiG-31 pavada amerikāņu izlūkošanas lidmašīnu RC-135 virs Klusā okeāna ūdeņiem.

Video ierakstīts no pilota kabīnes. Tā kadros redzams, kā MiG-31 panāk amerikāņu izlūku.

Iepriekš Krievijas Nacionālais aizsardzības pārvaldes centrs informēja, ka fiksēts objekts, kas tuvojas Krievijas robežām. Pēc tam gaisā pacēlās MiG-31.

Kad ASV stratēģiskā lidmašīna pagriezās, MiG-31 ekipāža atgriezās aerodromā. Iznīcinātājs lidoja saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, uzsvēra resors. RC-135 nepārkāpa Krievijas valsts robežu.

Aktivitāte gaisa telpā pie Krievijas robežām pastāvīgi aug. Piemēram, 2020. gadā Radiotehnisko spēku speciālisti konstatēja, ka ārvalstu izlūkošanas lidmašīnu skaits valsts robežu tuvumā pieaudzis par 40%. Pērn RTS fiksēja un pavadīja vairāk nekā divus miljonus gaisa objektu.

0