NATO

"Nostādīja fakta priekšā": Eiropa maksās par ASV militārajām bāzēm

68
(atjaunots 13:58 09.10.2020)
Desmitiem tūkstošiem karavīru, jauns bruņojums un milzīgi izdevumi – poļi sākuši nopietni domāt, cik izmaksā amerikāņu militārās bāzes.

Vietējie mediji ziņo, ka pēc ASV papildspēku pārvietošanas Varšavai nāksies atvēlēt miljardiem dolāru. Par to, kas būs iekļauts rēķinā, lasiet Nikolaja Protopopova materiālā RIA Novosti vietnei.

All inclusive poļu gaumē

Augusta vidū Vašingtona un Varšava parakstīja vienošanos par ASV kontingenta pastiprināšanu Polijā. Vienošanās paredz, ka Polijā tiks nogādāti vēl tūkstoš karavīru un viņu kopskaits sasniegs sešus tūkstošus.

Polijas prezidents Andžejs Duda stāstīja, ka draudu gadījumā poļi un amerikāņi plecu pie pleca cīnīsies pret kopīgu ienaidnieku. "Ienaidnieks", protams, ir Krievija. Tāpat Vašingtona ir gatava parūpēties par Ukrainas un Baltijas valstu "drošību".

Zināmu iemeslu dēļ Duda nepieminēja, ka amerikāņu karaspēka pārvietošana nepavisam nav labdarības akcija – viņu uzturēšanai no Polijas budžeta būs jāpiešķir miljardiem dolāru. To paredz papildu vienošanās, kurā precizētas pušu saistības.

Tā lūk, poļu žurnālisti noskaidroja, ka amerikāņiem tiks piedāvātas divdesmit apdzīvotas vietas: Pentagons nolēma neaprobežoties ar vairākām lielām bāzēm, bet vienmērīgi izkliedēt karaspēku pa visu valsti. Atbildība par karavīru maksimāli komfortablu izvietošanu tiek uzlikta, protams, saimniekiem – poļiem jāiekārto dislokācijas vietas, jābūvē vai jāatjauno mājokļi.

Turklāt Varšava izpalīdzīgi uzņemas apkures, elektrības, ūdensapgādes, atkritumu izvešanas un objektu apsargāšanas izmaksas, kā arī apmaksās amerikāņu uzturu un pat apkopēju pakalpojumus. Piedevām ASV militārpersonas saņems dažnedažādus atvieglojumus: varēs bez maksas izmantot dzelzceļus un lidlaukus, viņiem nebūs jāapmaksā navigācijas nodevas, aviotehnikas apkalpošana, arī stāvvietas lidmašīnām viņi saņems par brīvu.

Īsti kūrorta apstākļi, tomēr Pentagons ir paturējis tiesības paplašināt prasību sarakstu, bet Polijai saskaņā ar līgumu viss jāapstiprina un jāapmaksā. Cita starpā paredzētas "ASV bruņoto spēku neatliekamās operatīvās vajadzības", piemēram, militāro mācību gaitā amerikāņi var bez maksas izmantot poļu pašvaldību un pat privāto īpašumu.

Analītiskā kluba "Valdai" militārais eksperts Artems Kurejevs sarunā ar RIA Novosti paskaidroja, ka amerikāņiem šāda attieksme pret sabiedrotajiem ir norma.

"Vēl pirms dažiem gadiem viņi veica aktīvu informatīvu darbu trešās pasaules valstīs, izskaidrojot, kādas ekonomiskas priekšrocības dod amerikāņu militārās bāzes, - viņš saka. - Krāsainie bukleti un prezentācijas tēlaini aprakstīja, kā papildinās valsts budžets, cik darba vietas tiks izveidotas. Taču ar Trampa ierašanos viss mainījies. Viņš, kā jau īsts uzņēmējs, piedāvāja "drošības eksporta" koncepciju. Tā paredz, ka par visu jāmaksā sabiedrotajiem.

NATO liktenis

Tomēr ar amerikāņu karavīru uzturēšanu vien Polijas izdevumi nebeidzas: jau ir noslēgti miljardiem dolāru lieli līgumi par pretgaisa aizsardzības kompleksu "Patriot" un piektās paaudzes F-35 iznīcinātāju iegādi. Eksperti norāda, ka šīs sistēmas nav tik nepieciešamas poļu armijai, lai tērētu tām milzīgus līdzekļus.

Pēc Polijas valdošās partijas "Likums un taisnīgums" locekļu domām, ja Donalds Tramps uzvarēs kārtējās vēlēšanas, turpmākās NATO attīstības perspektīvas var vispār izrādīties miglainas. ASV militāro darbību prioritārais teātris jau ir pārvietojies uz Āziju, un parādās ierosinājumi veidot jaunu militāro bloku ar Āzijas valstīm. Diez vai Vašingtona spēs uzturēt divas alianses uzreiz.

"Tādēļ partija cenšas izveidot divpusējās attiecības ar ASV, par ko liecina milzu tēriņi amerikāņu ieročiem, — norāda speciālists Polijas jautājumos Staņislavs Stremidlovskis. — It kā ir skaidrs, kādēļ Varšava pērk "Patriot" kompleksus, jo tās ir aizsardzības sistēmas. Bet kāpēc tai būtu vajadzīgi vairāki desmiti F-35 iznīcinātāju, - tas nav skaidrs. Turklāt poļiem var uzlikt par pienākumu katru reizi pieprasīt atļauju šo lidmašīnu izmantošanai.

Pēc eksperta datiem, infrastruktūrai, amerikāņu ēdināšanai, mājokļiem, ieroču noliktavām piešķir aptuveni piecsimt miljonu zlotu (ap 130 miljoniem dolāru) gadā. Turklāt Stremidlovskis ir pārliecināts, ka ASV un Polijas līgumā ir pagaidām neatklāti punkti, kas nosaka pušu papildu pienākumus.

"Ierēdņi apgalvo, ka poļi nopelnīs daudz vairāk, — piebilst speciālists. —Kā pierādījumu min informāciju par amerikāņu karavīru izvietošanu Lielbritānijā un Spānijā. Saskaņā ar to Londona saņem 1,3 miljardus dolāru gadā, bet Madride — sešsimt miljonus. Bet šajās valstīs amerikāņu bāzes ir pastāvīgas, bet Polijā - pagaidu. Tāpēc ir iespējams, ka valdība neatklāj visus izdevumus, ko uzņemsies valsts, ņemot vērā atšķirību starp pastāvīgo dislokāciju un izvietošanu pēc rotācijas principa."

Savukārt Kurejevs atgādināja pazīstamo teicienu, ko piedēvē Napoleonam: "Tauta, kas nevēlas barot savu armiju, baro svešas zemes armiju."

"Tā galu galā noticis arī Austrumeiropā, — ir pārliecināts eksperts. — Baltijas valstis, kurām nav gaisa spēku, uztur gaisa spēku bāzu infrastruktūru ar sabiedroto misijām. Ne jau ASV maksā Polijai, gluži pretēji -  Varšava sedz izdevumus, kas saistīti ar ASV kontingenta pārvietošanu. Pentagons tikai pārskaita karavīriem algu."

Stabila peļņa

Polija nav vienīgais amerikāņu sabiedrotais, kas maksā lielu naudu par aizbildniecību. Pavasarī kļuva zināms, ka Vašingtona pieprasījusi no Dienvidkorejas pieckārt palielināt maksu par savu karaspēka uzturēšanu valstī.

Pašlaik korejiešiem tas izmaksā miljardu dolāru gadā. Amerikāņi pieprasīja piecus miljardus, vēlāk samazināja prasības līdz četriem. Koreja ir gatava piemaksāt tikai desmit procentus, un tam Trampa administrācija nepiekrīt.

Pārrunas nonākušas strupceļā, un Vašingtona izvirza Seulai ultimātu. Piemēram, draud masveidā samazināt militāro bāzu apkalpojošā personāla štatu, ko pārsvarā veido vietējie iedzīvotāji.

ASV pastāvīgie parādnieki ir arī NATO dalībvalstis no Baltijas, kas aizsardzībai tērē vismaz 2% no IKP. Daļa šīs naudas tiek novirzīta ārvalstu karavīru uzturēšanai regulāru militāro mācību laikā, bet lauvas tiesa – amerikāņu tehnikas iegādei.

Augustā Lietuva iegādājās ASV prettanku kompleksu Javelin raķetes par 31 miljonu dolāru, jūlijā Valsts departaments atbalstīja UH-60M Black Hawk partijas pārdošanu Lietuvas armijai par 380 miljoniem dolāru. Iepriekš valstis vienojās par piecsimt bruņuautomobiļu piegādi 170 miljonu dolāru vērtībā.

Līdzīga situācija ir kaimiņos – Latvijā un Igaunijā. Amerikāņi burtiski liek šīm valstīm iegādāties "Made in USA" tehniku, par ko daudzi politiķi ir neapmierināti.

Piemēram, Ventspils mērs Aivars Lembergs sūdzējās, ka NATO neļauj attīstīties valsts militāri rūpnieciskajam kompleksam (MRK). Pēc viņa vārdiem, kad Latvija bija Varšavas līgumā, MRK pienācās 7% no IKP, bet tagad - nulle.

Politiķis atzīmēja, ka Varšavas līgums bija lojālāks un tuvāks Latvijai, nekā Ziemeļatlantijas alianse. Amerikas Savienotās Valstis gan pilnībā neuzticas Rīgai un nevēlas, lai valsts attīsta savu militāro rūpniecisko kompleksu, tādējādi papildinot budžetu.

Taisnības labad gan jāpiebilst, ka ASV piešķir nelielas summas militārās infrastruktūras iekārtošanai Baltijā. Piemēram, apmēram piecdesmit miljoni dolāru tiks atvēlēti militāro objektu projektēšanai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tomēr ir stingrs nosacījums: darbu izpildes līgumi jānoslēdz tikai ar amerikāņu kompānijām.

68
Tagi:
Finanses, Eiropa, ASV
Pēc temata
Nesavaldība savaldīšanas labad. ASV pārsviež spēkus tuvāk Krievijas robežām
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

20
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

20
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

53
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

53
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku

0
(atjaunots 09:41 23.10.2020)
Satversmes tiesa nolēma, ka pabalstu apmērs nedrīkst būt noteikts politiskas tirgošanās rezultātā, un Labklājības ministrija piedāvāja MK iekļaut likuma tekstā aprēķina metodoloģiju, taču šī iniciatīva neizgāja, un ne tikai šī; ko par to domā tiesībsargs un deputāti.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Šovasar Satversmes tiesa uzstājās ar ļoti uzstājīgu Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiku, uzsverot, ka nabadzības līmenim un pabalstu apmēram jābūt noteiktam nevis ar politisku lēmumu, bet ar skaidras un pamatotas metodikas palīdzību. Politiķi īsteno šo lēmumu visnotaļ dīvainā veidā, raksta Neatkarīgā.

Tā vietā, lai pārrakstītu sociālās aizsardzības likumus, viņi paslēpa jauno nabadzības līmeņa noteikšanas metodiku likumprojekta anotācijā, neiekļaujot to tekstā.

Likums un karikatūra

Otrdien, 20. oktobrī, Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas saistīti ar 2021. gada valsts budžetu, tostarp grozījumus Invaliditātes likumā, Pensiju likumā un citos. Kopumā visiem šiem grozījumiem ir jānostiprina jauns minimālais ienākumu līmenis – līmenis, pie kura cilvēks vai ģimene tiek atzīti par trūcīgiem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece pastāstīja, ka likumos noteiktas konkrētas summas, kuras būs spēkā 2021. gadā sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumos.  Taču jaunā minimālā ienākumu līmeņa noteikšanas metodika aprakstīta anotācijā. No Muižnieces paziņojuma izriet, ka Labklājības ministrija plānoja aprakstīt šo metodiku pašā likumā par sociālo aizsardzību, taču pēc izskatīšanas valdībā tajā palika tikai skaitļi.

Piemēram, par minimālo ienākumu robežu sociālās aizsardzības likumā teikts, ka tā apmēru nosaka attiecīgi normatīvie akti, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus un ka minimālā ienākumu robeža sastāda ne zemāk par 109 eiro. Par to, kā šis skaitlis tiek aprēķināts, likumprojektā nav neviena vārda.

Šobrīd tikai tā anotācijā ir aprakstīta un izskaidrota metodika, ar kuras palīdzību plānots noteikt nabadzības līmeni: "Minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 109 eiro, kas atbilstoši relatīvajai metodei ir 20 procenti no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas. Ar šo normu tiks noteikts zemākais iespējamais slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir sniedzams atbalsts no publiskajiem resursiem."

Anotācija ir tikai skaidrojošs teksts, tai nav juridiska spēka.

Uz deputātu jautājumu par to, vai var teikt, ka šāds likumprojekts izpilda Satversmes tiesas lēmumu par to, ka attiecas uz minimālā ienākumu līmeņi valstī un tā atbilstību Satversmei, Labklājības ministrijas pārstāve atbildēja: "Mēs neesam tādi eksperti, lai izvērtētu, vai Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts."

Tiesa, pēc viņas teiktā, likumprojektu izmainīja Ministru kabinetā, un tas nav vienīgais Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš tika pārrakstīts.

Iejaucās deputāti

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata par nepieņemamu to, kā valdība izpilda Satversmes tiesas lēmumu. Viņš minēja vēl kādu problemātisku lietu, kura neatbilst tiesnešu lēmumam, – normu par to, cik bieži valdība pārskatīs minimālo ienākumu līmeni. Gan tiesībsargs, gan citi eksperti norādīja, ka tas ir jādara katru gadu, taču likumprojektā, kuru valdība iesniedza Saeimā, aprakstīts, ka tas tiks darīts ne retāk par vienu reizi trīs gados.

Deputāts Andrejs Klementjevs pavaicāja, kāpēc Labklājības ministrija izvirzīja šādu normu, un, uzklausot atbildi, piedāvāja Sociālo un darba lietu komisijai iekļaut savu labojumu, lai šis līmenis tomēr tiek pārskatīts katru gadu.

"Ekonomiskā situācija mainās pietiekami strauji, lai mēs nesēdētu un negaidītu trīs gadus, lai mainītu nabadzības slieksni, jo sanāk, ka nākamreiz šo līmeni teorētiski pārskatītu tikai 2024. gadā," paziņoja Klementjevs.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atzina, ka iestāde sākotnēji piedāvāja pārskatīt šo līmeni katru gadu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju valstī, taču likumprojektu pārstrādāja, ņemot vērā valdības lēmumus.

"Mēs vienlaikus paudām savas bažas par šādu punktu," paziņoja Muižniece.

Viņa norādīja, ka valdības lēmuma iemesli ir jāmeklē Finanšu ministrijā.

Tiesībsarga biroja eksperte Ineta Rezevska uzsvēra, ka minimums ir jāpārskata katru gadu.

"Vēl viens būtisks jautājums, ko mēs, iespējams, nenoprotestētu, ja vien likumprojekts uz Saeimu ietu sākotnējā variantā, taču tagad tas ir jāpasaka. Mēs jautājam, kāpēc minimālo ienākumu slieksnis ir noteikts vien 20 procentu apmērā no mediānas un ne 25 vai 30 procenti? Jābūt skaidriem un zinātniski, pētījumos pamatotiem argumentiem, bet mēs šo pamatojumu neredzam!" uzsver Rezevska.
0
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām