NATO

"Nostādīja fakta priekšā": Eiropa maksās par ASV militārajām bāzēm

74
(atjaunots 13:58 09.10.2020)
Desmitiem tūkstošiem karavīru, jauns bruņojums un milzīgi izdevumi – poļi sākuši nopietni domāt, cik izmaksā amerikāņu militārās bāzes.

Vietējie mediji ziņo, ka pēc ASV papildspēku pārvietošanas Varšavai nāksies atvēlēt miljardiem dolāru. Par to, kas būs iekļauts rēķinā, lasiet Nikolaja Protopopova materiālā RIA Novosti vietnei.

All inclusive poļu gaumē

Augusta vidū Vašingtona un Varšava parakstīja vienošanos par ASV kontingenta pastiprināšanu Polijā. Vienošanās paredz, ka Polijā tiks nogādāti vēl tūkstoš karavīru un viņu kopskaits sasniegs sešus tūkstošus.

Polijas prezidents Andžejs Duda stāstīja, ka draudu gadījumā poļi un amerikāņi plecu pie pleca cīnīsies pret kopīgu ienaidnieku. "Ienaidnieks", protams, ir Krievija. Tāpat Vašingtona ir gatava parūpēties par Ukrainas un Baltijas valstu "drošību".

Zināmu iemeslu dēļ Duda nepieminēja, ka amerikāņu karaspēka pārvietošana nepavisam nav labdarības akcija – viņu uzturēšanai no Polijas budžeta būs jāpiešķir miljardiem dolāru. To paredz papildu vienošanās, kurā precizētas pušu saistības.

Tā lūk, poļu žurnālisti noskaidroja, ka amerikāņiem tiks piedāvātas divdesmit apdzīvotas vietas: Pentagons nolēma neaprobežoties ar vairākām lielām bāzēm, bet vienmērīgi izkliedēt karaspēku pa visu valsti. Atbildība par karavīru maksimāli komfortablu izvietošanu tiek uzlikta, protams, saimniekiem – poļiem jāiekārto dislokācijas vietas, jābūvē vai jāatjauno mājokļi.

Turklāt Varšava izpalīdzīgi uzņemas apkures, elektrības, ūdensapgādes, atkritumu izvešanas un objektu apsargāšanas izmaksas, kā arī apmaksās amerikāņu uzturu un pat apkopēju pakalpojumus. Piedevām ASV militārpersonas saņems dažnedažādus atvieglojumus: varēs bez maksas izmantot dzelzceļus un lidlaukus, viņiem nebūs jāapmaksā navigācijas nodevas, aviotehnikas apkalpošana, arī stāvvietas lidmašīnām viņi saņems par brīvu.

Īsti kūrorta apstākļi, tomēr Pentagons ir paturējis tiesības paplašināt prasību sarakstu, bet Polijai saskaņā ar līgumu viss jāapstiprina un jāapmaksā. Cita starpā paredzētas "ASV bruņoto spēku neatliekamās operatīvās vajadzības", piemēram, militāro mācību gaitā amerikāņi var bez maksas izmantot poļu pašvaldību un pat privāto īpašumu.

Analītiskā kluba "Valdai" militārais eksperts Artems Kurejevs sarunā ar RIA Novosti paskaidroja, ka amerikāņiem šāda attieksme pret sabiedrotajiem ir norma.

"Vēl pirms dažiem gadiem viņi veica aktīvu informatīvu darbu trešās pasaules valstīs, izskaidrojot, kādas ekonomiskas priekšrocības dod amerikāņu militārās bāzes, - viņš saka. - Krāsainie bukleti un prezentācijas tēlaini aprakstīja, kā papildinās valsts budžets, cik darba vietas tiks izveidotas. Taču ar Trampa ierašanos viss mainījies. Viņš, kā jau īsts uzņēmējs, piedāvāja "drošības eksporta" koncepciju. Tā paredz, ka par visu jāmaksā sabiedrotajiem.

NATO liktenis

Tomēr ar amerikāņu karavīru uzturēšanu vien Polijas izdevumi nebeidzas: jau ir noslēgti miljardiem dolāru lieli līgumi par pretgaisa aizsardzības kompleksu "Patriot" un piektās paaudzes F-35 iznīcinātāju iegādi. Eksperti norāda, ka šīs sistēmas nav tik nepieciešamas poļu armijai, lai tērētu tām milzīgus līdzekļus.

Pēc Polijas valdošās partijas "Likums un taisnīgums" locekļu domām, ja Donalds Tramps uzvarēs kārtējās vēlēšanas, turpmākās NATO attīstības perspektīvas var vispār izrādīties miglainas. ASV militāro darbību prioritārais teātris jau ir pārvietojies uz Āziju, un parādās ierosinājumi veidot jaunu militāro bloku ar Āzijas valstīm. Diez vai Vašingtona spēs uzturēt divas alianses uzreiz.

"Tādēļ partija cenšas izveidot divpusējās attiecības ar ASV, par ko liecina milzu tēriņi amerikāņu ieročiem, — norāda speciālists Polijas jautājumos Staņislavs Stremidlovskis. — It kā ir skaidrs, kādēļ Varšava pērk "Patriot" kompleksus, jo tās ir aizsardzības sistēmas. Bet kāpēc tai būtu vajadzīgi vairāki desmiti F-35 iznīcinātāju, - tas nav skaidrs. Turklāt poļiem var uzlikt par pienākumu katru reizi pieprasīt atļauju šo lidmašīnu izmantošanai.

Pēc eksperta datiem, infrastruktūrai, amerikāņu ēdināšanai, mājokļiem, ieroču noliktavām piešķir aptuveni piecsimt miljonu zlotu (ap 130 miljoniem dolāru) gadā. Turklāt Stremidlovskis ir pārliecināts, ka ASV un Polijas līgumā ir pagaidām neatklāti punkti, kas nosaka pušu papildu pienākumus.

"Ierēdņi apgalvo, ka poļi nopelnīs daudz vairāk, — piebilst speciālists. —Kā pierādījumu min informāciju par amerikāņu karavīru izvietošanu Lielbritānijā un Spānijā. Saskaņā ar to Londona saņem 1,3 miljardus dolāru gadā, bet Madride — sešsimt miljonus. Bet šajās valstīs amerikāņu bāzes ir pastāvīgas, bet Polijā - pagaidu. Tāpēc ir iespējams, ka valdība neatklāj visus izdevumus, ko uzņemsies valsts, ņemot vērā atšķirību starp pastāvīgo dislokāciju un izvietošanu pēc rotācijas principa."

Savukārt Kurejevs atgādināja pazīstamo teicienu, ko piedēvē Napoleonam: "Tauta, kas nevēlas barot savu armiju, baro svešas zemes armiju."

"Tā galu galā noticis arī Austrumeiropā, — ir pārliecināts eksperts. — Baltijas valstis, kurām nav gaisa spēku, uztur gaisa spēku bāzu infrastruktūru ar sabiedroto misijām. Ne jau ASV maksā Polijai, gluži pretēji -  Varšava sedz izdevumus, kas saistīti ar ASV kontingenta pārvietošanu. Pentagons tikai pārskaita karavīriem algu."

Stabila peļņa

Polija nav vienīgais amerikāņu sabiedrotais, kas maksā lielu naudu par aizbildniecību. Pavasarī kļuva zināms, ka Vašingtona pieprasījusi no Dienvidkorejas pieckārt palielināt maksu par savu karaspēka uzturēšanu valstī.

Pašlaik korejiešiem tas izmaksā miljardu dolāru gadā. Amerikāņi pieprasīja piecus miljardus, vēlāk samazināja prasības līdz četriem. Koreja ir gatava piemaksāt tikai desmit procentus, un tam Trampa administrācija nepiekrīt.

Pārrunas nonākušas strupceļā, un Vašingtona izvirza Seulai ultimātu. Piemēram, draud masveidā samazināt militāro bāzu apkalpojošā personāla štatu, ko pārsvarā veido vietējie iedzīvotāji.

ASV pastāvīgie parādnieki ir arī NATO dalībvalstis no Baltijas, kas aizsardzībai tērē vismaz 2% no IKP. Daļa šīs naudas tiek novirzīta ārvalstu karavīru uzturēšanai regulāru militāro mācību laikā, bet lauvas tiesa – amerikāņu tehnikas iegādei.

Augustā Lietuva iegādājās ASV prettanku kompleksu Javelin raķetes par 31 miljonu dolāru, jūlijā Valsts departaments atbalstīja UH-60M Black Hawk partijas pārdošanu Lietuvas armijai par 380 miljoniem dolāru. Iepriekš valstis vienojās par piecsimt bruņuautomobiļu piegādi 170 miljonu dolāru vērtībā.

Līdzīga situācija ir kaimiņos – Latvijā un Igaunijā. Amerikāņi burtiski liek šīm valstīm iegādāties "Made in USA" tehniku, par ko daudzi politiķi ir neapmierināti.

Piemēram, Ventspils mērs Aivars Lembergs sūdzējās, ka NATO neļauj attīstīties valsts militāri rūpnieciskajam kompleksam (MRK). Pēc viņa vārdiem, kad Latvija bija Varšavas līgumā, MRK pienācās 7% no IKP, bet tagad - nulle.

Politiķis atzīmēja, ka Varšavas līgums bija lojālāks un tuvāks Latvijai, nekā Ziemeļatlantijas alianse. Amerikas Savienotās Valstis gan pilnībā neuzticas Rīgai un nevēlas, lai valsts attīsta savu militāro rūpniecisko kompleksu, tādējādi papildinot budžetu.

Taisnības labad gan jāpiebilst, ka ASV piešķir nelielas summas militārās infrastruktūras iekārtošanai Baltijā. Piemēram, apmēram piecdesmit miljoni dolāru tiks atvēlēti militāro objektu projektēšanai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tomēr ir stingrs nosacījums: darbu izpildes līgumi jānoslēdz tikai ar amerikāņu kompānijām.

74
Tagi:
Finanses, Eiropa, ASV
Pēc temata
Nesavaldība savaldīšanas labad. ASV pārsviež spēkus tuvāk Krievijas robežām
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām

Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"

21
(atjaunots 16:44 05.03.2021)
Par jaunajām sankcijām, ko Rietumi vērsuši pret Krieviju, ir viegli ironizēt– pārāk daudz šķietamu pretrunu un nekonsekvences ir lēmumos, kas pieņemti Alekseja Navaļnija dēļ. Grūtāk ir sameklēt loģiku.

Nav viegli aptvert loģiku, ko izmanto ASV un Eiropa, kā arī rietumvalstu mērķus. Taču viņu soļu plānveidība un saskaņotība neatstāj ne mazākās šaubas, neskatoties uz visiem paradoksiem un pat absurdu – pamatā ir itin racionāli apsvērumi, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vispirms jāatzīmē, ka jau labu laiku, - kopš 2010. gadu vidus – eiropieši un amerikāņi nav demonstrējuši tādu solidaritāti un entuziasmu jautājumā par kopīgiem soļiem pret Krieviju. Abos Atlantijas okeāna krastos sankcijas tika izsludinātas vienā dienā, gandrīz vienlaikus, tātad, neapšaubāmi, pasākums bija režisēts. Arī "artilērijas apšaude" pirms ierobežojumiem bija organizēta pēc visiem dramaturģijas noteikumiem: vairākas nedēļas tika uzpūsta spriedze, finālā solīja kaut ko grandiozu.

Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Faktiski kārtējo reizi viss beidzās ar "čiku". "Sodu" pārsvarā saņēmuši Krievijas varas struktūru vadītāji, kuriem no aizlieguma apmeklēt rietumvalstis un hipotētisku aktīvu iesaldēšanas tur nav ne silts, ne auksts. Līdzīga ir situācija arī zinātniskajās organizācijās, kas apsūdzētas par "bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu". Par īstu anekdoti var uzskatīt ASV lēmumu pārtraukt palīdzības sniegšanu Krievijai – rodas iespaids, ka amerikāņi patiešām vēl aizvien dzīvo 1999. gadā.

Pie tam pats Aleksejs Navaļnijs jau pirms dažiem mēnešiem atklāti apliecināja, ka ir bezjēdzīgas sankcijas pret "kaut kādiem pulkvežiem vai ģenerāļiem, kuri neko daudz pa pasauli neceļo un kam nav tādu lielu īpašumu vai bankas kontu Eiropā". Toreiz viņš aicināja Eiropas Savienību "pievērsties Krievijas oligarhu naudai".

Jāatzīst, ka trieciens lielajiem uzņēmējiem patiešām būtu daudz sāpīgāks – gan viņiem personīgi, gan visai nacionālajai ekonomikai. Par kopīgu stratēģisko projektu, tādu kā "Ziemeļu straume 2" slēgšanas negatīvo efektu pat nav ne runas. Tomēr Rietumi, neskatoties uz visiem "uzskrūvētajiem" rusofobajiem izteikumiem, atkal nolēmuši iztikt ar ārēji efektīviem un izaicinoši konfrontējošiem, taču, pēc būtības, absolūti bezjēdzīgiem soļiem.

Tikpat dīvains ir amerikāņu un eiropiešu viedoklis par opozicionāru, ko viņi tik nikni aizstāv.

No vienas puses, Rietumi pacēluši Navaļniju Kremļa galvenā ienaidnieka un – vienlaikus – galvenā upura rangā un izrāda viņam milzu godu. ES pat izstrādājusi jaunu globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem, un izsludinātie ierobežojumi ir šī režīma pirmā izpausme vēsturē. Eiropas cilvēktiesību tiesa pat nāca klajā ar pārsteicošu lēmumu, pieprasot blogera atbrīvošanu.

No otras puses, ir skaidrs, ka ASV un ES nelolo ne mazākās ilūzijas par blogera personību. Tā pati ECT nav saskatījusi politisku zemtekstu "Iv Roše" lietā, tajā pašā, kuras dēļ Navaļnijs nonāca kolonijā Vladimiras apgabalā.

Amnesty Intern

ational nelīdzēja visa viņu izcilā morālā elastība un politiskā konjunktūra. Organizācija atteicās uzskatīt opozicionāru par "sirdsapziņas gūstekni", un tās viedolo var saprast: Navaļnija kādreizējos komentāros ir redzams burtiski kliedzošs rasisms un ksenofobija.

Starp citu, ES pat domāja piešķirt savam jaunajam sankciju režīmam Alekseja Navaļnija vārdu. Tomēr, spriežot pēc visa, arī tur kādam laikus pielēcis, ka tā darīt nevajag, ņemot vērā "varoņa" aizkulisses.

Galu galā Rietumu, it īpaši Eiropas soļi patiešām izskatās kā svārstīšanās, mēģinājums izmantot pirmos pa rokai gadījušos un ne īsti labi piemērotos ieganstus konfliktam ar Maskavu. Kopumā tā ir ārēji nekonsekventu soļu virkne.

Tomēr viss kļūst skaidrs, ja notiekošajā saskatām ārkārtēju un pat mazliet panisku aizsardzību.

Krievijas attiecības ar Eiropu un ASV patlaban pārcieš kārtējo transformāciju. Pagājušās desmitgades vidus vētrainie notikumi bija Rietumu mēģinājums galīgi nospiest uz ceļiem Krieviju, piespiest to kapitulēt gan ekonomikā, gan ģeopolitikā. Pie tam Rietumi ne mazākajā mērā nešaubījās par panākumiem. Vēl vairāk, bija pārliecināti, ka to varēs panākt ar nelieliem upuriem – ne īpaši sāpīgiem pasākumiem, jo, piemēram, Maskavas atslēgšana no SWIFT būtu ārkārtīgi nepatīkama Rietumu biznesam.

Taču Krievija atkal sagādāja pārsteigumu – tā izturēja kolektīvo spiedienu, un uz vairākiem gadiem situāca "uzkārās" nestabilā līdzsvarā. Nomināli konfrontācija saglabājās, bet sankcijas pārvērtās par profanāciju un tukšu formalitāti. Toties starp pusēm, it īpaši ar Eiropu, ātri atjaunojās sadabība.

Tomēr notikumi pāris pēdējos gados lika Rietumiem beidzot ar vēsu prātu paskatīties uz Krieviju un mainīt savus priekšstatus. Viņi aptvēra, ka runa nav par fluktuāciju – mirstošās "ļaunuma impērijas" nejaušiem panākumiem, bet gan par strauji spēkus audzējošu lielvalsti ar kolosālu potenciālu, nopietnām ambīcijām un kaudzi dūžu piedurknē (pat spēju ātri izstrādāt iespaidīgi efektīvu vakcīnu). Ir viens faktors, ar ko Eiropu patiešām var garantēti nobiedēt, – ar spēcīgu Krieviju. Spriežot pēc visa, tur patiešām ir nobijušies, redzot, kā Krievija pāriet uzbrukumā vairākos virzienos: ekonomikā, politikā, ideoloģijā un medijos.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Tomēr Eiropai nepārprotami trūkst pārliecības par saviem spēkiem, tāpēc patlaban viņi steigšus nolaiž dzelzs priekškaru un padziļina plaisu attiecībās – tāds ir viņu pašaizsardzības paņēmiens.

Faktiski Rietumi cenšas atjaunot aukstā kara lkonfigurāciju, kad starp pretējām pusēm (it īpaši starp Padomju Savienību un Rietumeiropas valstīm) pastāvēja vairāki savstarpēji izdevīgas stratēģiskās sadarbības kanāli, bet viss pārējais bija aizklapēts ciet.

Tiesa, toreiz lielākās pūles neielaist no ārzemēm "kaitīgo ietekmi" galvenokārt pielika PSRS.

Tagad, sptiežot pēc visa, Rietumu pasaule pavisam nopietni plāno atkārtot toreizējo dziļi nesekmīgo PSRS pieredzi.

Centienus izmantot Alekseju Navaļniju šī uzdevuma risināšanai var uzskatīt par sekmīgiem. Lai arī paši Eiropas un Savienoto Valstu mēģinājumi uzkāpt uz padomju "grābekļa" rada dziļu neizpratni.

21
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība, ASV
Pēc temata
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Krievijas ĀM pārstāve: Rietumi vienmēr sameklēs ieganstu sankcijām
ES karogs

Vai eiropieši ir gana nobrieduši, lai būtu patstāvīgi

17
(atjaunots 11:32 05.03.2021)
Krievijā atkal apspriež iespējas izstāties no Eiropas Padomes – organizācijas, kurā KF iestājās pirms ceturtdaļgadsimta.

Formāli organizācija nav saistīta ar Eiropas Savienību – EP veido 47 valstis, par 20 vairāk nekā ES. Tomēr to vidū, principā, ir tikai divas valstis, kas nav iekļāvušās Rietumu orbītā – Krievija un Turcija. Bez Krievijas EP faktiski zaudēs jēgu, taču jau tagad Krievijas ieinteresētība turpināt darbu struktūrā katastrofāli sarūk – tā aizvien vairāk pārvēršas par instrumentu, ar kura palīdzību Rietumi cenšas vērsties pret Krieviju. Kāpēc  tai būtu vajadzīga starptautiska organizācija, kas strādā kā pārnacionāla struktūra un mēģina ne tikai ierobežot KF suverenitāti, bet pat uzspiest, diktēt svešus noteikumus, portālā RIA Novosti jautājumu izskata Pjotrs Akopovs.

Vai EP būtu vajadzīga kā vieta attiecību, dialoga veidošanai ar Eiropu? Taču ar to var un vajag sarunāties kā līdziesīgiem citos formātos, ja jau it kā kopīgais formāts kļūst atklāti naidīgs. Tomēr Krievijas un Eiropas attiecību veidošanas procesā ir jāsaprot, kurp virzās Eiropa – pretī lielākai integrācijai vienotā virsvalstī, vai drīs atgriezīsies nacionālo valstu laiks? Vajadzīgi jauni Krievijas un Eiropas formāti, vai stratēģiski pareizāk būs pievērsties divpusējām attiecībām ar katru Eiropas valsti.

Eiropas elites noskaņojums ir skaidrs – pagaidām vairākums izdara likmi uz eirointegrācijas padziļināšanu. Strīdi pārsvarā rit par to, cik suverēnai jābūt vienotajai Eiropai: saglabāties ka vienoto Rietumu elementam, pat ne ASV, bet gan Atlantijas pārnacionālā projekta jaunākajam partnerim, vai pašiem uzņemties atbildību par savu likteni? Vienprātības nav, nerunājot jau par to, ka daļa elites pat iebilst pret pašreizējo ES ceļu (kas neizbēgami novedīs pie nacionālo valstu atmiršanas) un uzstāj, ka spēcīgu Eiropu var veidot tikai spēcīgas suverēnas valstis. Ar laiku strīdi kļūs aizvien asāki, it īpaši, ja attiecības ar Krieviju (patiesībā tas ir Eiropas patstāvības galvenais rādītājs) arī turpmāk degradēs pārnacionālo, Eiropas okopējo struktūru ietekmē un tādējādi pastiprinās nacionālistu pretenzijas globālistiem.

Vispirms eiropiešiem ir jātiek skaidrībā par savu vienotās Eiropas interpretāciju, ar tās nākotnes vīziju. Interesanti, vai viņi to spēj? Vai viņi vispār izprot, ko viņi būvē? Ne globālistiski noskaņotā elites daļa, kas atklāti aicina atteikties no nacionālā par labu eiropeiskajam (kāpēc tad ne cilvēciskajam?), bet gan vienkāršie eiropieši?

Nesen publicētie sabiedriskā viedokļa aptaujas rezultāti sniedz atbildi uz šo jautājumu. Eiropiešiem (kompānija Ipsos organizēja aptauju pēc franču Žana Žoresa fonda un vāciešu Frīdriha Eberta fonda pasūtījuma astoņās valstīs, kurās dzīvo ¾ visu ES iedzīvotāju) jautāja tikai par suverenitāti, tomēr ar to pietiek, lai aptvertu, cik atšķirīgs ir noskaņojums.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Михаил Климентьев

Patiesībā aptaujas rezultāti apstiprina, ka pašreizējā ES ir izdevīga vāciešiem un viņus tā apmierina. Tāpēc vācieši ir apmierināti, bet franči un itāļi – ne. 57% vāciešu uzskata, ka ES ir suverēna, bet 64% francūžu viņiem nepiekrīt, lai arī pat suverenitātes jēdziens abām valstīm būtiski atšķiras: vāciešiem tā ir "neatkarība", bet francūžiem – "karaļa vara un spēks". Nav nekāds brīnums, ka lielākā daļa francūžu terminu "suverenitāte" uzskata par novecojušu, tomēr pie tam viņi (tāpat kā itāļi, kuru viedoklis ļoti līdzināš francūžu domām) uzskata, ka vispār nav pieļaujams vārdu "suverenitāte" un "Eiropa" lietojums kopā. Tātad, viņi nesaprot, kas tā tāda – "Eiropas suverenitāte", kam bija veltīta aptauja. Kaut ko labu tajā saskata 41% francūžu un 63% vāciešu.

Tātad lielākā daļa vāciešu sevi saista ar Eiropu un jēdzienu "suverenitāte" paceļ Eiropas līmenī, bet lielākajai daļai francūžu, itāļu (un spāņu) suverenitāte vēl joprojām ir nacionālā līmenī. Skaidrs, ka viņi ir neapmierināti ar pašreizējo ES, uzskata to par nepietiekami suverēnu: nepietiek ar to, ka ES patiesībā nav ģeopolitiski suverēna, tas piedevām vēl ir vācu projekts.

Jāpiebilst, ka paši vācieši pie tam pārsteidzošā kārtā (ņemot vērā cita aptaujas, piemēram, par attieksmi pret ASV) uzskata, ka ES ir patstāvīga un ignorē tās ierobežoto suverenitāti ārpolitikā. Šķiet, lielākajai daļai vācu sabiedrības eirointegrācija aizvieto cīņu par nacionālo suverenitāti. Tātad vācieši nolēmuši atbrīvoties no amerikāņiem (tādi vēlmi demonstrē visas aptaujas) ne VFR formātā, bet gan uzreiz – visas savas ES formātā.

Amizanti, ka Austrumeiropas valstis (aptaujā piedalījās poļi, rumāņi un lietuvieši) šajā zīņā kļuva pat "vāciskākas" nekā paši vācieši – viņu vidū ir visvairāk to, kuri tagadējo ES uzskata par suverēnu: 65, 63 un 56 procenti atbilstoši. Kāds kontrasts ar 36% Francijā.

Pagaidām vāciešiem izdodas noturēt Eiropu sev apkārt – Brexit nāks par labu vācu eirointegrācijas plāniem. Tomēr skaidrs, ka anglosakši centīsies kontrolēt stāvokli un darīs visu iespējamo, lai vienotā Eiropa ne tikai būtu uzticama atlantisko Rietumu daļa, bet arī savaldītu Vācijas nostiprināšanos un šim nolūkam izmantos ar Berlīni neapmierinātās valstis. Savukārt vācieši pievērsīsies plaisām eiroskeptiķu un nacionālo valdību starpā, kā arī atbalstīs tālākas eirointegrācijas ideju eiropiešu vidū – atbildot uz jautājumu par to, vai Eiropas suverenitāti vajadzētu pastiprināt, 73% aptaujāto teica "jā", pie tam šajā ziņā ar vāciešiem vienisprātis bija pat francūži un itāļi. Jā, viņu domas par vienotu Eiropu atšķiras, it īpaši par tās iekšējo struktūru un spēku līdzsvaru starp ES un nacionālajām valdībām, tomēr viņi vēlas to redzēt patstāvīgu starptautiskajās attiecībās. Ko tas nozīmē Krievijai?

To, ka galvenā cīņa par Eiropu rit tās iekšienē, tāpat kā pagaidām vēl vienoto Rietumu iekšienē. Kāds no trim Eiropas nākotnes variantiem: aizvien centralizētāka ES kā Rietumu daļa, suvereēna ES vai daļējs ES sairums (integrācijas vājināšanās) – īstenosies vidējā perspektīvā? Tas ir atkarīgs no pašiem eiropiešiem, pareizāk sakot, no cīņas iznākuma elites aprindās.

Krievijai neizdevīgs ir vienīgi pirmais variants, un tas ir vienīgais, kura īstenošanai jāuztur maksimāla konfrontācija Krievijas un Eiropas attiecībās. Tā nav vajadzīga nevienai no pusēm, taču Krievija nemaz necenšas vairot spriedzi un saraut attiecības, pie tam nekāds trešais spēks nevar ietekmēt tās pozīciju. Toties eiropiešiem gan nāksies pieņemt lēmumu par savu suverenitātes interpretāciju un – pats galvenais – vēlmi kļūt suverēniem.

17
Tagi:
nacionālisms, integrācija, Eiropas Padome, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Dārgi izmaksājis: Krievijas dēļ Eiropa zaudējusi miljardus
Krievija un Eiropas Savienība: šķiršanās un čības pa pastu
Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām